1.atzinīgi vērtē progresu, kas pēdējā desmitgadē panākts VUM un VNM jomā; prasa ātri pilnībā pabeigt banku savienības izveidi, tostarp turpināt darbu pie tās trešā pīlāra – ENAS – ieviešanas, un veikt pasākumus, lai padziļinātu tirgus integrāciju un atvieglotu kapitāla un likvīdu efektīvu apriti banku grupās; uzsver, ka banku savienībai ir jāveicina iekļaujošāka, konkurētspējīgāka un ilgtspējīgāka finanšu sistēma, kas ir saskaņota ar sociālo kohēziju un divējādo pārkārtošanos;

2.aicina Komisiju par prioritāti noteikt banku savienības un uzkrājumu un investīciju savienības (UIS) izveides pabeigšanu; vērš uzmanību uz to nozīmi iedzīvotājiem, MVU un reālajai ekonomikai, jo tās veicina noturību, ilgtspējīgu labklājību, kvalitatīvu darbvietu izveidi un finanšu stabilitāti; uzsver, ka integrētāka banku savienība veicinātu Eiropas banku izaugsmi un palielinātu to konkurētspēju; uzsver nepieciešamību pēc spēcīga un dzīvotspējīga satvara, kas balstītos uz skaidriem noteikumiem un pienākumiem, novērstu līdzekļu masveida izņemšanu no bankām, palielinātu finanšu stabilitāti un konkurētspēju un stiprinātu ES banku darbības nozari; uzsver, ka kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana līdztekus banku savienības attīstīšanai palīdzēs nodrošināt labākus apstākļus Eiropas ekonomikas finansēšanai – finansējuma pieejamības palielināšanai gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kas investīciju un darbvietu izveides veicināšanā joprojām lielā mērā ir atkarīgi no banku kredītiem –, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas noturību;

3.vērš uzmanību uz to, ka dažādās dalībvalstīs mājsaimniecībām un MVU piedāvātās procentu likmes būtiski atšķiras; mudina Komisiju apsvērt pasākumus, lai nodrošinātu labāku piekļuvi finansējumam visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it īpaši MVU, kam tik ļoti nepieciešams kapitāls ar taisnīgām un konkurētspējīgām procentu likmēm;

4.uzsver banku darbības nozares lomu divējādās pārkārtošanās finansēšanā; vērš īpašu uzmanību uz vienkāršošanas centieniem, kas tiek veikti saistībā ar ES ilgtspējīga finansējuma satvaru, lai nodrošinātu sakarību, mazinātu dublēšanos un saskaņotu pienākumus, kurus paredz noteikumi par banku darbību, informācijas atklāšanu un riska pārvaldību; vērš uzmanību uz Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes ieteikumu noteikt augstākas kapitāla prasības attiecībā uz balasta aktīviem;

5.pauž nožēlu par atlikušajiem šķēršļiem pārrobežu banku pakalpojumiem, kurus sniedz privātpersonām; uzsver integrētas banku savienības potenciālu uzlabot konkurenci un izvēles iespējas privātpersonām sniegto banku pakalpojumu jomā, tostarp, palielinot iespējas sniegt privātpersonām paredzētus pārrobežu banku pakalpojumus;

6.atzīst progresu, kas panākts sarunās gan par tiešsaistes, gan par bezsaistes digitālo euro; atzinīgi vērtē digitālā euro potenciālu skaidras naudas papildināšanā un saglabāšanā, vienlaikus palielinot ES finansiālo suverenitāti un autonomiju un veicinot finansiālo iekļautību; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada decembrī Padome galīgajā versijā formulēja savu vispārējo pieeju attiecībā uz digitālo euro, un uzskata, ka ir svarīgi, lai Parlaments pēc iespējas ātrāk formulētu savu nostāju šajā jautājumā;

