1.atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par EPPO 2024. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatu ticamību un pakārtoto ieņēmumu un maksājumu likumību un pareizību;

2.atzīst EPPO nozīmi Savienības finanšu interešu un jo īpaši Savienības budžeta aizsardzībā; atgādina par Parlamenta stingro atbalstu EPPO izveidei un pauž atzinību par EPPO izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbu saistībā tādiem noziegumiem kā krāpšana, korupcija un nopietni pārrobežu krāpšanas gadījumi PVN jomā; vēlreiz uzsver EPPO centrālo lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā un uzsver, ka tā ir stūrakmens Savienības krāpšanas apkarošanas satvaram un plašākai pārvaldības sistēmai, kuras pamatā ir integritāte, pārskatatbildība, pārredzamība un pareiza finanšu pārvaldība;

3.uzsver, ka Savienības tiesībaizsardzībā EPPO ir unikāla loma kā prokuratūrai, un norāda, ka savas būtības dēļ EPPO ir pienākums izmeklēt visus jautājumus, kas ir tās kompetencē un tai tiek darīti zināmi; atgādina, ka saskaņā ar EPPO gada pārskatu līdz 2024. gada beigām EPPO izskatīja 6547 ziņojumus par noziegumiem (par 56 % vairāk nekā 2023. gadā) un veica 2666 aktīvas izmeklēšanas (par aptuveni 38 % vairāk nekā 2023. gadā) par aplēsto kaitējumu 24,8 miljardu EUR apmērā (19,27 miljardi EUR 2023. gadā un 14,1 miljards EUR 2022. gadā) un ka tiesneši izdeva iesaldēšanas rīkojumus 2,42 miljardu EUR apmērā (salīdzinājumā ar 1,5 miljardiem EUR 2023. gadā); uzsver, ka pastāvīgi pieaugošie rādītāji apstiprina, ka resursi būtu jāpieskaņo operatīvajām vajadzībām, lai stiprinātu EPPO neatkarību; aicina Komisiju nekavējoties piešķirt nepieciešamos resursus, lai EPPO varētu pildīt savus pienākumus un nodrošināt progresu un savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu, arī izmeklēšanu par Covid-19 vakcīnas iegādi Savienībā, kas tika sākta 2022. gadā un joprojām turpinās saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, publiski neizpaužot sīkāku informāciju, lai aizsargātu procesa integritāti; atgādina, ka pārredzamība ir jālīdzsvaro ar nevainīguma prezumpciju un noritošas tiesvedības respektēšanu; mudina EPPO īstenot skaidru publisko komunikāciju, kad vien juridiski pieļaujams; uzsver, ka EPPO piešķirtajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem ļoti sarežģītās lietās, kurām ir būtiska ietekme uz budžetu un reputāciju, ir jānodrošina rūpīga izmeklēšanas virzība un atbildīga komunikācija par to statusu un noslēgšanu, pilnībā ievērojot juridiskos ierobežojumus;

4.norāda, ka EPPO piešķirtais kopējais galīgais budžets 2024. gadam bija 76 382 368 EUR, kas bija ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2023. gadā piešķirtajiem 65,9 miljoniem EUR un 2022. gadā piešķirtajiem 51,2 miljoniem EUR;

5.norāda, ka Savienības budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātais sākotnējais 2024. gada budžets (71 888 321 EUR apmērā) bija par 24 % mazāks nekā EPPO 2024. gada ieņēmumu un izdevumu tāmē pieprasītais budžets, neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas bija par 9 % lielāks; konstatē, ka 2024. gadā tika pieņemti divi budžeta grozījumi un ka pēc EPPO pieprasījuma 2024. gada februārī budžets 2024. gada jūnijā tika palielināts par 3 600 000 EUR, paredzot finanšu un cilvēkresursus, lai segtu pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar Polijas un Zviedrijas pievienošanos EPPO; uzsver, ka palielinājumam bija jāsedz Polijā un Zviedrijā ieceļamo papildu EDP algas, kā arī darbā pieņemamo darbinieku algas un ar tām saistītie darbības izdevumi, taču daļa no šiem papildu līdzekļiem tika piešķirta centrālā biroja darbiniekiem, lai sagatavotos IT autonomijas projektam, ko noteica Komisijas sniegto pakalpojumu izbeigšana IT jomā; atzīmē, ka otrajā budžeta grozījumā 2024. gada novembrī apropriāciju līmenis tika palielināts par 894 047 EUR pēc Savienības budžeta lēmējinstitūcijas priekšlikuma ņemt vērā augsto algu indeksācijas līmeni 2024. gadā un ka, tā kā EPPO jau bija piešķīrusi daļu no sava pirmā budžeta grozījuma, lai paredzētu augstāku nekā gaidīts algu indeksāciju, otrais papildu piešķirtais finansējums tika pārdalīts ar drošību saistītiem izdevumiem; uzskata, ka šī atkārtotā paļaušanās uz budžeta grozījumiem izceļ nepieciešamību pēc reālistiskākas ex ante budžeta plānošanas pieejas un savlaicīgākas un strukturētākas sadarbības ar EPPO ikgadējās budžeta procedūras laikā;

6.norāda, ka 2024. gadā tika pieņemti trīs budžeta pārvietojumi saskaņā ar EPPO finanšu noteikumu 26. pantu, kas ļauj Eiropas galvenajai prokurorei pēc administratīvā direktora sagatavota priekšlikuma pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu līdz pat 10 % no finanšu gada apropriācijām un no vienas nodaļas uz citu vai katras nodaļas ietvaros bez ierobežojumiem; konstatē, ka šo pārvietojumu kopējā neto vērtība bija 3,2 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 1,2 miljoniem EUR 2023. gadā) un ka šādi pārvietojumi bija nepieciešami IT autonomijas programmas izstrādēm, prasības izpildei par tuvās aizsardzības pakalpojumu sakārtošanu atbilstoši pakalpojumu līmeņa līgumam ar Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu un izmaiņām atalgojumā, lai pielāgotos augstākai nekā paredzētā algu indeksācija, kas sasniedza 7,2 % salīdzinājumā ar sākotnējā budžeta pieņēmumu 3,4 % apmērā;

7.atzīst, ka jebkādu ar EPPO darbībām saistīto budžeta vajadzību aplēse joprojām ir ļoti sarežģīta EPPO darbību īpatnību dēļ, kas saistītas ar krāpšanas atklāšanas līmeņa neprognozējamību un lietu lielo daudzveidību; apzinās, ka EPPO nav rīcības brīvības attiecībā uz kriminālvajāšanas sākšanu un tai nav ietekmes uz valstu sistēmu resursiem un procesuālajiem ierobežojumiem, no kuriem tā ir atkarīga izmeklēšanas darbību veikšanā; konstatē, ka izdevumu prognozēšanu apgrūtina arī noteiktas korelācijas trūkums starp izmeklēšanu skaitu un izmaksām, tomēr atgādina, ka aizsargājamo Savienības finanšu interešu apmērs pieaug un to izvietošanu reglamentējošā tiesiskā regulējuma sarežģītība apgrūtina izmeklēšanas ne tikai attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un tā bezprecedenta īstenošanas veidu, bet arī ņemot vērā lielo izdevumu apjomu; uzskata, ka šis konteksts liecina par to, ka jāpiešķir papildu resursi EPPO darbību finansēšanai, un atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt EPPO pietiekamus resursus, lai tā varētu pienācīgi pildīt savas pilnvaras; uzskata, ka šāda neparedzamība varētu pamatot īpaša budžeta ārkārtas mehānisma izveidi, neskarot nepieciešamību pēc reālistiska ex ante budžeta, kas atspoguļotu darba slodzes tendences, lai EPPO varētu rezultatīvi reaģēt uz pēkšņu darba slodzes pieaugumu;

8.saprot, ka 2024. gads EPPO bija grūts, jo tai bija jātiek galā ar darba slodzes pieaugumu 22 iesaistītajās dalībvalstīs, jāpārvalda paplašināšanās, iekļaujot Poliju un Zviedriju, un vienlaikus jāpanāk IT autonomija no Komisijas; norāda, ka 2024. gadā EPPO pieprasīja 45 štatu saraksta amata vietas IT autonomijas nodrošināšanai un vēlāk grozītajā budžetā – 37 amata vietas, taču abi pieprasījumi tika noraidīti; konstatē, ka tieši papildu resursu trūkums IT autonomijas sasniegšanai radīja nepieciešamību novirzīt uz IT nozari darbiniekus, kas sākotnēji bija paredzēti darbības atbalstam, un izmantot uz vietas strādājošus līgumdarbiniekus; uzskata, ka joprojām ir būtiski piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu pilnīgu EPPO IT autonomiju un spēcīgu kiberdrošību nolūkā novērst darbības traucējumus; uzsver, ka pastāvīga paļaušanās uz ārējiem līgumslēdzējiem un operatīvo darbinieku novirzīšana uz IT uzdevumiem, ko izraisa štatu saraksta amata vietu trūkums IT autonomijas nodrošināšanai, var apdraudēt EPPO izmeklēšanas spējas un ilgtermiņa institucionālo noturību; aicina budžeta lēmējinstitūciju nodrošināt īpašu un ilgtspējīgu personālu EPPO digitālajai autonomijai, lai aizsargātu izmeklēšanas rezultativitāti un kiberdrošību;

9.norāda, ka 2024. finanšu gada budžeta izpildes līmenis bija 98,5 %, kas pārsniedza paredzēto snieguma rādītāju 95 % apmērā un atbilst iepriekšējo gadu līmenim (99,6 % 2023. gadā un 98,1 % 2022. gadā); atzinīgi vērtē to, ka EPPO otro gadu pēc kārtas nav atgriezusi Savienības budžeta lēmējinstitūcijai piešķirtos līdzekļus, kas apliecina stabilu piešķirtā budžeta apguves spēju; norāda, ka 2024. gadā kopējais maksājumu izpildes līmenis sasniedza 86,4 % no EPPO galīgā budžeta, un vidējais maksājuma veikšanas laiks bija 16,7 dienas, pateicoties plašākai e-rēķinu izmantošanai, tādējādi situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies (2023. gadā izpildes līmenis bija 85,3 % un vidējais maksājuma veikšanas laiks bija 17 dienas, savukārt 2022. gadā izpildes līmenis bija 76,6 % un vidējais maksājuma laiks bija 23,8 dienas); konstatē, ka kavēto maksājumu īpatsvars saglabājās stabils un ļoti zems (0,85 % no kopējā maksājumu skaita 2024. gadā salīdzinājumā ar 0,86 % 2023. gadā jeb 1,09 % no kopējā maksājumu apjoma 2024. gadā salīdzinājumā ar 1,08 % 2023. gadā);

10.konstatē, ka atbilstoši iepriekšējiem gadiem un saskaņā ar stratēģiju, kurā prioritāte piešķirta ar izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un drošības pasākumiem saistītajiem darbības izdevumiem, 2024. gadā EPPO 44,6 % no sava budžeta piešķīra operatīvajām darbībām (salīdzinājumā ar 43 % 2023. gadā un 41 % 2022. gadā), kuru galvenie izmaksu faktori bija EDP atalgojums, kam sekoja operatīvās IKT darbības (19 %), piemēram, EPPO lietu pārvaldības sistēmas (LPS) uzturēšana un izstrāde un lingvistiskie pakalpojumi (10 %); norāda, ka EPPO budžets galvenokārt tika patērēts izdevumiem, kas saistīti ar pagaidu darbiniekiem (33,6 % jeb 25 671 160 EUR salīdzinājumā ar 32,2 % 2023. gadā) un EDP atalgojumu (23,9 % jeb 18 252 391 EUR salīdzinājumā ar 22,1 % 2023. gadā), kam sekoja lingvistisko pakalpojumu izmaksas (4,6 % jeb 3 491 000 EUR salīdzinājumā ar 6,2 % 2023. gadā) un operatīvās IKT aparatūras un programmatūras izmaksas (4,5 % jeb 3 426 711 EUR salīdzinājumā ar 5,5 % 2023. gadā);

11.norāda, ka 2024. gadā tika paziņots par Polijas un Zviedrijas pievienošanos un ka uz 2024. gada budžetu tas attiecās tikai daļēji, jo divi Eiropas prokurori un vairāki EDP tika pieņemti darbā pakāpeniski; konstatē, ka ar Savienības budžeta lēmējinstitūcijas apstiprināto 2024. gada palielinājumu tika piešķirtas 20 papildu amata vietas centrālajā birojā un papildu EDP amata vietas sakarā ar Polijas un Zviedrijas paredzēto pievienošanos EPPO;

12.konstatē, ka operatīvo komandējumu izmaksas 2024. gadā vēl nedaudz palielinājās, sasniedzot 1 292 000 EUR (salīdzinājumā ar 1 175 000 EUR 2023. gadā un 980 000 EUR 2022. gadā), un tās patērēja aptuveni 3,7 % no kopējām darbības apropriācijām (34,1 miljons EUR), taču kopumā tās atbilda pieaugošajam izmeklēšanu intensitātes līmenim un apmēra ziņā bija stabilas; apzinās, ka kopējie ceļa izdevumi ir samazinājušies, ka EPPO veicina videokonferenču iespējas izmantošanu kā izmaksefektīvu un drošu alternatīvu darbinieku komandējumiem un ka dalība tiešsaistes sanāksmēs ir standarta prakse iekšējās koordinācijas jautājumu risināšanai un informācijas apmaiņai ar dalībvalstu iestādēm un Savienības partneriem, taču komandējumi joprojām ir vajadzīgi operatīvajā un tiesiskajā kontekstā, lai nodrošinātu konsekventu pieeju EPPO ietvaros, apmācībai un ieinteresēto personu izpratnes veicināšanai;

13.atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 107. pantu EPPO administratīvajai darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus centrālajā līmenī nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, taču steidzamos jautājumos un izmeklēšanas nolūkā EDP var lemt par kārtību, kādā notiek tulkošana, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem; konstatē, ka 2024. gadā rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksas samazinājās līdz 3 491 000 EUR, kas atbilst 10 % no darbības apropriācijām (salīdzinājumā ar 4 086 500 EUR jeb 14 % 2023. gadā); norāda, ka 88,8 % LPS dokumentu tulkojumu tika veikti mašīntulkojumā (par 8,8 % pārsniedz snieguma rādītāju), un atzinīgi vērtē EPPO centienus uzlabot tulkošanas pakalpojumu izmakslietderību;

