(2)Draghi 2024. gada ziņojuma2 konstatējumi liecina, ka noteikumu skaita un sarežģītības pieaugums var ierobežot Savienības uzņēmumu manevrēšanas iespējas un liegt tiem saglabāt konkurētspēju. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāvienkāršo konkrētas procedūras un prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1272/20083, (EK) Nr. 1223/20094 un (ES) 2019/10095, un būtu jālikvidē nevajadzīgs administratīvais un regulatīvais slogs, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības un cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

_________________

2 2024 report by Mario Draghi on the future of European competitiveness: https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/draghi-report_en#paragraph_47059

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1272/oj).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1223/oj).

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1009/oj).

(3)Saskaņā ar Komisijas mērķi veicināt principu “digitāls pēc noklusējuma”, lai atbalstītu digitālo pārveidi, nevienu neatstājot novārtā, un lai atvieglotu saziņu starp piegādātājiem un fiziskām personām un starp piegādātājiem un par izpildi atbildīgajām valsts iestādēm, digitālā kontaktinformācijas norādīšana uz bīstamu vielu un maisījumu marķējuma palīdz uzlabot oficiālo kontroļu, izsekojamības, pārskatatbildības un izpildes panākšanas efektivitāti un paātrināt Regulas (EK) Nr. 1272/2008 prasībām neatbilstošu vielu un maisījumu atklāšanas procesu, kā arī nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejama ātra un tieša kontaktinformācija ārkārtas vai negadījuma gadījumā. Pašlaik piegādātājiem uz bīstamu vielu vai maisījumu iepakojuma etiķetes ir jānorāda sava adrese un tālruņa numurs, taču tas ne vienmēr ir pietiekami, lai nodrošinātu, ka par izpildi atbildīgās iestādes var ātri ar viņiem sazināties. Tāpēc ir jāpieprasa, lai piegādātāji nodrošina arī digitālu kontaktinformāciju, kam vajadzētu būt atjauninātam un viegli un brīvi pieejamam tiešsaistes saziņas kanālam ar piegādātāju un kas ļauj saglabāt informāciju pastāvīgā informācijas nesējā. Ja tiek nodrošināta digitāla kontaktinformācija, tajā var tieši darīt pieejamu tālruņa numuru.

(5)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/28656 tika ieviesti atbrīvojumi no marķēšanas un iepakošanas prasībām iepakojumiem ar tilpumu līdz 10 ml. Tā ieviesa iespēju noteiktos apstākļos nenorādīt marķējuma elementus uz šāda iekšēja iepakojuma. Tomēr šie noteikumi ir jāvienkāršo, un ir jāprecizē, kādos gadījumos marķējuma elementi ir jānorāda uz ārējā iepakojuma, kad šos elementus var pilnībā izlaist. Turklāt Komisijai būtu jāveic novērtējums par to, vai uz iepakojumiem, kuru tilpums ir no 10 līdz 125 ml, būtu jāattiecina vēl kādi konkrēti obligāto marķējuma elementu samazinājumi.

_________________

6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2865 (2024. gada 23. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L, 2024/2865, 20.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2865/oj).

(6)Attiecībā uz marķējumu atjaunināšanu jaunas vai stingrākas pašklasifikācijas gadījumā piegādātājiem bez liekas kavēšanās būtu jāinformē savi tiešie pakārtotie lietotāji par jaunā izvērtējuma rezultātiem. Lai dotu pietiekamu laiku visiem vielu un maisījumu piegādātājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri bieži izmanto etiķešu drukāšanas ārpakalpojumus, un atvieglotu atlokāmu etiķešu sagatavošanu un ražošanu, kas ir ievērojami ilgāka par standarta etiķešu izgatavošanu, fiksētais sešu mēnešu pārmarķēšanas termiņš ir jāpagarina uz astoņpadsmit mēnešiem, vienlaikus turpinot pieprasīt bez liekas kavēšanās mainīt marķējumu pēc tam, kad piegādātājs ir ieguvis jaunus datus vai kad tam ir paziņoti jauni dati.

(7)Regulā (ES) 2024/2865 ir paredzēti noteikumi par marķējuma formatējuma obligātajām prasībām. Jauna informācija7 norādīja uz pārmērīgu administratīvo slogu un izmaksām, kas saistītas ar šīm prasībām. Lai līdzsvarotu vajadzību patērētājiem skaidri saprast marķējuma informāciju ar nepieciešamību samazināt tirgus šķēršļus un nepamatotu slogu nozarei8, it sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir jāvienkāršo pašreizējie formatēšanas pienākumi, nepazeminot cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Jaunajiem pasākumiem būtu jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis un iekšējā tirgus pienācīga darbība. Piegādātājiem arī turpmāk jābūt atbildīgiem par to, lai marķējums būtu salasāms saskaņā ar juridiskajām prasībām.

_________________

7 Detalizēta analīze par izmaksām, kas saistītas ar jaunām formatēšanas prasībām, ir sniegta dienestu darba dokumentā, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1272/2008, (EK) Nr. 1223/2009 un (ES) 2019/1009 saistībā ar ķīmisko produktu konkrētu prasību un procedūru vienkāršošanu”, SWD(2025) 531, 14. lpp.