7.uzskata, ka progress, kas sasniegts dzimumu līdzsvara jomā finanšu institūcijās, it īpaši to vadībā, ir neliels; uzsver, ka daudzveidīga vadība un finansējuma labāka pieejamība sieviešu vadītiem uzņēmumiem13 Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, “Gender in entrepreneurship”, 2017. gads, 5.–6. lpp. uzlabo pārvaldību, inovāciju un ekonomisko sniegumu; aicina finanšu institūcijas, ieinteresētās personas, Komisiju un dalībvalstis pieņemt efektīvas daudzveidības stratēģijas, uzraudzīt dzimumu nevienlīdzības gadījumus un integrēt dzimumu līdztiesību uzraudzības un investēšanas satvaros, lai visā ES nodrošinātu iekļaujošu kapitāla pieejamību; atgādina, ka Parlamenta nostāja ir nākotnē saglabāt un dot priekšroku dzimuma ziņā līdzsvarotiem galīgajiem kandidātu sarakstiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru visos par banku savienību atbildīgo ES iestāžu un struktūru vadības līmeņos;

8.atzīmē, ka pēc ECB veiktās procentu likmju paaugstināšanas ES banku rentabilitāte un noturība ievērojami uzlabojās14 Maneely M., Ratnovski L., “Bank Profits and Bank Taxes in the EU”, SVF, 2024. gada jūlijs. un saglabāja savu augsto līmeni arī 2025. gadā; uzsver, ka šāda rentabilitāte un noturība var veicināt svarīgas investīcijas ES ekonomikā un mājsaimniecību un uzņēmumu, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, kā arī jauno profesionāļu finansēšanu; vērš uzmanību uz banku būtisko lomu MVU un vietējās ekonomikas atbalstīšanā un aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecīgās jomas regulējums arī turpmāk ir sensitīvs riska ziņā; uzsver, ka kredītiestādēm, kas saņem valsts atbalstu, ir jāpiemēro piesardzības parametri attiecībā uz dividendēm, atpirkšanu un atalgojuma mainīgo daļu;

9.uzsver, ka pienācīga banku savienības darbība un ticamība ir atkarīgas arī no ES patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo tiesību aktu pilnīgas ievērošanas un efektīvas izpildes nodrošināšanas banku darbības nozarē; vērš uzmanību uz to, ka kredītiestādēm ir jāatturas no negodīgu līguma noteikumu un negodīgas komercprakses izmantošanas, it īpaši hipotekārā kredīta un privātpersonām izsniegto aizdevumu jomā; uzsver, ka patērētājiem, tostarp aizņēmējiem, ir jābūt nodrošinātai efektīvai aizsardzībai, juridiskajai noteiktībai un efektīvas tiesiskās aizsardzības pieejamībai; šajā sakarā aicina dalībvalstis un kompetentās iestādes noteikumu pārkāpšanas gadījumos nodrošināt stingrus uzraudzības un izpildes nodrošināšanas pasākumus; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu galvenās dzīvesvietas aizsardzību, it īpaši neaizsargātu mājsaimniecību gadījumā, ņemot vērā mājokļa lielumu un to, vai aizņēmējs jau ir atmaksājis ievērojamu aizdevuma daļu, piemēram, 50 % no sākotnējās aizdevuma summas;

10.atzinīgi vērtē AMLA lomu ES cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu pastiprināšanā; pieprasa konsekventu īstenošanu, ciešāku sadarbību, informācijas apmaiņu un koordinētu izpildes nodrošināšanu visā ES; uzsver nepieciešamību pēc efektīvas sadarbības starp AMLA, no vienas puses, un Eiropas uzraudzības iestādēm un prudenciālajām iestādēm, no otras puses; vērš uzmanību uz nepieciešamību, lai AMLA savā uzraudzības un regulēšanas darbā ievērotu proporcionalitātes un koordinācijas principu;

11.uzsver, ka noturīga, samērīga, konsekventa un savlaicīga ziņošana ir ļoti svarīga uzraudzībai un stabilitātei; uzsver arī to, ka banku darbības nozarei ir svarīga juridiskā noteiktība, paredzamība un stabilitāte un ka vienkāršošana nedrīkst vājināt piesardzības, noturības, patērētāju aizsardzības un stabilitātes standartus; vērš uzmanību uz nepieciešamību pēc turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu digitalizāciju un vienkāršošanu, vienlaikus saglabājot minētos standartus; pieprasa līdzsvarotu un integrētāku pieeju, tostarp centralizētu datu centru, kas balstītos uz standartizētām definīcijām, kopēju datu vārdnīcu un kopīgu pieprasījumu repozitoriju, lai iestādēs likvidētu nevajadzīgu sarežģītību, mazinātu dublēšanos un uzlabotu datu kvalitāti, vienlaikus saglabājot banku savienības satvara stabilitāti;

