1.sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:Multilaterālisma aizsardzība un stiprināšana
- a)turpināt atbalstīt efektīvu multilaterālismu, kurā tiesības un normas ir stingrākas par konfliktu, kura centrā ir ANO un ko papildina ES divpusējās attiecības ar trešām valstīm, lai prioritāri nodrošinātu efektivitāti, veicinātu un aizstāvētu starptautiskās tiesības, kā arī ievērotu ANO Statūtu noteikumus un principus, tostarp suverenitāti, teritoriālo integritāti (tostarp jūras zonas, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā), spēka neizmantošanu, politisko neatkarību, pašnoteikšanos un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, un iebilst pret piespiedu diplomātiju un jebkuras valsts mēģinājumiem apdraudēt vai graut noteikumos balstītu daudzpusējo kārtību;
- b)turpināt nelokāmi aizstāvēt vispārējo cilvēktiesību, demokrātijas, cilvēka cieņas, vienlīdzības, tiesiskuma, kā arī iekļaujošu, uzticamu un pārredzamu vēlēšanu procesu ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu saskaņā ar Padomes 2025. gada secinājumiem par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos; stingri ievērot principu, ka cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas neatkarīgi no tā, vai tās ir pilsoniskās, kultūras, ekonomiskās, politiskās vai sociālās tiesības;
- c)atkārtoti uzsvērt būtisko lomu, kāda ir daudzpusējām organizācijām kā neaizstājamām platformām konfliktu risināšanai un globālajai pārvaldībai, kā arī tādu nozīmīgu globālu problēmu risināšanai kā cita starpā klimata pārmaiņas, migrācijas plūsmu pārvaldība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas nodrošināšana, pandēmijas, terorisms un cīņa pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību, un, cieši sadarbojoties ar ES domubiedriem, uzsākt daudzpusējas iniciatīvas, kas stingri balstītas uz globālajiem noteikumiem un palīdz nodrošināt Eiropas drošību un labklājību;
- d)uzsvērt, ka stabila, uzticama un taisnīga daudzpusēja sistēma un tādi daudzpusēji forumi kā ANO, ir būtiski, lai nodrošinātu mieru un drošību situācijā, kad visā pasaulē pastiprinās ģeopolitiskā spriedze un saasinās humanitārās polikrīzes, un tiem jābūt daļai no ES drošības arhitektūras;
- e)ar bažām norādīt uz dažādu dalībnieku mēģinājumiem graut ANO leģitimitāti, autoritāti un universālumu, vājināt miera pārvaldības struktūras un politizēt ANO struktūru darbību;
- f)atzīt negatīvo ietekmi, ko rada galveno finansētāju maksājumu kavējumi vai nemaksāšana; uzsvērt, cik svarīga ir ASV aktīva līdzdalība ANO sistēmas finanšu ilgtspējas nodrošināšanā, vēršoties pret jebkādiem mēģinājumiem vājināt daudzpusējo sadarbību brīdī, kad tā ir visvairāk nepieciešama, un kavēt ANO pilnvaru īstenošanu, jo īpaši humanitārajā jomā; uzsvērt nepieciešamību aktīvi ierobežot autoritāru un revizionistisku dalībnieku centienus izmantot Rietumu valstu izstāšanos no starptautiskajām organizācijām vai iesaistes samazināšanu;
- g)darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu 2025. gada budžeta deficīta segšanu pēc iespējas ātrāk, un tā varētu izvairīties no finansiāla sabrukuma un nodrošināt programmu nepārtrauktu īstenošanu visā pasaulē, kā arī ANO galvenās mītnes nepārtrauktu darbību un ANO ĢA 81. sesijas norisi;
