<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF1" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P10_TA(2026)0149</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">ES uzņēmumu, darbvietu un produktu aizsardzība pret trešo valstu negodīgu konkurenci</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(B10-0185/2026)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2026. gada 29. aprīļa rezolūcija ES uzņēmumu, darbvietu un produktu aizsardzība pret trešo valstu negodīgu konkurenci (2025/2955(RSP))</STRING></TI><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 0072/2025 un 0956/2025,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu<FOOTNOTE><FIELD> OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj.</FIELD></FOOTNOTE>, un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/512 (2025. gada 13. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem<FOOTNOTE><FIELD> OV L, 2025/512, 20.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/512/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)<FOOTNOTE><FIELD> OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/988 (2023. gada 10. maijs) par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK<FOOTNOTE><FIELD> OV L 135, 23.5.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/988/oj.</FIELD></FOOTNOTE> (Ražojumu vispārējā drošuma regula),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011<FOOTNOTE><FIELD> OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1020/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93<FOOTNOTE><FIELD> OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/765/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/3015 (2024. gada 27. novembris) par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937<FOOTNOTE><FIELD> OV L, 2024/3015, 12.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3015/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2025. gada 5. februāra paziņojumu “Visaptveroša ES rīkkopa drošai un ilgtspējīgai e-komercijai” (COM(2025)0037),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Parlamenta 2025. gada 9  jūlija rezolūciju par ražojumu drošumu un atbilstību normatīvajām prasībām e-komercijas kontekstā un saistībā ar importu no ārpuskopienas valstīm<FOOTNOTE><FIELD> Pieņemtie teksti, P10_TA(2025)0154.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 233. panta 2. punktu,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><CONS><P><NO.P>A.</NO.P>	tā kā negodīga konkurence, ko rada ES tirgū laists imports, var rasties, ja produkti tiek pārdoti par mākslīgi zemām cenām dempinga, tirdzniecību kropļojošu subsīdiju, strukturālas pārprodukcijas, regulējuma asimetrijas, tostarp zemāku vides, ilgtspējas un darba standartu, maldinošas komercprakses vai piemērojamo veselības un drošības standartu apiešanas dēļ; tā kā šāda prakse ir pretrunā ES saistībām attiecībā uz taisnīgu un ilgtspējīgu globālo tirdzniecības sistēmu, sabotē ES ražotājus, kas darbojas saskaņā ar augstām regulatīvajām un ilgtspējas prasībām, un var radīt būtisku ekonomisku kaitējumu iekšējā tirgus stratēģiskām industriālajām ekosistēmām, vienlaikus negatīvi ietekmējot arī patērētājus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>B.</NO.P>tā kā nesenie globālās tirdzniecības sistēmas traucējumi var likt novirzīt pārprodukciju uz ES tirgu un izkropļot konkurences apstākļus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>C.</NO.P>tā kā valsts subsīdijas un pārprodukcija Ķīnā tādās nozarēs kā tērauda, elektronikas un saules enerģijas paneļu ražošana var sabotēt ES uzņēmumus, kā rezultātā ES ražotājiem kļūst arvien grūtāk konkurēt cenu ziņā; tā kā, kā ir izklāstīts Dragi ziņojumā<FOOTNOTE><FIELD> Dragi, M., “The future of European competitiveness” (<STRING ITALIC="on">Eiropas konkurētspējas nākotnes izredzes</STRING>), 2024. gada 9. septembris.</FIELD></FOOTNOTE>, Ķīna jau dominē tīro tehnoloģiju globālajā eksportā un paredzams, ka nākotnē saglabāsies ievērojama pārprodukcija saules fotoelementu, akumulatoru elementu un elektrotransportlīdzekļu jomā, ko daļēji veicinās valsts subsīdijas, kuras ir četras reizes lielākas nekā citās lielākajās ekonomikās, turklāt ir jāņem vērā zemās ražošanas izmaksas;</P></CONS><CONS><P><NO.P>D.