12.atzīst institucionālo un regulatīvo progresu, kas ir palielinājis eurozonas banku noturību; atzīmē, ka joprojām pastāv būtiski šķēršļi ES finanšu pakalpojumu vienotā tirgus potenciāla pilnīgai atraisīšanai; prasa Komisijai, dalībvalstīm un ES struktūrām vērienīgiem mērķiem pretī likt konkrētus pasākumus, lai pabeigtu UIS un vienotā tirgus izveidi, paātrinot vienkāršošanu un uzlabojot konkurētspēju; aicina Komisiju savā 2026. gada ziņojumā par ES banku darbības nozares konkurētspēju ierosināt būtiskas darbības, kuru mērķis ir palielināt ES banku konkurētspēju, vienlaikus saglabājot banku svarīgo lomu to investīciju finansēšanā, kas nepieciešamas ES zaļās un digitālā pārkārtošanās īstenošanai;

13.uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko nenoteiktību, akciju tirgu iespējamo pārvērtēšanu un nesenos satricinājumus Amerikas Savienotajās Valstīs, ko izraisīja nepārredzama aizdošana nebanku (privāto kredītu) sektorā, uzraudzības institūcijām būtu jāsaglabā uz nākotni vērsta perspektīva un pietiekamā mērā jāuzrauga riski un ka bankām būtu jāuztur pienācīgas kapitāla rezerves un jābūt operacionāli noturīgām; šajā sakarā vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot nebanku finanšu starpnieku uzraudzību un noturību; uzsver, ka piesardzīga uzraudzība šodien var aizsargāt nodokļu maksātājus, noguldītājus un reālo ekonomiku no zaudējumiem rītdien;

14.atzīmē, ka VUM apkopotais banku pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs 2025. gada 2. ceturksnī bija 16,12 % un pašu kapitāla atdeve (ROE) – 10,11 %, savukārt ienākumus nenesošie aizdevumi (INA) bija samazinājušies līdz 2,22 % un otrā posma aizdevumi bija 9,59 %15 ECB, “Supervisory Banking Statistics – Second quarter 2025”.; uzsver nepieciešamību uzraudzīt kredītrisku, vienlaikus saglabājot banku darbības nozares noturībai pietiekamu kapitālu un likviditāti; vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz šo progresu riska mazināšanas pasākumu jomā, atbilstošs progress riska dalīšanā netika panākts;

15.vērš uzmanību uz nelabvēlīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem un ģeopolitiskajiem faktoriem, kas varētu izraisīt aktīvu kvalitātes pazemināšanos;

16.atzīmē, ka bankas arvien vairāk ir pakļautas NBFS un ka tas rada iespējamus riskus, sākot no tiem, kas saistīti ar likviditāti, līdz darījumu partnera riskiem, un prasa nodrošināt visaptverošu Eiropas līmeņa uzraudzību pār NBFS sektoru; uzsver, ka starptautiskās un ES institūcijas ir atkārtoti norādījušas uz risku, ko rada nebanku sektors, it īpaši tāpēc, ka ir palielinājusies tā saikne ar tradicionālo banku darbības nozari; atbalsta sistēmas mēroga spriedzes testu veikšanu, lai izvērtētu pamata tirgus noturību; mudina Komisiju izpētīt trūkumus uzraudzības instrumentu kopumā, tostarp ar likviditāti saistītos un sistēmiskos riskus, un attiecīgā gadījumā ierosināt pasākumus, lai aizsargātu finanšu stabilitāti;

