1.norāda, ka Komitejas budžets ietilpst Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde” (7. izdevumu kategorija), kuras kopējā summa 2024. gadā bija 13,3 miljardi EUR, t. i., 6,9 % no ES budžeta izdevumiem; norāda, ka Komitejas budžets 2024. gadā veidoja 0,92 % no DFS 7. izdevumu kategorijas apropriācijām;

2.norāda, ka Eiropas Savienības Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2024. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas pārskats”) kategorijā “Administrācija” ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi, kas ir tikpat daudz kā 2023. gadā; atzīmē arī, ka Revīzijas palāta turklāt ir norādījusi, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus cilvēkresursiem — tostarp pensijām —, kas 2024. gadā bija aptuveni 69 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijai un informācijas tehnoloģijai (IT), un ka tās daudzu gadu garumā veiktais darbs liecina, ka risks šajā administratīvo izdevumu kategorijā kopumā ir zems;

3.norāda, ka 16 (23 %) no 70 darījumiem bija kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz trim skaitļos izteiktām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa; norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā nav konstatēta neviena konkrēta problēma saistībā ar Komiteju;;

4.norāda, ka kohēzijas politika būtiski veicina iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai, sniedzot konkrētus un redzamus rezultātus ar reģionālo un vietējo projektu starpniecību, tādējādi stiprinot Savienības rīcības leģitimitāti uz vietas; uzsver, ka šajā kontekstā Komitejai ir būtiska nozīme Savienības iedzīvotāju tuvināšanā Savienības lēmumu pieņemšanai;

5.norāda, ka Komitejas 2024. gada darbības pārskatā (“gada pārskats”) redzams, ka Komitejas pieņemtais galīgais budžets 2024. gadā bija 123 178 345 EUR, ieskaitot budžeta grozījumu Nr. 5/2024 (saistībā ar algām), kas ir par 6 502 953 EUR (t. i., + 5,60 %) vairāk nekā 2023. gadā; ar gandarījumu norāda, ka Komitejas kārtējā gada saistību apropriāciju izpildes līmenis 2024. gadā bija 99,9 % (tāds pats kā 2023. gadā) un kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis palielinājās no 91,20 % 2023. gadā līdz 91,90 % 2024. gadā; turklāt atzinīgi vērtē C8 apropriāciju (kas pārnestas no 2023. gada uz 2024. gadu) izpildes līmeņa pieaugumu no 85 % 2023. gadā līdz 92,20 % 2024. gadā, savukārt no 2023. gada uz 2024. gadu pārnestās apropriācijas bija 12 578 853 EUR salīdzinājumā ar 10 540 464 EUR iepriekšējā gadā; atzinīgi vērtē Komitejas pastāvīgi augsto budžeta izpildes līmeni gadu gaitā, kas panākts, pateicoties budžeta plānošanas un izpildes optimizācijai, ņemot vērā pastāvīgo spiedienu uz budžetu; šajā sakarībā atzīst Komitejas strukturāli nepietiekamo finansējumu, jo īpaši ņemot vērā tās lomu kā inovatīvai līderei un izmēģinājuma vietai attiecībā uz praksi, kas varētu sniegt labumu plašākai Savienības administrācijai, un atzīst, ka tai ir vajadzīgi papildu resursi, lai efektīvi sasniegtu savus mērķus, vienlaikus ievērojot budžeta disciplīnu;

6.uzsver, ka Komitejas augstais budžeta izpildes līmenis un zemais kļūdu līmenis liecina, ka decentralizēta izpilde, kas ir tuvu reģionālajām un vietējām iestādēm, var nodrošināt gan pareizu finanšu pārvaldību, gan taustāmus rezultātus iedzīvotājiem, vienlaikus atzīstot, ka ir vajadzīgi papildu resursi; aicina Komisiju savu institucionālo pilnvaru ietvaros pilnībā iesaistīt Komiteju Savienības izdevumu uzraudzībā un novērtēšanā, tostarp lēmumos, kas attiecas uz Savienības budžetu laikposmam pēc 2027. gada, lai vēl vairāk stiprinātu to kohēzijas projektu pārskatatbildību, pārredzamību un sniegumu, kuru mērķis ir samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības;

7.norāda, ka budžeta posteņa Nr. 1 0 0 0 “Deputātu biroja izdevumi” C1 apropriāciju izpildes līmenis samazinājās no 76,20 % 2023. gadā līdz tikai 13,90 % 2024. gadā; pieņem zināšanai Komitejas skaidrojumu, ka piemaksas par biroja izdevumiem 2024. gadā tika izlietotas 2025. gada sākumā ar C8 apropriācijām; norāda, ka Komiteja ir risinājusi budžeta posteņa Nr. 7 “Telpu iekārtošana” C8 apropriāciju zemo izpildes līmeni 2023. gadā, izvairoties no lielu ēku projektu uzsākšanas gada beigās un veicot starpposma maksājumus par ilgtermiņa projektiem, lai novērstu rēķinu novēlotu saņemšanu; tomēr norāda, ka dažu Komitejas liftu renovācijas grafika dēļ minētā posteņa C1 apropriāciju izpildes līmenis ir samazinājies no 99,20 % 2023. gadā līdz 51,90 % 2024. gadā;

8.norāda, ka gada pārskatā redzams, ka 2024. gadā Komiteja īstenoja 42 pārvietojumus par kopējo summu 2,7 miljoni EUR, no kuriem 37 bija iekšējie pārvietojumi par kopējo summu 1,1 miljons EUR un pieci bija ārējie pārvietojumi par kopējo summu 1,6 miljoni EUR, un aptuveni 1 miljons EUR tika pārvietots uz budžeta pozīcijām, kas sedz vai pastiprina tādus izdevumus kā ikgadējie nomas maksājumi, iekšējā konkursa organizēšana, IT izdevumi un telpu iekārtošana mediju telpai, ko izmantos gan Komiteja, gan Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (“EESK”);

9.saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu norāda, ka Komiteju 2024. gadā turpināja ietekmēt pieaugošās enerģijas, transporta, izmitināšanas izmaksas un ar inflācijas līmeni saistītie indeksācijas mehānismi, kas cita starpā ir tieši vai netieši ietekmējuši izdevumus par izejvielām, ārējiem līgumslēdzējiem, enerģiju, ceļojumiem, īri, ēku nomu un uzturēšanu; norāda, ka no 2022. gada līdz 2025. gadam kumulatīvo izmaksu pieaugums saistībā ar indeksāciju bija +21,50 % īres un ēku nomas maksājumiem un +15 % uzturēšanas un apsardzes līgumiem, un no 2022. gada līdz 2024. gadam vidējās izmaksas deputātam, kas dodas uz Briseli un atgriežas no tās, palielinājās no 1200 EUR līdz 1620 EUR; šajā sakarībā norāda, ka ir palielinājies Komitejas budžeta pārvietojumu skaits no 31 pārvietojuma 2023. gadā līdz 42 pārvietojumiem 2024. gadā, lai daļēji segtu līgumus, kurus ietekmē augsta inflācija un indeksācija; atzinīgi vērtē Komitejas un EESK kopīgo rīcību, lai nodrošinātu labāku starpiestāžu sadarbību, izmantojot digitalizāciju un kopīgus iepirkumus; atzinīgi vērtē Komitejas atjaunotos enerģijas taupīšanas pasākumus 2024. gadā, kas ir būtiski, lai mazinātu pieaugošo enerģijas izmaksu ietekmi; tomēr atzīst, ka visām Savienības iestādēm, slēdzot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, ir jāuzlabo budžeta pārvaldība, ņemot vērā arī cenu svārstības, jo īpaši enerģētikas nozarē;

10.aicina Komitejas administrāciju aktīvi apzināt un īstenot izmaksu taupīšanas pasākumus, tostarp vairāk izmantojot hibrīdsanāksmju tehnoloģijas, optimizējot ēku izmantošanu, konsolidējot administratīvās darbības un samazinot nevajadzīgus loģistikas izdevumus; prasa regulāri sniegt progresa ziņojumus par īstenotajiem pasākumiem un panāktajiem ietaupījumiem;