8 Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotais tirgus – Eiropas vietējais tirgus nepastāvīgā pasaulē. Stratēģija, kā vienoto tirgu padarīt vienkāršu, netraucētu un spēcīgu”, COM(2025) 500 final, 10. lpp., pieejams: https://single-market-economy.ec.europa.eu/document/download/d92c78d0-7d47-4a16-b53f-1cead54bcb49_en?filename=Communication%20-%20Single%20Market%20Strategy.pdf.

(8)Lai mazinātu slogu nozarei un uzlabotu vielu un maisījumu brīvu apriti iekšējā tirgū, ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 1272/2008 attiecībā uz noteikumiem par reklāmu un tālpārdošanas piedāvājumiem, izmantojot priekšrocības, ko sniedz spēkā esošie noteikumi citos Savienības tiesību aktos ar tādiem pašiem mērķiem. Šajā sakarā prasības attiecībā uz reklāmu un tālpārdošanas piedāvājumiem būtu jāattiecina tikai uz produktiem, ko laiž tirgū plašai sabiedrībai, jo Regulā (EK) Nr. 1907/20069 jau ir paredzēti skaidri pienākumi attiecībā uz informācijas plūsmām vielu un maisījumu piegādes ķēdēs.

_________________

9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/oj).

(9)Pirms grozījumiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2024/2865, Regulā (EK) Nr. 1272/2008 bija noteikts, ka tādu bīstamu maisījumu reklāmās, par kuriem plašākas sabiedrības pārstāvim ir atļauts noslēgt pirkuma līgumu, iepriekš neredzot marķējumu, bija jānorāda uz etiķetes norādīto apdraudējumu veids vai veidi un vielu reklāmās bija jānorāda attiecīgās bīstamības klases vai bīstamības kategorijas. Ar Regulu (ES) 2024/2865 tika ieviesta jauna prasība visā bīstamo vielu un maisījumu tālpārdošanā iekļaut piedāvājumā visu marķējuma informāciju, tādējādi nodrošinot, ka pircējs vienmēr ir informēts par apdraudējumiem pirms produkta iegādes. Minētā regula arī paplašināja prasības attiecībā uz reklāmām, pieprasot norādīt bīstamības piktogrammas, signālvārdus, bīstamības apzīmējumus un papildu apzīmējumus un turklāt aicināt plašāku sabiedrību sekot līdzi informācijai uz produkta etiķetes. Reklāma ir veids, kā veicināt ķīmisko produktu pārdošanu vai lietošanu, un pārdošanas brīdī marķējumā uz vielas vai maisījuma iepakojuma vai tālpiedāvājumā sniegtajā marķējumā ir sniegta pilnīga informācija par bīstamību, kas saistīta ar minēto vielu vai maisījumu. Tāpēc būtu lietderīgi pieprasīt, lai reklāmās klienti tiktu aicināti pirms lietošanas nolasīt marķējumu un informāciju par produktu un tajās tiktu iekļauts vai nu signālvārds, vai piktogramma, nedublējot visu marķējumā sniegto informāciju par bīstamību. Šī pieeja nodrošina, ka reklāmas joprojām būs pietiekami informatīvas, brīdinot potenciālos lietotājus par produkta bīstamību, bet netiktu piemērotas prasības, kas reklāmas padarītu “pārpildītas”, sarežģīti interpretējamas vai komerciāli nelietderīgas. Ņemot vērā dažnedažādos reklāmas veidus, būtu jānodrošina zināma elastība piegādātājiem attiecībā uz to, kā šī informācija sniedzama reklāmās.

(10)Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/200910 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/201211 ir noteikts, ka atļauto augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu reklāmās ir jāizmanto norāde “Pirms lietošanas vienmēr izlasīt marķējumu un informāciju par biocīdu”, būtu lietderīgi reklāmdevējiem izmantot tādu pašu norādi attiecībā uz bīstamu vielu un maisījumu reklāmām, lai nodrošinātu konsekvenci, it īpaši gadījumos, kad reklamētās bīstamās vielas un maisījumi ir arī atļauti augu aizsardzības līdzekļi vai biocīdi.

_________________

10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1107/oj).

11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/528/oj).

(12)Ar Regulu (ES) 2024/2865 tika ieviesta iespēja dažus marķēšanas elementus iekļaut tikai digitālajā etiķetē. Lai nodrošinātu tehnoloģiju plašāku izmantošanu un nodrošinātu vienkāršāku un elastīgāku pieeju marķēšanai, piegādātājiem būtu jāļauj norādīt visu papildu piegādātāju kontaktinformāciju tikai digitālajā etiķetē. Digitālās kontaktinformācijas iekļaušana būtu lietderīga arī tad, ja digitālajā etiķetē ir norādīta papildu piegādātāju kontaktinformācija. Lai nodrošinātu iespēju ātri sazināties, kas ir būtiski konkrētās situācijās, piemēram, ārkārtas gadījumos, digitālajai kontaktinformācijai nevajadzētu būt bez tālruņa numura.

(14)Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pārejas noteikumiem piegādātājiem būtu jābūt iespējai jaunos klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus, kas ieviesti ar šo regulu, brīvprātīgi piemērot jau pirms šo noteikumu atliktās piemērošanas dienas, un valstu iestādēm būtu jāmudina viņus to darīt.