17.atzinīgi vērtē “Bāzele III” satvara izstrādes pabeigšanu un īstenošanu, kas pastiprinās noturību ES; atzīmē, ka citas jurisdikcijas ir izvēlējušās mazāk vērienīgu īstenošanas programmu; uzsver pastāvīgo skaidrības trūkumu attiecībā uz “Bāzele III” standartu piemērošanu dažās citās jurisdikcijās; atgādina – VUM vairākkārt ir apgalvojis, ka tirdzniecības portfeļa visaptverošās pārskatīšanas īstenošana pastiprinātu ES banku noturību un ka tā nemazina ES banku konkurētspēju; aicina Komisiju pārskatīt lēmumus par līdzvērtību ar jurisdikcijām, kas minētos standartus nepiemēro;

18.pieņem zināšanai ECB publikāciju16 Behn M. un Reghezza A., “Capital requirements: a pillar or a burden for bank competitiveness?”, ECB Occasional Paper Series, Nr. 376, Frankfurte, 2025. g., kurā norādīts, ka augstas kapitāla prasības nemazina banku konkurētspēju, bet gan drīzāk nodrošina to noturību un spēju finansēt ekonomiku visā ciklā;

19.pauž nožēlu par pieaugošo slēgto banku filiāļu skaitu, jo tas ietekmē neaizsargātas un perifēras kopienas; atgādina par iedzīvotāju tiesībām uz piekļuvi finanšu pamatpaklapojumiem; uzsver mazāku banku lomu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā mājsaimniecībām un maziem uzņēmumiem; vērš uzmanību uz to, ka uzņēmējdarbības modeļu daudzveidība banku darbības nozarē pastiprina finanšu sistēmas noturību; atzīst digitalizācijas un mākslīgā intelekta nozīmi banku darbības nozares efektivitātes palielināšanā; tomēr ar bažām atzīmē ar MI saistītus darba zaudēšanas gadījumus; aicina kredītiestādes īstenot pārkvalifikācijas politikas un nodrošināt cilvēka virsvadību automatizētā lēmumu pieņemšanā; uzsver nepieciešamību aizsargāt darbvietu kvalitāti, taisnīgus nosacījumus un vienlīdzīgu piekļuvi banku pakalpojumiem;

20.atzīst gan kriptoaktīvu radītos īpašos riskus, gan to piedāvātās iespējas, piemēram, euro denominētas stabilās kriptomonētas; pieprasa konsekventu inovācijai labvēlīgu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka inovācija kalpo sabiedrībai; prasa ES un valstu iestādēm uzraudzīt riska darījumus, veltīt uzmanību risku novēršanai, vērsties pret spekulatīvu rīcību, apkarot finanšu noziegumus un aizsargāt patērētājus; uzsver globālu standartu nozīmi šajā jomā;

21.aicina Komisiju, EBI un valstu kompetentās iestādes banku savienības ietvaros nodrošināt Kriptoaktīvu tirgu regulas17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj. kā nepieciešama uz bankām balstītā ES finanšu stabilitātes satvara papildinājuma stingru, konsekventu un precīzu īstenošanu un šīs īstenošanas uzraudzību;

22.pieņem zināšanai nenoteiktību, ko ES bankām rada tas, ka trešo valstu vairāki emitenti kopīgi emitē stabilās kriptomonētas; vērš uzmanību uz iespējamo regulējuma arbitrāžu starp jurisdikcijām, kas var izraisīt līdzekļu masveida izņemšanu no ES bankām un atstāt netiešu ietekmi;

23.cildina skaidrā regulatīvajā satvarā veikto krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara reformu, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu krīzes pārvaldību un noguldījumu apdrošināšanu, palielināt stabilitāti, aizsargāt uzkrājumus un nodokļu maksātājus un nodrošināt publisko līdzekļu labāku izmantošanu noregulēšanai gadījumos, kad tā ir sabiedrības interesēs; uzsver, ka mazākām un vidēji lielām bankām ir nepieciešama elastība un attiecīgo iestāžu rīcībā ir jābūt efektīviem instrumentiem, datiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem, lai nodrošinātu noturīgu un sociāli atbildīgu banku savienību, un ka tām ir jādod iespēja efektīvi reaģēt uz banku nonākšanu finansiālās grūtībās un jānodrošina nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kas papildināti ar tādu regulatīvo satvaru, kurš veicina banku attīstību un noturīgas un finansiāli stabilas banku savienības izveidi;