11.norāda, ka Komitejas locekļiem veiktie maksājumi no budžeta posteņa Nr. 1 0 0 4 ir palielinājušies no 7 955 968 EUR 2023. gadā līdz 8 036 613 EUR 2024. gadā, kas ir pieaugums par 1 % (salīdzinājumā ar +20 % iepriekšējā gadā); norāda, ka 2024. gadā tika veikts 8231 maksājums par ceļa izdevumiem, 4188 maksājumi par ceļa izdevumiem, 7303 maksājumi par dienas naudu par klātienes dalību sanāksmēs un 164 maksājumi par attālinātu dalību; pēc iepazīšanās ar Komitejas turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konstatējumiem Parlamenta rezolūcijā par 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”) norāda, ka Komiteja 2024. gadā pieņēma pārskatītu noteikumu kopumu par ceļa izdevumu atlīdzināšanu un dienas naudas izmaksu Komitejas locekļiem, paredzot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt nevajadzīgas izmaksas un oglekļa emisijas, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

12.norāda, ka misijas budžets (pašreizējā gada apropriācijas) palielinājās par 13,60 % no 420 833 EUR 2023. gadā līdz 478 050 EUR 2024. gadā un minētā budžeta izpildes līmenis 2024. gadā bija aptuveni 80 % (līdzīgi kā 2023. gadā); norāda, ka šis pieaugums bija saistīts ar komandējumu skaita pieaugumu no 574 2023. gadā līdz 810 2024. gadā, no kuriem 268 komandējumi bija saistīti ar Komitejas organizēto samitu Monsā, atzīmējot Komitejas 30. gadadienu 2024. gadā;

13.konstatē, ka kārtējā gada apropriācijas mutiskās tulkošanas pakalpojumiem ir samazinājušās par aptuveni 10 % — no 4,167 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 3,737 miljoniem EUR 2024. gadā —, un ka izpildes līmenis 2024. gadā ir 64,80 % salīdzinājumā ar 67,30 % 2023. gadā;

14.norāda, ka Komitejas spēkā esošajos noteikumos vienotas likmes attālināto sanāksmju piemaksa ir noteikta 50 % apmērā no parastās sanāksmes piemaksas, kas pēc indeksācijas ir 367 EUR, bet attālināto sanāksmju pabalsts ir 186,50 EUR; norāda, ka kopējā attālināto sanāksmju piemaksu summa joprojām bija zema salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pēc tam, kad 2023. gadā tika reģistrēta ievērojama atgriešanās pie klātienes sanāksmēm; tomēr norāda uz nelielu izmaksātās summas pieaugumu no 32 632 EUR 2023. gadā līdz 38 104 EUR 2024. gadā; pēc iepazīšanās ar Komitejas atbildēm uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas iesniegto anketu par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“anketa”) norāda, ka tiešsaistē vai hibrīdformātā var rīkot tikai to Komitejas struktūru sanāksmes, kurām nav tiesību aktos noteiktu pilnvaru, savukārt attālināta dalība tiek uzraudzīta, izmantojot platformu Interactio un no tās izgūstot .csv datnes; aicina Komiteju stiprināt attālinātas līdzdalības dienas naudas sistēmas pārredzamību un proporcionalitāti, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos, un uzsver, ka finansiāla kompensācija par attālinātu dalību ir stingri jāpamato; uzskata — lai gan attālināta dalība ir svarīgs instruments mūsdienu iestādēm, jo tā samazina sanāksmju izmaksas un nodrošina plašāku līdzdalību, samazinātu piemaksu piešķiršana Komitejas struktūrām par attālinātu dalību sanāksmēs, ja tā attiecas tikai uz konkrētiem pasākumu veidiem, var būt samērīga un taisnīga rīcība, kas atbilst locekļu atbildības un sagatavošanās prasībām; tomēr norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību un proporcionalitāti attiecībā uz šādu piemaksu līmeni, galvenokārt gadījumos, kad pastāv atšķirības starp Savienības struktūrām attiecībā uz attālinātu dalību; uzskata, ka pašreizējais attālināto sanāksmju dienas naudas apmērs ir papildus jāpamato saistībā ar izmaksu lietderību, proporcionalitāti un tā pieņemamību sabiedrībai; aicina attiecīgā gadījumā plašāk un sistemātiskāk izmantot tiešsaistes un hibrīdsanāksmju formātus, lai samazinātu ar ceļošanu saistītos izdevumus, uzlabotu izmaksu efektivitāti, ierobežotu ietekmi uz vidi un uzlabotu sabiedrības uzticēšanos Savienības līdzekļu piesardzīgai izmantošanai, un izvērtēt iespēju saskaņot Komitejas noteikumus ar EESK piemērotajiem noteikumiem vai sniegt skaidru un pārredzamu pamatojumu diferencētas sistēmas saglabāšanai;

15.pēc iepazīšanās ar anketu un ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem ar gandarījumu konstatē, ka vidējais maksājumu laiks samazinājās no 21,88 dienām 2023. gadā līdz 18,46 dienām 2024. gadā, neraugoties uz to, ka apstrādāto rēķinu skaits ir turpinājis pieaugt; atzinīgi vērtē Komiteju par to, ka 2024. gadā tika sasniegts augsts elektroniski saņemto rēķinu īpatsvars (83 %);

16.atzīst, ka Komitejai ir būtiska loma Savienības politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos, pārstāvot vietējo un reģionālo pašvaldību intereses Savienībā; tādējādi tuvinot Eiropu tās iedzīvotājiem un palielinot Savienības tiesību aktu demokrātisko leģitimitāti; norāda, pēc iepazīšanās ar gada pārskatu, ka 2024. gadā Komitejas gada darbības plāna ietvaros ziņojumi par sniegumu tika balstīti uz 26 mērķiem, kuru sasniegšana tika novērtēta, izmantojot 87 kvantitatīvus rādītājus; aicina Komiteju vēl vairāk stiprināt uz rezultātiem un ietekmi orientētus rādītājus, lai labāk parādītu Komitejas darbību ietekmi un pievienoto vērtību attiecībā uz Savienības politiku; ievērojot to, lielākā daļa šo rādītāju (aptuveni 74 %) tika sasniegti 90 % apmērā vai vairāk, seši tika sasniegti daļēji — mazāk nekā 90 % apmērā, un seši netika sasniegti; norāda, pēc iepazīšanās ar anketas datiem, ka Komiteja ir ieviesusi visaptverošu plānošanas un ziņošanas ciklu, kas ietvēra centrāla riska reģistra izveidi un riska novērtēšanu attiecībā uz visiem 2024. gada darbības plāna mērķiem; mudina Komiteju turpināt darbu pie snieguma, kā arī efektivitātes uzlabošanas; atzinīgi vērtē Komitejas centienus ieviest reformatīvus un inovatīvus risinājumus, racionalizēt administrāciju un izvairīties no funkciju pārklāšanās ar citām struktūrām;

17.uzsver snieguma rādītāju nozīmi un stratēģisko vērtību un aicina Komiteju turpināt konsolidēt savu rādītāju sistēmu, nodrošinot ziņošanu par rezultātiem un ietekmi, nevis tikai par administratīvo darbību;

18.norāda, ka Komiteja īsteno savu misiju, sagatavojot atzinumus, kas attiecas uz Komisijas ierosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinumu pieprasījumi), un pašiniciatīvas atzinumus, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un rezolūcijas, kurās uzsvērta Komitejas nostājas konkrētos jautājumos; norāda, ka 2024. gadā Komiteja pieņēma 53 atzinumus (tikpat daudz kā 2023. gadā) un četras rezolūcijas (sešas — 2023. gadā); atzīst Komitejas politiskos sasniegumus 2024. gadā un tās lomu vietējās un reģionālās perspektīvas integrēšanā Savienības politikas veidošanā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju iesaisti;