- h)uzsvērt, cik svarīgi ir veicināt dzimumu līdztiesību, sieviešu un jauniešu pilnvērtīgu līdzdalību, kā arī pilnībā īstenot attiecīgās starptautiskās saistības, tostarp programmu sieviešu, miera un drošības jomā (WPS), jaunatnes, miera un drošības programmu un ANO Sieviešu programmu; aktīvi atbalstīt dzimumu līdztiesības integrēšanu visās ANO politikas jomās un programmās un nodrošināt sieviešu un jauniešu vienlīdzīgu līdzdalību vadībā un daudzpusējos lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp izmantojot strukturētus jauniešu konsultatīvos mehānismus, piešķirt pienācīgus resursus, kā arī aizsargāt un veicināt sieviešu un meiteņu tiesības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; atzīt, ka bruņoti konflikti nesamērīgi skar sievietes un meitenes, taču viņas ir arī spēcīgs pārmaiņu virzītājspēks konfliktu novēršanā, starpniecībā, miera veidošanā un pēckonflikta atjaunošanā; aicināt nodrošināt sieviešu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību miera procesos un lēmumu pieņemšanā, kā arī piešķirt pietiekamus resursus un prasīt atbildību par WPS saistību izpildi visās ANO miera operācijās un starpniecības centienos;
- i)uzsvērt nākamā ANO ģenerālsekretāra gaidāmās izraudzīšanās stratēģisko nozīmi; aicināt rīkoties saskaņoti un pārredzami, atbalstot atklātu, iekļaujošu un uz nopelniem balstītu izraudzīšanās procesu, lai nodrošinātu tāda kandidāta iecelšanu, kurš ir pierādījis savas līdera spējas, ir neatkarīgs un apņēmības pilns ievērot ANO Statūtus, starptautiskās tiesības un efektīvu multilaterālismu, kā arī spēj virzīt ANO reformu, stiprināt konfliktu novēršanu un izlēmīgi reaģēt uz esošajiem un jauniem globālajiem drošības izaicinājumiem; pienācīgi apsvērt dzimumu līdztiesības veicināšanu gadījumos, kad kandidāti ir vienlīdz labi kvalificēti, tostarp nolūkā iecelt sievieti ģenerālsekretāra amatā;
ANO sistēmas reforma
- j)atbalstīt vērienīgas ANO sistēmas reformas un sadarboties ar ANO dalībvalstīm, ANO sistēmu un ANO ģenerālsekretāru, lai virzītu uz priekšu “ANO 80” reformu programmu un nodrošinātu, ka ANO spēj efektīvi darboties visos trīs pamatvirzienos – miera un drošības, ilgtspējīgas attīstības un cilvēktiesību jomā – un ir efektīvāka, racionālāka, objektīvāka, pārredzamāka, finansiāli ilgtspējīgāka un reaģētspējīgāka, kā arī spēj risināt esošos un jaunus globālos izaicinājumus;
- k)ņemt vērā un iesaistīties “ANO 80” iniciatīvas rīcības plāna turpmākajos posmos, lai nodrošinātu, ka tas nekļūst par vienkāršu budžeta līdzekļu pārdales pasākumu, kas pakļautu riskam organizācijas efektīvu darbību tādās būtiskās jomās kā cilvēktiesības; aktīvi piedalīties visās diskusijās par ANO budžeta finanšu iemaksu un atdeves sistēmas reformu, lai nodrošinātu savlaicīgāku iemaksu iekasēšanu un efektīvāku resursu sadali, tādējādi mazinot bažas par to, vai iemaksas ANO tiek izlietotas lietderīgi;
- l)uzsvērt, ka gadījumā, ja citi globālie dalībnieki, jo īpaši mūsu tradicionālie sabiedrotie, atsauc savu atbalstu, ES ir jāuzņemas lielāka atbildība par daudzpusējo iestāžu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, atbalstīšanu, finansēšanu un stiprināšanu, jo īpaši reformējot Drošības padomi, lai tā labāk atspoguļotu mūsdienu pasauli, kā arī saglabājot un palielinot pamatatbalstu ANO un tās aģentūrām; šajā sakarā uzsākt dialogu ar trešām valstīm, piemēram, Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai nodrošinātu, ka to brīvprātīgās iemaksas ANO sistēmā atbilst to ekonomiskajai attīstībai un nozīmīgajai lomai kā ANO DP locekļiem; atgādināt par Amerikas Savienoto Valstu būtisko lomu ANO sistēmas izveidē; paust bažas par mūsu sabiedrotā attieksmes maiņu pret ANO un plašāku daudzpusēju sistēmu; mudināt Amerikas Savienotās Valstis kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli pildīt savas saistības, uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un starptautiskās tiesības, kā arī aktīvi veicināt mieru;
