1.pauž bažas par situāciju pašreizējās DFS 7. izdevumu kategorijā; atgādina, ka ierobežojumi izriet no samazinājumiem, ko Padome piemēroja jau tā ļoti nelielajam Komisijas sākotnēji ierosinātajam līdzekļu apmēram, vienojoties par DFS 2021.–2027. gadam, kā arī no neprognozēti augstas inflācijas kopējās ietekmes vairāku gadu garumā; pauž nožēlu par Padomes iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu, pārskatot DFS, no 2024. gada palielināt 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; norāda, ka DFS pārskatīšanā nav atrisināts jautājums par 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; uzsver, ka prognozētā negatīvā rezerve 2027. gadam liek domāt, ka šim nolūkam 7. izdevumu kategorijā būs jāizmanto īpašie instrumenti; uzsver, ka īpašo instrumentu izmantošanai arī turpmāk vajadzētu būt kā izņēmumam, pienācīgi pamatotai un pieļaujamai tikai neparedzētu apstākļu gadījumos;

2.atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2026. gada 15. aprīlī panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2026. gada budžetu noteikt 1,98 % apmērā, kas nozīmē, ka 2027. gada tāmes kopējais apmērs ir 2 656 435 753 EUR, un attiecīgi par kopumā 10 554 000 EUR samazināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

1 0 0 6 — Piemaksa par vispārējiem izdevumiem, 1 4 0 5 01 — Izdevumi par mutisko tulkošanu: mutiskās tulkošanas ārpakalpojumi, 1 4 2 — Rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi, 1 6 1 2 07 — Apmācība un izaugsme: ārējas mācības DG ITEC vajadzībām, 2 0 0 7 04 — Ēku celtniecība un telpu iekārtošana: vietējie biroji / Europa Experience, 2 1 0 0 02 — IT pārvaldība un kiberdrošība: IKT drošība, riski un atbilstība, 2 1 0 0 03 — IT pārvaldība un kiberdrošība: topoša tehnoloģija, 2 1 0 1 02 — Korporatīvo lietojumprogrammu pārvaldība: IT risinājumu piegāde, 2 1 0 1 13 — Korporatīvo lietojumprogrammu pārvaldība: DG FINS, 2 1 0 2 03 — Infrastruktūras un darbību pārvaldība: telesakari, 2 1 0 2 04 — Infrastruktūras un darbību pārvaldība: korporatīvā infrastruktūra, 2 1 0 2 05 — Infrastruktūras un darbību pārvaldība: programmatūra — infrastruktūra, 2 1 0 2 07 — Infrastruktūras un darbību pārvaldība: iespieddarbu pārvaldība, 2 1 0 3 01 — Digitālās darbavietas pakalpojumi un aprīkojums: individuālais IT aprīkojums, 2 1 2 0 01 — Mēbeles: mēbeļu iegāde, īre, atjaunošana, apkope un remonts, 2 1 6 0 01 — Deputātu, citu personu un preču pārvadāšana: deputātu transports (īre un izmantošana), 3 0 0 0 02 — Izdevumi par darbinieku komandējumiem un darba braucieniem starp trim darba vietām: komandējumi ārpus trim darba vietām, 3 0 0 0 03 — Izdevumi par darbinieku komandējumiem un darba braucieniem starp trim darba vietām: apmācība un izaugsme, 3 2 1 0 01 — Parlamentārās izpētes pakalpojumu vajadzībām, tostarp bibliotēkai, vēstures arhīviem, zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanai (STOA) un Eiropas Zinātnei veltīto mediju centram, paredzētie izdevumi: ietekmes novērtējums un Eiropas pievienotā vērtība, 3 2 2 0 09 — Izdevumi par dokumentāciju: abonēšana un mediju monitorings, 3 2 4 2 01 — Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos: informācijas kampaņas, 3 2 4 3 01 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri: Parlamentarium un Europa Experience, 3 2 4 3 02 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri: Eiropas vēstures nams, 101 — Rezerve neparedzētiem izdevumiem;

turklāt tika nolemts par 1 514 900 EUR palielināt Prezidija 2026. gada 9. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru un attiecīgi palielināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

4 0 3 — Eiropas politisko fondu finansēšana, 4 4 0 — Izdevumi saistībā ar bijušo deputātu sanāksmēm un citām darbībām;