19.ar gandarījumu norāda uz Komitejas 2024. gada ietekmes ziņojumā (“Ietekmes ziņojums”) minētajiem politiskajiem sasniegumiem 2024. gadā attiecībā uz tās trim politiskajām prioritātēm 2020.–2025. gadam, tādējādi stiprinot Komitejas lomu Savienības politikas veidošanā reģionālā un vietējā līmenī; norāda, ka Komitejas ieguldījums, kas izriet no atzinumos ietvertajām deklarācijām un ieteikumiem, ir ietekmējis tādas svarīgas Savienības politikas jomas kā klimata pārmaiņas, daba, enerģētika un zaļā ekonomika (izmantojot, piemēram, ziņojumu “Zaļais kurss 2.0”, kas ietekmēja Padomes secinājumus un Komitejas atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1991 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1991/oj).), transports (izmantojot, piemēram, Komitejas atzinumu par kravu pārvadājumu zaļināšanas paketi, kas ietekmēja attiecīgos Parlamenta ziņojumu projektus) un veselība (izmantojot, piemēram, Komitejas atzinumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/327 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/327 (2025. gada 11. februāris) par Eiropas veselības datu telpu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES un Regulu (ES) 2024/2847 (OV L, 2025/327, 5.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/327/oj)., kas ietekmēja galīgo kompromisa tekstu); ar gandarījumu norāda, ka Komitejas iesniegtie priekšlikumi ietekmēja Komisijas lēmumus sākt izmēģinājuma projektu 23 miljonu EUR apmērā, lai līdzfinansētu reģionus un pilsētas ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū, un sākt īstenot tālejošu, pirmreizēju Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, kas pievēršas enerģētikai, nabadzībai un ilgtspējīgiem mājokļiem, kā arī atkārtoti apstiprina, ka pieejami mājokļi ir viena no pamattiesībām; turklāt norāda, ka deklarācija, kas tika pieņemta Eiropas Reģionu un pilsētu samitā, kurš notika 2024. gada martā Monsā, sniedza ieguldījumu Eiropadomes stratēģiskajā programmā un Komisijas politikas pamatnostādnēs;

20.ņemot vērā Komitejas svarīgo lomu Savienības tiesību aktu demokrātiskās leģitimitātes palielināšanā, nodrošinot aktīvu reģionālo un vietējo pašvaldību koordināciju, atbalsta Komitejas centienus nodrošināt mērķtiecīgus, samērīgus un uz pierādījumiem valstītus teritoriālās ietekmes novērtējumus, ja tie skaidri palielina likumdošanas procesa vērtību; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja, iesaistot dažādus vietējos un reģionālos tīklus, alianses un centrus, ir izveidojusi pilnvērtīgu mehānismu apspriešanai ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu viedokļus pirms atzinumu sniegšanas; atzinīgi vērtē to, ka tiek ņemts vērā arī trešo valstu partneru viedoklis, piemēram, Eiropas aliansē “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” un Eiropas un Vidusjūras reģiona reģionālajā un vietējā asamblejā;

21.ņem vērā Komitejas plašāko iesaisti visā Savienības politiskajā un likumdošanas ciklā, pateicoties tās sadarbības sistēmām ar Komisiju, Parlamentu un Eiropas Investīciju banku; uzsver, ka ir svarīgi uzaicināt Komitejas un EESK locekļus uz parlamentārajām sanāksmēm, kas ietilpst viņu kompetences jomā;

22.norāda, ka 2024. gadā Komiteja rīkoja piecas apspriešanās ar reģionālajiem centriem, divas apspriešanās ar subsidiaritātes ekspertu grupu un pabeidza divus novērtējumus, kā arī divus atzinumus “Gatavi nākotnei”; aicina Komiteju turpināt virzību uz to, lai Savienības iestādēm un citiem Savienības politikas atbalsta saņēmējiem sniegtu noderīgu un atbilstīgu ieguldījumu, piemēram, vietējos datus un analīzi;

23.ar gandarījumu norāda, ka 2024. gadā Komiteja turpināja īstenot pasākumus, lai uzlabotu savu iekšējo pārvaldību un modernizētu administrāciju, racionalizētu procesus un palielinātu izmaksu lietderību; atzinīgi vērtē digitālo rīku labāku izmantošanu, jo īpaši centienus, kuru mērķis ir vienkāršošana, administratīvā efektivitāte un nevajadzīgu iekšējo procedūru samazināšana; norāda, pēc iepazīšanās ar anketu un gada ziņojumu, uz 2024. gadā panākto progresu attiecībā uz digitalizāciju un darbplūsmas optimizāciju (piemēram, mašīntulkošana ikdienas uzdevumiem un Microsoft 365 rīku un SharePoint paplašināšana), izmaksu ietaupījumiem darbībās un telpās (piemēram, attālināta tulkošana, energotaupības pasākumi un hibrīddarba režīms), efektivitātes uzlabošanu (piemēram, pārskatot līgumus), noteikumu un procedūru vienkāršošanu ar 63 no 73 pabeigtajiem projektiem un procedūru skaita samazināšanu par 20 %, kā arī vairākām citām darbībām saistībā ar iniciatīvas “Going for IMPact!” plānu Komitejas administrācijas modernizācijai;

24.uzsver, ka modernizācijas centieni ir jāpapildina ar sistemātisku novērtējumu par gūtajiem taustāmajiem ieguvumiem, tostarp izmērāmiem efektivitātes ieguvumiem, izmaksu ietaupījumiem un apstrādes laiku; tādēļ aicina Komiteju izstrādāt metodiku šo uzlabojumu kvantitatīvai noteikšanai un regulāri ziņot par tiem;

25.norāda, pēc iepazīšanās ar anketu un gada ziņojumu, uz darbībām un pasākumiem, ko Komiteja ir veikusi, lai izveidotu vienkāršotu, bet spēcīgu iekšējās kontroles vidi; norāda, ka 2024. gada iekšējās kontroles pašnovērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu pārvaldībai un būtiskākajiem iekšējās kontroles aspektiem attiecībā uz Komitejas budžeta izpildītājiem; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja pabeidza vairāk nekā 500 sensitīvu amata vietu izvērtēšanu, kam sekoja riska mazināšanas pasākumi, kontroles mehānismi un mobilitātes noteikumu pieņemšana 2024. gadā; norāda, ka Komitejas daudzgadu rīcības plāns iekšējās kontroles vides pārskatīšanai un vienkāršošanai tika turpināts, izmantojot “Projektu konverģenci”, kas ietver vairākus procesus, kuri vērsti uz Komitejas snieguma un ietekmes uzraudzību un ziņošanu par to reāllaikā; tā kā pēdējie divi no minētajiem procesiem attiecībā uz Komitejas gada darbības pārskatu un darbības nepārtrauktību ir pilnībā īstenoti 2024. gadā; norāda, attiecībā uz Komitejas jauno iekšējās kontroles sistēmu, ka tika sasniegti arī citi starpposma mērķi, tostarp izveidoti praktiski īstenojami rīki ātrai ieviešanai krīzes gadījumā, aptverot dažādas jomas, piemēram, IT, komunikāciju, finanšu plūsmas un datu aizsardzību;

26.norāda, ka 2024. gadā Komiteja ieviesa daļēji digitalizētu un vienkāršotu procedūru finanšu darbplūsmām un finanšu dalībnieku iecelšanai; norāda, ka 2024. gadā 5,60 % no ex ante pārbaudītajiem darījumiem tika atteikta korekcija vai par tiem tika sniegti negatīvi atzinumi un ka ex post kontroles pasākumos galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu darījumiem (saskaņā ar jauno metodiku) un netika konstatētas būtiskas problēmas; turklāt norāda, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu ir samazinājies ziņojumu skaits par finanšu izņēmumiem, proti, ir reģistrēti divi ziņojumi par administratīvajiem izņēmumiem attiecībā uz neatbilstību iekšējām procedūrām un nav sākta tiesvedība saistībā ar lēmumiem par iepirkumiem;