- m)atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot Nākotnes paktu kā nozīmīgu soli ANO atjaunošanai, Programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai un starptautiskā miera un drošības uzturēšanai;
- n)uzsvērt, ka starptautiskās kārtības leģitimitāte un ilgtspējība ir atkarīga no ANO DP visaptverošas reformas, lai padarītu to efektīvāku, iekļaujošāku, pārredzamāku, demokrātiskāku un atbildīgāku, nodrošinot, ka tā labāk atspoguļo mūsdienu pasaules realitātes, un radot nosacījumus, lai stingri ierobežotu veto tiesību izmantošanu gadījumos, kad tās kavē būtiskas ANO darbības, jo īpaši saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ar mērķi nākotnē tās pilnībā atcelt; uzsvērt, ka Krievija ir zaudējusi morālo leģitimitāti kā ANO DP pastāvīgā locekle, jo tā ir klaji pārkāpusi ANO Statūtu pamatprincipus, it īpaši izvēršot agresijas karu pret Ukrainu un ar veto tiesībām bloķējot lēmumus par savām nelikumīgajām darbībām;
- o)saistībā ar ANO DP turpmāko saskaņoto reformu strādāt pie tā, lai ES iegūtu pastāvīgu vietu šajā struktūrā līdzās tur jau esošajai Francijai; strādāt pie tā, lai panāktu pastāvīgu ES vietu katrā daudzpusējā forumā nolūkā nostiprināt ES kā sarunu partnera ar trešām valstīm lomu;
- p)atzinīgi novērtēt ANO un tās aģentūru lomu, jo īpaši konfliktu zonās; ievērojami palielināt atbalstu multilaterālismam, stiprinot politisko un finansiālo atbalstu ANO un tās aģentūru darbam, vienlaikus uzsverot nepieciešamību novērst sistēmisku sadrumstalotību starp organizācijām un to iekšienē, kā arī pilnvaru un finansējuma dublēšanos un nesaskaņotību visās ANO struktūrās un iestādēs; nodrošināt, ka nākamajā DFS ir paredzēts īpašs, pietiekams un paredzams finansējums ANO un tās aģentūrām;
- q)izplatīt viedokli, ka Krievijas statuss kā ANO DP pastāvīgajai loceklei ir juridiski apšaubāms, jo ANO Statūtu 23. pantā par pastāvīgo locekli ir minēta Padomju Savienība, nevis Krievija;
- r)mudināt dalībvalstis koordinēt un saskaņot savu darbību ANO struktūrās un aģentūrās un strādāt pie tā, lai tiktu reformēta ANO īpašo referentu sistēma; atkārtoti uzsvērt, ka ir svarīgi, lai visas valstis atkārtoti apņemtos nodrošināt ANO īpašajiem referentiem pilnīgu piekļuvi; ieviest procedūras, ar kuru palīdzību efektīvi novērst jebkādu iespējamo neobjektivitāti, neefektivitāti, šķēršļus vai ierobežojumus, kas varētu apdraudēt ANO aģentūru mandātu, tostarp saistībā ar ES iemaksām un finansējumu, nodrošinot atbilstošu pārbaudi un personāla uzraudzību;
- s)turpināt stiprināt sadarbību ar partneriem, jo īpaši ar līdzīgi domājošām valstīm un valstīm, kas ir gatavas ievērot, veicināt un stiprināt multilaterālo sistēmu, lai panāktu konsensu un veicinātu efektīvu daudzpusējo kārtību; uzsvērt, ka šādai sadarbībai jābalstās uz daudzpusējības, starptautisko tiesību, cilvēktiesību un kopīgas lēmumu pieņemšanas starptautiskajās iestādēs ievērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka ES attīsta politiskās, finanšu un institucionālās spējas rīkoties autonomi, ja partneri izstājas no daudzpusējām sistēmām, vājina tās vai izmanto savām vajadzībām; uzsvērt, ka daudzpusējo iestāžu, starptautisko tiesību un valstu suverēnās līdztiesības ievērošana ir neaizstājama globālā miera, drošības un ilgtspējīgas attīstības panākšanā;
- t)ES līmenī steidzami uzsākt patiesu un strukturētu sadarbību ar t. s. globālo dienvidu valstīm kā ar līdztiesīgiem partneriem globālajā pārvaldībā, tostarp nodrošinot plašāku pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās, taisnīgu piekļuvi finansējumam un tehnoloģijām, kā arī kopīgu atbildību par starptautiskām iniciatīvām tādās jomās kā attīstība, klimatrīcība, digitālā pārvaldība un miera veidošana; sadarboties ar dalībvalstīm, lai stiprinātu ES iesaisti šajās valstīs;