14.konstatē, ka 2024. gadā EPPO izsludināja 15 uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un piešķīra 9 līgumus (4 procedūras tika atceltas) un ka tika rīkotas 2 atklātas procedūras un 12 sarunu procedūras; norāda uz EPPO pamatlīgumu intensīvo izmantošanu, kā rezultātā 2024. gadā EPPO saskaņā ar spēkā esošajiem pamatlīgumiem parakstīja 288 konkrētus līgumus (salīdzinājumā ar 234 līgumiem 2023. gadā) par kopējo summu vairāk nekā 13 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 11 miljoniem EUR 2023. gadā), savukārt neviens līgums netika noslēgts sarunu procedūrā bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas; norāda, ka 2024. gadā aptuveni 65 % no EPPO tieši piešķirtajiem līgumiem bija ar MVU, no kuriem visi, izņemot trīs, bija no vienas un tās pašas dalībvalsts; saprot, ka EPPO ir attīstījusi savu iepirkumu kapacitāti, pārvaldījusi savus konkrētos līgumus, īstenojot spēkā esošos pamatlīgumus, un paralēli turpinājusi darboties, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī pievienojoties iestāžu līgumiem ar dažādiem tirgus dalībniekiem; atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā visas EPPO iepirkuma procedūras un līgumu pārvaldības darbības tika veiktas, izmantojot digitālos IT rīkus, un tādējādi tas atbilst snieguma mērķrādītājam; atgādina, ka iestāžu pamatlīgumu izmantošana ļauj maksimāli palielināt apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus gan nodrošinot pareizu finanšu pārvaldību, gan kompensējot cilvēkresursu pieejamības trūkumu;

15.atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci saistībā ar apropriāciju pārnešanu no iepriekšējā, 2023. gada – to apjoms bija 9 392 990 EUR jeb 14,2 % (salīdzinājumā ar 10 969 680 EUR jeb 24,4 % 2022. gadā), 96,9 % no tām tika izlietotas (salīdzinājumā ar 84,8 % 2023. gadā un 90,8 % 2022. gadā) un tikai 3,1 % tika atceltas (salīdzinājumā ar 15,2 % 2023. gadā un 9,2 % 2022. gadā); norāda, ka no 2024. gada uz 2025. gadu pārnesto apropriāciju apjoms sasniedza 9 200 802 EUR, kas ir relatīvi stabils rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšminēto summu, ko pārnesa no 2023. gada uz 2024. gadu; konstatē, ka pārnestās apropriācijas galvenokārt bija saistītas ar gada beigās uzņemtajām saistībām attiecībā uz operacionāliem digitālajiem ieguldījumiem un nesamaksātajām summām saskaņā ar ārpakalpojumu sniedzēju līgumiem;

16.atkārtoti uzsver, ka 2017. gada tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats (LFS) vairs neatbilst mērķim; uzsver, ka pašreizējais LFS neļauj EPPO veikt budžeta vidusposma pārskatu un tai nākas gaidīt līdz budžeta pieņemšanas procesa pašām beigām, lai gūtu skaidrību par resursu līmeni, ko tā varēs izmantot nākamajā gadā; uzsver, ka tas ierobežo EPPO spēju prognozēt budžeta izpildes sagatavošanas darbības un jo īpaši ietekmē iespēju savlaicīgi sākt pieņemt darbā personālu, tādējādi aizkavējot progresu pilnīgas noslodzes sasniegšanā un EPPO kopējo budžeta apguves spēju, kas faktiski neļauj izstrādāt visaptverošu personāla stratēģiju, kuru nenoteiktu ikgadējo budžeta sarunu rezultāts; norāda, ka ir ļoti svarīgi panākt maksimālu elastību tāda inovatīva organizācijas modeļa attīstībā, kāds ir EPPO; uzskata, ka LFS pārskatīšana ir jāveic neatkarīgi no EPPO pilnvaru izmaiņām, ne vēlāk kā Regulas (ES) 2017/1939 pārskatīšanas ietvaros, par kuru Komisija ir sākusi izvērtēšanu;

17.atzinīgi vērtē EPPO administratīvās spējas nepārtraukto stiprināšanu, kas pakāpeniski novērš sākotnējās nepilnības, kuras noteica EPPO izmantotā pieeja ar darbību nesaistītos izdevumos iekļaut tikai pamatlīmeņa atbalsta pakalpojumus; uzskata, ka tiek gaidīts, ka EPPO piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem jābūt pietiekamiem, lai tā varētu efektīvi un sekmīgi pildīt savas pilnvaras un normāli veikt attiecīgās administratīvās procedūras; atgādina, cik izšķiroši svarīgi ir piešķirt EPPO papildu finansējumu un stiprināt tās personāla komplektēšanu, lai EPPO varētu efektīvi apkarot ar PVN saistītos noziegumus, aizsargāt Savienības finanšu intereses un atbalstīt tiesiskumu, kas ir galvenās Savienības prioritātes; atkārtoti aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar EPPO pārskatīt EPPO budžeta sistēmu, lai rastu piemērotus veidus, kā to atbalstīt darbā; atgādina, ka grozījumu vēstulē Nr. 1/2022 Komisija apņēmās līdz 2023. gada beigām iesniegt Parlamentam personāla komplektēšanas novērtējumu un ka tas tika uzsvērts 5. punktā Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz 2024. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 3 projektu, ar ko pastiprina Eiropas Prokuratūru pēc Polijas pievienošanās un gaidot Zviedrijas iespējamo dalību; pauž nožēlu, ka Komisija nav nedz sniegusi šādu novērtējumu, nedz arī apspriedusies vai sazinājusies ar EPPO par personāla komplektēšanas novērtējumu, un tomēr Komisija neatbalstīja EPPO pieprasījumus un neiesaistījās dialogā par atjauninātu reālo vajadzību novērtējumu; aicina Komisiju piešķirt papildu resursus sakarā ar sarežģītu lietu skaita pieaugumu un uzsver, ka tiem nevajadzētu būt saistītiem ar Regulas (ES) 2017/1939 vai EPPO pilnvaru pārskatīšanu, bet gan ar to, cik svarīga ir cīņa pret organizēto noziedzību un Savienības finanšu interešu aizsardzība nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS);

18.atkārto, ka EPPO piešķirtie budžeta resursi un cilvēkresursi joprojām ir strukturāli nepietiekami, ņemot vērā tās strauji pieaugošo darba slodzi, jo īpaši attiecībā uz lietām, kas saistītas ar ANM, un pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas kaitē iekšējam tirgum un godīgai konkurencei; mudina Komisiju iesaistīties dialogā ar EPPO, lai īstenotu grozījumu vēstulē Nr. 1/2022 paziņoto personāla situācijas novērtējumu par resursu vajadzībām, kas saskaņotas ar operatīvajām prasībām; uzsver, ka ir jāpārskata novecojušais 2017. gada tiesību akta finanšu pārskats, lai atspoguļotu reālās darba slodzes rādītājus, un to nevar padarīt atkarīgu no pilnvaru maiņas, ņemot vērā Savienības finanšu interešu paplašināšanos; aicina Komisiju nekavējoties iesniegt atjauninātu personāla un finansējuma novērtējumu, kas sagatavots, cieši apspriežoties ar EPPO un pamatojoties uz izmērāmiem darba slodzes rādītājiem un gadījumiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākie budžeta priekšlikumi ir balstīti uz atjauninātiem darba slodzes rādītājiem, nevis novecojušiem pieņēmumiem;

19.uzsver, ka noziedzīgo organizāciju darbības veids arvien vairāk kļūst transnacionāls, balstoties uz sarežģītu korporatīvo struktūru arvien biežāku iesaistīšanu, kuras tiek izmantotas kā aizsegs, un nepietiekami pārredzamiem juridiskajiem subjektiem, kas izvietoti vairākās jurisdikcijās ar nevienlīdzīgu Savienības tiesību aktu izpildes līmeni; uzsver, ka organizētās noziedzības stratēģijas mērķis ir krāpnieciski novirzīt Savienības līdzekļus un slēpt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izmantojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas operācijas, kas ietekmē legālo ekonomiku un izpaužas arī kā liela mēroga pārrobežu krāpšana PVN jomā; norāda, ka šīs noziedzīgās shēmas sistemātiski izmanto dalībvalstu regulējuma sadrumstalotību un procesuālo asimetriju, kā arī ierobežojumus, kas izriet no tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbības valsts mērogā; šajā konkrētajā sakarā uzsver EPPO darbību pievienoto vērtību, kas ļauj novērst nepilnības, ko radījušas nesaskaņotas valstu iniciatīvas, un ir visefektīvākais instruments, ar ko apturēt starptautiskas noziedzīgas darbības un iejaukties, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un iekšējo tirgu; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai stiprinātu EPPO izmeklēšanu operatīvo rezultativitāti, jo īpaši novēršot strukturālos šķēršļus, kas joprojām kavē pārrobežu izmeklēšanu; uzsver, ka nepieciešama vismaz minimāla procesuālā saskaņošana starp iesaistītajām dalībvalstīm jomās, kas tieši ietekmē EDP darbu, ieskaitot piekļuvi pierādījumiem, tiesas atļauju termiņus un noteikumus, kas reglamentē izmeklēšanas pasākumus; mudina dalībvalstis piešķirt EPPO tiešu un drošu piekļuvi galvenajām nacionālajām datubāzēm, piemēram, muitas sistēmām, nodokļu reģistriem un faktisko īpašnieku reģistriem, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību datu aizsardzības prasībai;

20.pieņem zināšanai Revīzijas palātas tās Apskatā Nr. 02/2025 “Uz sniegumu vērsta pieeja, pārskatatbildība un pārredzamība – no ANM nepilnībām gūtā pieredze” https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/RV-2025-02/RV-2025-02_EN.pdf.; aicina nākamajā DFS īpaši palielināt finansējumu, lai nodrošinātu, ka EPPO var arī turpmāk sasniegt savus mērķus un pildīt saistības apstākļos, kad finansēšanas instrumenti kļūst arvien sarežģītāki un līdz ar to Savienība var saskarties ar lielāku krāpšanas un nepareizas pārvaldības risku;

21.norāda, ka 2024. gadā izmaksas, kas saistītas ar Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punkta noteikumiem (dalībvalstu iestāžu veiktie pasākumi ar īpaši augstām izmaksām, kuras sedz EPPO), joprojām bija nelielas (0,1 % no darbības budžeta salīdzinājumā ar 0,4 % 2023. gadā); apzinās, ka 2023. gadā tika parakstīts pirmais finansēšanas nolīgums saskaņā ar izmēģinājuma pamatnolīgumu par to prasību atlīdzināšanu, kas iesniegtas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punktu, lai segtu īpaši augstas izmaksas izmeklēšanas pasākumiem, ko valsts līmenī veic EPPO vārdā, un ka Revīzijas palāta 2023. gadā revidēja šo posteni un atzina to par likumīgu un pareizu; uzskata, ka šis noteikums sniedz EPPO iespēju efektīvi iejaukties starptautiskās izmeklēšanas situācijās, kurās dalībvalsts varētu vilcināties izmantot savus resursus, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes nelīdzsvaroto rezultātu; aicina Komisiju izpētīt, kā šīs iespējas izmantošanu dalībvalstīm un EPPO varētu padarīt stratēģiski rezultatīvāku, un šajā nolūkā piešķirt EPPO vajadzīgos resursus;

22.ir informēts, ka Kolēģija ir atbildīga par EPPO darbību vispārējo uzraudzību un lēmumu pieņemšanu stratēģiskos jautājumos un ka 2024. gadā tā tikās 20 reizes un pieņēma 70 lēmumus; uzskata, ka Kolēģijas lēmumi nodrošina EPPO kriminālvajāšanas politikas saskaņotību, efektivitāti un konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs; atzinīgi vērtē Kolēģijas 2024. gadā pieņemtos lēmumus par darba kārtību, ar ko nosaka sadarbības metodes ar Parlamentu, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), un pārskatītos nolīguma ar Komisiju pielikumus; konstatē, ka Kolēģija grozīja arī noteikumus par citiem darbiniekiem, kas nodoti Eiropas Prokuratūras rīcībā, bet kurus tā nenodarbina (Eiropas valstu deleģēto prokuroru palīgi (NEDPA)), un noteica mājokļa pabalstu noteiktām darbinieku kategorijām, kas dzīvo Luksemburgā; norāda, ka Kolēģija kā iecēlējinstitūcija iecēla EDP Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā, izvēlējās ētikas komitejas locekļus un EDP disciplinārlietu padomes locekļus, kā arī iecēla pagaidu administratīvo direktoru; ņem vērā Kolēģijas 2024. gada lēmumus par budžeta jautājumiem, piemēram, par EPPO vienotā programmdokumenta 2024.–2026. gadam pieņemšanu, 2023. finanšu gada galīgajiem pārskatiem, EPPO 2023. gada konsolidēto gada darbības pārskatu, vienoto programmdokumentu 2025.–2027. gadam, 2025. gada budžetu un atbilstošo finansēšanas lēmumu 2025. gadam, kā arī budžeta un vienotā programmdokumenta grozījumiem; Kolēģija pieņēma arī drošības noteikumus, kas piemērojami EPPO digitālajām komunikācijas un informācijas sistēmām, un drošības stratēģiju 2024.–2028. gadam;

23.norāda, ka 2024. gadā Pastāvīgās palātas rīkoja 491 sanāksmi, lai uzraudzītu un vadītu EDP veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas tika sadalītas pēc nejaušības principa tūlīt pēc reģistrācijas, un lai nodrošinātu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju pārrobežu lietās, EPPO kriminālvajāšanas politikas saskaņotību, efektivitāti un konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs, īstenojot Kolēģijas pieņemtos lēmumus;

24.uzskata, ka kopumā esošās iekšējās kontroles sistēmas ir efektīvas; norāda, ka ir noteikti galvenie snieguma rādītāji (KPI), lai katru ceturksni uzraudzītu gada un daudzgadu darba programmu īstenošanu; konstatē, ka 2024. gada iekšējās kontroles sistēmas (IKS) novērtējumā tika apstiprināts izmērāms progress iekšējās kontroles ieviešanā un ka 2025. gada riska novērtējums tika veikts, rīkojot īpašus darbseminārus operatīvajā un administratīvajā līmenī, un pēc tam tika atjaunināta riska pārvaldības politika, ko Kolēģija apstiprināja 2025. gada 26. februārī;

25.uzskata, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienestam (IAS) un EPPO Iekšējās revīzijas struktūrvienībai (IAC) būtu jāsaskaņo savas darbības, lai sniegtu konsultācijas un palīdzību EPPO tās galveno pamatprocesu izveidē un mērķu sasniegšanā; konstatē, ka 2024. gadā IAS un IAC nebija kopīgu padomdevēja iniciatīvu; atzinīgi vērtē, ka pēc jaunā IAC vadītāja iecelšanas 2024. gada septembrī centieni ir bijuši vērsti uz iepriekšējo revīzijas ieteikumu izpildes kontroli, IAC standarta darbības procedūru (SOP) izstrādi un stratēģiskā revīzijas plāna 2025.–2027. gadam sagatavošanu un iesniegšanu apstiprināšanai Kolēģijai;

26.atgādina, ka 2023. gadā IAS uzsāka ierobežotu EPPO ticamības apliecināšanas pamatelementu pārskatīšanu, kas tika pabeigta 2024. gadā; norāda, ka visi ieteikumi tika ņemti vērā, kā rezultātā tika vēl vairāk uzlabota ticamības apliecināšanas sistēma un pārvaldības procesi, tostarp formalizētas procedūras, uzlabota plānošanas un programmēšanas procesu dokumentācija un digitalizācija, pilnveidota IKS un pastiprināta pieeja risku pārvaldībai; konstatē, ka no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvāra beigām IAS sniedza konsultācijas IT jomā saistībā ar plānoto EPPO IT autonomiju un ka konsultatīvais gala ziņojums tika publicēts 2024. gada beigās; norāda, ka 2024. gadā turpinājās regulāra ārējās un iekšējās revīzijas ieteikumu un budžeta izpildes apstiprināšanas prasību izpildes uzraudzība;

