A.tā kā Austrijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ir pārsūtījusi Vīnes pilsētas prokurora pieprasījumu atcelt Austrijā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Harald Vilimsky imunitāti saistībā ar aizdomām par uzticības ļaunprātīgu izmantošanu un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, kas ir Austrijas Kriminālkodeksa 153. panta 1. un 3. punktā minētie noziedzīgie nodarījumi, jo viņš ir piedalījies noziedzīgajā nodarījumā minētā kodeksa 12. panta izpratnē;

B.tā kā saskaņā ar Vīnes prokuratūras 2021. gada pieprasījumu atcelt Harald Vilimsky imunitāti, kā arī Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra lēmumu par viņa imunitātes atcelšanu, ņemot vērā jaunu faktu atklāšanos, ir lietderīgi pieprasīt arī Harald Vilimsky imunitātes atcelšanu, pamatojoties uz šiem jaunajiem faktiem; tā kā saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju Harald Vilimsky tiek turēts aizdomās par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot savas politiskās partijas FPÖ (Freiheitliche Partei Österreichs — Die Freiheitlichen) līdzekļus mērķiem, kas nav saistīti ar viņa darbību, 2013. gada datumos, kas vēl nav precīzi noteikti, it īpaši atļaujot privātus un ar partijas darbību nesaistītus maksājumus par durvju un slēdzenes uzstādīšanu Harald Vilimsky privātajā adresē, tādējādi radot kopējos zaudējumus FPÖ aktīviem EUR 9434,00 apmērā;

C.tā kā Harald Vilimsky tika ievēlēts Eiropas Parlamentā 2019. gada maija Eiropas vēlēšanās un atkārtoti ievēlēts 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās un tā kā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņš nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

D.tā kā inkriminētais nodarījums nav Harald Vilimsky viedoklis vai balsojums, kas pausts vai izdarīts, viņam pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē, un no tā izrietošais pieprasījums atcelt viņa imunitāti nav saistīts ar tādu viedokli vai balsojumu;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta deputātiem Eiropas Parlamenta sesijās savā valstī ir imunitāte, ko piešķir viņu dalībvalsts parlamenta locekļiem;

F.Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. un 3. punkti paredz, ka,

“2. Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot flagrante delicto gadījumos. Savukārt kratīšanai Nacionālās padomes locekļu mājās arī ir nepieciešama Nacionālās padomes piekrišana.

3. Jebkurā citā gadījumā Nacionālās padomes locekļus var oficiāli saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem bez Nacionālās padomes piekrišanas, ja tiem nav acīmredzamas saistības ar attiecīgā deputāta oficiālo darbību. Tomēr iestādēm ir jāsaņem Nacionālās padomes lēmums par šādas saiknes esamību, ja to pieprasa attiecīgais deputāts vai viena trešdaļa pastāvīgās tās komitejas locekļu, kas nodarbojas ar konkrēto lietu. Šāda pieprasījuma gadījumā attiecīgajām iestādēm jebkura oficiāla kriminālvajāšana nekavējoties ir jāpārtrauc vai jāizbeidz.”;

G.tā kā Protokola Nr. 7 par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no minētajiem pienākumiem skatīt nevar;

H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., nešķiet, ka attiecīgā kriminālprocesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu kaitēt Harald Vilimsky politiskajai darbībai Eiropas Parlamenta deputāta statusā un tādējādi Parlamenta neatkarībai;

J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266, 91. punkts.;