</NO.P>tā kā Komisijas rīcībā jau ir virkne tirdzniecības aizsardzības instrumentu, tostarp aizsardzības pasākumi, ar kuriem tā var aizsargāt ES darbvietas un uzņēmumus negodīgas konkurences, tirgus izkropļojumu vai dempinga gadījumos; tā kā ES jo īpaši ir piemērojusi šos pasākumus Ķīnas elektrotransportlīdzekļiem pēc tam, kad tika konstatēta negodīga subsidēšana no valsts puses;</P></CONS><CONS><P><NO.P>E.</NO.P>tā kā dažas trešo valstu tiešsaistes platformas strauji paplašinās ES tirgū, dažos gadījumos gūstot labumu no valsts atbalsta, piedāvājot preces par ļoti zemām cenām, kas ir zemākas par cenām, ko piedāvā ES uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējiem uzņēmumi (MVU),  vienlaikus laižot tirgū ievērojamu daudzumu produktu, kas neatbilst ES drošības, vides un ķīmiskajiem standartiem , kā rezultātā patērētāji tiek pakļauti riskam un tiek nodarīts ekonomisks kaitējums;</P></CONS><CONS><P><NO.P>F.</NO.P>tā kā šāda negodīga konkurence bieži vien ir saistīta ar zemākiem darba standartiem, vāju vides aizsardzību un darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem, kas ir pretrunā ES saistībām nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību un apdraud ES noteikumiem atbilstošu inovatīvu ES mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) konkurētspēju un noturību;</P></CONS><CONS><P><NO.P>G.</NO.P>tā kā straujais zemas vērtības e-komercijas importa pieaugums, ko jo īpaši veicina atbrīvojumi no nodokļa, ja attiecīgā sūtījuma vērtība ir mazāka par 150 EUR un kuri galvenokārt nāk no Ķīnas, rada ievērojamu spiedienu uz muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, tādējādi ierobežojot to spēju efektīvi īstenot ES noteikumus par pārdošanu tiešsaistē;</P></CONS><CONS><P><NO.P>H.</NO.P>tā kā arvien lielāks skaits preču, ko ES importē, izmantojot e-komercijas kanālus, neatbilst ES drošības, vides vai darba tiesību standartiem, kā rezultātā patērētāji, jo īpaši neaizsargātie lietotāji un nepilngadīgie, tiek pakļauti nedrošu vai viltotu produktu iegādes iespējai, radot ekonomisku kaitējumu, tiek kropļota godīga konkurence un mazināta uzticēšanās vienotajam tirgum, īpaši kaitējot atbilstīgiem ES uzņēmumiem, piemēram, MVU, kas iegulda kvalitātē, drošībā un ilgtspējā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>I.</NO.P>tā kā atsevišķi trešo valstu pārdevēji, pārdodot ES patērētājiem, apiet regulatīvās un administratīvās prasības, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas negatīvi ietekmē ES uzņēmumus, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, ietekmējot to konkurētspēju un izaugsmes spējas, jo īpaši, ja šie paši pienākumi netiek efektīvi piemēroti importētajiem produktiem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>J.</NO.P>tā kā Dragi ziņojumā ir uzsvērts, ka salīdzinājumā ar konkurentiem Ķīnā un Amerikas Savienotajās Valstīs ES uzņēmumi saskaras ar nevajadzīgu regulējuma sarežģītību, un tajā ES birokrātija ir aprakstīta kā smaga un pieaugoša; tā kā vairāk nekā 60 % ES uzņēmumu uzskata, ka ziņošanas pienākumi ir ieguldījumu šķērslis, un 55 % MVU par lielāko problēmu uzskata regulatīvos šķēršļus un administratīvo slogu; tā kā ES trūkst kvantitatīvas sistēmas, ar ko varētu analizēt jaunu tiesību aktu izmaksas un ieguvumus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>K.</NO.P>tā kā nepietiekama pārredzamība attiecībā uz iekšējā tirgū ievesto produktu izcelsmi apdraud patērētāju informētu izvēli un godīgu konkurenci un tā kā pašlaik ES importētajiem nepārtikas produktiem obligāta izcelsmes marķējuma nav;</P></CONS><CONS><P><NO.P>L.</NO.P>tā kā patērētāji, jo īpaši neaizsargāti vai pirmreizēji tiešsaistes pircēji, kuriem netiek sniegta saprotama un uzticama informācija par produkta izcelsmi, atbilstību normām un atbildīgo uzņēmēju, ir pakļauti trešo valstu pārdevēju maldinošas prakses riskam;</P></CONS><CONS><P><NO.P>M.