27.norāda, ka EPPO turpināja centienus ieviest sistēmu efektivitātes pieauguma un izmaksu ietaupījumu uzraudzībai, un norāda, ka 2024. gadā tā sāka stratēģiskās un operatīvās plānošanas un uzraudzības procesu pārskatīšanu (lai palielinātu spēju sniegt ieguldījumu EPPO darbību stratēģiskajā virzībā un panāktu ilgtspējīgi augstu pieejamo resursu budžeta izpildes vai apguves līmeni) un izveidoja vidēja termiņa cilvēkresursu stratēģisko plānošanu, lai nodrošinātu štatu saraksta amata vietu labāku aizpildi un novērstu personāla trūkumu, pieņemot darbā jaunus darbiniekus vai nodrošinot profesionālo izaugsmi esošajiem; konstatē, ka šajā sakarā EPPO sāka strādāt arī pie konkrētāka amata apraksta satvariem, lai panāktu darbinieku atbilstību stratēģijai un veicinātu augsta darbinieku iesaistes līmeņa saglabāšanu;

28.norāda, ka IAC veiktajā EPPO cilvēkresursu salīdzinošajā novērtēšanā tika veikta EPPO darbinieku kartēšana, izmantojot tos pašus principus kā citās organizācijās; norāda, ka EPPO izvietoto cilvēkresursu salīdzinājums ar vairākām citām Savienības struktūrām un valsts prokuratūrām, pamatojoties uz standartizētu pīlāru kopumu, ļāva konstatēt personāla sadales nepilnības salīdzinājumā ar citām Savienības iestādēm; apzinās, ka šis modelis ir izmantots kā atsauce EPPO budžeta pieprasījumiem, bet tikai attiecībā uz administratīvajām un atbalsta funkcijām, jo EPPO pamatdarbību unikālais raksturs neļauj to izmantot kā konkrētu atsauci attiecībā uz EPPO operatīvās darbības jomu;

29.atzinīgi vērtē EPPO centienus uzlabot iekšējās kontroles vidi; norāda, ka 2024. gadā ir izveidots rīcības, procesu un struktūru standartu kopums; aicina EPPO pēc iespējas ātrāk risināt joprojām neatrisinātos jautājumus attiecībā uz interešu konflikta politiku, mācību un attīstības politiku, iekšējās mobilitātes politiku, ievainojamību un programmatūras ielāpu pārvaldības politiku, pēctecības plānošanu un darba attiecību izbeigšanas procedūrām;

30.norāda, ka 2024. gada iekšējās kontroles pašnovērtējums bija balstīts uz iekšējās kontroles rādītāju un EPPO krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2023.–2025. gadam ieviešanas novērtējumu, uz EPPO riska pārvaldības politikas rezultātiem un ex post kontroles rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz iekšējās kontroles komponentu novērtējumu no 71 atbilstības kritērija 55 (77 %) ir pilnībā ieviesti, savukārt 15 (22 %) ir daļēji ieviesti un ir jāturpina to izstrāde, un tikai viena kritērija (1 %) ieviešanas pakāpe ir nenozīmīga; norāda, ka no 11 nenovērstajiem konstatējumiem 10 ir turpmāki jautājumi saistībā ar iepriekšējiem novērtējumiem, viena problēma ir jauna un identificēta 2024. gadā, savukārt četri 2023. gada novērtējumā atklātie trūkumi ir pilnībā novērsti;

31.atbalsta EPPO pastāvīgos centienus uzlabot riska kontroli un proaktīvi pievērsties gan esošajiem, gan jaunajiem riskiem; uzskata, ka EPPO kontroles darbības nodrošina pietiekamu pārliecības līmeni par risku mazināšanu, un norāda, ka 2024. gadā iekšējās kontroles speciālists vadīja virkni darbsemināru ar attiecīgajiem vadītājiem, lai novērtētu riskus, tai skaitā jaunus un ar krāpšanu saistītus riskus, kā rezultātā tika identificēti jauni riski, galvenokārt digitālo pakalpojumu, drošības un darbības jomā, apliecinot risku vides mainīgo raksturu;

32.norāda, ka EPPO krāpšanas apkarošanas stratēģija 2023.–2025. gadam, kas atjaunināta 2023. gadā saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1939 un EPPO finanšu noteikumos noteiktajām prasībām, ir saistīta ar rīcības plānu, kas ir daļa no EPPO iekšējās kontroles vides, tā tiek uzraudzīta katru gadu un tika pārskatīta 2024. gadā; konstatē, ka 2024. gadā stratēģijas īstenošanas uzmanības centrā bija izpratnes veicināšana, un tika organizētas 17 mācību kursi par EPPO ētikas sistēmu, krāpšanas apkarošanas stratēģiju un pārvaldes darbinieku uzvedības kodeksu, nodrošinot plašu darbinieku līdzdalību; atzinīgi vērtē trauksmes celšanas procesa ieviešanu, kas notika 2025. gada sākumā; norāda, ka, kamēr netiks pieņemta visaptveroša interešu konfliktu politika, augstākajai vadībai un darbiniekiem, kas iesaistīti finanšu apritē, iepirkumos un pieņemšanā darbā, joprojām ir spēkā noteiktie pienākumi un deklarēšanas procedūras; aicina ātri pieņemt visaptverošu interešu konfliktu politiku, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos EPPO integritātes satvaram;

33.norāda, ka attiecībā uz savām izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkcijām EPPO pārveidoja iekšējos procesus, kas izveidoti izmeklēšanu atbalstam, cita starpā izstrādājot rīkus informācijas apstrādes efektivitātes uzlabošanai un savienojamībai ar vairākiem partneriem, izstrādājot īpašu programmatūru, uzlabojot tulkošanas pakalpojumu kvalitāti un samazinot nepieciešamību pēc cilvēka veiktiem tulkojumiem un ar tiem saistītās izmaksas, izpētot iespējas, kā MI var palīdzēt labāk pārvaldīt milzīgo informācijas apjomu, ko tā apstrādā, un izvērtējot tās no tehniskā, juridiskā un ētiskā viedokļa; šajā sakarā atzinīgi vērtē EPPO centienus noteikt KPI, kas saistīti ar tās īpašo darbības modeli; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot ziņošanu par rezultātiem, un uzsver, ka ir svarīgi savlaicīgi, precīzi un pārredzami ziņot Parlamentam, lai pierādītu EPPO darbību ietekmi uz Savienības finanšu interešu aizsardzību; uzskata, ka joprojām ir nepieciešams ziņot par izņemtajām, konfiscētajām un visbeidzot Savienības budžetā atgūtajām summām, jo tieši tāds ir pamatmērķis Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūrai, kuras būtisks komponents ir arī EPPO;

34.apzinās, ka uzraudzība un pēcpasākumi, tostarp ziņošana par līdzekļu atgūšanas rezultātiem, nav EPPO kompetencē un prasa resursus un īpašas prerogatīvas; atkārtoti aicina Komisiju krāpšanas apkarošanas arhitektūras pārskatīšanas ietvaros noteikt vispiemērotākos mehānismus, ar kuriem nodrošināt nepārtrauktu datu un informācijas plūsmu, kas dotu iespēju veikt pienācīgu analīzi; uzsver, ka krāpšanas modeļu identificēšanai ir nepieciešama uzlabota uzraudzības sistēma un detalizētāki dati, kas sakārtoti pēc pārkāpuma tipa, interešu nozares vai ģeogrāfiskā apgabala, un tas pastiprinātu EPPO izmeklēšanu ietekmi;

35.norāda, ka EPPO ir pieņēmusi savu darbības nepārtrauktības plānu; mudina EPPO pieņemt arī savu digitālo stratēģiju un ievainojamību un programmatūras ielāpu pārvaldības politiku (abas pašlaik tiek izstrādātas); konstatē, ka EPPO joprojām turpina darbu pie KPI izstrādes, kas vēl nav noteikti konkrētā jomā, un pie riska pielaides līmeņu strukturētas novērtēšanas;

36.uzsver, ka strauji un nepārtraukti pieaug EPPO iesniegto ziņojumu par noziegumiem skait, kas līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedza 6547 ziņojumus (par 56 % vairāk nekā 2023. gadā, kad to bija 4187), kā rezultātā tika uzsāktas 1504 izmeklēšanas (gandrīz par 10 % vairāk nekā 2023. gadā, kad EPPO sāka 1371 izmeklēšanu, kas ir par 58 % vairāk nekā 2022. gadā); konstatē, ka šo pieaugumu galvenokārt ir veicinājuši privātu struktūru ziņojumi (4623, kas ir par 85 % vairāk nekā 2023. gadā un ievērojami pārsniedz snieguma rādītāja diapazonu), kā arī valstu iestāžu ziņojumi (1760, kas ir par 12 % vairāk nekā 2023. gadā); pauž nožēlu, ka no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām EPPO 2024. gadā saņēma tikai 113 ziņojumus par noziegumiem (2023. gadā – 108), no kuriem lielāko skaitu (59) iesniedza OLAF (2023. gadā – 72); apgalvo, ka salīdzinājumā ar pārkāpumu un krāpšanas gadījumu pieaugošo tendenci, atklāšanas līmenis joprojām nav optimāls, kas liecina, ka atklāšanas un ziņošanas ziņā nav panākts būtisks uzlabojums;

37.uzsver, ka 2024. gada 31. decembrī EPPO bija 2666 aktīvas izmeklēšanas (aptuveni par 38 % vairāk nekā 2023. gadā, kad to skaits bija 1927) un pārrobežu lietu, kas skar vairākas valstis, procentuālā daļa bija stabila (2024. gadā un 2023. gadā attiecīgi 29 % un 28 %);

38.uzsver, ka pieaudzis aplēstais kaitējuma apmērs, proti, EPPO norāda 2024. gada beigās tas sasniedza 24,8 miljardus EUR (19,27 miljardi EUR 2023. gadā salīdzinājumā ar 14,1 miljardu EUR 2022. gadā un 5,4 miljardiem EUR 2021. gadā), no kuriem 53 % saistīti ar krāpšanu PVN jomā (13,15 miljardi EUR);

39.uzsver EPPO snieguma līmeņa paaugstināšanos, par ko liecina pieaugošais apsūdzību skaits (2024. gadā 205 apsūdzības salīdzinājumā ar 139 apsūdzībām 2023. gadā, 87 apsūdzībām 2022. gadā un 5 apsūdzībām 2021. gadā) un iegūto iesaldēšanas rīkojumu summas (2024. gadā 2,42 miljardi EUR salīdzinājumā ar 1,5 miljardiem EUR 2023. gadā, 359,1 miljonu EUR 2022. gadā un 147 miljoniem EUR 2021. gadā); pauž nožēlu par to, ka skaidra un izpildāma konfiscēto un atgūto summu uzraudzības un ziņošanas satvara trūkums joprojām liedz pilnībā novērtēt EPPO izmeklēšanu ietekmi uz budžetu; vēlreiz aicina rast leģislatīvus un budžeta risinājumus, kas nodrošinātu, ka summas, kuras atgūtas EPPO vadītās izmeklēšanās, tiek patiešām izsekotas, paziņotas un atgrieztas Savienības budžetā; konstatē, ka 2024. gadā ar notiesājošu spriedumu tika pabeigtas 102 krimināllietas (48 lietas 2023. gadā salīdzinājumā ar 20 lietām 2022. gadā); pauž nožēlu, ka skaidra tiesiskā regulējuma trūkums ir liedzis EPPO sniegt atjauninātus un ticamus datus par konfiskāciju rādītājiem 2024. gadā (atgādinot, ka 2023. gadā tika konfiscēti 60 miljoni EUR, savukārt 2022. gadā – 2 miljoni EUR);

40.pauž bažas par izmeklēšanu skaitu, kas sāktas ANM īstenošanas sakarā; uzsver, ka līdz 2024. gada beigām EPPO izskatīja 311 aktīvu lietu, kas saistītas ar NextGenerationEU, no kurām 307 bija saistītas ar ANM (233 lietas 2023. gada beigās), kas atbilst aptuveni 17 % no visām aktīvajām izmeklēšanām ar izdevumiem saistītas krāpšanas jomā un aplēstajam kaitējumam Savienības finanšu interesēm 2,8 miljardu EUR apmērā (atbilst 30 % no kopējā aplēstā kaitējuma ar izdevumiem saistītas krāpšanas dēļ salīdzinājumā ar 25 % 2023. gadā); konstatē, ka EPPO veiktās izmeklēšanas par krāpšanu, kas skar ANM, atklāj ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm, atspoguļojot atšķirības līdzekļu piešķiršanā, noziegumu atklāšanas spējās un īstenoto krāpšanas shēmu daudzveidīgo raksturu; pauž bažas par to, ka dalībvalstīm nav pienākuma ziņot par ANM lietām Komisijai, izmantojot pārkāpumu pārvaldības sistēmu (IMS), kas de facto padara ANM lietu strukturētu uzraudzību un riska analīzi neiespējamu; uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp valstu iestādēm, EPPO un Komisiju, lai uzlabotu strukturētu ziņošanu; pauž bažas par to, ka Savienības iestāžu, arī Komisijas, ziņoto lietu skaits nesasniedz pat 3 %, kas savukārt rada bažas par Komisijas spēju pārraudzīt ANM; aicina Komisiju steidzami novērst šos trūkumus un sadarbībā ar EPPO uzlabot ziņošanas sistēmu sadarbspēju un precizēt uzdevumus, lai nodrošinātu ar ANM saistīto pārkāpumu stingru uzraudzību;

41.atkārtoti uzsver, ka EPPO darba slodze, kas sākotnēji tika novērtēta par zemu, ir ievērojami palielinājusies un, domājams, turpinās pieaugt, jo īpaši ar ANM saistītās lietās; apzinās, ka EPPO paziņo dalībvalstīm, Komisijai un Atveseļošanas un noturības darba grupai par tās izmeklēšanās atklātajām noziedzīgajām tendencēm, lai uzlabotu novēršanu un atklāšanu un mazinātu krāpšanas risku; norāda, ka gadījumi, uz ko attiecas izmeklēšanas, aptver dažādas nozares un ANM iniciatīvas, un ikreiz, kad ir izveidota plaša mēroga krāpnieciska shēma, kas nodrošina lielas nelegālas peļņas gūšanu, iesaistīta organizētā noziedzība;