- u)palielināt koordināciju ar Latīņamerikas valstīm, ar kurām ES saista daudzas saites un kopīgs redzējums par starptautisko kārtību, kas balstās uz noteikumiem un multilaterālismu, ņemot vērā, ka abi reģioni kopā pārstāv vienu trešdaļu balsstiesību ANO;
- v)atgādināt par ANO DP, jo īpaši tās pastāvīgo locekļu, pienākumu uzturēt starptautisko mieru un drošību un nodrošināt saukšanu pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem, atturoties no dubultiem standartiem un starptautisko noteikumu selektīvas piemērošanas; izpētīt veidus, kā stiprināt ANO ĢA lomu šajā jomā, izmantojot inovatīvas un demokrātiskas balsošanas sistēmas, ar kuru palīdzību ANO ĢA kvalificēts balsu vairākums saskaņā ar “Vienotā miera” doktrīnu varētu pārvarēt ANO DP veto izraisītu strupceļu;
- w)atbalstīt pienākumu aizsargāt (R2P), kas ir jauna norma, kuru ierosināja Augsta līmeņa grupa draudu, izaicinājumu un pārmaiņu jautājumos un Starptautiskā Intervences un valstu suverenitātes komisija, un ieteikt, lai R2P kļūst par pamatu kolektīvai rīcībai nolūkā aizsargāt iedzīvotājus, kas atrodas lielās briesmās, ja viņu valdības nespēj vai nevēlas rīkoties;
Miers un drošība
- x)atkārtoti stingri nosodīt Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu un uzbrukumus, pasaules miera un drošības arhitektūrai, tostarp ANO DP instrumentiem; aicināt panākt pilnīgu pamieru, kas ļautu mazināt civiliedzīvotāju ciešanas, un par visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā, tostarp par ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās balstītām stingrām drošības garantijām, kas novērš un nekavējoties neitralizē jebkādu jaunu agresiju, vienlaikus nodrošinot pilnīgu saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem un nolaupīto ukraiņu bērnu, apcietināto civiliedzīvotāju un kara gūstekņu atgriešanu; atbalstīt ANO centienus apzināt juridiskos mehānismus, kuri ļautu mobilizēt iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai, neradot finansiālu slogu ES dalībvalstīm; censties panākt, lai tiktu nosodīti Krievijas un tās sabiedroto veiktie kiberuzbrukumi trešo valstu organizācijām un iedzīvotājiem;
- y)uzsvērt, ka Arktikas reģions ir teritorija, kurā pieaug ģeopolitiskā spriedze, ko veicina konkurence par dabas resursiem un pieaugošā militārā klātbūtne; paust nopietnas bažas par Krievijas destabilizējošajām drošības un stratēģiskajām darbībām šajā reģionā; uzsvērt, cik svarīgi ir respektēt Dānijas Karalistes un Grenlandes suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī Grenlandes iedzīvotāju pašnoteikšanos, ņemot vērā Grenlandes iedzīvotāju stingro pretestību pret jebkādiem ārējiem mēģinājumiem mainīt šo statusu bez viņu brīvās gribas un piekrišanas; aicināt ES un tās partnerus atbalstīt Dāniju un Grenlandi, lai aizsargātu stabilitāti reģionā, kurš saskaras ar ārēju ģeopolitisko spiedienu, tostarp pastiprināt sadarbību Arktikas jautājumos; uzsvērt, ka ES un ANO ir jāpievērš lielāka uzmanība stabilitātei, konstruktīvam dialogam un starptautisko tiesību aktu un ANO Statūtu pilnīgai ievērošanai Arktikas jautājumos;