(17)Nosacījumi, kas pieļauj atbrīvojumus no aizlieguma izmantot šādas vielas kosmētikas līdzekļos, būtu jāracionalizē, nepazeminot cilvēku veselības, drošuma un patērētāju aizsardzības augsto līmeni, un būtu jāprecizē to darbības joma. Turklāt atbilstība pārtikas nekaitīguma prasībām nav saderīga ar tehnisko un zinātnes progresu, kas ļauj izstrādāt jaunas vielas izmantošanai kosmētikas līdzekļos, kuras netiek izmantotas vai nav atrodamas pārtikā. Atbilstība pārtikas nekaitīguma prasībām ne vienmēr uzlabo kosmētikas līdzekļu drošumu, jo abas produktu kategorijas pēc būtības atšķiras. Tādēļ ir lietderīgi atcelt šo nosacījumu.

(18)Turklāt būtu jāizklāsta elementi, kas jāapsver, ņemot vērā piemērotu alternatīvu pieejamības nosacījumu. Jo īpaši būtu jāparedz, ka jebkādas tādas alternatīvas vielas lietošana, kas aizstāj klasificētu vielu, ir droša cilvēku veselībai. Alternatīvai būtu jānodrošina līdzīga funkcija un salīdzināms efektivitātes un snieguma līmenis, kā arī tai jābūt pieejamai tirgū pietiekamā daudzumā vai, visticamāk, jābūt pieejamai pietiekamā daudzumā, kas apmierinātu pašreizējo pieprasījumu, un tai ir pierādīts potenciāls apmierināt sagaidāmo pieprasījumu saprātīgā termiņā. Tā izmantošanai vajadzētu būt tehniski un ekonomiski iespējamai uzņēmumiem un jo īpaši MVU, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ražošanu. Lai novērtētu ekonomisko iespējamību, alternatīvu piemērotības analīzē kā būtiskus faktorus var ņemt vērā ekonomiskos aspektus, piemēram, pārformulēšanas izmaksas un salīdzinošo ieguldījumu kopējās ražošanas izmaksās.

(19)Turklāt, lai racionalizētu atkāpes procedūru, SCCS novērtēšanas kritērijā būtu jāiekļauj nosacījums, ka atkāpes pieprasījums tiek iesniegts par konkrētu lietojumu produktu kategorijā ar zināmu iedarbību. Pašlaik zinātniskā komiteja jau izvērtē vielas drošumu, ņemot vērā tās bīstamās īpašības un iedarbību (konkrētu lietojumu konkrētā produktu kategorijā), tāpēc atsevišķs kritērijs ir lieks.

(21)Vielas, kurām ir vairāk nekā viena sastāvdaļa, kas ekstrahēta no augiem vai augu daļām un nav ķīmiski pārveidota, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 40. punktā, bieži dēvē par dabīgām kompleksām vielām jeb NCS. Tās var saturēt vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kā CMR vielas, lai gan dabīgā kompleksā viela kopumā pati nav klasificēta kā CMR viela. Šādām vielām jāpiemēro augsts patērētāju aizsardzības līmenis, kas pamatojas uz zinātnes atziņām un no to lietošanas izrietošās iedarbības faktiskajiem apstākļiem. Aizliegums lietot kosmētikas līdzekļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. pantu attiecas tikai uz vielu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Aizliegums neattiecas uz dabīgām kompleksām vielām, kas satur CMR klasificētu sastāvdaļu, izņemot gadījumus, kad minētā dabīgā kompleksā viela pati par sevi ir klasificēta kā CMR viela Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 1.A, 1.B vai 2. kategorijā. Tomēr, tā kā sastāvdaļas harmonizētā klasifikācija rada bažas par dabīgo komplekso vielu lietošanu un drošumu, ja tās izmanto kosmētikas līdzekļos, Komisijai būtu nekavējoties jāpilnvaro SCCS novērtēt šādu vielu drošumu un attiecīgā gadījumā jāveic attiecīga regulatīva rīcība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 31. panta 1. punktu. SCCS novērtējumam vajadzētu būt savlaicīgam, lai nozarei nodrošinātu prognozējamību.

(22)Ja vielas izmantošana kosmētikas līdzekļos ir aizliegta vai ierobežota, ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un atbildīgajām personām būtu jādod pietiekams laiks, lai veiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā pārformulēt, pārbaudīt un no jauna marķēt savus produktus un izņemt no izplatīšanas un iznīcināt nepārdotos līdzekļus, kas neatbilst jaunajām prasībām. Tāpēc, ja nav iesniegts lūgums piemērot atkāpi, pēc attiecīgo Regulas (EK) Nr. 1223/2009 grozījumu stāšanās spēkā būtu jāparedz 6 mēnešu periods, kurā laist tirgū attiecīgo vielu saturošus kosmētikas līdzekļus, un 15 mēnešu periods, kurā tie jādara pieejami tirgū. Ja ir iesniegts lūgums piemērot atkāpi un SCCS ir konstatējusi, ka viela nav droša, minētie termiņi būtu jāsaīsina līdz 3 mēnešiem laišanai tirgū un 12 mēnešiem darīšanai pieejamam tirgū. Ja ir iesniegts lūgums piemērot atkāpi un SCCS ir konstatējusi, ka viela ir droša, bet lūgums ir noraidīts piemērotu alternatīvu pieejamības dēļ, minētie termiņi būtu jāpagarina līdz 24 mēnešiem laišanai tirgū un līdz 48 mēnešiem darīšanai pieejamam tirgū ar nosacījumu, ka vienmēr ir pieejams atjaunināts kosmētikas līdzekļu drošuma ziņojums (CPSR).