27.norāda, ka 2024. gadā tika uzsāktas trīs jaunas revīzijas: par Komitejas locekļiem sniegto loģistikas pakalpojumu sniegumu, par cilvēkresursu sadales optimizāciju tulkošanas direktorātā un par iepirkumu un līgumu pārvaldības atbilstību; norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, uz progresu, kas panākts saistībā ar notiekošajām revīzijām par vakanto amata vietu pārvaldību, personas datu aizsardzību un IT organizācijas sniegumu kopīgajos dienestos; aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajos jautājumos panākto progresu;

28.norāda, ka 2024. gada beigās Komitejā kopumā bija 561 darbinieks (neiekļaujot norīkotos valstu ekspertus, pagaidu darbiniekus, intra muros un praktikantus) salīdzinājumā ar 559 darbiniekiem 2023. gadā; norāda, ka 2024. gada beigās Komiteja nodarbināja 73 līgumdarbiniekus salīdzinājumā ar 74 līgumdarbiniekiem 2023. gadā un 102 pagaidu darbiniekus salīdzinājumā ar 96 pagaidu darbiniekiem 2023. gadā, no kuriem 22 līgumdarbiniekiem bija beztermiņa līgums, 51 līgumdarbiniekam bija līgums uz noteiktu laiku, 49 pagaidu darbinieki bija pastāvīgās darbā ar līgumu uz noteiktu laiku; 50 pagaidu darbiniekiem bija beztermiņa līgums un 3 pagaidu darbinieki ieņēma pagaidu amata vietas; turklāt norāda, ka Komiteja nodarbināja 39 ārējos pakalpojumu sniedzējus, kas strādāja intra muros; uzsver, ka ir svarīgi attiecīgā gadījumā nodrošināt pastāvīgus līgumus, lai saglabātu prasmes, nepārtrauktību un produktīvu un stabilu darba vidi, vienlaikus saglabājot elastību un uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā saskaņā ar operatīvajām vajadzībām; brīdina par pārmērīgu paļaušanos uz ārpakalpojumu sniedzējiem; norāda, ka 2024. gadā štatu sarakstā iekļauto amata vietu aizpildīšanas līmenis bija 96,40 % (samazinājums salīdzinājumā ar 98 % 2023. gadā) un kadru mainība bija attiecīgi 7,30 % (pieaugums salīdzinājumā ar 6,60 % 2023. gadā);

29.norāda, ka 2024. gadā Komiteja saskaņā ar Cicero shēmu pieņēma darbā 51 praktikantu, savukārt Komitejas praktikanti saņem ikmēneša stipendiju un viņiem ir tādi paši darba apstākļi kā darbiniekiem, tostarp tāldarba iespēja; atkārtoti uzsver, ka prakse būtu jāatalgo atbilstoši Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai ar ieteikumiem Komisijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā prasīts atalgot jebkādu Savienībā izietu praksi;

30.ar nožēlu norāda, ka Komiteja vēl nav panākusi dzimumu paritāti vadošajos amatos, taču atzīst ievērojamo progresu, kas panākts saskaņā ar Komitejas piecu gadu daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju un rīcības plānu 2022.–2026. gadam; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gadā tika ievēlēta Komitejas priekšsēdētāja sieviete, atkārtoti apstiprinot iestādes apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību augstākajā politiskajā līmenī, un mudina Komiteju turpināt centienus palielināt sieviešu pārstāvību vadošos amatos, vienlaikus uzsverot, ka nopelni un profesionālā kvalifikācija joprojām ir galvenie iecelšanas kritēriji; norāda, ka 2024. gada beigās Komitejā bija nodarbināti 57,2 % sieviešu un 42,78 % vīriešu, kas ir gandrīz tikpat, cik 2023. gadā; ar bažām norāda, ka sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa vadītāju amatos samazinājās no 44,4 % 2023. gadā līdz 33,3 % 2024. gadā (tas palielinājās līdz 44,4 % 2025. gadā) un sieviešu īpatsvars vidējā līmeņa vadītāju amatos samazinājās no 32,50 % 2023. gadā līdz 29,7 % 2024. gadā; norāda, ka anketā minēti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sieviešu lielāku līdzdalību vadošos amatos, tostarp izmantojot mērķtiecīgas apmācības un apmācības iespējas sievietēm, kuras vēlas ieņemt vadošus amatus, un veicinot elastīgāku darba režīmu; atkārtoti norāda, ka ilgtermiņa dzimumu līdzsvara panākšana vadošos amatos ir viens no galvenajiem institucionālajiem mērķiem, un sagaida, ka Komiteja pieņems konkrētu, noteiktā termiņā īstenojamu rīcības plānu ar izmērāmiem mērķrādītājiem, starpposma mērķrādītājiem un gada ziņojumiem; aicina Komiteju nodrošināt, ka progress virzībā uz paritāti tiek gan uzraudzīts, gan publiski paziņots;

31.atzinīgi vērtē Komitejas rīcību dzimumu līdzsvara veicināšanā tās locekļu vidū, nosūtot vēstules Padomei par vakancēm un atbalstot iecelšanas procesā iesaistītās vietējo un reģionālo pašvaldību pastāvīgās pārstāvniecības un nacionālās apvienības; norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem sieviešu īpatsvars starplaikā ir palielinājies no 23,40 % 2020. gadā līdz 28,7 % 2025. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Komitejas jaunajā reglamentā, kas stājās spēkā 2024. gada augustā, ir iekļauti skaidri mērķi uzlabot dzimumu līdzsvaru, jo īpaši Komitejas Prezidija sastāvā; mudina Komiteju turpināt veicināt dzimumu līdzsvaru, vienlaikus nodrošinot, ka iecelšana amatā ir balstīta uz nopelniem, profesionālo pieredzi un kvalifikāciju;

32.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2024. gadā rīkoja iekšēju konkursu, lai risinātu pašreizējās un turpmākās darbā pieņemšanas vajadzības, nodrošinātu darbības nepārtrauktību un noturētu pieredzējušus darbiniekus, tādējādi novēršot plaisu, ko radīja Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rezerves sarakstu trūkums; pēc iepazīšanās ar anketu norāda, ka Komitejas rezerves sarakstā tika iekļauti 72 kandidāti, no kuriem 46 kandidāti 2025. gada 1. septembrī jau bija pieņemti darbā dažādās pakāpēs — gan AST, gan AD; sagaida, ka līdz ar to no 2025. gada samazināsies Komitejā nodarbināto pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaits;

33.norāda, ka pēc 2022. gadā uzsāktā izmēģinājuma projekta par hibrīddarba režīmu un darbinieku apmierinātības aptaujas Komiteja 2024. gada 1. janvārī pieņēma lēmumu, kas ir piemērojams no 2024. gada 1. februāra un kas paredz hibrīddarba režīmu un personalizētu nedēļas darba grafiku katram darbiniekam, kā arī iespēju strādāt no mājām līdz 60 % no darbinieku darba laika (izņemot darbinieku kategorijas, kas nav saderīgas ar tāldarbu) un strādāt ārpus nodarbinātības pilsētas līdz pat 15 dienām gadā; atzīst, ka šo pasākumu mērķis ir uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlaikus saglabājot darbības efektivitāti un darbinieku apmierinātību;

34.ar gandarījumu norāda, ka 89 % respondentu, kas atbildēja uz 2025. gada darbinieku aptauju, norādīja, ka ir apmierināti ar Komitejas elastīgo darba režīmu; tā kā tas var ietekmēt arī Komitejas darbinieku slimības atvaļinājuma dienu skaitu; norāda, pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ka slimības atvaļinājuma dienu kopskaita samazināšanās tendence saglabājas, 2024. gadā sasniedzot 7303 dienas salīdzinājumā ar 7544 dienām 2023. gadā, savukārt: - to darbinieku skaits, kuriem nav slimības atvaļinājuma, samazinājās no 211 darbiniekiem (jeb 36 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā līdz 196 darbiniekiem (jeb 34 %) 2024. gadā; - to darbinieku skaits, kuri slimības atvaļinājumā atradās mazāk nekā septiņas dienas, palielinājās no 201 darbinieka (jeb 35 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā līdz 211 (jeb 36 %) 2024. gadā un - to darbinieku skaits, kuri atradās slimības atvaļinājumā no 7,5 līdz 21 dienai, palielinājās no 92 (jeb 16 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā līdz 96 (jeb 16 % no visiem darbiniekiem) 2024. gadā;