42.konstatē, ka aptuveni 6 % no nodarījumiem, ko EPPO izmeklēja līdz 2024. gada beigām, bija saistīti ar dalību noziedzīgā organizācijā, kas savu noziedzīgo darbību koncentrēja uz Direktīvā (ES) 2017/1371 (ar finanšu interešu aizsardzību saistīti noziegumi) paredzēto noziedzīgo darbību izdarīšanu; atkārtoti uzsver, ka tikai ar ciešāku sadarbību starp krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem iespējams efektīvi apkarot šādu krāpniecisku rīcību un nodrošināt, ka tiek sasniegti ANM mērķi un Savienības politikas mērķi kopumā; uzskata, ka tikai kopīga un koordinēta tiesu un administratīvo pasākumu izmantošana var aizsargāt Savienības finanšu intereses, un atkārtoti aicina Komisiju sniegt pienācīgu atbalstu EPPO, lai veicinātu korektīvu pasākumu pieņemšanu pēc EPPO veiktas neatkarīgas izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas par kriminālnoziegumiem, kas skar ANM; aicina stiprināt koordinācijas satvaru, kas ietver EPPO, Komisiju un dalībvalstis, lai stiprinātu ANM krāpšanas izmeklēšanu un novēršanu, nodrošinātu sistemātiskus pēcpasākumus EPPO izmeklēšanām un uzlabotu attiecīgās informācijas apmaiņu; aicina Komisiju informēt Savienības budžeta lēmējinstitūciju par tās rīcības rezultātiem;

43.norāda, ka 2024. gadā saglabājās darbinieku skaita pieauguma tendence – 2024. gada beigās tas sasniedza 258 darbinieku (no 58 darbiniekiem 2020. gadā līdz 122 darbiniekiem 2021. gadā, 217 darbiniekiem 2022. gadā un 238 darbiniekiem 2023. gada beigās), veidojot pieaugumu par nedaudz vairāk nekā 9,5 %; izsaka atzinību par amata vietu aizpildījuma augsto līmeni (aptuveni 96 %, savukārt 2023. gada beigās tas bija aptuveni 93 %) visās kategorijās, izņemot norīkotos valstu ekspertus, kuru gadījumā tas ir 83 %; konstatē, ka 2024. gadā ārpakalpojumu sniedzēju (32) un tādu ārpakalpojumu sniedzēju skaits, kas strādā uz vietas iestādē (10), gandrīz nemainījās (salīdzinājumā ar attiecīgi 34 un 9 pakalpojumu sniedzējiem 2023. gadā);

44.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā uzlabojās EPPO administratīvās spējas darbā pieņemšanas jomā un tika pārraudzītas 50 atlases procedūras (2023. gadā notika 24 atlases procedūras), kā arī tika pieņemti darbā 47 jauni darbinieki (salīdzinājumā ar 45 darbiniekiem 2023. gadā), 6 norīkoti valstu eksperti un 6 praktikanti; atzīst sarežģīto situāciju ar darbinieku piesaisti Luksemburgā, kas saistīta ar augsto dzīves dārdzību un īpaši skar darbinieku piesaisti zemāku pakāpju amatos – EPPO uzsver, ka šajos amatos pretendentu skaits ir neliels, veiksmīgie kandidāti bieži vien noraida piedāvājumus, pieejamo talantu izvēle vienmēr ir ļoti ierobežota un specializēto prasmju piedāvājums ir neliels; uzsver, ka ierobežotākās tāldarba iespējas salīdzinājumā ar citu darba devēju piedāvātajām iespējām arī varētu mazināt šo amatu pievilcību; atkārtoti aicina EPPO un Komisiju noteikt turpmākus pasākumus, kas varētu padarīt EPPO pievilcīgāku augsti kvalificētiem speciālistiem ar starptautisku pieredzi;

45.apzinās, ka EPPO līdz 2024. gada beigām savā štatu plānā pieprasīja 419 amata vietas un ka tā vietā tika piešķirtas 289 amata vietas; uzsver, ka 2025. gadā pieprasīto amata vietu skaits bija 513 un ka atkal tika piešķirtas tikai 307 amata vietas, tādējādi palielinot plaisu starp nepieciešamajiem un piešķirtajiem resursiem; piekrīt EPPO, ka bez pieprasītās darbinieku skaita palielināšanas EPPO spēja efektīvi īstenot savas pilnvaras atbilstoši Savienības pilsoņu gaidām ievērojami samazināsies, neizskatīto lietu skaits turpinās pieaugt, tiesvedība krāpšanas lietās, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tiks aizkavēta, un cīņa pret organizētām noziedzīgām grupām, kas piesavinās publiskos finanšu līdzekļus un kaitē Eiropas ekonomikai, būs daudz neefektīvāka; ņem vērā EPPO piezīmes par pieaugošo tendenci, ka darbinieki uzkrāj pārstrādāto darba laiku ierobežoto resursu un palielinātās individuālās darba slodzes dēļ, kas potenciāli apdraud individuālo noturību, kā arī potenciāli palielina kadru mainību; tādēļ uzsver, ka EPPO ir jānodrošina ar pienācīgu personālu un budžeta resursiem atbilstoši tai uzticētajiem uzdevumiem;

46.atzinīgi vērtē to, ka personāla sadalījums visā EPPO ir vērsts uz maksimālu snieguma uzlabošanu, un norāda, ka līdz 2024. gada beigām no 412 amata vietām 319 bija paredzētas operatīvajām darbībām, kas ir vairāk nekā 77 % (salīdzinājumā ar 80 % 2023. gadā), savukārt 18 % amata vietas bija paredzētas administratīvajiem uzdevumiem (salīdzinājumā ar 14 % 2023. gadā), kas atbilst EPPO pieejai noteikt par prioritāti operatīvās darbības; tomēr konstatē, ka ir palielinājusies to darbinieku procentuālā daļa, kuriem uzticēti administratīvi un atbalsta uzdevumi; saprot, ka to galvenokārt noteica dažas nesen notikušās izmaiņas Komisijas politikā, piemēram, pārtrauktā IT pakalpojumu sniegšana, kā rezultātā EPPO ir spiesta veikt vissvarīgākos uzdevumus, izmantojot savu personālu, kuru nācās norīkot ar operatīvo darbu nesaistītos amatos;

47.uzskata, ka EPPO paredzamā darba slodze prasīs papildu resursus; norāda, ka pastāvīgi pieaugošais ar ANM saistīto lietu un PVN krāpšanas gadījumu skaits, kā arī ar organizēto noziedzību saistīto pārrobežu operāciju izmeklēšanas sarežģītība arī palielinās administratīvo un centrālo atbalsta funkciju darba slodzi, kas ir nesaraujami saistītas ar EPPO darbībām; pauž bažas par risku pietiekami nenovērtēt EPPO vajadzības un pārvērtēt tās spējas rezultatīvi reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu;

48.norāda, ka līdz 2024. gada decembrim to darbinieku īpatsvars, kuri pēc paša vēlēšanās atstāja EPPO (kopš gada sākuma), sasniedza 2,8 %, kas liecina par ierobežotu darbinieku mainību – 6 darbinieki 2024. gadā (salīdzinājumā ar 11 darbiniekiem 2023. gadā jeb 4,62 %), un attiecīgie darbinieki galvenokārt izvēlējās pāriet uz citām Savienības struktūrām vietējā vai ārvalstu līmenī, kur piedāvā labākus darba nosacījumus; konstatē, ka pienācīgu uzmanību darbinieku labbūtībai apstiprina arī daudzas 2024. gadā plānotās (un pēc tam 2025. gadā lielā mērā īstenotās) iniciatīvas, kas saistītas ar mājokļa pabalsta ieviešanu, apmācību un profesionālo attīstību un ļauj EPPO piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojuma paketi, kas atbilst citu Luksemburgas iestāžu paketei; norāda, ka arī ilgtermiņa slimības prombūtnes dienu skaits ir ļoti ierobežots;

49.norāda, ka 2024. gadā tika sākta labbūtības politikas izstrāde, lai vēl vairāk uzlabotu darbinieku apmierinātību ar darbu un veicinātu veselību aizsargājošus faktorus; šajā sakarā atzinīgi vērtē vienošanos ar Komisijas psihosociālo dienestu par bezmaksas psihosociālo konsultāciju ar dažādu jomu speciālistu piesaisti nodrošināšanu visiem EPPO darbiniekiem; atzinīgi vērtē turpmākās EPPO iniciatīvas darbinieku labbūtības veicināšanai, piemēram, iekšējās un ārējās atlases procedūras, kas 2024. gadā ļāva 10 darbiniekiem izmantot iekšējās karjeras iespējas, un pārskatītos nodarbinātības nosacījumus, kas visbeidzot tika grozīti 2024. gada beigās, lai EPPO darbinieki varētu agrāk nekā iepriekš veidot karjeru, pamatojoties uz beztermiņa nosacījumiem;

50.norāda, ka 2023. gada beigās EPPO tika atjauninātas jaunas vadlīnijas par tāldarba veikšanas vietas jēdzienu, kas 2024. gadā nodrošināja darbiniekiem lielāku autonomiju; konstatē, ka kopš tā laika ir turpinājies dialogs ar darbiniekiem, taču 2024. gadā tā rezultātā turpmākas korekcijas netika veiktas; atgādina, ka EPPO izmanto elastīga darba laika shēmu un standarta shēmu “darbs no mājām”, kas paredz vismaz vienu tāldarba dienu nedēļā, bet ne vairāk kā trīs dienas nedēļā, kā arī tiek pieļauts lielāks tāldarba dienu skaits, ņemot vērā nopietnus ar veselību vai ģimeni saistītus ierobežojumus; norāda, ka pašreizējā sistēma ietver arī 10 dienu darbu ārpus darba vietas attiecīgajā gadā, kas jāizmanto bez saistības ar citām atvaļinājuma dienām; uzskata, ka EPPO pašreizējie darba apstākļi ļauj darbiniekiem izmantot digitālos risinājumus, integrējot labu autonomijas līmeni darba modeļu pārvaldībā, atvieglojot privātās un darba dzīves līdzsvarošanu un veicinot komandas morāli un garu, kuru ietekmes novērtējums tika veikts pastāvīgā mijiedarbībā ar darbiniekiem un Personāla komiteju (aplūkojot uzraudzību un pārskatīšanu kopumā);

51.ar gandarījumu norāda, ka 2024. un 2025. gadā vadības amatos tika panākts pienācīgs dzimumu līdzsvars (4 sievietes, 5 vīrieši), ieceļot vidējā un augstākā līmeņa vadībā nepietiekami pārstāvētā dzimuma personas; attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumu konstatē, ka personālā dažādā mērā ir pārstāvētas 26 ES dalībvalstis, bet dažas ir pārstāvētas vairāk nekā citas; aicina EPPO pabeigt savu daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju, par kuras īstenošanu tika nolemts 2023. gadā;

52.atzīst, ka EPPO priekšplānā ir EDP, kas strādā decentralizēti 24 dažādās dalībvalstīs; norāda, ka kopš 2024. gada 31. decembra EDP biroji atradās 44 pilsētās 22 dalībvalstīs; konstatē, ka līdz 2024. gada beigām EPPO bija iecelti 166 EDP, ņemot vērā, ka 10 EDP no Zviedrijas (2) un Polijas (8) tika iecelti 2024. gada decembrī, bet operatīvo darbību sāka tikai 2025. gada janvārī; atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt EDP pilnīgu neatkarību, pamatojoties uz nopelniem balstītu un objektīvu iecelšanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 17. pantu un valsts procesuālās autonomijas principu;

53.uzsver, ka EPPO bija norādījusi, ka līdz 2024. gada beigām ir jāieceļ kopumā 172 EDP, neņemot vērā papildu vajadzības, kas izrietētu no paplašināšanās, pievienojoties Polijai un Zviedrijai; norāda, ka Savienības budžeta lēmējinstitūcija piekrita palielināt EDP skaitu no 140 līdz 166, vien piešķirot 24 EDP Polijai un 2 Zviedrijai; uzsver, ka Savienības budžeta lēmējinstitūcija turpināja piešķirt resursus EDP atalgojuma segšanai 80 % apmērā no AD9 pakāpes algas, nevis 100 % apmērā no AD9 pakāpes algas, kā nolēma EPPO, lai padarītu šo amatu pievilcīgāku pieredzējušiem prokuroriem ar pietiekamu ilgstošu profesionālo pieredzi sarežģītu EPPO lietu izskatīšanā; saprot, ka finansiālo ierobežojumu dēļ, kas radušies piešķirto resursu nepietiekamības dēļ, līdz 2024. gada beigām EPPO papildus 2 EDP Zviedrijā varēja izvietot tikai 8 EDP Polijā (vajadzīgo 24 EDP vietā) un 156 EDP pārējās dalībvalstīs; norāda, ka papildu EDP uzņemšanas palēnināšanās negatīvi ietekmē EPPO spēju vadīt arvien lielāku skaitu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; turklāt norāda, ka finansējuma trūkuma dēļ EPPO bija arī jāsamazina vai jāatliek investīcijas lietu pārvaldības sistēmā, tādējādi liedzot EPPO uzlabot spēju vadīt pārrobežu izmeklēšanu; aicina Komisiju novērtēt situāciju, ņemot vērā pieaugošo darba slodzi un izskatāmo lietu sensitīvo raksturu, un ziņot Parlamentam par rezultātiem un iespējamiem risinājumiem finansējuma trūkuma segšanai;

54.uzskata, ka EDP iecelšana amatā ir EPPO un dalībvalstu kopīga atbildība, jo, lai gan Eiropas prokurorus izvirza dalībvalstis un pēc tam ieceļ Padome, EDP izvirza dalībvalstis un ieceļ Kolēģija; mudina dalībvalstis veicināt pilnīgu EDP un EPPO neatkarību; norāda, ka EPPO ir centusies uzlabot EDP darba statusu, lai padarītu amatu pievilcīgāku, piemēram, pieskaņot EDP atalgojumu nevis 80 % no Savienības ierēdņu algas, kā sākotnēji bija nolēmusi Komisija, bet līdzvērtīga atbildības līmeņa (AD9) Savienības ierēdņu atalgojumam, ņemot vērā to, ka EDP karjeras izaugsme valstu sistēmās nav skaidra un ka dažos gadījumos pieredzējušāko valsts prokuroru alga dalībvalstīs bija augstāka nekā EDP amatam piedāvātā alga, liekot EPPO iejaukties, lai īstenotu EDP nodarbināšanas kārtības 16. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka gadījumā, ja kopējā neto atlīdzība ir zemāka par valsts algu, tiek nodrošināta piemaksa, lai nodrošinātu, ka atalgojums atbilst iepriekšējam līmenim; atkārtoti aicina paredzēt skaidras karjeras izaugsmes perspektīvas EDP un labvēlīgāku administratīvo disciplīnu sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas jomā; uzstāj uz īpaša EDP statusa izveidi atbilstoši viņu tiesas funkcijas būtībai un aicina Komisiju attiecīgi ierosināt grozījumus Regulā (ES) 2017/1939 tās gaidāmās pārskatīšanas apstākļos, kas aptvers arī EDP sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas seguma neatbilstības jautājumu, ko visas dalībvalstis vēl nav atrisinājušas ar likumdošanas vai administratīviem pasākumiem, lai gan to pieņemšana ir obligāta saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939;