</NO.P>tā kā ES lauksaimnieki bieži cieš no konkurences, ko rada lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm, kurās nav nedz līdzvērtīgu vides, fitosanitāro vai darba standartu, nedz pietiekamas izsekojamības; tā kā minētais apstāklis rada potenciālu risku sabiedrības, augu un dzīvnieku veselībai, jo īpaši kaitēkļu un slimību izplatīšanās dēļ; tā kā šāda prakse kaitē godīgai konkurencei un nepastarpināti apdraud nodarbinātību lauksaimniecībā, nodrošinātību ar pārtiku un lauku ekonomikas dzīvotspēju Eiropas Savienībā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>N.</NO.P>tā kā ES ir sākusi novērst negodīgu konkurenci un regulējuma nepilnības e-komercijā, pieņemot tiesību aktus par digitālajām platformām, produktu drošumu, tirgus uzraudzību un muitas reformu; tā kā šo pasākumu efektīva īstenošana ir būtiska, lai aizsargātu ES konkurētspēju un darbvietas;</P></CONS><CONS><P><NO.P>O.</NO.P>tā kā, piemērojot Direktīvu (ES) 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (OV L, 2024/825, 6.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/825/oj).</FIELD></FOOTNOTE>, stiprina aizsardzību pret negodīgu komercpraksi un uzlabo informāciju par ilgtspējas aspektiem, piemēram, ietekmi uz vidi, enerģijas izmantošanu un produktu, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietās pārdoto produktu, remontējamību un ilgizturību, un tā kā tās ātra un konsekventa īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu patērētāju informētu izvēli un godīgu konkurenci,</P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>pauž nožēlu par to, ka negodīga konkurence, ko rada trešo valstu uzņēmumi, tostarp dažos gadījumos tie, kuri saņem lielas valsts subsīdijas, izraisa darbvietu zudumu Eiropas Savienībā un rada būtisku apdraudējumu Eiropas uzņēmumiem, kas bieži vien ir MVU un ģimenes uzņēmumi, kuri veicina prasmju, zināšanu un kapitāla nodošanu no paaudzes paaudzē; atgādina, ka Komisija bieži saņem pieteikumus par atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kas nozīmē darba ņēmēju atlaišanu un ES uzņēmumu slēgšanu, jo tie nekonkurē ar importu no trešām valstīm, kuras neievēro ES drošības, vides vai darba standartus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>pauž nopietnas bažas par negodīgu konkurenci, ko rada trešo valstu e-komercijas platformas, kuras izmanto regulējuma nepilnības, apdraud patērētāju drošību un kropļo vienoto tirgu; prasa pieņemt saprotamākus noteikumus par produktu izcelsmi, izsekojamību un atbildīgo ekonomikas dalībnieku identificēšanu, tostarp stingrāk piemērot <STRING ITALIC="on">CE</STRING> zīmi un jēdzienu “ražotājs” un “importētājs” definīcijas, lai atbalstītu godīgu ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurenci;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>norāda, ka straujais to pirkumu pieaugums, kas ir veikti, izmantojot trešo valstu tiešsaistes platformas, ir saistīts ar būtiskām normu ievērošanas problēmām produktu drošības un atbilstības iekšējā tirgus noteikumiem nodrošināšanas jomā; uzsver, ka šāda prakse sniedz negodīgas priekšrocības trešo valstu platformām, jo rada spiedienu uz ES uzņēmumiem, it īpaši, ja runa ir par MVU un mikrouzņēmumiem; norāda, ka ES ražotāji saskaras ar stingrākām tirgus uzraudzības prasībām nekā trešo valstu e-komercijas pārdevēji; uzsver, ka prasībām neatbilstošs imports par zemām cenām samazina ES tirgus daļu un izraisa darbvietu zudumu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>4.</NO.P>atgādina par patērētāju tiesībām uz uzticamu informāciju par produktu izcelsmi un uzskata, ka lielākā daļa patērētāju iekšējā tirgū domā, ka obligāts izcelsmes valsts marķējums būtu noderīgs, lai ātri pieņemtu apzinātus lēmumus par saviem pirkumiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>5.</NO.P>pauž viedokli, ka konsekventa un savlaicīga ES tiesiskā regulējuma <STRING ITALIC="on">acquis</STRING> īstenošana, kas ir piemērojama gan bezsaistes, gan tiešsaistes uzņēmumiem, ir būtiska, lai novērstu nopietno un kaitīgo ietekmi, ko rada neatbilstīgi, nedroši un viltoti produkti, kurus patērētājiem piedāvā trešo valstu uzņēmumi; uzsver, cik svarīgi ir izpildes nodrošināšanas instrumenti, tostarp pienācīgas sankcijas un ātrāka pagaidu pasākumu piemērošana, jo īpaši atkārtotu, nopietnu un sistēmisku ES tiesību aktu pārkāpumu gadījumos;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>6.