35.norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka izdegšanas gadījumu skaits samazinājās no 18 2023. gadā līdz 6 gadījumiem 2024. gadā; atzinīgi vērtē Komitejas proaktīvo pieeju izdegšanas novēršanai, cieši uzraugot darbiniekus, kas atrodas ilgtermiņa slimības atvaļinājumā, izmantojot pielāgotus pasākumus, kuri ietver regulāru saziņu ar attiecīgajiem darbiniekiem un medicīnas ekspertu ieteikumus; turklāt norāda, ka Komitejai, pateicoties individualizētai ilgtermiņa slimības atvaļinājuma uzraudzībai, 2024. gadā izdevās veiksmīgi reintegrēt trīs darbiniekus pēc ilgstošas prombūtnes izdegšanas dēļ; atzinīgi vērtē Komitejas 2024. gadā veiktās preventīvās darbības veselības un labbūtības uzlabošanai darbā, piemēram, piedāvājot personālam klātienes sesijas ar medicīnas palīgpersonālu (fizioterapeitu, osteopātu, pasniedzējiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar pamatlīgumu) un organizējot izpratnes veicināšanas konferences par veselību;

36.norāda, ka 2024. gadā Komiteja turpināja palielināt informētību par pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu un apkarotu uzmākšanos darbavietā saskaņā ar tās 2021. gada 26. aprīļa lēmumu par cieņas aizsardzību darbā, konfliktu pārvaldību un uzmākšanās apkarošanu, it īpaši izmantojot īpašus norādījumus, iekšējo komunikāciju un organizējot vairākas informācijas sesijas darbiniekiem un vadītājiem, tostarp obligātu apmācību par ētiku un integritāti; norāda, ka Komiteja 2024. gadā reģistrēja četrus jaunus iespējamas uzmākšanās gadījumus, no kuriem viens bija saistīts ar seksuālu uzmākšanos un par vienu, iesniedzot oficiālu sūdzību, tika ierosināta lieta Beļģijas policijā; norāda, ka tika piemērotas noteiktās procedūras (iepriekšēja novērtēšana, administratīvā izmeklēšana, piesardzības pasākumi utt.), un aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par minēto gadījumu iznākumu;

37.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja, piemērojot tīmekļa satura piekļūstamības pamatnostādnes, nodrošina, ka personas ar invaliditāti var piekļūt jebkuram no Komitejas digitālajiem produktiem vai tos izmantot; šajā sakarībā norāda, ka 2024. gadā Komitejas HReForms platforma tika uzlabota, par pamatprasību nosakot piekļūstamību funkcijām, kas cita starpā ietver uzlabotu krāsu kontrastu, navigāciju ar tastatūru un alternatīvu tekstu; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja apmaksā izmitināšanas pakalpojumus kandidātiem ar invaliditāti, tādējādi nodrošinot taisnīgas atlases procedūras;

38.norāda, ka 2024. gadā Komiteja nodarbināja darbiniekus, kas pārstāv visas Savienības valstspiederības (un vienu darbinieku ar Ukrainas valstspiederību), un dažas valstspiederības bija pārmērīgi pārstāvētas; atzinīgi vērtē Komitejas centienus 2024. gadā līdzsvarot tās darbinieku ģeogrāfisko sadalījumu, izmantojot mērķtiecīgas informēšanas iniciatīvas, kas piesaista kandidātus no nepietiekami pārstāvētām valstīm; norāda, ka šādas iniciatīvas ietvēra digitālo platformu un sociālo mediju plašāku izmantošanu, lai palielinātu vakanču redzamību, tiešu saziņu ar dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām, prezentācijas mērķauditorijai, lai veicinātu dalību Komitejas atlases procedūrās, un pieteikumu tendenču analīzi; norāda, ka šie pasākumi jau 2024. gadā deva pozitīvu rezultātu, piemēram, palielinājās saņemto pieteikumu skaits, tostarp no nepietiekami pārstāvētām valstīm; turklāt atzinīgi vērtē Komitejas sadarbību ar EPSO un citām Savienības iestādēm, lai dažādotu kandidātu loku, apmainītos ar paraugpraksi un koordinētu centienus novērst pārstāvības nepilnības Savienības administrācijā; aicina Komiteju arī turpmāk veikt pasākumus, kuru mērķis ir panākt līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu, tostarp vadības līmenī, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par Komitejas saņemto darba pieteikumu tendencēm dažādos periodos;

39.atzinīgi vērtē spēcīgo un strukturēto sociālo dialogu organizatorisko pārmaiņu procesos 2024. gadā; mudina Komiteju saglabāt un vēl vairāk stiprināt darbinieku pārstāvju sistemātisku iesaistīšanu reformās, kas cita starpā saistītas ar digitalizāciju, iekšējo reorganizāciju un jaunām darba metodēm;

40.atzinīgi vērtē darbu, ko Komiteja 2023. gadā paveikusi, lai konsolidētu ētikas noteikumus un praksi vienotā ētikas tiesiskajā regulējumā (Lēmums Nr. 157/2023), kas cita starpā attiecas uz disciplinārlietām, cieņu darbā, konfliktu pārvaldību, aizskarošas izturēšanās apkarošanu, ārējām darbībām un trauksmes celšanu; norāda, ka 2024. gads bija pirmais šā jaunā regulējuma īstenošanas gads; norāda, ka Komiteja 2024. gadā regulāri piedāvāja obligātus apmācības kursus par ētiku un integritāti, trauksmes celšanu un interešu konfliktu novēršanu dažādām darbinieku grupām, sākot no jaunpienācējiem, vadītājiem un darbiniekiem kopumā;

41.norāda, ka Komiteja 2024. gadā nav ziņojusi ne par vienu gadījumu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vai Eiropas Ombudam un ka par Komiteju nav veikta nekāda izmeklēšana;

42.atgādina, ka Komiteja pieņēma 2023. gada 4. jūlija Regulu Nr. 6/2023, ar ko nosaka pārredzamības pasākumus, kuri vērsti uz amatā ieceltiem locekļiem un ziņotājiem; tā kā šādi pasākumi attiecas uz aicinājumu amatpersonām un ziņotājiem tikties tikai ar interešu pārstāvjiem, kas ir reģistrējušies Pārredzamības reģistrā, un publiskot visas tikšanās ar interešu pārstāvjiem, ko viņi rīko kā Komitejas locekļi; norāda, ka 2024. gadā viens Komitejas loceklis ziņoja par tikšanos ar interešu pārstāvi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2024. gada 1. janvārī oficiāli pievienojās ES Pārredzamības reģistram;

43.norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, uz principiem un mehānismiem, ko Komiteja īstenoja 2024. gadā, lai veicinātu pārredzamību dažādās jomās, piemēram, budžeta un finanšu pārvaldībā, ziņošanā, revīzijas sadarbībā, cilvēkresursos, publiskajā iepirkumā, publiskajā piekļuvē dokumentiem un ierakstu pārvaldībā;