3.atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas budžeta reglamentē tiesību aktos noteikti pienākumi; atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2026. gada jūlijam un 2027. gada jūlijam, ir attiecīgi 2,2 % un 2,3 %;

4.norāda, ka no palielinājuma par 51,6 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 2026. gada budžetu palielinājums par 32,6 miljoniem EUR ir saistīts ar tiesību aktos noteiktajiem finanšu pienākumiem un galvenokārt paredzēts algu atjaunināšanai ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem (16,2 miljoni EUR) un līgumdarbiniekiem (1,7 miljoni EUR); atzinīgi vērtē to, ka no 2027. gada katram praktikantam, kurš atrodas Luksemburgā, ir paredzēts ārkārtas tiešais atbalsts (līdz 500 EUR par katru prakses mēnesi), lai palīdzētu segt pieaugošās mājokļa izmaksas; aicina nodrošināt jauniešiem prakses iespējas, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu neatkarīgi no darba vietas; atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu 2026. gadā neveikt piemaksas par vispārējiem izdevumiem indeksāciju;

5. pieņem zināšanai, ka parlamentārās palīdzības piemaksai paredzētā summa ir aplēsta, pamatojoties uz vēsturiskām tendencēm; uzsver, ka līdzekļu nepieejamība šajā budžeta pozīcijā nekādā gadījumā nedrīkst būt par iemeslu tam, ka deputātiem tiktu liegtas tiesības pilnībā izmantot šo piemaksu saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem; prasa ģenerālsekretāram cieši uzraudzīt situāciju, informēt Budžeta komiteju par šīs budžeta pozīcijas izpildi un attiecīgi rīkoties, ja pastāv finanšu resursu nepietiekamības risks;

6.norāda, ka Parlaments — ceturto gadu pēc kārtas — nepieprasa papildu amata vietas 2027. gadam;

7.norāda, ka izdevumi, kas nav noteikti tiesību aktos, ir palielinājušies par 2 %, salīdzinot 2026. gadu un 2027. gadu;

8.atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra pastāvīgo darbu, ņemot vērā priekšsēdētājas R. Metsolas 2025. gada 16. jūnijā ierosinātās reformas administratīvās sadarbības, plānošanas un vienkāršošanas jomā, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti, efektīvi izmantot resursus un, ja iespējams, panākt ietaupījumus; prasa stiprināt ziņošanas mehānismus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību; aicina ģenerālsekretāru regulāri sniegt Budžeta komitejai jaunāko informāciju par to, kā tiek īstenots rīcības plāns par administratīvo vienkāršošanu un kā tas ietekmē budžetu un personālu;

9.pieņem zināšanai četrus jaunos tematiskos ģenerāldirektorātus, kas darbojas kopš 2025. gada janvāra un ir atbildīgi par likumdošanas, budžeta un kontroles darbībām ar mērķi uzlabot Parlamenta kā viena no likumdevējiem, vienas no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm un budžeta izpildes apstiprinātājiestādes darbību;

10.pieņem zināšanai, ka iekšējie resursi ir pārdalīti tādās jomās kā piešķirto amata vietu skaits (+ 15 % no 2024. gada līdz 2026. gadam), budžeta finansējums ārštata darbiniekiem (1400. postenis: no 3,2 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 8 miljoniem EUR 2027. gadā) un ārējiem ekspertiem paredzētais budžets (3200. postenis: no 3,2 miljoniem EUR 2024. gadā līdz 7,7 miljoniem EUR 2027. gadā), lai stiprinātu specializēto zināšanu nodrošināšanu deputātiem; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šie palielinājumi arī turpmāk būtu pamatoti, samērīgi un sniegtu skaidru pievienoto vērtību; prasa, lai ģenerālsekretārs regulāri informētu Budžeta komiteju par resursu izmaiņām un izmantošanu minētajos četros jaunajos ģenerāldirektorātos; uzsver — ir jānodrošina, ka tiek sasniegts svarīgais mērķis stiprināt Parlamenta spēju atbalstīt deputātu darbu; uzsver arī to, ka politiskās grupas pilda ļoti svarīgu lomu, nodrošinot deputātiem specializētās zināšanas un politisko atbalstu likumdošanas un parlamentārajā darbā;