(23)Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanu un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas darbojas kosmētikas nozarē, būtu jāprasa, lai pirms kosmētikas līdzekļu laišanas Savienības tirgū tie par šiem kosmētikas līdzekļiem paziņotu Komisijai. Lai saglabātu modrību attiecībā uz nanomateriāliem kosmētikas līdzekļos, būtu jāprasa šajā paziņojumā iekļaut nanomateriāla identifikāciju, tostarp tā ķīmisko nosaukumu (IUPAC) un citus deskriptorus, kas norādīti II-VI pielikuma preambulas 2. punktā, un tāda nanomateriāla specifikāciju, tostarp daļiņu izmēru, fizikālās un ķīmiskās īpašības, ko vienā gadā paredzēts laist tirgū. Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai Komisija varētu pieprasīt drošuma novērtējumu gadījumos, kad pastāv bažas. Tāpat būtu skaidri jāprasa konkrēto informāciju par kosmētikas līdzeklī izmantotajiem nanomateriāliem sniegt Kosmētikas līdzekļu paziņošanas portālā (CPNP) un kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumā, kuri abi ir pieejami kompetentajām iestādēm un ar kuriem tās var iepazīties gadījumos, kad konkrēta nanomateriāla izmantošana kosmētikas līdzekļos rada bažas par iespējamo risku cilvēka veselībai.

(25)Kosmētikas līdzekļi ir pasaules mērogā tirgotas preces un tāpēc ir būtiski, lai sastāvdaļu nosaukumi, kas norādīti to marķējumā, laikus atspoguļotu pašreizējo zinātnes un tehnisko progresu. Starptautiski atzīta nomenklatūras, piemēram, Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotās starptautiskās nomenklatūras (INCI), nosaukumu izmantošana ir svarīgs faktors, kas veicina sastāvdaļu pārredzamību patērētājiem, nodrošina konsekvenci starp jurisdikcijām un atvieglo kosmētikas līdzekļu pārrobežu tirdzniecību. INCI nosaukumus uztur Personīgās aprūpes produktu padome (PCPC) kā starptautisku nozares standartu, un tos plaši atzīst regulatori un ieinteresētās personas visā pasaulē. Šai regulai būtu jāļauj kosmētikas līdzekļu marķējumā tieši izmantot starptautiski atzītu nosaukumu nomenklatūru, piemēram, INCI, Komisijai neveicot nekādas turpmākas papildu reglamentējošas darbības. Ja sastāvdaļas vispārpieņemtais nosaukums INCI nav pieejams, būtu jāizmanto cita vispāratzīta nomenklatūra, piemēram, nosaukumi, kas noteikti atzītās starptautiskās ķīmisko produktu vai farmakopejas atsaucēs vai citos autoritatīvos avotos, uz kuriem parasti paļaujas nozare un regulatori. Šāda pieeja nodrošina elastību, novērš nevajadzīgu administratīvo slogu un garantē, ka kosmētikas līdzekļa marķējumā izmantotie sastāvdaļu nosaukumi ir aktuāli, starptautiski saskanīgi un viegli saprotami patērētājiem. Tā kā Komisijas pieņemtais sastāvdaļu kopīgo nosaukumu glosārijs palēninātu jauno nosaukumu izmantošanas procesu, būtu jāatceļ noteikums, kas paredz, ka Komisijai jāpieņem šāds glosārijs.

(26)Saskaņā ar Komisijas mērķi racionalizēt un vienkāršot ziņošanas prasības un veicināt principu “digitāls pēc noklusējuma”, lai atbalstītu digitālo pārveidi, uzņēmējiem, kas strādā ar ES mēslošanas līdzekļiem saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009, būtu jānodrošina digitāla kontaktinformācija, ar kuras starpniecību ar viņiem var sazināties kompetentās iestādes un galalietotāji, lai saņemtu piemērotas atbildes uz jebkādiem lietotāju vai iestāžu jautājumiem, jāsagatavo ES atbilstības deklarācija elektroniskā formātā un tā jādara pieejama, izmantojot interneta adresi vai datu nesēju, un pēc pieprasījuma ātri jāsniedz kompetentajām iestādēm visa attiecīgā informācija un dokumentācija elektroniskā formātā. Paziņoto struktūru saņemtie un nosūtītie dokumenti un sarakste, kas saistīti ar ES mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu, būtu ātri jānodrošina arī elektroniskā formātā. Ja izmanto digitālu etiķeti, piekļuves nodrošināšanai ES atbilstības deklarācijai ražotājiem būtu jāizmanto tas pats datu nesējs, ko izmanto digitālajai etiķetei, lai izvairītos no vairāku datu nesēju klātbūtnes uz viena un tā paša produkta. Ja ES mēslošanas līdzekļiem ir vajadzīga digitālā produkta pase saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem, minētajā digitālajā produkta pasē būtu jānorāda digitālās marķēšanas informācija un ES atbilstības deklarācija.