44.atzinīgi vērtē Komitejas atjaunotos centienus interešu konfliktu atklāšanas un novēršanas jomā 2024. gadā; norāda, ka, pateicoties Lēmumam Nr. 157/2023, Komiteja ir definējusi interešu konflikta jēdzienu un ieviesusi mehānismu šādu konfliktu atklāšanai un novēršanai, saskaņā ar kuru darbiniekiem ir jāpaziņo, vai viņiem varētu būt (potenciāls vai iespējams) interešu konflikts, dažādos svarīgos savas karjeras vai profesionālās darbības brīžos aizpildot veidlapu; ar gandarījumu norāda, pēc iepazīšanās ar anketas rezultātiem, ka ikgadējā informācija par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību ir pārredzami publicēta Komitejas tīmekļa vietnē un ka viņiem ir aizliegts iesaistīties jebkādā lobēšanā vai interešu aizstāvībā attiecībā uz Komiteju pirmos 12 mēnešus pēc tam, kad viņi ir atstājuši amatu Komitejā;

45.norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka 2024. gadā Komitejā netika konstatēti interešu konflikti; tomēr norāda arī to, ka kāds Komitejas loceklis pauda bažas par iespējamu interešu konfliktu, kas varētu rasties, saņemot maksājumu par tehniskā atbalsta pētījuma izstrādi Parlamenta deputāta vai Parlamenta politiskās grupas uzdevumā; atzinīgi vērtē budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā saņemto apstiprinājumu, ka attiecīgais Komitejas loceklis faktiski nav pieņēmis attiecīgo darbu;

46.norāda, ka 2024. gadā Komitejai netika ziņots par trauksmes celšanas gadījumiem; norāda, ka Komiteja 2024. gadā nav pieņēmusi jaunus pasākumus attiecībā uz trauksmes celšanu un turpināja paļauties uz pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2015. gada, un veicināt tos, rīkojot ētikas apmācības un palielinot informētību; atbalsta regulāru obligātu ētikas apmācību gan personālam, gan vadības līmeņa darbiniekiem;

47.norāda, ka Komiteja ir ieviesusi virkni krāpšanas apkarošanas pasākumu un darbību, kas piemērojamas tās locekļiem un darbiniekiem un ko ir īstenojuši dažādi dienesti; pauž nožēlu par to, ka 2024. gadā nebija ieviesta krāpšanas apkarošanas stratēģija; tomēr norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka Komiteja 2025. gadā pieņēma konsolidētu krāpšanas apkarošanas satvaru, kas ir starpposms visaptverošas krāpšanas apkarošanas stratēģijas izstrādē, savukārt šim mērķim izmantoto metodiku nodrošinās OLAF; mudina Komiteju par prioritāti noteikt šīs stratēģijas pilnīgu izstrādi un īstenošanu, tostarp riska novērtēšanu, novēršanu, atklāšanu un turpmākus pasākumus; mudina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo jautājumu;

48.norāda, ka Komitejas un EESK kopējais IT budžets 2024. gadā bija 13,70 miljoni EUR salīdzinājumā ar 12,70 miljoniem EUR 2023. gadā, t. i., par aptuveni 7,90 % mazāk, savukārt 760 000 EUR (vai aptuveni 6 %)no šā budžeta 2024. gadā tika izmaksāti kiberdrošībai;

49.norāda, pēc iepazīšanās ar anketas rezultātiem, ka 2024. gadā Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direktorāts īstenoja jaunu daudzgadu digitālo stratēģiju 2024.–2026. gadam, kurā prioritāte ir digitālo ierakstu pārvaldība, elektroniskās darbplūsmas, e-paraksti un mākoņdatošanas risinājumi un kurā galvenā uzmanība pievērsta četrām pamatprogrammām — M365 Digitālā darbvieta, ARES, EdiT un kiberdrošība —, lai uzlabotu sadarbību, automatizāciju un institucionālo noturību; uzsver M365 programmas progresu, tostarp migrācijas plānošanu uz SharePoint Online, Windows 11 un M365 lietotņu ieviešanu un MI stratēģijas izstrādi ar ceļvedi M365 Copilot izmēģinājuma projektam 2025. gadā; norāda, ka Komiteja sāka ieviest HAN dokumentu pārvaldības sistēmu un virzījās uz EdiT XML redaktora ieviešanu tiesību aktu izstrādē; atzinīgi vērtē pāreju uz kiberdrošību kā kopīgu atbildību, ar jaunām apmācības iniciatīvām un daudzgadu plānu, kas saskaņots ar Savienības standartiem; atzīst uzlabojumus ierakstu pārvaldībā, infrastruktūrā un drošas saziņas rīkos, tostarp SECABC e-pastā, SACHA datu pārsūtīšanā un galapunktu pārvaldības sistēmās; ar gandarījumu norāda uz Komitejas pastāvīgo progresu digitālās inovācijas jomā, tostarp pāreju uz pilnībā elektronisku un kiberdrošu darba vidi; atzinīgi vērtē “House of the Regions” darba plānu 2025.–2027. gadam, kurā prioritāte piešķirta digitālajai pārveidei, lai izveidotu modernu, elastīgu un digitāli virzītu iestādi;

50.norāda, ka Komiteja pakāpeniski ieviesa mākslīgā intelekta pilotprojektu ar nosaukumu “Panoramic AI”, ar ko izveido centrālu centru, kurš no 2024. gada racionalizē piekļuvi sarežģītam saturam; turklāt norāda, ka Komiteja ir aktīvi izmantojusi Komisijas MI rīkus tulkošanai, kopsavilkumiem utt., un ir piedalījusies kā izmēģinājuma lietotājs, lai testētu GPT@JRC MI izmēģinājuma risinājumu; norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka Komitejas 2023. gadā pieņemtajās MI pamatnostādnēs tika noteikts pamatscenārijs tam, kā darbinieki varētu eksperimentēt ar MI, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj)., kas stājās spēkā 2024. gada augustā, un lai izstrādātu korporatīvas alternatīvas, kas atbilst datu aizsardzības un ētikas standartiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē informatīvu sesiju organizēšanu darbiniekiem, lai izskaidrotu MI pamatnostādnes, darbiniekiem paredzētā paziņojuma publicēšanu par MI pratību un semināru organizēšanu, lai 2024. gadā palielinātu izpratni par MI, un mudina turpināt šo praksi, tostarp organizēt regulāru apmācību par drošu, ētisku un efektīvu mākslīgā intelekta izmantošanu un regulāru apmācību par kiberdrošību; atzīst pievienoto vērtību, ko sniedz MI rīki, kas palielina personisko produktivitāti, piemēram, M365 Copilot, un MI spēju integrēšana IT atbalsta rīkos; uzsver, ka mākslīgais intelekts ir jāizmanto, garantējot stingrus ētiskas izmantošanas, pārredzamības, datu aizsardzības, cilvēka virsvadības un aizsardzības pret algoritmisko neobjektivitāti vai ļaunprātīgu izmantošanu principus;

51.Norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka pēc pieļautās procesuālās kļūdas, mainot datu aizsardzības speciālistu bez iepriekšējas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) piekrišanas, Komiteja atzina kļūdu un veica korektīvus pasākumus; atzīst, ka datu aizsardzības inspektora funkciju nodošana Juridiskajam dienestam bija balstīta uz iekšējā revidenta ieteikumu; norāda, ka Komiteja atjaunoja iepriekšējo datu aizsardzības inspektoru amatā un oficiāli lūdza EDAU piekrišanu jaunai iecelšanai amatā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību;