11.atgādina, ka pienākums aizsargāt Savienības finanšu intereses vienādi attiecas uz visiem Savienības līdzekļu saņēmējiem, tostarp politiskajām grupām, kas darbojas Parlamentā; norāda, ka izmeklēšanas un atgūšanas darbības saistībā ar aizdomām par Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, ko veikusi bijusī Identitātes un demokrātijas grupa, kura šodien pārveidota par grupu “Eiropas patrioti”, demonstrē, cik svarīga Parlamenta administrācijā ir stingra iekšējā kontrole, efektīva ex post pārbaude un ātri atgūšanas mehānismi; aicina Parlamenta administrāciju nekavējoties pabeigt visas vēl nepabeigtās atgūšanas procedūras un visus pierādījumus par nepareiziem izdevumiem nodot OLAF un EPPO; uzsver, ka Savienības krāpšanas apkarošanas sistēmas uzticamība ir atkarīga no tās konsekventas piemērošanas visiem saņēmējiem, tostarp saņēmējiem pašā Parlamentā;

12.norāda, ka kopējais IT budžets ir 7,6 % no kopējā budžeta, kas paredzēts 2027. gada tāmē, un sasniedz 202,4 miljonus EUR; uzsver stabilas kiberdrošības infrastruktūras nozīmi ģeopolitiski nemierīgos laikos; atgādina par plāniem pakāpeniski palielināt kiberdrošībai paredzēto finanšu apropriāciju apjomu līdz 10 % no Parlamenta IKT budžeta; norāda, ka šāds plānotais palielinājums būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk;

13.uzsver, ka Parlamenta kiberdrošība ir viena no galvenajām prioritātēm ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos; norāda, ka kopējā kiberdrošībai piešķirtā summa ir 16,9 miljoni EUR, kas ietver centralizētās kiberdrošības pozīcijas palielinājumu par 54 % salīdzinājumā ar 2026. gadu; atgādina, ka investīcijas kiberdrošībā ir svarīgas Parlamenta un Savienības demokrātiskā viedokļa aizsardzībai un pienācīgas Parlamenta darbības nodrošināšanai;

14.uzsver, ka Parlamentam jābūt vienam no pirmajiem digitālāku darba metožu pieņemšanā; atzinīgi vērtē investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) 1 miljona EUR apmērā; prasa palielināt MI izmantošanu, lai uzlabotu efektivitāti un stiprinātu suverenitāti šajā jomā, vienlaikus paturot prātā attiecīgos riskus, tostarp ētikas un datu aizsardzības aspektus; uzsver, ka MI ieviešanā inovācija ir jālīdzsvaro ar nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem; uzsver MI potenciālu administratīvo procesu racionalizēšanā; mudina izstrādāt skaidras vadlīnijas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu atbildīgu un pārredzamu MI ieviešanu, veicinot inovāciju un vienlaikus atbalstot pamattiesības, drošību un pārskatatbildību; norāda, ka MI attīstība tiks cieši uzraudzīta saskaņā ar Prezidija noteiktajiem principiem; uzsver, ka MI investīcijām vajadzētu būt vērstām ne tikai uz administratīvo efektivitāti, bet arī uz demokrātiskās pārredzamības un iedzīvotāju iesaistes uzlabošanu;

15.uzsver, ka Eiropas Parlamentam ir jārāda piemērs, ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu un investīcijas, kas Savienībai būs jāveic, lai nodrošinātu savu stratēģisko autonomiju; pieņem zināšanai to, ka tiek gatavots konsolidēts rīcības plāns, kura mērķis ir stiprināt Parlamenta nostāju digitālās suverenitātes jomā; ar interesi gaida regulāru jaunāko informāciju par panākto progresu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt augstu kiberdrošības, datu aizsardzības un noturības līmeni Parlamenta digitālajā infrastruktūrā; uzsver, ka ir rūpīgi jāizvērtē riski, kas saistīti ar atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, cita starpā veicot riska novērtējumus; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt drošus, konkurētspējīgus un uzticamus risinājumus, cita starpā, ja iespējams, priekšroku dodot Eiropas pakalpojumu sniedzējiem; prasa koordinēti ar citām ES iestādēm regulāri izvērtēt Parlamenta komunikācijas kanālus un digitālos rīkus, pamatojoties uz drošību un atbilstību ES tiesību aktiem, lai nodrošinātu Parlamenta datu aizsardzību un komunikācijas integritāti;

16.atzīst jauno pieeju attiecībā uz ēkām, kura tagad ir vairāk vērsta uz konsolidāciju, nevis jaunu ēku iegādi, un kurā tiek ņemta vērā ilgtspēja, piekļūstamība un deputātu, darbinieku un apmeklētāju mobilitāte;