- z)aktīvi veicināt aktīvāku iesaistīšanos Gruzijas atbalstam ANO ietvaros, atgādinot, ka aptuveni 20 % no tās starptautiski atzītās teritorijas joprojām atrodas nelikumīgā Krievijas okupācijā; balstīties uz ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 2024. gada konsensa rezolūciju par sadarbību ar Gruziju, kurā aicināts nodrošināt starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem tūlītēju un netraucētu piekļuvi okupētajiem reģioniem un uzsvērti pastāvīgie pārkāpumi, tostarp pret etniskajiem gruzīniem Abhāzijā un Chinvali reģionā; sadarboties ar ANO partneriem, lai stiprinātu uzraudzību un atbildību, aizstāvētu Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, risinātu cilvēktiesību situāciju okupētajās teritorijās un atbalstītu iekšzemē pārvietoto personu drošu un cieņpilnu atgriešanos, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un ANO Statūtus;
- aa)paust dziļas bažas par pašreizējām militārajām darbībām Tuvajos Austrumos, tostarp par destabilizējošo lomu, kādu tajās pilda Irāna un tai pietuvinātās reģiona teroristiskās organizācijas; uzsvērt, ka Amerikas Savienoto Valstu un Izraēlas uzbrukumi tiek veikti ārpus uz noteikumiem balstītās daudzpusējās sistēmas; paust pilnīgu solidaritāti un atbalstu Irānas tautai, stingri nosodīt Irānas režīmu par miermīlīgo protestu vardarbīgo apspiešanu, masveida slepkavībām, patvaļīgām aizturēšanām un nāvessoda izpildēm, kā arī aicināt izveidot neatkarīgu ANO faktu vākšanas misiju un pilnībā sadarboties ar to, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par visiem starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību smagajiem pārkāpumiem; uzteikt ANO DP Rezolūcijas Nr. 2817 (2026) pieņemšanu, kurā visstingrākajā veidā nosodīti Irānas uzbrukumi Bahreinai, Kuveitai, Omānai, Katarai, Saūda Arābijai, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Jordānijai un Irākai un prasīts tos nekavējoties pārtraukt; nosodīt arī Irānas uzbrukumus Izraēlai; pastiprināt diplomātiskos centienus daudzpusējos forumos un censties panākt ciešāku sadarbību ar ES partneriem reģionā, lai veicinātu situācijas deeskalāciju, atjaunošanu, jēgpilnu dialogu un ilgtspējīgu reģionālo stabilitāti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO principiem; uzskatīt Libānas valsts struktūru stiprināšanu par stabilitātes svarīgāko priekšnosacījumu un panākt, ka tiek pilnībā īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1701, Nr. 1559 un Nr. 1680, veikta bruņoto nevalstisko grupu atbruņošana, tostarp „Hezbollah” militārās infrastruktūras likvidēšana, pilnībā izvērsti Libānas bruņotie spēki, tostarp valsts dienvidos, un, ja Libāna to lūdz, sniegts atbilstošs starptautisks atbalsts saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1701, vienlaikus atbalstot centienus panākt ilgstošu vienošanos ar Izraēlu;
- ab)aicināt ANO Drošības padomi nodot situāciju Irānā izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā, tādējādi piešķirot šai tiesai jurisdikciju pār noziegumiem, kas izdarīti starptautiska bruņota konflikta kontekstā un tā plašākajā reģionālajā dimensijā, lai nodrošinātu atbildību par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un citiem nopietniem starptautisko krimināltiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas visas puses, tostarp valsts un nevalstiskie dalībnieki; uzsvērt, ka arī jautājumam par Irānas drošības spēku 2026. gada janvārī veikto plašo civiliedzīvotāju noslepkavošanu jābūt daļai no šādiem starptautiskiem atbildības nodrošināšanas centieniem;
- ac)stingri nosodīt uzbrukumus civiliem objektiem, tostarp skolām un dzīvojamiem rajoniem, kuru dēļ ir gājuši bojā bērni un kuri var būt nopietni starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi; atgādināt, ka aizliegums vērsties pret civilajiem objektiem ir viens no starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipiem, turklāt atgādināt, ka bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un aicināt pilnībā saukt pie atbildības par visiem pārkāpumiem, kas pret viņiem izdarīti;