55.apzinās, ka 2024. gadā EPPO deva priekšroku iekšējai darbinieku apmierinātības aptaujai, nevis izmantoja dārgu ārpakalpojuma sniedzēju saskaņā ar spēkā esošo pamatlīgumu, taču pauž nožēlu par Personāla komitejas neiesaistīšanu, kas būtu bijis atbilstošāk; norāda, ka aptaujā darbinieki atkārtoti pieminēja vienus un tos pašus jautājumus, galvenokārt koncentrējoties uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un to, kā interpretēt tāldarba pieejamību, strādājot no ārzemēm ģimenes vai personisku iemeslu dēļ; atzīmē, ka saskaņā ar EPPO tās neelastīgā pieeja tāldarbam ir viens no iespējamiem šķēršļiem darbinieku piesaistīšanai un mudina EPPO turpināt izpētīt alternatīvas, kas, neapdraudot tās darba metožu efektivitāti un korporatīvo kultūru, varētu piedāvāt lielāku autonomiju, kura savukārt varētu nodrošināt lielāku darbinieku apmierinātību;

56.norāda, ka 2024. gadā EPPO reģistrēja 1504 pieteikumus par apmācību programmām, un no tiem 851 gadījumos apmācība tika veiksmīgi pabeigta – kopā tās ir 13 984 apmācību stundas, kas atbilst 1865 apmācību dienām gan iekšēji rīkotos, gan ārējos kursos; konstatē, ka attiecībā uz specializētu ārējo apmācību juridiskos un administratīvos jautājumos EPPO reģistrēja 42 pieteikumus par apmācību programmām, no tiem 22 gadījumos apmācība turpinās un 17 gadījumos tā tika veiksmīgi pabeigta, kas atbilst 992 apmācību stundām jeb 132 apmācību dienām;

57.norāda, ka arī 2024. gadā EPPO apmācību stratēģijas bija saskaņotas ar EPPO misiju un bija tai atbilstošas, jo tās bija vērstas uz operatīvās darbības (operatīvie darbsemināri un pārējā apmācība) un administratīvajām (apmācība saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos digitālo pakalpojumu, drošības un daudzās citās dažāda veida jomās) jomām atbilstoši organizācijas vajadzībām; apzinās, ka 2024. gadā apmācība bija vērsta uz tādām jomām kā drošība, aizsardzība (informācijas drošība un IKT vispārējā drošības izpratne), ētika, ilgtspējība (zaļais publiskais iepirkums un klimatiskais risks) un digitālo prasmju uzlabošana (kas ir svarīgi arī saistībā ar gatavošanos EPPO IT autonomijas projektam, kas galu galā tika īstenots 2025. gadā); atzinīgi vērtē EPPO pieeju pielāgot apmācību piedāvājuma saturu stingri atbilstoši mērķgrupas lomai, pienākumiem un pakāpēm, pēc ad hoc pieprasījumiem nodrošinot nelielas informatīvas sesijas konkrētām komandām, koncentrējoties uz noteiktiem jautājumiem (piemēram, konfidenciālo konsultantu loma);

58.konstatē, ka darbinieki tika pienācīgi informēti par apmācības iespējām ar EPPO iekštīkla palīdzību, un tika nodrošināts arī saturs jaunajiem darbiniekiem un citi lietotājam draudzīgi resursi; atzīst, ka 2024. gada apmācību piedāvājums tika atsaucīgi novērtēts un ka, piemēram, līdz 2024. gada beigām 86,2 % EPPO darbinieku (štata darbinieki, norīkotie valstu eksperti un ārējie līgumslēdzēji, kas strādā iestādē) bija apmeklējuši krāpšanas apkarošanas politikas apmācības, savukārt attiecībā uz aizskarošas izturēšanās novēršanas un trauksmes celšanas darbībām 2024. gadā notika divi vispārēji pamatpersonālam paredzēti kursi par saistīto saturu (attiecīgi 34 un 16 dalībnieki) un viens apmācības kurss tika rīkots vadītājiem (9 dalībnieki) un Kolēģijas locekļiem (6 dalībnieki);

59.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā nav ziņots par nevienu izdegšanas gadījumu; norāda, ka EPPO ir veicinājusi pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt nepārtraukti pieaugošo darba slodzi, lai mazinātu izdegšanas risku; tomēr konstatē, ka 2024. gadā netika veikts novērtējums par darba slodzes sadalījumu starp dažādām komandām un darbiniekiem;

60.norāda, ka 2024. gadā EPPO organizēja informatīvus kursus par aizskarošas izturēšanās novēršanas pasākumiem darbiniekiem, vadītājiem un Kolēģijai un ka šādi kursi pēc pieprasījuma tika organizēti konkrētām komandām un konkrētām nodaļām ad hoc kārtībā un to saturs bija pielāgots katras mērķgrupas vajadzībām; atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā notika konfidenciālo konsultantu atlases procedūra, pamatojoties uz intereses izteikšanu, kuras rezultātā 2025. gada 1. ceturksnī sadarbībā ar Personāla komiteju tika ievēlēti konsultanti; norāda uz pirmo EPPO ziņoto aizskaršanas gadījumu 2024. gadā;

61.norāda, ka, pamatojoties uz pozitīvajiem secinājumiem par 2023. gadā īstenoto izmēģinājuma projektu, 2024. gadā tika izstrādāta un apstiprināta stažēšanās politika, kam tajā pašā gadā sekoja pirmais piemērotu praktikantu uzņemšanas cikls; norāda, ka 2024. gadā EPPO tika uzņemti 8 praktikanti, kuri, kā noteikts prakses politikā, strādāja laika režīmā, kas piesaistīts EPPO štata darbinieku darba laikam, šajā gadījumā – saskaņā ar Komisijas 2022. gada 24. marta Lēmuma C(2022)1788 par darba laiku un hibrīddarbu noteikumiem; atzinīgi vērtē to, ka visi EPPO praktikanti saņem ikmēneša ienākumus (stipendijas veidā); uzsver, ka dzīves dārdzība Luksemburgā rada būtisku šķērsli potenciālajiem praktikantiem;

62. apzinās, ka kopumā EPPO ētikas satvars tiek pakāpeniski veidots; saprot, ka ierobežotie cilvēkresursi neļāva to pabeigt 2024. gadā; mudina pabeigt sagatavošanas darbu, lai pieņemtu visaptverošu interešu konfliktu politiku, kas nepieciešama, lai konsolidētu un uzlabotu spēkā esošos noteikumus un labāk aptvertu visus attiecīgos gadījumus vienā saskaņotā dokumentā;

63.atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta pieprasījumiem specializētā apmācību programma par EPPO ētikas regulējumu ir kļuvusi obligāta visiem, kas ieņem amatu EPPO, tai skaitā Eiropas prokuroriem un EDP, un 2024. gadā ir sasniegusi gaidīto augsto dalības līmeni;

64.norāda, ka 2024. gadā, nodrošinot plašu darbinieku līdzdalību, tika organizēti kopumā 17 izpratnes veicināšanas kursi par EPPO ētikas regulējumu, krāpšanas apkarošanas stratēģiju un labas administratīvās uzvedības kodeksu, īstenojot 2023.–2025. gada krāpšanas apkarošanas stratēģiju – tā ir pieņemta 2023. gada 1. martā, lai visos organizācijas līmeņos, tostarp iekšēji, apkarotu krāpšanu, tajā ir noteikti mērķi, kas piesaistīti īpašam rīcības plānam un galvenajiem darbības rādītājiem (KPI) kā EPPO iekšējās kontroles vides sastāvdaļām, ko katru gadu uzrauga iekšējās kontroles darbinieks; norāda, ka augstākajai vadībai un darbiniekiem, kas iesaistīti finanšu apritē, iepirkumos un pieņemšanā darbā, ir ieviesti interešu konflikta novēršanas noteikumi un deklarēšanas procedūras; konstatē, ka katru gadu tiek veikts īpašs krāpšanas riska novērtējums, lai identificētu un novērstu iespējamos riskus, tai skaitā interešu konfliktus; atzinīgi vērtē to, ka Pamatnostādnes EPPO darbiniekiem par ārējām darbībām un uzdevumiem tiek piemērotas visām viņu darbībām, kuras nav saistītas ar hobijiem vai brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, bet ir būtiskas un ārpus EPPO darbības jomas;

65.atkārtoti aicina ieviest stingrāku virpuļdurvju efekta novēršanas politiku, kas ietvertu vismaz divu gadu pagarinātu nogaidīšanas periodu EPPO augstākā līmeņa ierēdņiem, pirms viņi var sākt darbu privātajā sektorā, jo īpaši gadījumos, kad tas ir saistīts ar EPPO izmeklēšanas jomām; prasa EPPO katru gadu pārskatīt atbilstību šiem pēcnodarbinātības ierobežojumiem; atgādina, ka virpuļdurvju efekta novēršana ir jāiekļauj EPPO vispārējā ētikas regulējumā;

66.atzinīgi vērtē EPPO turpmākos pasākumus saistībā ar jaunāko Parlamenta rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā tika prasīts pieņemt īpašu trauksmes celšanas un atriebības novēršanas procedūru, lai integrētu īstenošanas noteikumus Kolēģijas pieņemtajos Civildienesta noteikumos (Kolēģijas Lēmums 2021/077, ar ko nosaka pamatnostādnes par trauksmes celšanu EPPO) un papildinātu EPPO finanšu noteikumu 45.12. pantu (tajā noteiktas šādos apstākļos veicamās darbības) nolūkā nodrošināt drošu un aizsargātu darba vidi; saprot, ka 2024. gadā tika sagatavota un 2025. gada sākumā apstiprināta īpaša trauksmes celšanas un atriebības novēršanas procedūra; mudina EPPO uzturēt intensīvu iekšējo dialogu par trauksmes celšanu ar konfidenciālajiem padomniekiem un attiecīgo jautājumu risināšanā iesaistīt NEDPA; uzsver, ka faktiska trauksmes celšanas un atriebības novēršanas procedūru īstenošana ir būtiska, lai aizsargātu EPPO iekšējo integritāti un uzticamību; aicina EPPO ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo aizsardzības pasākumu praktisko darbību, ieskaitot darbinieku informētību un uzticēšanos sistēmai;

67.uzskata, ka EPPO iekšējās integritātes sistēma ir ļoti svarīga, lai radītu ārēju priekšstatu par EPPO neatkarību un autonomiju; uzskata, ka, nosakot obligātu prasību publiskot visu augstāko amatpersonu, tai skaitā kolēģijas locekļu, finansiālās intereses un ārējās darbības, tiks mazināts nepamatotas ietekmes risks un ka šo deklarāciju periodiska pārskatīšana ļaus iepriekš identificēt jebkuru potenciālu neatklātu risku; atzinīgi vērtē EPPO vēlmi izpētīt, kā rezultatīvi sasniegt šo mērķi, pienācīgi ņemot vērā prokuratūras funkcijas jutīgumu un specifiku;

68.norāda, ka pārredzamība ir izšķiroši svarīga EPPO mijiedarbībā ar ārējiem dalībniekiem; atzinīgi vērtē EPPO gatavību izpētīt, kā vēl vairāk palielināt pārredzamību mijiedarbībā ar ārējiem dalībniekiem, pienācīgi ņemot vērā prokuratūras funkcijas jutīgumu un specifiku, ieskaitot tiesu īstenotu uzraudzību un nepieciešamību aizsargāt EPPO neatkarību; uzskata, ka obligāta publiska reģistra izveide, kurā tiktu iekļauta informācija par visām EPPO amatpersonu sanāksmēm ar trešo personu pārstāvjiem, tostarp lobistiem, pat ja tie veic ar rīcībpolitiskajām prioritātēm saistītas darbības, un valstu valdību pārstāvjiem, ievērojami veicinātu sabiedrības uzticēšanos EPPO neatkarībai un spējai nekavējoties sākt izmeklēšanu nepareizas publisko līdzekļu izmantošanas gadījumā, tādējādi liedzot rasties aizdomām par nepamatotu ietekmi;

69.pauž nožēlu, ka Parlamenta aicinājumi Komisijai pārskatīt Komisijas Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta (“Digitālo pakalpojumu ĢD”, agrāk DIGIT) lēmumu pārtraukt digitālās darba vietas pakalpojumu sniegšanu EPPO nav tikuši ņemti vērā; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu uz laiku pagarināt IT pakalpojumu sniegšanu līdz 2025. gada jūnijam, lai atvieglotu pāreju, taču pauž nožēlu, ka galīgais rezultāts ir situācija, kuras finansiālā dzīvotspēja labākajā gadījumā ir apšaubāma un kuras sniegums nav optimāls; atkārtoti uzsver savus apsvērumus par argumentiem saistībā ar drošību un konfidencialitāti, kā arī par tīri finansiālajiem aspektiem, jo ​​ārpakalpojumu izmantošana šķiet daudz dārgāka nekā iekšējais risinājums, kurā apvieno resursus, kas nepieciešami, lai atrisinātu sarežģītos administratīvos aspektus un pielāgotos EPPO decentralizētajai konfigurācijai ar EDP un NEDPA vairākās vietās visā Savienībā;

70.uzsver, ka, lai gan EPPO sasniedza pietiekamu IT autonomiju tikai 2025. gadā, 2024. gadā veiktie sagatavošanās darbi ļāva gūt taustāmus panākumus, veicot visnozīmīgākos ieguldījumus digitalizācijā EPPO vēsturē, un ka, lai panāktu IT autonomiju un novērstu negatīvu ietekmi uz operatīvajām darbībām, EPPO bija jāveic daudzi pasākumi; atgādina, ka, lai gan Komisija sniedza tehnisko atbalstu EPPO pārejā uz IT autonomiju, no budžeta viedokļa EPPO jebkurā gadījumā bija jāpārvirza resursi no operatīvās darbības uz IT, un Komisija nepiekrita viņiem to kompensēt; šajā sakarībā atgādina, ka 2024. gada februāra beigās tika noraidīts EPPO pieprasījums grozīt 2024. gada budžetu (aptuveni 3 miljoni EUR un 37 štatu saraksta amata vietas) un ka šis atteikums seko iepriekšējam Komisijas atteikumam piešķirt 45 papildu amata vietas štatu sarakstā, lai novērstu personāla trūkumu, kas radies Digitālo pakalpojumu ĢD darbības pārtraukšanas dēļ, saskaņā ar 2023. gada janvārī iesniegto pieprasījumu;

71.norāda, ka 2024. gadā EPPO darbības budžets IKT jomai bija 6,61 miljons EUR, kas veido 19 % no kopējā darbības budžeta (salīdzinājumā ar 4,7 miljoniem EUR 2023. gadā un 5,6 miljoniem EUR 2022. gadā); konstatē, ka pieaugums absolūtos skaitļos atspoguļo ievērojamo sagatavošanās darbu, kas veikts IT autonomijas nodrošināšanai, tai skaitā iekšējo spēju stiprināšanu kiberdrošības, IT pakalpojumu pārvaldības un infrastruktūras uzraudzības jomā, kā arī iepriekš tehnisko pāreju pakalpojumiem, ko iepriekš sniedza Digitālo pakalpojumu ĢD; norāda, ka šādi ieguldījumi bija stratēģiski mērķēti, lai nodrošinātu EPPO digitālās vides nepārtrauktību, neatkarību un drošību un liktu nepieciešamo pamatu veiksmīgai IT autonomijas sasniegšanai 2025. gada jūnijā; uzsver, ka, lai gan IT izdevumu daļa darbības budžetā saglabājās stabila, 2024. gadā centieni un resursi tika apņēmīgi koncentrēti uz to, lai sagatavotu EPPO pāreju uz pilnīgu digitālo neatkarību;