</NO.P>uzsver, ka ar muitas un tirgus uzraudzības reformu ir jārisina negodīga komercprakse, proti, jānovērš regulējuma nepilnības pašreizējā tiesiskajā regulējumā un skaidri jāatbalsta MVU, samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu, paātrinot likumpaklausīgo ES operatoru atmuitošanas procedūras un koncentrējot resursus uz augsta riska sūtījumiem no platformām vai pārdevējiem, kas ir izdarījuši atkārtotus pārkāpumus; uzsver, ka MVU nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar lielām platformām vai trešo valstu eksportētājiem nonākt nedrīkstētu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>7.</NO.P>uzteic Komisijas nesenos centienus samazināt pašreizējo, ES uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu; aicina Komisiju pastiprināt centienus uzlabot tiesisko regulējumu, lai izvairītos no jebkādas negatīvas ietekmes uz ES ekonomikas konkurētspēju, un aicina turpināt centienus atbalstīt ES rūpniecību, tehnoloģisko suverenitāti un nodarbinātību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>8.</NO.P>iesaka pastiprināt muitas un tirgus uzraudzības iestādes, uzlabot to koordināciju un atvēlēt tām vairāk resursu, tostarp veikt mērķtiecīgas kontroles attiecībā uz augsta riska produktu kategorijām, investēt jaunos rīkos (piemēram, mākslīgajā intelektā, blokķēdē), uzlabot testēšanu un nodrošināt nepieciešamo personāla apmācību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>9.</NO.P>atzinīgi vērtē to, ka ir atcelts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa zemas vērtības sūtījumiem, par ko nesen vienojās Padome un kas attiecas uz pakām, kuru vērtība ir mazāka par 150 EUR un kuras no trešās valsts tiek nosūtītas patērētājam Eiropas Savienībā; uzsver, cik svarīga ir Eiropas Prokuratūra un muitas iestāžu tai sniegtais atbalsts, lai pārrobežu izmeklēšanā novērstu muitas pārkāpumus, tostarp tos, kas ir vērsti pret krāpnieciskām e-komercijas deklarācijām un vērtības samazināšanu, kā arī izvairīšanos no kontroles un labvēlīgākās jurisdikcijas izvēles;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>10.</NO.P>uzsver, ka digitālās produkta pases (DPP) ātra ieviešana vairākiem kritiski svarīgiem tiešsaistē pārdotiem ražojumiem ir būtiska, lai stiprinātu spēkā esošo tiesību aktu izpildi; mudina Komisiju nekavējoties pieņemt nepieciešamos sekundāros tiesību aktus par DPP, jo īpaši, ja runa ir par tekstilizstrādājumiem, apaviem, tostarp tiem, kas ir izgatavoti, izmantojot “ekoloģisko ādu”, bērnu produktiem, kosmētiku, elektroniku un citiem produktiem ar augstu neatbilstības normām līmeni un saistītajiem riskiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>11.</NO.P>aicina Komisiju aizsargāt ES uzņēmumus pret trešo valstu ražotāju negodīgu konkurenci, lai saglabātu darbvietas Eiropas Savienībā un palielinātu stratēģisko neatkarību nolūkā reaģēt uz jebkuru krīzi, piemēram, Covid-19 pandēmiju; pauž nožēlu par darbvietu zudumu negodīgas konkurences dēļ, ko rada trešo valstu uzņēmumi, kuri pārkāpj ES drošības, vides un darba standartus, ko bieži veicina tiešsaistes platformas, kuras ļauj ES tirgū vieglāk ienākt normām neatbilstīgiem produktiem; uzsver, ka produktu, jo īpaši bērnu produktu, drošībai arī turpmāk ir jābūt galvenajam rūpestam;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>12.</NO.P>pauž satraukumu par to, ka neatbilstīgie pārdevēji bieži izvairās no jēgpilnām sankcijām; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt spēkā esošo ES tiesību aktu, tostarp naudas sodu un aizliegumu, koordinētu izpildes nodrošināšanu visos pārdošanas kanālos, lai panāktu, ka nedrošas vai normām neatbilstīgas preces tiek nekavējoties izņemtas un pārkāpējiem tiek piemērotas sankcijas; uzsver, ka stingrāka izpildes nodrošināšana ir būtiska, lai nepieļautu, ka trešo valstu pārdevēji sistemātiski sabotē to uzņēmumu cenas, kuri noteikumus ievēro, jo īpaši MVU, kas investē saskaņā ar ES obligātajiem drošības, ilgtspējas un kvalitātes noteikumiem, kurus trešo valstu pārdevēji var apiet;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>13.