17.pieņem zināšanai, ka SPAAK ēkas renovācijas darbi sāksies 2027. gadā; pieņem zināšanai, ka šīs renovācijas kopējais budžets ir noteikts 455 miljonu EUR apmērā un ka 2027. gadam ir paredzēti 77,67 miljoni EUR; uzsver, ka šīs izmaksas nav iekļautas 2027. gada budžetā; uzsver, ka ir jānodrošina stingra izmaksu kontrole, pārredzamība un plānotā budžeta ievērošana;

18.pieņem zināšanai, ka SPAAK renovācijas projekta finansēšanas nolūkā Parlaments plāno slēgt līgumus par aizdevumiem, cita starpā ar Eiropas Investīciju banku; pieņem zināšanai, ka 2027. gada budžetā ir iekļautas izmaksas, kas saistītas ar procentiem (3,17 miljoni EUR) un kapitāla atmaksu (0,65 miljoni EUR); mudina attiecīgos gadījumos skaidri norādīt un iekļaut budžetā arī izmaksas, kas nav tieši saistītas ar renovācijas darbiem; aicina administrāciju sīki informēt Budžeta komiteju par spēkā esošajām aizdevumu procentu likmēm un pamatsummas atmaksas ilgtermiņa plānošanu; uzsver, ka ir jānodrošina piesardzīga parādu pārvaldība;

19.pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējusies ekspozīciju centru Europa Experience izveide visās dalībvalstīs; atzinīgi vērtē jauno koncepciju, ko Prezidijs apstiprināja 2025. gada 31. martā, lai optimizētu Europa Experience telpu izmantošanu, ņemot vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Europa Experience piedāvātu apmeklētājiem interesantu pieredzi, tādējādi piesaistot iedzīvotājus; prasa veidot Europa Experience, priekšroku dodot dalībvalstīm, kas atrodas vistālāk no trim darba vietām, vienlaikus nodrošinot, ka to izveide un darbība joprojām ir rentabla; atgādina, ka Europa Experience būtu jānodrošina iespēja visiem iedzīvotājiem labāk izprast Savienības iestāžu darbību un mūsu kopīgās vērtības; uzsver, ka ir efektīvi jāizmanto šiem centriem piešķirtās budžeta apropriācijas, lai nodrošinātu, ka tie īsteno ietekmīgu komunikāciju un piesaisti, jo īpaši vēršoties pie jauniešiem un neaizsargātām grupām; uzsver, ka finansējuma izmantošanā par prioritāti būtu jānosaka uz faktiem balstītas un pieejamas informācijas izplatīšana par ES rīcībpolitiku vietējo ietekmi, jo tas ir rentabls veids, kā Savienības demokrātisko integritāti aizsargāt pret dezinformāciju;

20.atgādina par programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” nozīmi Eiropas jauniešu aktīvas līdzdalības sekmēšanā un to, cik svarīga ir David Sassoli vārdā nosauktā apmācības programma jaunajiem žurnālistiem, kuras mērķis ir stiprināt žurnālistu izpratni par Savienību un tās darbību, kas ir labākais dezinformācijas apkarošanas līdzeklis, ņemot vērā nesenās tendences, kuras liecina par satraucošu mediju brīvības un neatkarības samazināšanos visā Savienībā;

21.atkārtoti pauž atbalstu Eiropas mēroga memoriāla izveidei Briselē 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru piemiņai, atspoguļojot vēsturiskās pieredzes dažādību; aicina Prezidiju izskatīt šo jautājumu un pieņemt lēmumu, pienācīgi ņemot vērā budžeta ierobežojumus pašreizējās DFS pēdējos darbības gados un ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras Eiropas iedzīvotāji;

22.uzsver, ka tad, ja Parlamentam būtu tikai viena atrašanās vieta, būtu iespējams samazināt finansiālās un vidiskās izmaksas; atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Parlamentam ir jāatrodas Strasbūrā; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā, kuru izdarīšanai ir nepieciešama vienprātība;