- ad)atzīmēt ANO DP 2025. gada 17. novembra Rezolūciju Nr. 2803 par visaptverošo plānu Gazas konflikta izbeigšanai; uzsvērt, cik svarīgi ir turpināt pētīt sinerģijas un sadarbību starp jebkādiem jauniem mehānismiem un esošajām starptautiskajām miera un drošības struktūrām saskaņā ar ANO Statūtiem; aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm, lai panāktu pastāvīgu pamieru, kas tiek efektīvi īstenots un ievērots, un divu valstu risinājuma pilnīgu īstenošanu; uzsvērt, ka ilgtspējīgai Gazas nākotnei ir nepieciešama Hamas un citu bruņotu grupējumu demilitarizācija Gazā un ka minētajiem grupējumiem nevajadzētu būt nekādai lomai teritorijas pārvaldībā un pārvaldē; nosodīt visus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp kara noziegumus;
- ae)nosodīt Izraēlas vienpusējo rīcību, kuras mērķis ir paplašināt tās klātbūtni Rietumkrastā, Izraēlas apmetņu paplašināšanu Rietumkrastā, ko Starptautiskā Tiesa (ST) 2024. gada 19. jūlija konsultatīvajā atzinumā atzina par nelikumīgu, ekstrēmistu kolonistu vardarbības saasināšanos un palestīniešu piespiedu pārvietošanu un Kneseta apstiprināto likumprojektu, kas paplašina nāvessoda piemērošanu gan militārajās, gan civiltiesās; aktīvi strādāt pie tā, lai tiktu pieņemti mērķtiecīgi ANO Drošības padomes ierobežojošie pasākumi pret vardarbīgiem Izraēlas kolonistiem, kas ir atbildīgi par uzbrukumiem palestīniešiem Rietumkrastā, un tā rīkoties atbilstoši Eiropadomes 2026. gada 11. maija secinājumiem, kas pieņemti saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; mudināt visas puses pilnībā ievērot savus starptautiskajās tiesībās noteiktos pienākumus, lai panāktu taisnīgu, visaptverošu un noturīgu mieru, kura pamatā būtu divu valstu risinājums; nākamajā DFS apstiprināt ES instrumentu Gazas atjaunošanai, nodrošinot pietiekamu un paredzamu finansiālo atbalstu atjaunošanai un demokrātiskai palestīniešu pārvaldībai un palīdzot īstenot divu valstu risinājumu;
- af)atkārtoti apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) lomu humānās palīdzības un pamatpakalpojumu, tostarp veselības aprūpes un izglītības, sniegšanā palestīniešu bēgļiem Gazā un plašākā reģionā, norādot, ka pašlaik nav dzīvotspējīgas alternatīvas tās funkciju aizstāšanai; turpināt uzraudzīt UNRWA darbu un objektivitāti, nodrošinot ticamas drošības garantijas un pilnīgu atbilstību starptautiskajām tiesībām, tostarp Colonna ziņojuma īstenošanu; atzinīgi vērtēt šajā sakarā sniegtos progresa ziņojumus un mudināt pilnībā un ātri pieņemt ziņojumā ietvertos ieteikumus par neitralitātes garantiju un UNRWA iekšējās kontroles sistēmu stiprināšanu; uzraudzīt UNRWA iesniegtā rīcības plāna piemērošanu; aicināt pilnībā atjaunot UNRWA pilnvaras un finansējumu, taču nodrošinot stingru pārraudzību un pārskatatbildību; uzsvērt, ka jebkāda veida sadarbība ar teroristiem vai tā tolerēšana būtiski apdraud humānās palīdzības principus, reģionālo stabilitāti un miera izredzes;
- ag)balstīties uz Komisijas pastāvīgo sadarbību ar attiecīgajām izglītības iestādēm un uzsvērt, cik svarīgi ir veicināt izglītības programmas, kas sekmē līdzāspastāvēšanu, iecietību un izlīgumu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu gan Izraēlā, gan Palestīnā saskaņā ar UNESCO standartiem; atzinīgi novērtēt Komisijas pastāvīgo sadarbību ar palestīniešu pašpārvaldi saistībā ar izglītības programmu reformu un reālo progresu, par ko ziņots 2025. gadā, tostarp palestīniešu Izglītības un augstākās izglītības ministrijas pašlaik veikto mācību grāmatu pārskatīšanu un grozīšanu; mudināt palestīniešu