52.norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka Komiteja 2024. gadā nesaskārās ar sekmīgiem kiberuzbrukumiem, jo spēkā esošie atklāšanas un novēršanas pasākumi efektīvi apturēja visus apdraudējumus; norāda, ka Komiteja 2024. gadā veica vairākus pasākumus, lai stiprinātu savu kiberdrošības un datu aizsardzības regulējumu, sekojot līdzi jaunākajām norisēm un paraugpraksei šajās jomās; norāda, ka dažas no šīm darbībām ietvēra attiecīgo darbinieku dalību Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) un EDAU rīkotajās mācībās “Izpratne par persondatu aizsardzības pārkāpumiem kiberdrošības incidentu risināšanā”, dalību 2024. gada Eiropas kiberdrošības mēnesī un izpratnes veicināšanas sesijās un klātienes ievadapmācībās darbiniekiem, jo īpaši jaunpienācējiem; mudina turpināt šo praksi, tostarp organizēt regulāru apmācību par kiberdrošību; turklāt atzinīgi vērtē divu faktoru autentifikācijas ieviešanu piekļuves drošības uzlabošanai, Komitejas tīmekļa vietnes satura pārvaldības sistēmas migrāciju uz jaunu platformu (Drupal), kas nodrošina uzlabotu noturību un pielāgojamību, un pastāvīgo ciešo sadarbību ar CERT-EU, lai reāllaikā uzraudzītu apdraudējumu un aizsargātu pret izplatītiem DDoS uzbrukumiem; norāda, ka Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direktorāts uzsāka digitālās un kiberdrošības pārveides programmu saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem standartiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj)., NIST kiberdrošības satvaru un atvērtās pasaules lietojumprogrammu drošības projektu (OWASP), kura mērķis ir stiprināt noturību, riska pārvaldību, datu aizsardzību un citus pārvaldības aspektus visā Komitejā;

53.norāda, ka Komitejas budžets ēkām un ar tām saistītajām izmaksām (kārtējā gada apropriācijas) 2024. gadā bija 18 963 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 18,594 miljoniem EUR 2023. gadā) un maksājumu izpildes līmenis bija 92 % (salīdzinājumā ar 93,70 % 2023. gadā); ar gandarījumu norāda, ka Komiteja ietaupīja 108 000 EUR uz uzkopšanas pakalpojumu rēķina periodos, kad Komitejas ēkās atradās mazāk cilvēku;

54.norāda, pēc iepazīšanās ar gada ziņojumu, uz Komitejas secinājumu, ka ir sasniegta viena no tās galvenajām 2017. gadā noteiktajām prioritātēm, t. i., ēku ģeogrāfiskā koncentrācija; norāda uz Komitejas viedokli, ka jaunā hibrīddarba režīma sekmīga īstenošana rada pamatu turpmākiem izmaksu ietaupījumiem, samazinot platību; šajā sakarībā norāda, ka 2024. gada beigās Komiteja sāka SPaCES projektu, lai pārveidotu gan darba praksi, gan darbvietas Komitejā, tostarp mainot telpu aprīkojumu, un ka šā projekta pirmais solis ir B100 ēkā izvietotā personāla pārvietošana; norāda, ka pēc Komitejas un EESK kopīgā lēmuma minētās ēkas nomas līgums beigsies 2026. gada augustā; aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

55.norāda, ka 2024. gadā turpinājās VMA ēkas renovācijas darbi; norāda, pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ka investīcijas VMA uzstādītajās viedajās tehnoloģijās nodrošinās nākotnes prasībām atbilstošas, pielāgojamas biroja telpas un optimālu lietotāju komfortu dažādos līmeņos, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt enerģijas patēriņu par aptuveni 13 000 EUR gadā (pamatojoties uz 2023. gada vidējām elektroenerģijas un gāzes cenām);

56.atzinīgi vērtē Komitejas un EESK apņemšanos sistemātiski piemērot universālā dizaina principu savai infrastruktūrai, nodrošinot ēku pieejamību jau projektēšanas gaitā; norāda, ka komitejas veica dažādus pasākumus, lai nodrošinātu savu ēku, tostarp liftu, pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti (ratiņkrēslu lietotājiem, neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, nedzirdīgām personām, vecāka gadagājuma cilvēkiem ar muskuļu vai asinsvadu problēmām);

57.norāda, ka Komiteja 2024. gadā turpināja īstenot dažādas zaļās prakses, piemēram, investīcijas inovatīvās energoefektīvās apgaismojuma sistēmās, enerģijas skaitītājos, sensoros, kas uzstādīti kritiski svarīgās iekārtās CO2 līmeņa uzraudzībai, ēku temperatūras regulēšanā (gaisa kondicionēšana, siltumapgāde) atkarībā no gada perioda un 100 % zaļās elektroenerģijas iegādē; norāda, ka Komiteja visās konkursa procedūrās piemēro vides kritērijus un ilgtspējas klauzulas piedāvājumiem, kuru vērtība pārsniedz 25 000 EUR, kā arī pielāgotas klauzulas piedāvājumiem ar lielu ietekmi uz vidi vai kuru vērtība pārsniedz 60 000 EUR; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja integrē vides aspektus savā riska pārvaldības sistēmā un galvenajos darbības procesos un ir izraudzījusies vides vadības un audita sistēmas (EMAS) kontaktpunktus;

58.atzinīgi vērtē Komitejas apņemšanos veicināt ilgtspējīgu mobilitātes politiku saviem darbiniekiem; šajā sakarībā norāda, ka 2024. gadā Komiteja ieviesa vienotas likmes piemaksu par velosipēdiem 100 EUR apmērā darbiniekiem, kuri izmanto velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli, paplašināja velosipēdu novietņu ietilpību un organizēja brokastis un viktorīnas par mobilitātes tēmām; pēc iepazīšanās ar anketu norāda, ka no 2024. gada darbinieki var pieprasīt kompensāciju 50 % apmērā no otrās klases vilciena biļetes cenas (maksimālais brauciena attālums 60 km);

59.pēc iepazīšanās ar anketas rezultātiem ar gandarījumu norāda, ka, pateicoties energotaupības pasākumiem, Komitejas enerģijas patēriņš 2024. gadā tika samazināts par aptuveni 3–4 % salīdzinājumā ar 2022. gadu; norāda, ka Komiteja ir pārsniegusi EMAS 2024. gada mērķus visās jomās (elektroenerģija, gāze, ūdens, atkritumi, atkritumu šķirošana, papīrs biroja vajadzībām, CO2 emisijas) salīdzinājumā ar 2019. gadu; norāda, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu ūdens un papīra patēriņš nedaudz palielinājās — attiecīgi par 14 % un 1 %, savukārt Komitejas administratīvo darbību radītās oglekļa emisijas samazinājās par 4,3 % un elektroenerģijas un gāzes izmantošana samazinājās attiecīgi par 5 % un 1 %, turklāt atkritumu ražošana 2024. gadā arī samazinājās par 12 %;

60.atzinīgi vērtē Komitejas sadarbības nolīgumu ar Parlamentu un Komisiju atjaunošanu 2024. gadā, kas liek pamatu Komitejas spēcīgākai institucionālajai iesaistei visos Savienības likumdošanas procesa posmos dažādās politikas jomās (piemēram, reģionālā attīstība, klimata politika un sociālā kohēzija), kas pārsniedz politikas jomas, kurās ir ilgstoša sadarbības vēsture; norāda, ka šajos nolīgumos ir iekļauti arī stingrāki noteikumi par sadarbību teritoriālās ietekmes novērtējumu jomā; ar gandarījumu norāda, pēc iepazīšanās ar anketu, ka 2024. gada 13. oktobrī Komitejas Priekšsēdētāju konference tikās ar Parlamenta priekšsēdētājas vietnieci, kas atbild par attiecībām ar Komiteju, lai apspriestu sadarbības stiprināšanu, cita starpā veicinot kopīgu sanāksmju rīkošanu, jo īpaši komiteju un referentu līmenī, Komitejas iesaistīšanos trīspusējās diskusijās un loģistikas sadarbību Parlamenta SPAAK ēkā notiekošo renovācijas darbu laikā; norāda, ka 2024. gadā Komitejas locekļi tikās arī ar Padomi un pastāvīgajām pārstāvniecībām un piedalījās Padomes prezidentūras rīkotajos pasākumos, lai nodrošinātu, ka Komitejas nostājas tiek atspoguļotas Savienības tiesību aktos;