23.atzinīgi vērtē Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķrādītājus 2025.–2029. gadam; atzinīgi vērtē investīcijas infrastruktūrā kā daļu no plānotajām energoefektivitātes un vidiskās renovācijas darbībām, kas paredzētas laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam un ir labs veids, kā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi; pieņem zināšanai, ka 2027. gada tāmē ir paredzēts 8,97 miljonu EUR liels budžets investīcijām energoefektivitātē un vidē, lai turpinātu uzlabot ēku vidisko sniegumu; norāda, ka tas nozīmē palielinājumu par 6,1 % salīdzinājumā ar 2026. gada budžetu; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir uzstādījis un turpina uzstādīt saules fotoelementu paneļus, lai vēl vairāk palielinātu uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šādas investīcijas sniegtu izmērāmus efektivitātes ieguvumus, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju, un ietaupītu izmaksas ilgtermiņā;

24.atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadājumi; pieņem zināšanai, ka ievērojama daļa Parlamenta budžeta — 162,1 miljons EUR 2027. gadā — tiek izlietota, lai segtu izdevumus par deputātu un darbinieku darba braucieniem; aicina Parlamenta struktūras pārdomāt komandējumu ārpus trijām darba vietām praksi un pārskatīt komandējumu noteikumus un praksi, vispārēji tiecoties samazināt komandējumu skaitu un ar tiem saistītās finansiālās un vidiskās izmaksas; mudina deputātus transportam izmantot mazoglekļa alternatīvas un saimnieciski visizdevīgākos lidojumus;

25.atzinīgi vērtē sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu svārstsatiksmei un vienlaikus ņem vērā pieaugošo pieprasījumu pēc finansiālā atbalsta sistēmas sabiedriskā transporta braukšanas kartēm, jo īpaši Briselē, kā rezultātā tiek palielinātas apropriācijas; uzskata, ka Parlamentam ir jārāda piemērs, veicinot iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, uzlabojot ilgtspējīgus transporta veidus svārstsatiksmei un radot papildu stimulus braukšanai uz darbu ar velosipēdu;

26.pieņem zināšanai oglekļa kredītu cenu ievērojamo pieaugumu, kas nozīmē, ka atbilstoši pašreizējam emisiju līmenim 2027. gadā būs vajadzīgi aptuveni 950 000 EUR; aicina administrāciju piešķirt prioritāti Parlamenta emisiju samazināšanai, cita starpā palielinot investīcijas tīrās apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās, jo īpaši siltumsūkņu iekārtās Briselē, un veicot citus samērīgus un rentablus pasākumus, lai samazinātu emisijas, ja tas ir pamatoti, nevis iegādātos oglekļa kredītus; atzinīgi vērtē to, ka, sākot no 2025. gada jūnija, ir ieviests plašāks vilcienu satiksmes piedāvājums darba braucieniem uz Strasbūru, kas ir pozitīvs solis virzībā uz CO2 emisiju samazināšanu;

27.atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci nekavējoties sagatavot lēmumu attiecībā uz attiecīgajiem iekšējo noteikumu pantiem, lai reģistrēti deputātu palīgi varētu pavadīt deputātus oficiālos darba braucienos un delegācijās ārpus Parlamenta trim darba vietām, ja Parlamenta Ģenerālsekretariātam nav oficiāli paziņots neviena darba braucienā pārstāvētās politiskās grupas darbinieka vārds;

28.uzskata, ka Parlamentam — gan kā darba devējam, gan kā publiskai iestādei — būtu jārāda piemērs attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē Parlamenta politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti spēj pilnībā neatkarīgi izmantot Parlamenta ēkas, un atbalsta turpmākus pasākumus un pielāgojumus, kas šajā sakarā ir nepieciešami; norāda, ka budžetā šim nolūkam ir paredzēti 2,07 miljoni EUR Parlamenta ēkām Strasbūrā; uzsver, ka piekļūstamībai vajadzētu būt vienam no galvenajiem kritērijiem SPAAK ēkas renovācijā un visu digitālo platformu izstrādē;

29.atzinīgi vērtē Priekšsēdētāju konferences un Prezidija nesen apstiprinātās iniciatīvas, kas paredz atļaut deputātēm perinatālajā periodā balsot ar pilnvarojumu, atzīstot, ka tas ir pozitīvs solis ceļā uz lielāku iekļautību parlamentārajā darbā, un aicina visas puses ātri ieviest šo pasākumu; tomēr uzstāj, ka šis pasākums nav pietiekams, lai īstenotu Parlamenta atkārtotos aicinājumus nodrošināt deputātiem tiesības balsot ne tikai perinatālajā periodā, bet arī vecāku vai paternitātes atvaļinājumā vai apstiprinātas ilgstošas slimības gadījumā;