(27)Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009 mikrobiālajos augu biostimulatoros par komponentmateriālu drīkst izmantot tikai mikroorganismus, kas iekļauti pozitīvā sarakstā minētās regulas II pielikumā. Komisija ir pilnvarota minētajam sarakstam pievienot jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus pēc tam, kad ir veikts novērtējums, kurā secināts, ka neviens no celmiem neapdraud cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi un ka tas nodrošina agronomisko efektivitāti. Ņemot vērā tirgū esošo mikroorganismu lielo skaitu, jaunu mikroorganismu vai mikroorganismu celmu novērtēšana un vēlāka iekļaušana atļauto mikroorganismu sarakstā atpaliek no zinātnes progresa. Pašreizējais mehānisms palēnina mikrobiālo augu biostimulatoru attīstību un kavē lauksaimnieku piekļuvi šādiem inovatīviem mēslošanas līdzekļiem. Pastāvīgi ir proaktīvi jāuzrauga zinātnes attīstība un jāatjaunina mikroorganismu vai mikroorganismu celmu saraksts, kā arī attiecīgie kritēriji un metodika. Turklāt visi atjauninājumi būtu jāveic ātri. Tajā pašā laikā tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina, ka tradicionālo un dabisko mēslošanas līdzekļu izmantošana joprojām ir dzīvotspējīga un pieejama iespēja, atzīstot to nozīmi līdztekus mikrobiāliem risinājumiem, lai neapdraudētu konkurētspēju vai lauksaimniecisko ražošanu Savienībā.

(28)Plašāka mikrobiālo augu biostimulatoru izmantošana var uzlabot barības vielu izmantošanas efektivitāti un augsnes veselību, tādējādi veicinot ilgtspējīgas un vienlaikus ļoti produktīvas lauksaimniecības attīstību. Lai paātrinātu mikroorganismu novērtēšanu un atvērtu vienoto tirgu vairāk mikrobiālo augu biostimulatoru, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļas 7. komponentmateriālu kategoriju (CMC), lai Komisija varētu ieviest vispārīgus kritērijus un metodiku mikroorganismu novērtēšanai. Minētajiem kritērijiem būtu jāatspoguļo jaunākā zinātnes attīstība un jāļauj ražotājiem un paziņotajām struktūrām pierādīt un verificēt, ka mikrobu augu biostimulatoros izmantotie mikroorganismi, kas nav uzskaitīti kategorijā “CMC 7”, nerada risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi un nodrošina agronomisko efektivitāti, un vienlaikus būtu jāņem vērā ES konkurētspēja un ražošana. Lai verificētu mikroorganismu atbilstību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem un metodikai, atbilstības novērtēšanas struktūrām ir nepieciešama īpaša kompetence un zinātniskās un tehniskās zināšanas. Attiecīgi valstu struktūrām, kuras atbild par akreditāciju un paziņošanu, būtu rūpīgi jāpārbauda minētās kompetences, kā arī tādi aspekt kā neatkarība, objektivitāte, taisnīgums un profesionālā integritāte. Lai precizētu un validētu ieviešamos kritērijus un metodiku, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, iesaistītu attiecīgās zinātniskās struktūras, it sevišķi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, JRC un ECHA, pārskatīšanā un ieguldījuma sniegšanā, un arī rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Ir būtiski, lai Komisija, iesaistoties minētajās apspriešanās, saglabātu spēcīgu iestāžu savstarpēju sadarbību, kas būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot principus, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu13. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

_________________

13 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.

(30)Ar Regulu (ES) 2019/1009 attiecībā uz vielām, ko izmanto ES mēslošanas līdzekļos, tika ieviestas papildu reģistrācijas prasības, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteiktās prasības. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, vienlaikus saglabājot augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, ir lietderīgi reģistrācijas prasības vielām, ko izmanto ES mēslošanas līdzekļos, saskaņot ar Regulā (EK) Nr. 1907/2006 noteiktajām prasībām, ņemot vērā attiecīgos tonnāžas sliekšņus un informācijas prasības. Tajā pašā laikā attiecībā uz vielām ar īpaši bīstamām īpašībām, tostarp vielām, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas, endokrīni disruptīvas vai noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas, īpašas informācijas prasības būtu jāpiemēro pat tad, ja šādas vielas mēslošanas līdzekļos izmanto nelielos daudzumos. Šī pieeja nodrošina, ka ir pieejama ar drošumu saistīta informācija, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga sloga attiecībā uz vielām, kas rada mazāku risku. Sniegtajai informācijai būtu jābalstās uz pieejamajiem datiem, tostarp alternatīvām metodēm un pielāgojumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, un attiecīgā gadījumā un galējas nepieciešamības gadījumā būtu jāizvairās no nevajadzīgas testēšanas, jo īpaši ar mugurkaulniekiem. Ķīmiskās drošības novērtējumi būtu jāattiecina tikai uz attiecīgajiem iedarbības scenārijiem, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu agronomisko izmantošanu un vidi. Šāda pieeja nodrošina līdzsvarotu satvaru, kas atbalsta inovāciju un piekļuvi tirgum, vienlaikus saglabājot augstu aizsardzības līmeni un juridisko noteiktību operatoriem.

42.“digitālā kontaktinformācija” ir aktuāls, viegli un brīvi pieejams tiešsaistes saziņas kanāls, piemēram, e-pasta adreses vai tīmekļa saite, ko var izmantot kontaktiem ar piegādātāju bez nepieciešamības reģistrēties vai lejupielādēt vai izmantot lietotni.

