1.atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu cīņai pret kiberbulingu kā satvaru cīņai pret kiberbulingu, tostarp tajā ierosināto definīciju, kas ļauj veikt saskaņotu statistikas novērtējumu un apmainīties ar paraugpraksi, kā arī stingrāk īstenot un izpildīt spēkā esošos tiesību aktus;

2.atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā cīņai pret kiberbulingu galvenā uzmanība ir pievērsta preventīviem pasākumiem un digitālajai pratībai kā efektīviem ilgtermiņa instrumentiem; aicina Komisiju un dalībvalstis investēt vecumam piemērotā digitālajā izglītībā un medijpratības programmās, lai nodrošinātu, ka šie resursi sasniedz bērnus visos sociālekonomiskajos apstākļos;

3.atkārtoti aicina dalībvalstis izveidot visaptverošus valsts kiberbulinga plānus un paredzēt efektīvu, samērīgu un atturošu sodu par noziegumiem, kas saistīti ar kiberbulingu, ņemot vērā šādas rīcības nopietnību un cietušā neaizsargātību;

4.uzskata, ka cietušajiem vajadzētu būt iespējai vienkāršā veidā ziņot par kiberbulinga gadījumiem; norāda, ka rīcības plānā cīņai pret kiberbulingu ir paredzēta tiešsaistes drošības lietotne kiberbulinga novēršanai, kas ir lietotājdraudzīgs un ES mērogā sadarbspējīgs ziņošanas mehānisms, kā centralizēt ziņošanu, koordinēt atbalstu un vākt pierādījumus;

5.pauž bažas par to, ka, neraugoties uz ES un valstu līmenī veiktajiem likumdošanas un politikas pasākumiem, kiberbulings un uz attēliem vai video balstīta vardarbība visā ES turpina pieaugt un tas liecina, ka pašreizējie instrumenti, tostarp DPA noteiktie pienākumi un Direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu paredzētā saskaņošana, var nebūt pietiekami, lai šo problēmu risinātu, ņemot vērā visu tās apmēru un nopietnību;

6.norāda, ka rīcības plānā cīņai pret kiberbulingu nav paredzēti pasākumi krimināltiesību jomā ES līmenī;

7.mudina Komisiju izvērtēt, vai ir vajadzīga saskaņotāka pieeja ES līmenī, lai definētu kiberbulingu; aicina Komisiju izpētīt, vai kiberbulings, tostarp intīmu materiālu publicēšana vai izplatīšana bez personas piekrišanas, būtu atzīstama par īpaši smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju ES līmenī; atkārtoti pauž atbalstu naida noziegumu, kas aptvertu arī vissmagākos kiberbulinga veidus, iekļaušanai saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu noteikto ES noziegumu sarakstā;

8.uzsver, ka ar resursiem, tostarp pienācīgu personālu, tehniskajām zināšanām un IT infrastruktūru, labi apgādātas tiesībaizsardzības iestādes ir efektīvas cīņas pret kiberbulingu neatņemama sastāvdaļa; aicina Komisiju un Eiropolu palielināt dalībvalstu izmeklēšanas spējas, tostarp cīņā pret pārrobežu kiberbulingu;

9.aicina dalībvalstis apmainīties ar juridisko pieeju paraugpraksi; uzsver, ka par prioritāti būtu jānosaka preventīvi, izglītojoši un izpratnes veicināšanas pasākumi, kas domāti bērniem, vecākiem un pedagogiem, kā arī digitālā pratība un taisnīguma atjaunošanas pieejas, jo īpaši lietās, kurās iesaistīti nepilngadīgie;

10.prasa ātri īstenot un transponēt pārskatīto Cietušo tiesību direktīvu;

11.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka platformas tiek sauktas pie atbildības, lai nepieļautu kiberbulingu un to apkarotu;

12.norāda, ka atsevišķu tiešsaistes platformu uzņēmējdarbības modelis stimulē naidīga satura izplatīšanu un tādējādi veicina arvien nedrošāku tiešsaistes vidi, jo īpaši nepilngadīgajiem, sievietēm un LGBTIQ+ kopienas vai citu minoritāšu pārstāvjiem; uzsver tādu hiperpersonalizētu ieteikumu sistēmu nozīmi, ar kurām tiek ieteikta naida runa un apspiests mazāk pretrunīgs saturs;