61.atzinīgi vērtē budžeta un administratīvos ietaupījumus, kas panākti iestāžu sadarbības rezultātā, un jo īpaši ciešo sadarbību, kas administratīvā līmenī izveidota ar EESK, ar kuru Komitejai ir kopīgas telpas un kopīgi dienesti rakstiskās tulkošanas, infrastruktūras, medicīnas pakalpojumu, ēdināšanas, loģistikas un IT jomā, kā arī kopīgs datu aizsardzības reģistrs ar 470 darbiniekiem un abu iestāžu 2024. gadā apvienotais budžets vairāk nekā 68 miljonu EUR apmērā (140 miljoni EUR, ja tiek iekļautas ar algām saistītās izmaksas); atzinīgi vērtē to, ka šie ietaupījumi tika pārorientēti uz Komitejas politisko darbību, tādējādi stiprinot tās spēju īstenot savas pilnvaras; atzīst, ka efektivitātes pieaugums un budžeta ietaupījumi no abu iestāžu sadarbības ir ievērojami, proti, aptuveni desmitiem miljonu EUR gadā, salīdzinot ar situāciju, ja katra komiteja šos pakalpojumus pārvaldītu neatkarīgi; atkārtoti aicina pēc iespējas paplašināt šo sadarbību, izveidojot vienotu administrāciju kopīgajiem dienestiem un nošķirot dienestus un struktūrvienības, kas atbild par to galvenajām neatkarīgajām pilnvarām; mudina Komiteju un EESK turpināt centienus attīstīt turpmāku sadarbību un sinerģiju;

62.atzinīgi vērtē Komitejas centienus panākt sinerģiju, iegādājoties pakalpojumus no citām iestādēm, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās un piedaloties iestāžu koordinācijas struktūrās un iestāžu iepirkuma procedūrās; norāda, ka Komiteja ir panākusi ievērojamu sinerģiju pasākumu un komunikācijas jomā, kopīgi ar Komisiju organizējot Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu un cita starpā ar Parlamentu, Padomi un Komisiju 2024. gadā rīkojot publisko komunikācijas speciālistu ikgadējo konferenci “EuroPCom”; atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā Komitejas Eiropas vietējo un reģionālo padomju deputātu tīkls un Komisijas tīkls “Veidojot Eiropu kopā ar vietējiem padomniekiem” tika apvienoti vienotā, kopīgi pārvaldītā ES vietējo padomnieku tīklā;

63.norāda, ka Komiteja sadarbojas ar Komisiju (par gada maksu) cilvēkresursu jautājumu risināšanā un dažādu IT platformu izmantošanā finanšu pārvaldībai un cilvēkresursiem, un ka 2024. gadā Komisija iekļāva Komitejas IT sistēmu LORDIMAS kā galveno IT rīku pilsētu digitālās pārveides mērīšanai; turklāt norāda, ka Komitejas plenārsēdes notiek Parlamenta un Komisijas telpās, tādējādi kompensējot savu konferenču telpu nepietiekamo kapacitāti, un ka Komiteja iegādājas mutiskās tulkošanas pakalpojumus no šīm divām iestādēm;

64.norāda, ka Komitejas komunikācijas darbības ir vērstas uz attiecībām ar presi, pasākumu organizēšanu, digitālo saturu un sociālajiem medijiem, un kopējais budžets (kārtējā gada apropriācijas) 2024. gadā ir aptuveni 2,3 miljoni EUR, t. i., aptuveni par 500 000 EUR mazāk nekā 2023. gadā; pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem norāda, ka komunikācijas darbību nepietiekama finansējuma dēļ Komiteja ir atkarīga no gada beigu pārvietojumiem un C8 apropriācijām, kas izskaidro C1 apropriāciju zemo budžeta izpildes līmeni (48,20 %) un C8 apropriāciju augsto izpildes līmeni (98,90 %) 2024. gadā attiecībā uz budžeta posteni Nr.2 6 “Ekspertīzes un [...] sadale”;

65.ar gandarījumu norāda uz Komitejas sasniegumiem Savienības politikas un programmu popularizēšanā vietējā un reģionālajā līmenī, tās konsultatīvā darba tvēruma uzlabošanā un tās pamanāmības un ietekmes uzlabošanā; norāda, ka 2024. gadā Komiteja organizēja, rīkoja vai atbalstīja 33 ES vietējos dialogus, 53 Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas sesijas un 47 pasākumus; jo īpaši norāda uz 10. Eiropas Reģionu un pilsētu samitu, kurā piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku un kura mērķis bija veidot Savienības nākotnes programmu; - Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa, kuras mērķis ir nākamajā DFS pievērsties kohēzijas fondiem un kurā piedalījās vairāk nekā 2500 dalībnieku; - 11. subsidiaritātes konference, lai pievērstos labāka regulējuma un subsidiaritātes jautājumiem saistībā ar nākamo DFS; - 2024. gada programma vēlētiem jaunāka gadagājuma politiķiem, kurā piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieku no visām dalībvalstīm un astoņām kandidātvalstīm; un - Eiropas Publiskās komunikācijas konference (EuroPCom), kurā piedalījās 3200 dalībnieku un skatītāju no 55 valstīm un kuras mērķis bija pievērsties MI un jaunajām tendencēm publiskās komunikācijas jomā; norāda, ka Komiteja savu darbu un viedokli popularizēja arī 74 reizes sanāksmēs vai pasākumos, kuros piedalījās citas Savienības iestādes;

66.atzinīgi vērtē Komitejas darbības, kuru mērķis ir uzlabot tās informācijas pieejamību un vēsturisko saglabāšanu: - nodrošinot visu savu dokumentu un publikāciju pieejamību vienā centralizētā vietā, izmantojot Publikāciju biroja logrīkus, kas 2024. gadā ieviesti Komitejas ārējā tīmekļa vietnē; - 2024. gadā ieviešot MI platformu “Panoramic-AI”, kas piedāvāja uzlabotu un lietotājdraudzīgu piekļuvi iestāžu saturam (attiecīgiem dokumentiem, prezentācijām, diskusijām); - pārceļot visu Komitejas ārējo paziņojumu presei un ziņu arhīvu uz Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (DG Connect) ziņu telpu un - pirmo reizi pārceļot Komitejas vēsturiskos arhīvus uz Savienības vēsturisko arhīvu Florencē;

67.pēc iepazīšanās ar ietekmes ziņojumu un gada ziņojumu pieņem zināšanai Komitejas ieguldījumu Parlamenta komunikācijas kampaņā saistībā ar 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iesaistot 750 vēlētu jaunāka gadagājuma politiķu tīklu, popularizējot Parlamenta materiālus, sagatavojot videomateriālus kopā ar Komitejas locekļiem, kas aicina doties balsot un atvēlot šim nolūkam atsevišķu lapu Komitejas tīmekļa vietnē, kā arī sagatavojot citu vizuālu saturu, kas tika popularizēts sociālajos medijos un sasniedza gandrīz 5 miljonus lietotāju kontu; atzinīgi vērtē šos centienus iesaistīt plašu un daudzveidīgu auditoriju visā Savienībā un palielināt informētību par 2024. gada Eiropas vēlēšanām; uzsver, ka šāda iestāžu sadarbība Savienības politikas jomās, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta darbu, ir būtiska, lai sasniegtu iedzīvotājus visos Savienības reģionos, stiprinātu demokrātisko līdzdalību un uzlabotu Savienības demokrātisko leģitimitāti;

68.pēc iepazīšanās ar gada ziņojumu norāda uz Komitejas panākumiem saistībā ar informatīvo darbu medijos, par ko liecina 2024. gada vispārējie rādītāji, piemēram: tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits palielinājās par 28 %, sekotāju skaits palielinājās par 11,60 % un organiskas digitālās iesaistes apjoms palielinājās par 16 %;

69.norāda, ka Komiteja 2024. gadā nepiedalījās Romu nedēļas pasākumā.

70.uzsver, ka kopumā Komitejas komunikācijas stratēģijas mērķis ir stiprināt tās institucionālo pamanāmību un politisko statusu kā Savienības reģionu, pilsētu un pašvaldību pārstāvības struktūrai, kā arī parādīt tās locekļu lomu Savienības politikas sasaistē ar iedzīvotājiem vietējā un reģionālajā līmenī.