72.apzinās, ka pat pēc pārejas īstenošanas 2025. gadā EPPO uzsver, ka IT autonomijas atbalstam ir nepieciešami papildu cilvēkresursi un finanšu resursi, kas līdz šim nav piešķirti ierobežojumu dēļ, ko rada kopējais pieejamo budžeta resursu apjoms attiecīgajās budžeta pozīcijās; aicina Komisiju pārskatīt savu lēmumu un piešķirt papildu resursus, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta EPPO darbību efektivitāte un juridiskā pamatotība;

73.norāda, ka 2024. gadā IT jomā EPPO ir nepārtraukti īstenojusi divus galvenos projektus – IT autonomijas programmu un LPS programmu, pirmo ar mērķi nodrošināt pilnībā iekšēji pārvaldītu IT administratīvo pakalpojumu pilnu katalogu, bet otro – lai veicinātu digitalizācijas attīstību galvenajā darbības jomā, proti, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā; uzskata, ka risinājums, kas paredz ārēju līgumslēdzēju pieņemšanu darbā uz vietas iestādē šo projektu īstenošanai, nodrošina tūlītēju darbības nepārtrauktību, taču tas nebūtu jāuzskata par galīgu risinājumu EPPO, ņemot vērā tās darbību ārkārtīgi sensitīvo raksturu un nepieciešamību nodrošināt tās digitālo pakalpojumu nepārtrauktību un uzticamību, kā arī tās IT infrastruktūras, sistēmu un iekārtu augstāko drošības līmeni; atkārtoti pauž bažas par risku, ka Komisija varētu neapzināties jautājuma jutīgumu, ko apliecina virspusējs problēmas novērtējums, un tas varētu negatīvi ietekmēt EPPO operatīvās darbības un, ja tiktu vājinātas EPPO operatīvās spējas, radīt potenciālu reputācijas risku Savienībai;

74.atgādina, ka EPPO IT infrastruktūras sarežģītība izriet no EPPO decentralizētās struktūras, kas katram EDP liek izmantot gan valsts, gan EPPO LPS – atšķirīgas datubāzes, kuras reglamentē atšķirīgas piekļuves tiesības; norāda, ka informācijas apstrādei un apmaiņai starp EDP centrālajiem dienestiem un EPPO ir nepieciešama lietu materiālu digitalizācija, ko veic EDP un kam ir pienākums izmantot valsts digitālos rīkus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet vienlaikus jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt šādus digitālus dokumentus formātos, kas ir saderīgi ar EPPO centrālo sistēmu un sistēmām, ko izmanto citi EDP, kuri ir partneri izmeklēšanas lietās;

75.uzskata, ka izmeklēšanas efektivitātes palielināšanas nolūkā nepieciešama EPPO lietu pārvaldības sistēmas un valstu lietu pārvaldības sistēmu integrācija, un tā ir jāīsteno, pārskatot Regulu (ES) 2017/1939; paredz, ka šādai integrācijai būtu nepieciešams kopīgs, konsekvents digitalizācijas līmenis visās iesaistītajās dalībvalstīs, lai izveidotu digitālu darba vidi, kura ir droša atbilstoši tādam pašam standartam kā EPPO centrālajā birojā un pilnībā atbilst valstu tiesiskajam regulējumam; atgādina, ka budžeta aplēsēs un prognozēs būtu jāņem vērā no tā izrietošās dalībvalstu un Savienības kopīgās izmaksas; novērtē NEDPA lomu un ieguldījumu sistēmu efektīvā izmantošanā un apgādē ar datiem un ierosina apsvērt iespēju piešķirt tiem īpašu statusu Regulas (ES) 2017/1939 pārskatīšanas ietvaros; uzsver, ka jebkādai turpmākai integrācijai būtu jābalstās uz līdzsvarotu pienākumu sadali starp Savienību un dalībvalstīm;

76.uzskata, ka ir ļoti svarīgi mazināt riskus EPPO IT strukturālajai integritātei, kas izriet no EPPO izmeklēšanai un kriminālvajāšanai pakļauto organizētās noziedzības grupu agresīvās prakses, jo parasti tās mēdz agresīvi reaģēt uz EPPO intervencēm, kuru mērķis ir izjaukt to noziedzīgās darbības; atzinīgi vērtē to, ka kopumā uzlabotā drošības stratēģija un globālais informācijas drošības politikas satvars, kas tika ierosināts 2023. gadā, 2024. gadā ir oficiāli apstiprināts un pieņemts; uzsver, ka fiziskajai un digitālajai drošībai un tās pārvaldībai kā būtiskiem elementiem, kas paver ceļu uz EPPO darbības neatkarību un rezultativitāti ir nepieciešami resursi, piemēram, tie, kas tiek izmantoti, lai izveidotu īpašu vienību kiberdrošības un fiziskās drošības jautājumu risināšanai;

77.uzsver, ka EPPO tiek lūgts izskatīt arvien vairāk lietu, kas saistītas ar augsto tehnoloģiju komponentiem un digitālajām kriminālajām metodikām, tāpēc tai ir nepieciešams moderns aprīkojums un IT sistēmas, lai varētu izmeklēšanas procesos integrēt progresīvās tehnoloģijas, ko bieži izmanto augsti kvalificēti noziedznieku tīkli, un tās analizēt;

78.norāda, ka operatīvajās jomās EPPO ar lielu piesardzību izturas pret MI izmantošanu, un piekrīt, ka, lai gan MI var palīdzēt datu apstrādē, pierādījumu izvērtēšana un kriminālvajāšanas lēmumu pieņemšana joprojām ir pilnībā cilvēka atbildība; atzinīgi vērtē šo pieeju kā būtisku pamattiesību, juridiskās noteiktības un pārskatatbildības aizsardzībai; uzsver, ka EPPO neuzskata MI par ko tādu, kas spēj samazināt personāla vajadzības, bet gan par atbalsta instrumentu pieaugošās darba slodzes pārvaldībā; mudina mērķtiecīgi investēt MI rīkos, ja tos izmanto samērīgi un cilvēka virsvadībā, un apmācībā, kuru budžeta ietekme būtu jākompensē ar efektivitātes pieaugumu tulkošanas un citos atbalsta procesos; aicina EPPO sniegt darbiniekiem pamatnostādnes par šo instrumentu izmantošanu, īpaši pievēršoties tipiskajiem procesiem, kas raksturīgi EPPO īpašajām pilnvarām;

79.apzinās, ka EPPO lietas un ar tām saistītie lietu materiāli un pierādījumi tiek nodoti EPPO un reģistrēti jebkurā Savienības valodā un ka katrā lietā var būt simti un tūkstoši dokumentu, kas saņemti vairumā un kas ir jātulko darba valodās lietas analīzei un izmeklēšanai, savukārt EPPO ziņojumi un lēmumi, kas izdoti angļu valodā, ir jātulko atpakaļ ziņotājas dalībvalsts valodā, lai tos varētu nodot valsts tiesām; saprot, ka šo procesu veic mašīntulkošanas pakalpojumi, ko sniedz CDT – Centre De Traduction; konstatē, ka e-tulkošanas pakalpojumu izmaksas 2024. gadā bija 1 051 000 EUR par mašīntulkošanas rīkiem un 2 308 452 EUR par cilvēka veiktu tulkošanu. Šis skaitlis neietver mutiskās tulkošanas pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumu ar Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātu (Mutiskās tulkošanas ĢD) vai, ja Mutiskās tulkošanas ĢD atsakās vai nespēj sniegt pieprasīto pakalpojumu, nolīgstot tirgū pieejamus ārštata darbiniekus (Finanšu noteikumu ad hoc izņēmumi). 2024. gadā radušās izmaksas kopā veido 22 536 EUR, no kurām 9360 EUR saskaņā ar Mutiskās tulkošanas ĢD pakalpojumu līmeņa līgumu, bet pārējās izmaksas – ad hoc pakalpojumu iepirkumi.; lūdz EPPO izpētīt iespējas labāk izmantot šos mašīntulkošanas pakalpojumus, kas līdz šim nav bijuši balstīti uz MI, bet gan uz vārdnīcu datu kopām, kuras nodrošina Digitālo pakalpojumu ĢD e-tulkošanas pakalpojums un kuras tiek atjauninātas reizi gadā;

80.atkārtoti pauž atbalstu EPPO attiecībā uz tās prasību piešķirt resursus tās kiberdrošības aizsardzībai un aicina ātri īstenot stabilu kiberdrošības stratēģiju, lai aizsargātu EPPO darbības un datu integritāti;

81.konstatē, ka EPPO digitālā stratēģija un ievainojamību un programmatūras ielāpu pārvaldības politika pašlaik tiek izstrādāta un ka esošie dienesti nodrošina ievainojamību novērtējumu un automatizētu skenēšanas rīku un paziņojumus attiecībā uz būtiski svarīgo LPS vidi; aicina EPPO piešķirt prioritāti tiem pasākumiem, kas ir būtiski, lai garantētu drošu darba vidi, darbību nepārtrauktību un attiecīgās informācijas aizsardzību;

82.atzinīgi vērtē nepārtraukto dialogu starp EPPO datu aizsardzības speciālistu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktpersonu EPPO jautājumos, kā arī viņu regulārās divpusējās sanāksmes; mudina Kolēģiju, kuras lēmumi papildina faktisko tiesisko regulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj)., sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju esošās prakses un procedūru periodiskā pārskatīšanā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt personas datu izmantojamību izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, vienlaikus nodrošinot to aizsardzību;

83.konstatē, ka nomas līgums, saskaņā ar kuru Luksemburgas iestādes bez īres maksas nodrošina ēku, kurā pašlaik atrodas EPPO galvenā mītne, 2024. gadā netika grozīts un ka EPPO 2024. gadā maksāja tādu pašu gada pakalpojumu maksu 716 724 EUR apmērā kā 2023. gadā, bez papildu izmaksām;

84.norāda, ka EPPO pašlaik aizņem desmit stāvus tornī un četrus stāvus B torņa (TOB) ēkas piebūvē; apzinās, ka uzņēmēja valsts no 2025. gada sākuma renovēs vēl septiņus stāvus, un tie tiks pakāpeniski nodoti rīcībā EPPO 2025. gada 4. ceturksnī; saprot, ka jaunās stāvu telpas palīdzēs pārvarēt pašreizējo telpu trūkumu un sniegs iespēju apvienot un efektīvi pārdalīt EPPO pakalpojumu izvietojumu ēkās; atgādina par EPPO darbību būtību un tām raksturīgo konfidencialitāti, tāpēc atzinīgi vērtē individuālas darba vietas piešķiršanu katram darbiniekam vienvietīgā, divvietīgā vai trīsvietīgā birojā; atzinīgi vērtē jau spēkā esošos pasākumus, kas nodrošina biroju piekļūstamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai cita veida invaliditāti;

85. apzinās, ka EPPO aizņem daļu no ēkas, ko bez maksas izīrē uzņēmējvalsts, un ka vides parametrus pārvalda valsts iestādes saskaņā ar vietējām vides prasībām; atzinīgi vērtē Luksemburgas iestāžu sāktās darbības, kas atbalsta EPPO vides pārvaldības veicināšanā un kā rezultātā pazemes autostāvvietā ir uzstādītas 20 elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas un visās EPPO centrālā biroja telpās ir nomainīts enerģiju taupošs iekštelpu apgaismojums un fasādes žalūzijas, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti; norāda, ka visos stāvos ir uzstādītas ūdens filtrēšanas iekārtas, un tas samazina plastmasas pudeļu izmantošanu; norāda, ka EPPO centrālais birojs ir integrēts Luksemburgas bezmaksas sabiedriskā transporta tīklā, kas padara to viegli sasniedzamu, izmantojot transportu ar nelielu ietekmi uz vidi, kas turklāt ir bez maksas darbiniekiem un apmeklētājiem, un ka pazemes autostāvvietā ir paredzēta īpaša zona velosipēdu novietošanai;

86.norāda, ka EPPO ievēro Komisijas Lēmumu C(2025) 2495 attiecībā uz komandējumiem un atļautiem braucieniem, apsverot ne tikai videi draudzīgus ceļošanas risinājumus darbiniekiem, kas dodas komandējumos, bet arī sistemātiski izvērtējot komandējumu nepieciešamību, ņemot vērā tiešsaistes sanāksmju iespējamību;

87. atkārtoti uzsver, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai izveidotajā arhitektūrā EPPO var efektīvi pildīt savu svarīgo lomu tikai, ja tiek īstenota intensīva sadarbība un koordinācija ar citām struktūrām, kas veic papildinošus uzdevumus; uzsver, ka EPPO darbojas sarežģītā un heterogēnā vidē, kur tās neatkarība ir tikpat svarīga kā spēja radīt sinerģiju ar partneriem un vēlme sazināties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

88.apzinās EPPO centienus efektīvi sadarboties ar Eiropolu, OLAF un Eurojust saskaņā ar katras organizācijas pilnvarām, regulāri tiekoties vadības un tehniskajā līmenī, kā arī izmantojot "atbilst/neatbilst" procesus, ko izmanto divvirzienu informācijas apmaiņai un darbību dublēšanās novēršanai; tomēr pauž nožēlu par ierobežoto operatīvās sadarbības apjomu starp OLAF un EPPO, ko apstiprina pastāvīgi mazais OLAF atbalstīto EPPO lietu skaits (4 lietas 2023. gadā un 5 lietas 2024. gadā) salīdzinājumā ar to lietu skaitu, kurās EPPO 2024. gadā ir saņēmusi atbalstu no Eurojust (25 lietas) un Eiropola (83 lietas); norāda, ka sadarbībai ar Eiropolu ir ierobežojumi, kas izriet no valsts procesuālajām krimināltiesībām un EPPO piederošo datu pieejamības; uzskata, ka turpmāka sadarbības uzlabošana ar Eiropolu nodrošinās sinerģiju un resursu optimizāciju, neraugoties uz steidzamo nepieciešamību EPPO izstrādāt savu iekšējo analītisko platformu, kas joprojām ir būtiska, lai ātri interpretētu tās izmeklēšanu laikā iegūtos datus un noteiktu darbības stratēģijas pārrobežu lietās, kurās nepieciešama piekļuve visai EPPO LPS; aicina visas puses izpētīt, kā pienācīgi varētu radīt sinerģijas, stiprināt sadarbību operatīvajā līmenī, izvairīties no uzdevumu dublēšanās un labāk izmantot jau pastāvošās analītiskās spējas; atzinīgi vērtē īpašu darba grupu izveidi Komisijas paziņotajai krāpšanas apkarošanas arhitektūras pārskatīšanai, ar kuras rezultātiem Komisija nāks klajā līdz 2026. gada beigām, un sagaida, ka debatēs, kurās iesaistītas visas krāpšanas apkarošanas arhitektūras sastāvdaļas, tiks panākti konkrēti sadarbības un darbību koordinēšanas uzlabojumi;