13.uzsver, ka DPA, jo īpaši tā 28. pants, jau aptver dažus uzmākšanās un kiberbulinga aspektus un pakalpojumu sniedzējiem jau nosaka pienākumu nodrošināt augstu privātuma un drošības līmeni nepilngadīgajiem; tādēļ uzsver Komisijas pamatnostādnes saskaņā ar DPA, kurās precizēts, kā platformas var nodrošināt, ka nepilngadīgie, izmantojot to pakalpojumus, ir drošībā; norāda, ka ļoti lielās tiešsaistes platformas lielā mērā nav īstenojušas šos pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt DPA 28. panta un DPA noteikuma par ziņošanu un rīcību, kas ietekmē kiberbulinga upuru aizsardzību, izpildi;

14.aicina Komisiju pabeigt neizskatītās izpildes lietas, sākt izmeklēšanu par visiem DPA 28. panta pārkāpumiem, tostarp par sistēmiskajiem riskiem, ko rada ieteikumu sistēmas, un stingri izpildīt platformu ziņošanas un satura izņemšanas pienākumu; stingri noraida jebkādus mēģinājumus sākt DPA pārskatīšanu; norāda, ka piekļuve, kas saskaņā ar DPA ir nodrošināta pētniekiem, ir būtiska, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu;

15.aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar paziņotajām pamatnostādnēm uzticamiem signalizētājiem par kiberbulingu, lai precizētu viņu lomu cīņā pret nelikumīgu saturu;

16.pauž nožēlu par to, ka pašlaik trūkst tiesiskā regulējuma, kas ļautu atklāt materiālus, kuros atspoguļota pret bērniem vērsta seksuāla vardarbība tiešsaistē, un aicina Komisiju ātri rīkoties, lai nodrošinātu brīvprātīgus mehānismus ziņošanai par seksuālās vardarbības, kas vērsta pret bērniem, materiāliem; uzsver platformu pienākumus nodrošināt bērniem drošu digitālo telpu, kurā tiek ievērotas viņu pamattiesības, un visu lietotāju datu privātumu;

17.pauž bažas par MI pieaugošo izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, tostarp dziļviltojumu, balss klonēšanas un intīma satura bez personas piekrišanas radīšanai; atgādina par vajadzību MI Omnibus sarunās noteikt atkailināšanās lietotņu aizliegumu saskaņā ar MI aktu; aicina pakalpojumu sniedzējus nekavējoties ievērot MI akta 50. pantu par pārredzamību un ūdenszīmēm, lai nodrošinātu, ka MI radītais saturs tiek skaidri marķēts nolūkā mazināt dziļviltojumu kaitīgo ietekmi, jo īpaši uz nepilngadīgajiem;

18.aicina Komisiju izvērtēt, vai spēkā esošie riska izvērtēšanas un mazināšanas pienākumi, ko paredz ES tiesību akti, pienācīgi aptver tiešsaistes azartspēļu operatorus, jo īpaši tos, kuri piedāvā reāllaika saziņas funkcijas, kas var pakļaut nepilngadīgos kiberbulingam;

19.atgādina par pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteiktajiem pienākumiem aizsargāt nepilngadīgos no nelikumīga un kaitīga satura un visus lietotājus no satura, kas kūda uz vardarbību vai naidu; aicina Komisiju uzraudzīt šīs direktīvas īstenošanu dalībvalstīs;

20.atgādina, ka ir jāpastiprina kiberbulinga upuru aizsardzība un atbalsts viņiem; pauž bažas par to, ka cietušo atbalsta organizācijas izjūt arvien lielāku finansējuma trūkumu; prasa palielināt un nodrošināt ilgtspējīgu ES finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, palīdzības tālruņiem un cietušo atbalsta dienestiem un iekļaut kiberbulinga novēršanas un reaģēšanas pasākumus valstu garīgās veselības stratēģijās, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem un citām neaizsargātām grupām;

21.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.