(2)regulas 17. panta 1. punktu groza šādi:

a)piegādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un digitālā kontaktinformācija;

Uz etiķetes norāda arī 18. pantā minēto produkta identifikatoru un attiecīgā maisījuma piegādātāja(-u) nosaukumu, adresi, digitālo kontaktinformāciju un tālruņa numuru, izņemot, ja tālruņa numurs ir tieši pieejams, izmantojot digitālo kontaktinformāciju. Neskarot 61. panta 8. punktā noteikto termiņu, iekļaušanu vai izmaiņas digitālajā kontaktā var pievienot vai atjaunināt jebkurā laikā vai piegādātāja regulārajos marķējuma atjaunināšanas ciklos;

(4)regulas 29. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja vielas vai maisījuma iepakojums ir vai nu tādā stāvoklī vai formā, vai ir tik mazs, ka ir neiespējami izpildīt 31. pantā noteiktās prasības par etiķeti tās dalībvalsts valodā, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, 17. panta 1. punktā noteiktos etiķetes elementus norāda saskaņā ar I pielikuma 1.5.1. iedaļu.”;

2.Regulas 17. panta 1. punktā noteiktos etiķetes elementus var samazināt saskaņā ar I pielikuma 1.5.2. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem, ja: a) vielas vai maisījuma iepakojuma saturs nepārsniedz I pielikuma 1.5.2. iedaļā norādītos daudzumus; un b) iepakojums ir vai nu tādā veidā vai formā, vai arī ir pārāk mazs, lai varētu pilnībā atsaukties uz visiem 31. pantā minētajiem elementiem visās tās dalībvalsts valodās, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū.”

1.Ja tiek mainīta vielas vai maisījuma klasifikācija vai marķējums, kā rezultātā tiek pievienota jauna bīstamības klase vai noteikta augstākas bīstamības klasifikācija, vai ja saskaņā ar 25. pantu uz etiķetes ir jānorāda papildu informācija, minētās vielas vai minētā maisījuma piegādātājs nodrošina, ka etiķete tiek atjaunināta bez liekas kavēšanās un katrā ziņā ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad minētais piegādātājs ir saņēmis vai tam ir paziņoti 15. panta 4. punktā norādītā jaunā izvērtējuma rezultāti. Lai izmaiņas marķējumā pabeigtu bez liekas kavēšanās, piegādātāji sadarbojas saskaņā ar 4. panta 9. punktu un informē savus tiešos pakārtotos lietotājus par jaunā izvērtējuma rezultātiem, kā minēts pirmajā daļā, saskaņā ar piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 prasībām. Piegādātāji var brīvprātīgi piemērot jauno vai atjaunināto klasifikāciju un attiecīgi pielāgot marķējumu pirms astoņpadsmit mēnešu laikposma beigām, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un pietiekamu elastību;

3.Etiķetes elementi, kas minēti 17. panta 1. punktā, ir skaidri un nenodzēšami. Tie skaidri kontrastē ar fonu un ir tāda izmēra un ar tādām atstarpēm, lai tos varētu viegli salasīt. Tos formatē saskaņā ar I pielikuma 1.2.1. iedaļu.;

1.Vielas vai maisījuma, kas klasificēts kā bīstams, vai maisījuma, kas satur II pielikuma 2. daļā minētās vielas, reklāmā plašākai sabiedrībai vienmēr iekļauj šādu teikumu: “Pirms lietošanas vienmēr izlasiet marķējumu un informāciju par līdzekli” un tajā iekļauj arī vienu no šādiem elementiem: a) piemērojamā(s) bīstamības piktogramma(s) vai b) attiecīgais signālvārds saskaņā ar 20. pantu.

48.a pants

Tālpārdošanas piedāvājumi

1. Kad vielas vai maisījumus laiž tirgū, izmantojot tālpārdošanu, piedāvājumā skaidri un redzami norāda 17. pantā minētos marķējuma elementus.

8.Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar 18. panta 3. punktu, ievērojot noteikumus, kuri bija piemērojami 2024. gada 9. decembrī, un kas tika laisti tirgū pirms 2027. gada 1. janvāra, līdz 2029. gada 1. janvārim netiek prasīts tos klasificēt, marķēt un iepakot saskaņā ar šo regulu, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2865. Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar 31. panta 3. punktu un I pielikuma 1.2.1. iedaļu, ievērojot noteikumus, kuri bija piemērojami 2024. gada 9. decembrī, un kas tika laisti tirgū pirms 2028. gada 1. janvāra, līdz 2030. gada 1. janvārim netiek prasīts tos klasificēt, marķēt un iepakot saskaņā ar šo regulu, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2865.”

2.Pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija bez liekas kavēšanās prasa SCCS atzinumu par vielas drošumu izmantošanai kosmētikas līdzekļos.

2.Tomēr izņēmuma gadījumos šādas vielas var izmantot kosmētikas līdzekļos, ja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas grozījumi, ar kuriem vielu klasificē kā 1.A vai 1.B kategorijas CMR vielu, Komisijai ir iesniegts atkāpes pieprasījums un Komisija piešķir atkāpi no vispārējā aizlieguma, kas noteikts pirmajā daļā. Komisija var piešķirt atkāpi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(b)SCCS ir vielas novērtējusi un atzinusi par drošām vienam vai vairākiem konkrētiem kosmētikas līdzekļu kategoriju lietojumiem, ņemot vērā kopējo iedarbību, ko rada šo līdzekļu kategoriju lietošana, kā arī no avotiem, kas nav kosmētika, un neaizsargātu iedzīvotāju grupas.;

(a)tās izmantošana kosmētikas līdzekļos ir droša un samazina vispārējo risku cilvēka veselībai, ja to novērtē attiecībā pret vielu, kuru ar to paredzēts aizstāt;

(b)tās funkcija ir līdzvērtīga klasificētajai vielai gatavā kosmētikas līdzeklī ar salīdzināmu iedarbību, iedarbīguma līmeni un sniegumu;