89.atzīmē EPPO labo sadarbību ar Tiesu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Ombudu 2024. gadā; konstatē, ka Eiropas Ombuds sāka vienu izmeklēšanu pēc kāda pilsoņa sūdzības, kurš bija piedalījies 2024. gada atlases procedūrā, un ka tika konstatēts, ka tā nav pamatota ar nekādiem pierādījumiem un nekas neliecina par EPPO pieļautām administratīvām kļūmēm;

90.uzskata, ka OLAF un EPPO tiesiskā regulējuma pārskatīšana sniedz iespēju pārskatīt daudzus to kopīgā darba aspektus, ņemot vērā šajos operatīvās darbības gados gūto pieredzi; uzsver, ka pieredze, kas gūta, ieviešot gan papildinošās izmeklēšanas (ko ierosināja OLAF), gan atbalsta izmeklēšanas (ko pieprasīja EPPO), ir nodrošinājusi pamatīgu informāciju, uz kuras balstīties sadarbības kārtības pārveidošanā; uzsver, ka tā pati operatīvā pieredze ir norādījusi uz nepieciešamību pastiprināt atklāšanu un uzlabot ziņošanu; atzīmē, ka 2024. gadā Parlamentā notika pirmā starptautiskā EPPO prokuroru un OLAF izmeklētāju sanāksme; uzskata, ka to var uzskatīt par tādas viedokļu apmaiņas prakses izmēģinājumu, kurai vajadzētu kļūt periodiskai, ja vien ir pieejami finanšu resursi; atkārtoti uzsver, ka pienācīgu dialogu un sadarbību starp Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem var panākt, tikai izveidojot obligātu iestāžu forumu, kurā iespējams risināt un apspriest stratēģiskus jautājumus, lai optimizētu resursus un padarītu rezultātus taustāmus;

91.norāda, ka krāpšana PVN jomā ir kļuvusi par iekšējā tirgus strukturālu ievainojamību un ka, neraugoties uz standartizētu karuseļveida shēmu atkārtošanos, valstu nodokļu iestādes spēj atklāt un apkarot vien nelielas noziedzīgo tīklu daļas; uzsver EPPO darbību unikālo vērtību, kas ļauj rekonstruēt sarežģītus noziedzīgus darījumus un nelikumīgas finanšu plūsmas, kā arī veikt pasākumus, konfiscējot un iesaldējot iesaistītos aktīvus; aicina Komisiju turpināt ierosināt visus nepieciešamos regulatīvos grozījumus tādas situācijas risināšanai, kas kavē efektīvu cīņu pret krāpšanu PVN jomā un ierobežo sinerģijas potenciālu starp valstu un ES iestādēm;

92.uzsver, ka piekļuve datiem un informācijas apmaiņa ir jebkuras krāpšanas apkarošanas darbības izšķiroši elementi un ka no to apmierinošas īstenošanas ir atkarīgs, vai Savienības budžeta aizsardzība ir veiksmīga; atgādina Revīzijas palātas ieteikumus, kas pausti tās īpašajā ziņojumā Nr. 24/2015 par krāpšanas apkarošanu PVN jomā un īpašajā ziņojumā Nr. 08/2025 “Ar pievienotās vērtības nodokli saistīta krāpšana attiecībā uz importu: vienkāršotu importa muitas procedūru gadījumā ES finanšu intereses nav pietiekami aizsargātas” https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2025-08/SR-2025-08_EN.pdf. , un šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas 2025. gada 14. novembrī iesniegto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz Eiropas Prokuratūras (EPPO) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) piekļuvi informācijai par pievienotās vērtības nodokli Savienības līmenī;; šajā pašā ziņā uzsver pilnīgas un efektīvas datu apmaiņas nozīmi starp EPPO, OLAF, Eurojust un Eiropolu un to, ka kopīgas darba grupas izveide ļautu pārraudzīt datu integrāciju un lietu pārvaldības efektivitāti starp šīm iestādēm;

93.atbalsta EPPO aicinājumu pastiprināt centienus Savienības līmenī nodrošināt daudz lielākas un labākas datu analīzes spējas, lai pilnībā izmantotu milzīgo datu apjomu, kas savākts EPPO izmeklēšanās, un piekrīt, ka progress šajā virzienā ievērojami uzlabotu cīņu pret organizēto noziedzību Savienībā; norāda, ka analizējamo savākto pierādījumu apjoms eksponenciāli palielinās līdz ar EPPO izmeklēto lietu skaita pieaugumu; norāda, ka liela daļa šīs informācijas attiecas uz organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī uz plašu ar tām saistītu nelikumīgu darbību klāstu kā pakārtotiem nodarījumiem, kas neietilpst EPPO darbības jomā un izmeklēšanas kompetencē; konstatē, ka līdzīga situācija radās pēc izmeklēšanas operācijas "Admirālis", kad, analizējot daļu no vismaz 638 TB konfiscēto digitālo datu, tika atklāta saistība ar narkotiku tirdzniecību, nelegālām azartspēlēm, prostitūciju un citiem nodarījumiem, kā rezultātā valsts prokuratūras iestādes ir sākušas papildu kriminālprocesus par noziegumiem, kas nav saistīti ar finanšu interešu aizsardzību; norāda, ka līdzīga situācija radās saistībā ar izmeklēšanas operāciju “Midas”, kuras rezultātā ir atklāta sarežģīta noziedzīga ekosistēma, kurā iesaistīti fiktīvi uzņēmumi, neesoši cilvēki, fiktīvas identitātes un kriptokomunikācijas, lai organizētu citas noziedzīgas darbības, tai skaitā narkotiku un ieroču tirdzniecību un terorisma finansēšanu, un kuras ietvaros, analizējot daļu no vismaz 418 TB digitālo datu, valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu ar finanšu interešu aizsardzību nesaistīto noziegumu izmeklēšanu, ir iesniegti 13 ziņojumi par noziegumiem;

94.atzinīgi vērtē iekšēja mehānisma izveidi, ar ko nodrošina EPPO resursu ziņā efektīvu, savlaicīgu un konsekventu paziņojumu nosūtīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 103. panta 2. punktu, kas ir būtiski administratīvajai atgūšanai un piesardzības pasākumiem, un sadarbības līguma ar Komisiju pārskatīšanu trešās ikgadējās augsta līmeņa pārskatīšanas ietvaros attiecībā uz sadarbību starp EPPO un Komisiju 2024. gada oktobrī; uzskata, ka šie pasākumi nodrošinās efektīvākas darbības Savienības finanšu interešu aizsardzībā; uzsver, ka pēc jaunās kārtības ieviešanas 2024. un 2025. gadā strauji pieauga Komisijai iesniegto paziņojumu skaits (attiecīgi par 147 % un 85 % salīdzinājumā ar 2022. gadu); tomēr norāda, ka, lai varētu veikt efektīvu lietu izskatīšanu un nodrošināt pastāvīgu informācijas plūsmu uz Komisiju administratīvo pasākumu pieņemšanai, ir jāturpina attīstīt EPPO LPS un datu analīzes spējas, kas nav iespējams strukturāla finansējuma nepietiekamības situācijā; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz skaidrām EPPO norādēm par finansiālajām vajadzībām, Komisija savā grozījumu vēstulē Nr. 1/2024 ir nodrošinājusi tikai trīs štatu sarakstā iekļautās amata vietas un vienu līgumdarbinieka amata vietu, kas nav pietiekami; atbalsta EPPO turpmākos resursu pieprasījumus, jo šādi resursi ir būtiski, lai Savienības budžetā atgrieztu krāpšanas skartās summas; aicina Komisiju maksimāli palielināt līdzekļu administratīvo atgūšanu Savienības budžetā, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un izmeklēšanas darbību pienācīgas veikšanas principus;

95.apzinās, ka Komisija joprojām ir atbildīga par līdzekļu atgūšanu, ko veic valstu iestādes, kā minēts pilnvarojuma vēstulē budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisāram, un uzsver, ka EPPO pagaidām nav pilnvaru veikt turpmākus pasākumus saistībā ar atgūšanas procesu; atkārtoti aicina dalībvalstis stiprināt sadarbību atgūšanas procesā un savlaicīgi informēt gan Komisiju, gan EPPO par galīgajām konfiskācijām; uzskata, ka, lai precizētu EPPO lomu atgūšanas procesā, ir nepieciešama attiecīgo regulu pārskatīšana;

96.apzinās, ka EPPO izmeklēšanas var sākt tikai tad, ja informācija ir sasniegusi prokurorus, un sagaida, ka dalībvalstis ievēros savus juridiskos pienākumus, ziņojot EPPO par visām attiecīgajām lietām; ar bažām atzīmē, ka 2024. gadā joprojām pastāvēja kompetenču konflikti un sistēmiski šķēršļi EPPO izmeklēšanām, arī lietās, kas rada bažas par tiesiskumu; šajā sakarā atgādina par EPPO publisko paziņojumu attiecībā uz lēmumu par kompetenču konfliktu Horvātijā; aicina Komisiju sistemātiski veikt pēcpasākumus attiecībā uz šādiem šķēršļiem, pildot savu pienākumu nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem un aizsargāt Savienības finanšu intereses; ar bažām norāda, ka dažas dalībvalstis noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, ir pasludinājušas kā savas valsts lietas un atsakās atzīt EPPO kompetenci; pauž bažas par šo kompetences konfliktu iespējamo negatīvo ietekmi uz izmeklēšanu, pierādījumu zaudēšanas vai to novēlotas vākšanas dēļ; aicina Komisiju apkopot un novērtēt informāciju par kompetences konfliktu gadījumiem, lai iegūtu atbilstošus datus Regulas (ES) 2017/1939 pārskatīšanai;

97.norāda, ka, neraugoties uz to, ka EPPO kompetence ir skaidri noteikta 22. panta 1. un 2. punktā, kā arī Regulas (ES) 2017/1939 23. pantā, jautājumi par valstu iestāžu un Eiropas datu aizsardzības inspektoru kompetences sadalījumu 2024. gadā atkal tika aktualizēti; uzsver, ka šīs lietas būtu jāizskata saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 25. panta 6. punktu, saskaņā ar kuru tās nodod valsts tiesu iestādei, kuras kompetencē ir izlemt kompetenču konflikta gadījumus starp valsts prokuroriem, ar nosacījumu, ka tās lēmums var tikt pakļauts Tiesas prejudiciālam nolēmumam, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1939 42. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kas atspoguļo LESD 267. pantu; atkārtoti norāda, ka, tā kā daudzās dalībvalstīs par valsts iestādes lēmumu par kompetences konfliktu nevar lūgt Tiesas prejudiciālu nolēmumu, pašreizējai situācijai trūkst juridiskas skaidrības; mudina dalībvalstis, kurām ir šaubas par EPPO kompetenci, iesniegt Tiesai prejudiciālu jautājumu prejudiciāla nolēmuma saņemšanai saskaņā ar LESD 267. pantu un Regulas (ES) 2017/1939 42. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

98.norāda, ka 2024. gadā EPPO īstenoja un sedza attiecīgās “EPPO akadēmijas” izmaksas, kas tika organizēta kopā ar Guardia di Finanza Itālijā, nodrošinot divus starptautiskus divu nedēļu kursus uz vietas 49 izmeklētājiem; konstatē, ka dažās dalībvalstīs tika veiktas īpašas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācības par noziedzības jomām, kas ietilpst EPPO pilnvaru jomā; aicina Komisiju atbalstīt un nodrošināt finansējumu šim vērtīgajam apmācības projektam; atzīmē, ka Eiropas prokurori un EDP 2024. gadā decentralizētā un centrālā līmenī ir sākuši turpmākus izpratnes veicināšanas pasākumus valstu ieinteresētajām personām, vairākkārt uzņemot tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu delegācijas;

99.atkārtoti pauž bažas par pieaugošo lietu skaitu saistībā ar ANM, kuru sadalījums starp dalībvalstīm, kas jau ir saņēmušas ievērojamus maksājumus, ir nevienmērīgs; uzsver, ka lietu atšķirīgais sadalījums varētu būt dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu nevienmērīgas atbilstības vai nepietiekamas atklāšanas centienu efektivitātes un nepietiekami pārredzamas ziņošanas prakses sekas; norāda, ka ANM resursi tiek finansēti no Savienības budžeta un ka to aizsardzība ir Eiropas Prokuratūras (EPPO) kompetencē, tāpēc mudina Komisiju un citas Savienības struktūras un iestādes pastiprināt atklāšanas centienus un ziņot EPPO par katru attiecīgo situāciju šajā sakarā;

100.norāda, ka lielais aktīvo lietu skaits, kas saistītas ar ANM līdzekļiem, nākotnē, pieaugot izmaksu intensitātei, tuvojoties noslēguma datumam, visticamāk, palielināsies, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām iestādēm, jo ​​īpaši ar Atveseļošanas un noturības darba grupu, lai stiprinātu uzraudzības un kontroles mehānismu, analizējot EPPO izmeklētos krāpšanas gadījumus un atklājot jebkādus iespējamus kontroles trūkumus vai krāpšanas modeļus, kas varētu būt radušies neuzmanības vai bezdarbības dēļ, un lai tos novērstu, izmantojot samazināšanas un atgūšanas pasākumus, kas ieviesti ar Komisijas 2024. gada 22. jūlijā pieņemto pamatnostādņu par atveseļošanas un noturības plāniem IV pielikumu;

101.atzinīgi vērtē Kolēģijas vienošanos par darba vienošanos sadarbībai ar Seišelu salu korupcijas apkarošanas komisiju un Andoras Firstistes Ģenerālprokuratūru, kā arī saprašanās memorandu noslēgšanu ar Pasaules Bankas Integritātes viceprezidentūru un Ibērijas-Amerikas Prokuroru asociāciju; atzinīgi vērtē darba vienošanās parakstīšanu ar Parlamentu 2024. gada novembrī, nosakot skaidru sadarbības kārtību Savienības finanšu interešu aizsardzībai, un Kolēģijas nolīgumu par darba vienošanos ar EĀDD un par vienošanās ar Komisiju pielikumu pārskatīšanu, kā arī sarunu sākšanu par darba vienošanos ar Eiropas Centrālo banku, kas arī sākās 2024. gadā;

102.norāda uz EPPO intensīvo darbību, kuras mērķis ir nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti starptautiskā mērogā un saistībā ar trešām valstīm; apzinās, ka EPPO ir vairāku starptautisku tīklu un organizāciju, piemēram, Egmonta grupas, GlobE tīkla, ESAO kukuļošanas apkarošanas darba grupas, Carin tīkla, Nadal tīkla, EACN/EPAC tīkla, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, Eiropas Padomes ekspertu komitejas par Eiropas konvenciju darbību sadarbības jomā krimināllietās (PC-OC) u. c., locekle vai novērotāja; konstatē, ka EPPO ir parakstījusi darba vienošanās ar daudziem partneriem; atzīst, ka EPPO ir grūtības efektīvi iejaukties, ja nav skaidra juridiskā pamata, un atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada augustā Komisijai tika nosūtīts to trešo valstu saraksts, kuras tiek uzskatītas par prioritātēm nolīgumu noslēgšanai, kas varētu veicināt sadarbību; aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā EPPO pieprasījumus;