24.atzinīgi vērtē 2025. gada 19. novembrī Parlamenta un Padomes panākto provizorisko vienošanos par direktīvu, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus, jo maksātnespējas tiesību aktu un pārstrukturēšanas procedūru lielāka saskaņošana varētu veicināt banku savienības izveides pabeigšanu;

25.uzsver, ka gadījumos, kad bankas nonāk finansiālās grūtībās, atbildība par to vispirms būtu jāuzņemas akcionāriem, kreditoriem vai nozares finansētiem mehānismiem un ka publiskie līdzekļi būtu jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis – jo banku noregulēšanā ir jāizvairās no paļaušanās uz nodokļu maksātāju naudu – atbilstoši fiskālajai atbildībai, sociālajam taisnīgumam un tirgus disciplīnai; uzsver nepieciešamību pastāvīgi un efektīvi uzraudzīt atbilstību prudenciālajiem un noregulēšanas noteikumiem, kas nodrošina attiecīgo instrumentu ticamību un efektīvu izmantošanu gadījumos, kad bankas saskaras ar finansiālām grūtībām;

26.atgādina, ka pietiekama minimuma prasība attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) ir svarīga, lai izveidotu drošu noregulējuma satvaru un iestādēm nodrošinātu elastību, proti, iespējas piemērot atbilstošu noregulējuma stratēģiju krīzes gadījumā;

27.atgādina, ka bankām noregulēšanas laikā ir jāturpina sniegt svarīgākos pakalpojumus; uzsver nepieciešamību pēc skaidra un paredzama satvara, kas aizsargātu noguldītājus un atbalstītu mazākos klientus un uzņēmumus, to skaitā MVU;

28.atzinīgi vērtē vienoto noregulējuma fondu kā pilnībā kopīgotu, nozares finansētu drošības tīklu; atkārtoti prasa pilnībā ratificēt līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, lai palielinātu ticamību, noregulējamību un eurozonas noturību; uzsver mērķi – aizsargāt nodokļu maksātājus noregulēšanas gadījumā – un atkārtoti norāda, ka finansiālās grūtībās nonākušu banku glābšanai nevajadzētu izmantot nekādus citus nodokļu maksātāju līdzekļus kā tikai kopīgo atbalsta mehānismu, par kuru panākta vienošanās;

29.atgādina, ka nulles svēruma politika attiecībā uz valsts parādu var radīt problēmu, kas jārisina saskaņā ar starptautiskiem standartiem;

30.no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos turpināt izstrādāt ENAS kā trešo banku savienības pīlāru; atgādina, ka pašreizējais ENAS priekšlikums tika iesniegts 2015. gadā; uzsver, ka kopēja noguldījumu aizsardzības sistēma ir nepieciešama, lai nodrošinātu noguldītāju vienādu aizsardzību visā ES, vēl vairāk pastiprinātu finanšu stabilitāti un būtiski vājinātu atlikušo saikni starp bankām un valstu valdībām; uzsver, ka, nosakot iemaksas ENAS, būtu jāņem vērā ikvienas iesaistītās nozares riska profils; uzsver arī to, ka svarīgi ir pilnībā piemērot pašreizējos noteikumus, tādējādi ļaujot ES bankām efektīvi finansēt uzņēmumus visā ES un uzlabot konkurētspēju;

31.atzinīgi vērtē krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas paketes pieņemšanu kā pozitīvu soli, kas stiprina valstu noguldījumu garantiju sistēmu, pastiprina uzticēšanos banku darbības nozarei un uzlabo operacionālos un juridiskos nosacījumus pakāpeniskai un ticamai virzībai uz noguldītājiem un nodokļu maksātājiem paredzētu kopēju ES aizsardzību; atgādina par Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas 2024. gada nostāju par ENAS izveidi; stingri mudina Padomi virzīt uz priekšu sarunas; mudina jauno Eurogrupas priekšsēdētāju pēc iespējas ātrāk atsākt diskusijas par šo tematu;

32.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Vienotā noregulējuma valdei un Eiropas Banku iestādei.