30.pauž bažas par to, ka Parlamenta Wayenberg bērnudārza sniegto pakalpojumu kvalitāti un nepārtrauktību kopš 2020. gada ir ietekmējušas biežas pakalpojumu sniedzēju maiņas, kā arī problēmas, kas saistītas ar darbinieku trūkumu, biežu darbinieku prombūtni un darbinieku mainību šajā bērnudārzā; pieņem zināšanai, ka pašreizējais līgums par Parlamenta bērnu aprūpes pakalpojumiem Briselē ir piešķirts jaunam uzņēmumam, kas izveidots neilgi pēc konkursa publicēšanas un varētu būt saistīts ar bijušo pakalpojumu sniedzēju Esedra; atgādina, ka Parlaments priekšlaicīgi izbeidza ar iepriekšējo Wayenberg bērnudārza pakalpojumu sniedzēju, proti, Esedra, noslēgto līgumu pēc vairākām nopietnām apsūdzībām pret šo darbuzņēmēju; atkārtoti norāda, ka pienācīgu darba apstākļu un atbilstošas samaksas, tostarp apmācības, prasmju pilnveides, pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos vērstu pasākumu, jēgpilna sociālā dialoga un ieguldījumu darbinieku labbūtībā, nodrošināšanai ārštata darbiniekiem attiecīgā gadījumā principā vajadzētu būt prioritāram faktoram Parlamenta publiskajā iepirkumā; prasa veikt konkursa procedūras un pašreizējā līguma īstenošanas neatkarīgu ārējo revīziju, tostarp darba apstākļu un darbinieku labbūtības neatkarīgu ārējo novērtējumu;

31.atzinīgi vērtē ģimenes telpu Strasbūrā kā vērtīgu atbalstu deputātiem un darbiniekiem, kuriem parlamentārās darbības laikā ir mazi bērni; tomēr norāda, ka tās iespējas ir ierobežotas, proti, tā var uzņemt 30 bērnus; konstatē, ka pēdējos gados ir pazeminājies Eiropas Parlamenta deputātu un Parlamenta darbinieku vidējais vecums, kā rezultātā ir palielinājies jaunu ģimeņu skaits un pieprasījums pēc bērnu aprūpes infrastruktūras; aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru apzināt un īstenot risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu bērnu aprūpi Strasbūrā;

32.vēlreiz aicina ģenerālsekretāru uzsvērt pamatprincipu, saskaņā ar kuru pieņemšana darbā jābalsta uz kompetenci, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm visos personāla līmeņos; uzsver, ka ir svarīgi panākt taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību visos administrācijas līmeņos, arī vecuma un dzimuma ziņā, lai veicinātu patiesi eiropeisku civildienestu; norāda, ka Parlaments ir veicis pasākumus šā mērķa atbalstam, cita starpā organizējis konkrētām valstspiederībām paredzētus konkursus; uzsver, ka ir jāpaātrina konkursu procedūras, vienlaikus atlasē saglabājot stingri uz nopelniem balstītu pieeju;

33.uzsver, ka daudzvalodība ir svarīgs princips, uz kuru balstās Parlamenta darbs; prasa, lai Parlaments attiecīgā gadījumā ar daudzvalodību saistīto pakalpojumu jomā izmantotu būtisko tehnoloģiju attīstību, cita starpā arī MI izstrādi un izmantošanu;

34.pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas 2025. gada 17. decembra spriedumu, kas apstiprina Prezidija 2023. gadā pieņemto pasākumu likumību attiecībā uz deputātu brīvprātīgo pensiju fondu Vispārējās tiesas 2025. gada 17. decembra spriedums, FE/Parlaments, T‑483/24, ECLI:EU:T:2025:1121.; uzsver, ka, lai gan šie pasākumi samazināja pabalstu pienākumu par 63 %, fonda finansiālais stāvoklis joprojām ir ļoti nestabils; sagaida, ka saņems jaunāko informāciju par turpmākajām norisēm saistībā ar brīvprātīgo pensiju shēmu;

35.uzsver, ka pieprasījumi, par kuriem nobalsots plenārsēdē, būtu jāīsteno īpaši prioritārā kārtā;

36.pieņem 2027. finanšu gada tāmi;

37.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.