103.norāda, ka EPPO turpināja paļauties uz iestāžu līgumiem un divpusējiem pakalpojumu līmeņa līgumiem, un 2024. gada beigās EPPO aktīvi piedalījās 86 iestāžu pamatlīgumos un 23 pakalpojumu līmeņa līgumos vai citos nolīgumos ar Savienības valsts pārvaldes iestādēm, lai iegādātos preces un pakalpojumus par zemākām izmaksām vai maksimāli palielinātu budžeta ietaupījumus no spēkā esošajiem līgumiskajiem instrumentiem saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

104.īpaši atzinīgi vērtē Polijas un Zviedrijas dalību EPPO; norāda, ka Dānija joprojām izmanto tiesības nepiedalīties EPPO saskaņā ar LESD 21. un 22. protokolu; apzinās, ka pēc Īrijas valdības sākotnējām norādēm par tās iespējamo dalību ciešākā sadarbībā EPPO izveidoja īpašu darba grupu ar attiecīgo EPPO dienestu pārstāvjiem, lai aptvertu visus dalības aspektus un atbalstītu valsts iestādes šajā procesā; konstatē, ka pēc dalībvalsts pieprasījuma jau ir organizētas vairākas neformālas sanāksmes, lai izskaidrotu EPPO darbību; tomēr norāda, ka 2024. gadā nenotika oficiāla sadarbība ar Īrijas starpaģentūru darba grupu, kas izveidota, lai izskatītu Īrijas iespējamo turpmāko dalību EPPO; mudina Komisiju, EPPO un Īrijas iestādes atjaunot konstruktīvu dialogu, lai turpmāk atrastu efektīvu sadarbības veidu;

105.pauž dziļu nožēlu par to, ka Ungārija ir vienīgā dalībvalsts, kas vēl nav pievienojusies EPPO, lai gan nav nekādu juridisku vai konstitucionālu šķēršļu; stingri mudina Ungārijas valdību nekavējoties pievienoties EPPO; uzskata, ka pastāvīgu nepiedalīšanos var interpretēt tikai kā tīšu mēģinājumu no neatkarīgas Eiropas kontroles pasargāt korupciju un nepareizu Savienības līdzekļu izmantošanu; uzskata, ka Ungārijas pievienošanās EPPO beidzot nozīmētu reakciju uz pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju ilgstošajām un leģitīmajām prasībām uzlabot tiesiskās garantijas pret krāpšanu, korupciju un citiem nopietniem pārkāpumiem un atjaunot uzticēšanos Savienības finanšu interešu aizsardzībai, kuru pašlaik apdraud pastāvīgi izpildes panākšanas trūkumi, kas vājina pozitīvo ietekmi, kāda ir Savienības rīcībpolitikām ar mērķi atbalstīt izaugsmi, kohēziju un labbūtību Ungārijas iedzīvotāju, MVU, vietējo un reģionālo pašvaldību vidū;

106.atgādina par vairākiem Ungārijas valdības mēģinājumiem sistemātiski izspiegot Eiropas Komisijas un OLAF darbiniekus;

107.uzsver, ka jebkāda dalībvalstu nesadarbošanās ar EPPO rada imunitātes un privilēģiju nišas, kas vājina Savienības finanšu interešu aizsardzību, padarot to nevienmērīgu un neefektīvu, un mudina Komisiju sākt pārkāpuma procedūru pret jebkuru dalībvalsti, kas sistemātiski kavē EPPO vadītās izmeklēšanas; aicina Komisiju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2092/oj). piemērošanā uzskatīt, ka nepiedalīšanās EPPO var potenciāli apdraudēt Savienības finanšu intereses, un aicina Komisiju cieši sekot līdzi tam, kādā līmenī dalībvalstis sadarbojas ar EPPO; šajā sakarā pauž dziļu nožēlu par 2024. gadā ziņotajiem gadījumiem, kad OLAF un EPPO izmeklētāji, veicot savas darbības uz vietas, bija pakļauti draudiem; uzsver, ka šādas situācijas apdraud tiesiskumu, ir nopietns dalībvalstu un Savienības iestāžu savstarpējās uzticēšanās un lojālas sadarbības pārkāpums un vājina Savienības rīcību, un aicina ieviest stingrus preventīvus un aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, kas strādā riska situācijās;

108.uzsver, ka EPPO darbībām ir jāveicina Savienības finanšu interešu aizsardzība un ka no tām sagaida to no Savienības budžeta piešķirto summu atgūšanu, kas noziedzīgu darbību dēļ nav izmantotas paredzētajam mērķim; konstatē, ka konfiskācijas process, kurš dod iespēju atgūt šādas summas, jāuzņemas valsts iestādēm un ka attiecīgās konfiscētās summas vai aktīvu vērtība, kas izriet no EDP pieņemtajiem pasākumiem dalībvalstīs, būtu jāatgriež Savienības budžetā pēc tam, kad ir atskaitītas izmaksas, kuras dalībvalstu iestādēm radušās, īstenojot šos pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 38. pantu, kas attiecas uz aktīviem vai ieņēmumiem, ar kuriem jārīkojas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, neskarot Savienības vai citu cietušo tiesības saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu; atgādina, ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja ir ierosinājusi, lai iespējamie ieņēmumi, kas rodas no līdzekļu aresta un konfiskācijas, Savienības budžetā tiktu uzskaitīti kā nepiešķirtie ieņēmumi atsevišķā budžeta pozīcijā, kas izveidota ar budžeta grozījumu; atzinīgi novērtē EPPO apņemšanos sadarboties ar Komisiju, lai atbalstītu visus centienus, kuru mērķis ir nodrošināt iepriekšminētā priekšlikuma īstenošanu; uzskata, ka ir jāgroza 38. pants, lai būtu iespējama rezultatīva iepriekšminētā priekšlikuma īstenošana un uzraudzība ar mērķi nodrošināt Savienības budžeta aizsardzību, un aicina Komisiju panākt nepieciešamās vienošanās ar attiecīgajām valstu iestādēm, lai šīs summas varētu iekļaut Savienības budžetā, un ierosināt nepieciešamos likumdošanas risinājumus tā rezultatīvai izpildes panākšanai;

109.uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt turpmākos pasākumus pēc izmeklēšanas un kriminālvajāšanas un sistemātiski ziņot par tiem, īpaši attiecībā uz pieņemtajiem finanšu pasākumiem (konfiskāciju un atgūšanu), lai iegūtu skaidrāku izpratni par EPPO darbību ietekmi; konstatē, ka EPPO un Komisija ir apņēmušās racionalizēt savu saziņu un padarīt to atbilstošu attiecībā uz pasākumu iespējamu pieņemšanu, lai atgūtu finanšu noziegumu skartos Savienības līdzekļus; uzskata, ka Komisijai ir jāpalīdz EPPO veikt uzraudzību un pēcpasākumus saistībā ar EPPO veiktajām darbībām, lai EPPO ierobežotie resursi netiktu novirzīti no tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumiem; uzskata, ka Parlamenta pārbaude par administratīvajiem pēcpasākumiem pēc EPPO kriminālizmeklēšanas ir būtisks ieguldījums Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras efektivitātes uzlabošanā; mudina Komisiju, kā arī visus krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentus rast efektīvu un lietderīgu veidu, kā uzraudzīt veiktās darbības un ziņot par to galīgo rezultātu;

110.uzsver līdzekļu atgūšanas izšķirošo lomu un tās preventīvo ietekmi uz organizēto noziedzību; norāda, ka EPPO dalībai starptautiskos tīklos būtu jāuzlabo līdzekļu atgūšanas operāciju efektivitāte; atkārtoti uzsver, ka savlaicīgai un efektīvai finanšu noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai vajadzētu nodrošināt ievērojamus ietaupījumus Savienības un dalībvalstu budžetos;

111.Atzinīgi vērtē daudzos uzlabojumus EPPO iekšējā un ārējā komunikācijā 2024. gadā, jo īpaši informatīvās nodarbības par aizskarošas izturēšanās novēršanu un trauksmes celšanu, kā arī citas izpratnes veicināšanas iniciatīvas saistībā ar EPPO ētikas satvaru, kas joprojām tiek izstrādāts; atzinīgi vērtē ieguldījumu Parlamenta viedokļu apmaiņās, kas notika dažādu Parlamenta komiteju debašu laikā, galvenokārt no Eiropas galvenā prokurora puses (Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Budžeta kontroles komiteja, Ekonomikas un monetārās lietu komiteja, Nodokļu jautājumu apakškomiteja);

112.ņem vērā, ka EPPO komunikācijai atvēlēto resursu līmenis ir ierobežots un, tā kā ir jānodrošina EPPO digitālā autonomija, EPPO tīmekļa vietnes pārvaldība ir jāveic pašai organizācijai, tāpēc pēc Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta sniegto pakalpojumu pārtraukšanas nepieciešami papildu resursi; norāda, ka 2024. gadā publiskās komunikācijas un reklāmas pasākumu budžets bija 235 382 EUR un ka tas tika pilnībā iztērēts, konkrētāk, plašsaziņas līdzekļu uzraudzības licenču iegādei un citām komunikācijas iniciatīvām, kā arī publikāciju tulkošanai;

113.norāda, ka EPPO sociālo mediju stratēģija ir izstrādāta, lai efektīvi uzrunātu dažādas auditorijas, tai skaitā žurnālistus, iestāžu ieinteresētās personas, juridiskos un tiesībaizsardzības speciālistus, akadēmiskās aprindas un plašu sabiedrību, pielāgojot vēstījumus viņu vajadzībām; konstatē, ka EPPO klātbūtnes sociālajos medijos galvenais mērķis ir veidot uzticēšanos, uzlabojot pamanāmību; atkārtoti aicina EPPO noteikti panākt labāko iespējamo līdzsvaru starp pārredzamību un sabiedrības interesēm, no vienas puses, un konfidencialitāti un izmeklēšanas pienācīgu veikšanu, no otras puses, un nodrošināt neitralitāti tās komunikācijā par savām darbībām; mudina EPPO sniegt pārliecinošu vēstījumu par pārredzami un apdomīgi piemēroto neatkarībā un tiesību aktu ievērošanā balstīto Savienības vērtību un principu operatīvo dimensiju; konstatē, ka efektīva EPPO komunikācija palīdz stiprināt iestāžu reputāciju iedzīvotāju vidū un palielina nodokļu maksātāju informētību par Savienības finanšu interešu aizsardzības sarežģītību un nozīmi;

114.uzsver, ka EPPO centieni sniegt pareizu un saprotamu informāciju par sarežģītām lietām, kurās notiek kriminālvajāšana, var būt spēcīgs stimuls Savienības pilsoņiem ziņot EPPO par iespējamiem pārkāpumiem un veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaistes pieaugumu; atzinīgi vērtē EPPO apņemšanos uzlabot žurnālistu, iedzīvotāju un akadēmisko aprindu izpratni par savu darbu, izmantojot mediju brīfingus dažādās dalībvalstīs, mācību vizītes, konferences un regulāri atjauninot informāciju un sniedzot atskaites par sasniegumiem, kas visām auditorijām sniedz informāciju par EPPO darbu un ietekmi; saprot, ka izmeklējamo lietu sensitivitāte un nepieciešamība ievērot daudzu EPPO lietās iesaistīto pušu nevainīguma prezumpciju ļauj izplatīt precīzas preses relīzes un informāciju tikai tad, ja prokurori to ir iepriekš apstiprinājuši un tā atbilst juridiskajām prasībām, un tā var tikt izplatīta pa e-pastu, tiešsaistes platformās un sociālajos medijos; konstatē, ka tieša saziņa, izmantojot sociālos medijus, novērš trešo personu interpretāciju un veicina EPPO vēstījumu precīzu un pārredzamu nodošanu;

115.uzskata, ka stratēģisko komunikāciju būtu jāuzlabo, uzlabojot ziņošanas iespēju pieejamību, un atzinīgi vērtē to, ka EPPO popularizē ziņošanas iespēju visu EPPO sociālo mediju kontu aprakstos un prasa to iekļaut katrā standarta prezentācijā ārējai auditorijai, apmeklētājiem un konferencēs vai runās, ja tas ir atbilstoši;

116.atzinīgi vērtē lēmumu nepieņemt tiesību aktus, par kuriem Ukrainas parlaments (Augstākā rada) nobalsoja 2025. gada jūlijā un kas būtu vājinājis Ukrainas specializētās korupcijas apkarošanas prokuratūras (SAPO) un valsts korupcijas apkarošanas biroja (NABU) darbību rezultativitāti, jo īpaši ņemot vērā nesenos augsta līmeņa korupcijas gadījumus, par kuriem ziņojuši mediji un kuri izceļ nepieciešamību ievērot piesardzīgu un apdomīgu pieeju darbā ar korupcijas nodarījumiem un to, cik svarīgi Ukrainai ir censties rezultatīvi sasniegt pārredzamības mērķus;

117.apzinās, ka EPPO ir parakstījusi trīs darba vienošanās ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru (PGO), Valsts korupcijas apkarošanas biroju (NABU) un Specializēto korupcijas apkarošanas prokuratūru, kuru mērķis ir veicināt sadarbību attiecīgajās izmeklēšanās, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu; norāda, ka 2024. gadā EPPO savās telpās organizēja četras apmācības Ukrainas prokuroriem un NABU izmeklētājiem; atgādina, ka īpašos apstākļos EPPO kompetence var attiekties uz Savienības līdzekļiem pat tad, ja tie tiek izmantoti trešās valstīs, un tā var aptvert arī Savienības sankciju apiešanu, ciktāl tā ietilpst EPPO pašreizējās pilnvarās un var kaitēt Savienības finanšu interesēm, izvairoties no muitas vai nodokļu maksāšanas; saprot, ka attiecīgo iestāžu veikta krāpšanas atklāšana un ziņošana par to joprojām ir izšķirošs priekšnoteikums jebkādai turpmākai sadarbībai un ka ar apmācību piedāvājumu sāktā speciālo zināšanu apmaiņa vēl vairāk palīdzēs Ukrainas iestādēm atklāt iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar Savienības līdzekļiem; atzinīgi vērtē EPPO gatavību pastiprināt sadarbību, izveidojot īpašas darba grupas ar Ukrainas iestādēm, lai vajadzības gadījumā koordinētu izmeklēšanas, ņemot vērā ziņoto noziegumu apjomu un mērogu.

118.atzīmē, ka pieaugošais Savienības finansiālais atbalsts Ukrainai, arī no Ukrainas mehānisma, turpmākajos gados EPPO, visticamāk, radīs papildu izmeklēšanas vajadzības; uzsver, ka ir svarīgi laikus sagatavoties šiem izaicinājumiem, nodrošinot pienācīgu personālu, drošu digitālo infrastruktūru un pastiprinātas sadarbības sistēmas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, vienlaikus rezultatīvi atbalstot Ukrainu.