–ņemot vērā pieprasījumu atcelt Nikos Pappas imunitāti, kas saņemts ar Grieķijas Republikas Augstākās tiesas ģenerālprokurora vietnieka 2025. gada 7. oktobra vēstuli, ar kuru pārsūtīts Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora pieprasījums saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts pret Nikos Pappas un par kuru paziņots 2025. gada 12. novembra plenārsēdē,
–pēc Nikos Pappas uzklausīšanas 2026. gada 15. aprīlī saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
–ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
–ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumus Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.,
–ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
–ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A10‑0128/2026),
A.tā kā Grieķijas Augstākās tiesas ģenerālprokurora vietnieks ir nosūtījis Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora pieprasījumu atcelt Grieķijā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Nikos Pappas imunitāti, pamatojoties uz iespējamiem apvainojumiem tiešsaistē un draudiem, kas ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 94. pantu, 361. panta 1. punkta pirmo un otro teikumu un 333. panta 1. punkta pirmo teikumu;
B.tā kā saskaņā ar pieprasījumu sūdzībā ir norādīts, ka 2025. gada 11. jūnijā Nikos Pappas esot apvainojis un draudējis sūdzības iesniedzējam ar tiešām ziņām, kas ir nosūtītas, izmantojot viņa personīgo kontu Instagram;
C.tā kā Nikos Pappas 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un tāpēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā bija Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā saskaņā ar pieprasījumu pret viņu izvirzītā apsūdzība ir datēta ar 2025. gada 16. jūliju;
D.tā kā iespējamais nodarījums un no tā izrietošais pieprasījums atcelt Nikos Pappas imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, kuru viņš paudis, nedz ar balsojumu, kuru viņš veicis, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;
E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
F.tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa pilnvaru laikā nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, apcietināt vai viņam piemērot citus pasākumus, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu, bez Deputātu palātas atļaujas;
G.tā kā Protokola Nr. 7 par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;
H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;
I.tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, nešķiet ka tiesvedības nolūks ir kaitēt Nikos Pappas politiskajai darbībai Eiropas Parlamenta deputāta statusā un tādējādi Parlamenta neatkarībai;
J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;