A.tā kā ar vēstuli, kas datēta ar 2025. gada 21. jūliju, un vēl vienu apstiprinājuma vēstuli, kas datēta ar 2025. gada 1. septembri, Eiropas ģenerālprokurore ir nosūtījusi pieprasījumu atcelt Vācijā ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Angelika Niebler imunitāti saistībā ar aizdomām par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas notikuši laikposmā no 2017. gada līdz 2025. gadam;

B.tā kā saskaņā ar pieprasījumu, kura pamatā ir informācija, ko sniegusi kāda privātpersona, kura strādāja pie attiecīgās deputātes no 2021. gada augusta līdz 2023. gada septembrim, Angelika Niebler laikposmā no 2017. gada, t. i., no 8. līdz 10. sasaukumam esot nepamatoti pieprasījusi atlīdzināt ceļa izdevumus par braucieniem uz Strasbūru un Briseli, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie daļēji saistīti ar privātiem mērķiem vai mērķiem, kuri nav saistīti ar viņas kā EP deputātes lomu un/vai reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu parlamentāro pienākumu izpildi, turklāt viņa esot nodarbinājusi vietējo palīgu, kura algu Eiropas Parlaments izmaksāja Angelika Niebler un saistībā ar kuru pastāv aizdomas, ka tas strādājis tikai un vienīgi pie tās pašas partijas bijušā Eiropas Parlamenta deputāta; tā kā saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju pastāv sākotnējas aizdomas, ka Angelika Niebler izmantoja izdevumus parlamentāro palīgu dienestam, kas ir pretrunā 29. panta 2. punktam Prezidija 2023. gada 11. septembra lēmumā par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem Prezidija 2023. gada 11. septembra lēmums attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem un ar ko atceļ Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumu (OV C, C/2024/2814, 26.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2814/oj).; tā kā tādēļ inkriminētās darbības varētu būt noziedzīgs nodarījums, proti, krāpšana, saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 263. panta 1. un 3. punktu;

C.tā kā Angelika Niebler tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2014. gada maija Eiropas vēlēšanās un tika atkārtoti ievēlēta Eiropas Parlamentā 2019. gada maija un 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās, tāpēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņa bija Eiropas Parlamenta deputāte;

D.tā kā iespējamie noziedzīgie nodarījumi un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt Angelika Niebler imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, kuru viņa būtu paudusi, nedz ar balsojumu, kuru viņa būtu veikusi, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2., 3. un 4. punkta normas ir šādas:

“2) Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst, tikai saņemot Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.

3) Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī par jebkuru citu deputāta personīgās brīvības ierobežojumu vai, ja pret viņu ir ierosināts 18. pantā paredzētais process.

4) Ja Bundestāgs to prasa, jebkurš pret deputātu ierosināts kriminālprocess vai jebkurš 18. pantā paredzētais process, jebkura aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur.”;

G.tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridisku procesu, kas tiktu ierosināts par darbībām, kuras būtu veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.tā kā visi secinājumi jāizdara, pamatojoties uz konkrētajā gadījumā sniegto informāciju un paskaidrojumiem; tā kā pastāv nopietnas neskaidrības par elementiem un motīviem, kas ir pamatā sūdzībai, kuras rezultātā tika iesniegts pieprasījums atcelt imunitāti, tostarp par sūdzības anonimitāti, kas neļauj jēgpilni to izvērtēt un neļauj izslēgt iespēju, ka sūdzību varētu būt ierosinājusi privātpersona ar tiešu politisku motivāciju, lai kaitētu Angelika Niebler; tā kā turklāt sūdzības iesniegšanas laiks un tās selektīvais raksturs pastiprina šīs bažas, jo īpaši ņemot vērā Angelika Niebler nozīmīgo politisko lomu; tā kā pieprasījumā konstatētā nekonsekvence, tostarp acīmredzamais precizitātes trūkums attiecībā uz konkrētajām naudas summām, kā arī iespējamā pārkāpuma konkrētie apstākļi rada bažas par to, ka tiesvedības mērķis varētu būt bijis kaitēt Angelika Niebler reputācijai;

J.tā kā tādēļ šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad var konstatēt fumus persecutionis, proti, “konkrētus pierādījumus” Tiesas 2020. gada 17. septembra spriedums, Troszczynski/Parlaments, C-12/19 P, ECLI: EU:C:2011:725, 26. punkts;, kas liek domāt, ka attiecīgā tiesvedības nolūks ir kaitēt Angelika Niebler politiskajai darbībai kā Eiropas Parlamenta deputātei un tādējādi Parlamenta neatkarībai;

K.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;