(c)tā ir tehniski iespējama un ekonomiski īstenojama ar nosacījumu, ka izmaksas un piegādes apstākļi ļauj nodrošināt ilgstošu ražošanu;

(d)tā nav ierobežota un ir vai nu pieejama tirgū tādā apjomā un daudzumā, kas ir pietiekams, lai apmierinātu pašreizējo pieprasījumu, vai arī tai ir potenciāls apmierināt pašreizējo vai paredzamo pieprasījumu saprātīgā termiņā.

iii)aiz ceturtās daļas iekļauj šādas daļas:

Šā punkta ceturtajā daļā noteiktais termiņš sākas dienā, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā, ar kuriem attiecīgo vielu klasificē par 1.A vai 1.B kategorijas CMR vielu.;

svītrots

6.Šā panta 1. un 2. punktā minētais aizliegums neattiecas uz vielām, kas ekstrahētas no augiem vai augu daļām un nav ķīmiski pārveidotas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 40. punktā, un kas satur vairāk nekā vienu komponentu, no kuriem vismaz viens ir klasificēts kā 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR viela saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu. Tā kā šādu komponentu, kas ir klasificēti kā 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR vielas, klātbūtne šādās vielās, ko satur kosmētikas līdzekļi, rada potenciālu risku cilvēka veselībai, Komisija bez kavēšanās pieprasa SCCS atzinumu par minētā komponenta drošumu attiecībā uz tā klātbūtni kosmētikas līdzekļos. SCCS sniedz atzinumu 12 mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Komisija var pagarināt minēto termiņu par sešiem mēnešiem, ja ir vajadzīgi papildu pierādījumi. SCCS sniedz galīgo atzinumu sešu mēnešu laikā pēc papildu datu iesniegšanas. SCCS atzinumu dara pieejamu atklātībā. Ņemot vērā SCCS atzinumu un ja pirmajā daļā minētās vielas izmantošana kosmētikas līdzekļos, kuru sastāvā ir komponents, kas klasificēts kā 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR viela attiecībā uz cilvēka veselību, rada potenciālu risku cilvēka veselībai, Komisija bez liekas kavēšanās groza šīs regulas pielikumus. Šā panta īstenošanas nolūkā termins “augi” attiecas uz dzīviem vai mirušiem augu valsts (Plantae) un sēņu valsts (Fungi) organismiem un tas ietver aļģes, ķērpjus un raugus.

7.Kosmētikas līdzekļus, kas satur vielu, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu klasificēta par 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR vielu un kuru ir aizliegts izmantot kosmētikas līdzekļos un attiecībā uz kuru nav iesniegts neviens atkāpes pieprasījums saskaņā ar 2. punktu, vai šādu vielu, kas neatbilst ierobežojumam, drīkst turpināt laist tirgū 6 mēnešus un darīt pieejamu tirgū 15 mēnešus pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie grozījumi šīs regulas attiecīgajos pielikumos. Kosmētikas līdzekļus, kas satur vielu, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu klasificēta par 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR vielu un kuru ir aizliegts izmantot kosmētikas līdzekļos un attiecībā uz kuru saskaņā ar 2. punktu ir iesniegts atkāpes pieprasījums, bet SCCS to nav piešķīrusi drošuma apsvērumu dēļ, vai šādu vielu, kas neatbilst ierobežojumam, drīkst turpināt laist tirgū 3 mēnešus un darīt pieejamu tirgū 12 mēnešus pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie grozījumi šīs regulas attiecīgajos pielikumos. Kosmētikas līdzekļus, kas satur vielu, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu klasificēta par 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR vielu un kuru ir aizliegts izmantot kosmētikas līdzekļos, vai šādu vielu, kura neatbilst ierobežojumam un par kuru iesniegts atkāpes pieprasījums saskaņā ar 2. punktu, bet tā nav piešķirta piemērotas alternatīvas pieejamības dēļ, var turpināt laist tirgū 24 mēnešus un darīt pieejamus tirgū 48 mēnešus pēc attiecīgo šīs regulas pielikumu grozījumu stāšanās spēkā, ja joprojām ir pieejams vajadzības gadījumā atjaunināts kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojums (CPSR).

(3)regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“digitālā kontaktinformācija” ir aktuāls un brīvi pieejams tiešsaistes saziņas kanāls, ko var izmantot saziņai ar uzņēmēju bez nepieciešamības reģistrēties vai lejupielādēt vai izmantot papildu lietotnes, kas ir specifiskas šim uzņēmējam.”;

Ražotāji nodrošina, ka ES mēslošanas līdzeklim ir pievienota interneta adrese vai datu nesējs, kas ļauj tieši piekļūt ES atbilstības deklarācijai.;

Ražotāji uz ES mēslošanas līdzekļa iepakojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, kā arī pasta adresi un digitālo kontaktinformāciju vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, to norāda ES mēslošanas līdzeklim pievienotā dokumentā. Pasta adresi un digitālo kontaktinformāciju norāda attiecībā uz vienotu kontaktpunktu, ko var izmantot ātrai saziņai ar ražotāju.”

Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka ES mēslošanas līdzeklim ir pievienota interneta adrese vai datu nesējs, kas ļauj tieši piekļūt ES atbilstības deklarācijai, un – attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti, un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punkta prasības.”;

Importētāji 5 gadus pēc tam, kad tirgū laists ES mēslošanas līdzeklis, glabā ES atbilstības deklarāciju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma ātri būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

Importētāji pēc pieprasījuma ātri dara pieejamu ES atbilstības deklarāciju elektroniskā formātā citiem uzņēmējiem.

Pirms ES mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tam līdzi ir interneta adrese vai datu nesējs, kas ļauj tieši piekļūt ES atbilstības deklarācijai, un – attiecīgā gadījumā – citi prasītie dokumenti, tai skaitā ir sniegta informācija, kas minēta 6. panta 7. punktā vai 8. panta 4. punktā, kā tajos precizēts, valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kurā ES mēslošanas līdzeklis tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.”

ES atbilstības deklarāciju iesniedz mašīnlasāmā formātā, kurā tai var tieši piekļūt.

Komisija, ievērojot 1. punktu, var arī pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai noteiktu kritērijus un metodiku tādu mikroorganismu novērtēšanai, kuri nav uzskaitīti II pielikumā un kurus, ja ražotājs pierāda un paziņotās struktūras verificē atbilstību minētajiem kritērijiem ES mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanā saskaņā ar minēto metodiku, drīkst izmantot par komponentmateriālu ES mēslošanas līdzekļos. Kritēriji un metodika ļauj paziņotajai struktūrai verificēt, vai mikroorganismi atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem, un nodrošina vismaz šādu elementu apsvēršanu:

(2)I pielikuma 1.2.1.5. iedaļu aizstāj ar šādu: Teksts uz etiķetes ir salasāms. Šajā iedaļā etiķeti uzskata par salasāmu, ja informācijas fiziskais atveids ir vizuāli pieejams, ko nosaka dažādi elementi, cita starpā rakstzīmju izmērs, burtu atstarpes, atstarpes starp rindām, zīmju līnijas biezums, rakstzīmju krāsa, šrifts, burtu platuma un augstuma attiecība, materiāla virsma un ievērojams kontrasts starp druku un fonu. Tam ir vismaz šādas īpašības: a) drukāts fonam kontrastējošā krāsā; b) izmanto vienu šriftu, kas ir viegli lasāms un bez serifiem; c) atbilstošs burtu atstatums, lai izraudzītais šrifts būtu viegli salasāms; d) rindstarpas ir atbilstošas izraudzītajam šriftam, lai teksts būtu viegli salasāms un teksta rindas nepārklātos; e) rakstzīmju izmērs ir atbilstošs marķējuma izmēram un nepieciešamajiem marķējuma elementiem, kā arī paredzētajam lietotājam. Vielām vai maisījumiem, ko dara pieejamus tirgū plašai sabiedrībai, 17. panta 1. punktā minētajos marķējuma elementos izmanto tādu burtu izmēru, kurā x-augstums ir 1,2 mm vai lielāks. Tomēr, ja iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml, 17. panta 1. punktā minētajos marķējuma elementos var izmantot tādu burtu izmēru, kurā x-augstums ir 0,9 mm vai lielāks. Šos raksturlielumus sīkāk precizē ECHA norādījumos par salasāmību un etiķetes noformējumu, kas jāizstrādā saskaņā ar šo regulu. Atbilstību šai iedaļai novērtē, pamatojoties uz marķējuma vispārējo salasāmību, un piemēro saderīgi ar iepakojuma fiziskajām īpašībām un tehniskajiem ierobežojumiem, tai skaitā izmēru, kā arī ar paredzēto lietotāju.

1.5.1.2.Ja piemēro 1.5.1.1. iedaļu, uz jebkāda iekšējā iepakojuma etiķetes norāda vismaz bīstamības piktogrammas, signālvārdu, 18. panta 2. punktā minēto produkta identifikatoru — vielām, vai 18. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto tirdzniecības nosaukumu vai apzīmējumu — maisījumiem un vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukumu un digitālo kontaktinformāciju un tālruņa numuru, ja vien šis tālruņa numurs nav tieši pieejams, izmantojot digitālo kontaktinformāciju.;

(b)vielai vai maisījumam ir vajadzīgs marķējums saskaņā ar II pielikuma 1. vai 2. daļu, un viela vai maisījums nav klasificēts nevienā no šādām bīstamības klasēm un kategorijām:

(b)vielai vai maisījumam nav nepieciešams marķējums saskaņā ar II pielikuma 1. vai 2. daļu;

(b)Attiecībā uz vielām vai maisījumiem, ko piegādā degvielas uzpildes stacijā, turpmāk norādītos 17. panta 1. punkta c)–h) punktā minētos etiķetes elementus norāda redzamā vietā uz attiecīgā sūkņa vai tā tuvumā. Etiķetes elementi, kas minēti 25. panta 7. punktā, ir skaidri un neizdzēšami.

(a)“CMC 1: MATERIĀLI, KAS IR NEAPSTRĀDĀTAS VIELAS UN MAISĪJUMI” 2. punktu aizstāj ar šādu:

1.ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt polimērus, kas sastāv vienīgi no kategorijas “CMC 1” 1. punktā izklāstītiem kritērijiem atbilstošām monomērām vielām, ja polimerizācijas nolūks ir kontrolēt barības elementu izdalīšanos no vienas vai vairākām monomērām vielām. Polimērs papildus var veikt citas funkcijas ar nosacījumu, ka tas nemaina produkta drošuma raksturlielumus un neapdraud kontrolētas izdalīšanās funkciju.;