</NO.P>pauž nožēlu par dažu lielāko trešo valstu tiešsaistes platformu uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir tādu preču ātra un plaša mēroga ražošana un izplatīšana, kas neatbilst ES drošības un vides standartiem; uzsver, ka šāda prakse ir sociālais un vides dempings; aicina Komisiju nodrošināt stingru atbilstību ES tiesību aktiem sociālajā un vides jomā un vairot informētību par negodīgas uzņēmējdarbības prakses ietekmi uz vidi, veselību un sociālo jomu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>14.</NO.P>uzsver, ka tiešsaistes tirdzniecības vietām ir jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība visā e-komercijas importa piegādes ķēdē, tostarp attiecībā uz trešo personu pārdevējiem, kas uzrunā ES patērētājus, un jānodrošina atbilstība ES drošuma un produktu noteikumiem; pauž atbalstu jēdzienam “domājamais importētājs”, kura izmantošana nodrošinātu, ka produkti, ko ieved Eiropas Savienībā, atbilst ES noteikumiem, pat ja sākotnējais eksportētājs atrodas ārpus ES;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>15.</NO.P>uzsver, ka ir svarīgi pārbaudīt pārdevēja identitāti un darīt pieejamu nepieciešamo atbilstību normām pierādošo informāciju, tostarp <STRING ITALIC="on">CE</STRING> zīmi un tā atbildīgā uzņēmēja identifikāciju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, un nekavējoties konfiscēt neatbilstīgus vai nepatiesi marķētus produktus; prasa, lai platformas nodrošinātu pilnīgu sadarbību ar kompetentajām iestādēm, tostarp sniedzot attiecīgus datus par trešo valstu pārdevējiem un atvieglojot pārbaudes, atsaukšanu un patērētājiem nodarītā kaitējuma/zaudējumu atlīdzināšanu; konstatē, ka izpilde ar Eiropas Savienībā dislocētu centru palīdzību, var veicināt efektīvāku kontroli;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>16.</NO.P>aicina Komisiju veikt proaktīvus pasākumus un ātri izmantot mērķtiecīgus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tostarp antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, lai novērstu negodīgas konkurences negatīvo ietekmi uz ES mazumtirgotājiem, MVU un nozari, jo tie nevar konkurēt ar mākslīgi zemām cenām, ko rada valsts atbalstīta dempinga prakse trešās valstīs; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu atbalstu sūdzību iesniedzējiem gadījumos, kad ir gūti pierādījumi par dempingu un subsidēšanu, un nodrošināt vienkāršotas procedūras mazajiem ražotājiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>17.</NO.P>mudina Komisiju paātrināt muitas reformu –, cita starpā atceļot mazas vērtības importa atbrīvojumus un ieviešot apstrādes vai muitošanas maksas, kas atbilstu Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem; uzsver, ka, nosakot šādas maksas, būtu jāpalīdz segt muitas iestāžu uzraudzības izmaksu pieaugumu; uzsver, cik svarīga ir ES līmeņa pieeja, ar kuru var izvairīties no sadrumstalotības un iepirkšanās “lētākās valstīs” un nodrošinātu godīgu konkurenci; uzsver, ka pastiprināta muitas reforma, tostarp uzlaboti uzraudzības instrumenti un mērķtiecīga kontrole, ir būtiski, lai novērstu negodīgu importu, vienlaikus aizsargājot patērētāju tiesības un pieejamību cenas ziņā; aicina Komisiju uzlabot mērķtiecīgus ES atbalsta pasākumus nozarēm, kuras ir smagi cietušas no negodīga importa, piemēram, piekļuvei ES līdzekļiem, atbalstam inovācijai, prasmju attīstībai un eksporta dažādošanas programmām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>18.</NO.P>prasa stiprināt patērētāju tiesiskās aizsardzības mehānismus, pateicoties kuriem, ES patērētāji var saņemt atmaksu, veikt preču apmaiņu vai izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus par nedrošām vai neatbilstīgām precēm, kas būtu iegādātas no trešo valstu pārdevējiem; atbalsta viegli lietojamas tādas ES tiešsaistes saskarnes izveidi, kurā patērētāji varētu iesniegt savas sūdzības, kas būtu pieejama visās ES valodās, nodrošinot, ka iedzīvotāji var ātri rīkoties, ja tiek pārkāptas viņu tiesības; mudina izstrādāt ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu, ar kuru tiktu popularizēts atbildīgs patēriņš un Eiropas Savienībā ražoti produkti, uzsverot to sociālās, vides un drošības priekšrocības, vienlaikus mudinot Komisiju stiprināt atbalstu salu reģioniem, pateicoties kam, šādi reģioni saņemtu ES produktus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>19.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST></SDOCTA>