A.tā kā Spānijas Augstākā tiesas priekšsēdētājs 2025. gada 31. oktobra vēstulē iesniedza pieprasījumu atcelt Alvise Pérez, Spānijā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta, imunitāti saistībā ar vairākiem iespējamiem nodarījumiem, kas izdarīti 2024. gadā;

B.tā kā pieprasījumā ir norādīts, ka laikposmā no 2024. gada 7. aprīļa līdz 2024. gada 27. maijam Alvise Pérez esot uzturējis saiknes ar konsultantu, kas rīkojas fizisku un juridisku personu vārdā, lai gūtu finansiālas priekšrocības, izmantojot nodokļu optimizācijas shēmas, ar mērķi izveidot “portfeli”, lai vāktu līdzekļus Alvise Pérez dibinātās politiskās partijas «Se Acabó La Fiesta» vēlēšanu kampaņas finansēšanai; tā kā saskaņā ar pieprasījumu konsultants, kas izveidoja šo portfeli, esot izmaksājis Alvise Pérez avansu 100 000 EUR apmērā minētās politiskās partijas labā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas; tā kā saskaņā ar Spānijas Kriminālkodeksa 304.a panta 1. punktu inkriminētie fakti var būt noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu, un ar vēlēšanām saistīts noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar 149. panta 1. punktu 1985. gada 19. jūnija Spānijas Konstitutīvajā likumā Nr. 5/1985 par vispārējo vēlēšanu sistēmu Spānijā; tā kā izmeklēšanas procedūra tika sākta ar 2024. gada 20. septembra lēmumu;

C.tā kā Alvise Pérez 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un tāpēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņš nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

D.tā kā iespējamie noziedzīgie nodarījumi un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt Alvise Pérez imunitāti nav saistīti ar Alvise Pérez pausto viedokli vai veikto balsojumu, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā Spānijas Konstitūcijas 71. panta 1. un 2. punkts paredz, ka:

“1. Deputātiem un senatoriem ir neaizskaramība attiecībā uz viņu amata pienākumu pildīšanas gaitā pausto viedokli.

2. Deputātiem un senatoriem viņu pilnvaru pildīšanas laikā arī ir imunitāte, un viņus var apcietināt tikai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī. Attiecībā uz viņiem nevar veikt izmeklēšanu, ne arī uzsākt kriminālvajāšanu bez iepriekšējas attiecīgās parlamenta palātas atļaujas”;

G.tā kā Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un ko nevar nošķirt no šādām darbībām;

H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, nešķiet, ka attiecīgās tiesvedības ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt Alvise Pérez politiskajai darbībai, viņam darbojoties kā Eiropas Parlamenta deputātam, un tādējādi Parlamenta neatkarībai;

J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,