pašpārvaldi izņemt jebkādus izglītības materiālus un saturu, kas neatbilst UNESCO standartiem, jo īpaši tos, kas satur antisemītismu un kūdīšanu uz vardarbību un terorismu, kam palestīniešu bērni nedrīkst tikt pakļauti; uzsvērt, cik svarīgi ir neatkarīgi no konteksta nosodīt un izskaust jebkādu naida runu un vardarbīgu rīcību gan Izraēlas, gan palestīniešu pusē; uzsvērt izglītības nozīmi divu valstu risinājuma perspektīvas veidošanā; atkārtoti paust ES nostāju, ka visām abu pušu skolas mācību grāmatām un skolās izmantotajiem materiāliem ir jāatbilst UNESCO miera, iecietības, līdzāspastāvēšanas un nevardarbības standartiem;
- ah)no jauna apliecināt pilnīgu ES atbalstu visu tās dalībvalstu suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes ievērošanai saskaņā ar ANO Statūtiem; uzsvērt, ka Turcijas karaspēka turpinātā nelikumīgā klātbūtne ES dalībvalsts Kipras Republikas teritorijā ir starptautisko tiesību pārkāpums un pamata cilvēktiesību pārkāpums, un tādēļ aicināt nekavējoties un pilnībā izvest Turcijas okupācijas spēkus, nodrošināt visiem bēgļiem tiesības atgriezties savās mājās un noskaidrot visu pazudušo personu likteni; turpināt atbalstīt Kipras konflikta risināšanas sarunu ātru atsākšanu ANO saskaņotā satvarā, pamatojoties uz divu zonu un divu kopienu federāciju ar politisko līdztiesību saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām, un brīdināt par jebkādām vienpusējām darbībām, kas nav saderīgas ar miermīlīgu risinājumu; aicināt respektēt buferzonas statusu un ANO miera uzturēšanas spēku pilnvaras Kiprā; atbalstīt ANO ģenerālsekretāra personīgā sūtņa Kiprā un ES īpašā sūtņa Kiprā darbu;
- ai)stingri nosodīt to, ka valstu pārstāvji, kurās pastāv sistemātiska diskriminācija pret sievietēm, tiek iecelti amatos vai pat vadošās pozīcijās ANO sieviešu un cilvēktiesību organizācijās;
- aj)uzsvērt, ka politiskā un drošības pāreja Sīrijā joprojām ir nestabila un to joprojām raksturo nedrošība, nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, iedzīvotāju pārvietošana un uzbrukumi reliģiskajām un etniskajām kopienām; izteikt atbalstu Sīrijas daudzveidīgajai sabiedrībai, kas jau vairāk nekā desmit gadus cietusi no Irānas un Krievijas atbalstītā Asada režīma un teroristu grupējumu darbības; atbalstīt Sīrijas vadītu un Sīrijas atbildībā esošu iekļaujošu politisko procesu, kas nodrošina teritoriālo integritāti un samierināšanos; aicināt Sīrijas iestādes iesaistīt lēmumu pieņemšanā visas Sīrijas sabiedrības grupas un nodrošināt ātru, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu par nodarījumiem, kas vērsti pret reliģiskajām un etniskajām kopienām, lai apkarotu reliģiski motivētu vardarbību un nesodāmību; uzsvērt nepieciešamību pēc ES un ANO saskaņotas rīcības, lai atbalstītu šo procesu, tostarp 2026. gada 29. janvāra integrācijas nolīgumu starp Sīrijas pārejas valdību un kurdu vadīto administrāciju;
- ak)atkārtoti norādīt, ka starptautiskos cilvēktiesību mehānismus nedrīkst izmantot, lai radītu de facto migrācijas tiesības vai apdraudētu valstu suverēnās tiesības kontrolēt to robežas un migrācijas politiku;
- al)saglabāt stingru nostāju pret de facto iestādēm Afganistānā un humānas situācijas pasliktināšanos; turpināt un palielināt ES atbalstu Afganistānas tautai, jo īpaši sievietēm un meitenēm, kuru tiesības Taliban pastāvīgi pārkāpj; aicināt Taliban atcelt ierobežojumus, kas ierobežo sieviešu un meiteņu vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē; uzstāt, ka ir jāsaglabā stingri nosacīta sadarbība ar de facto iestādēm saskaņā ar ES noteiktajiem kritērijiem un ANO īpašā referenta ieteikumiem; pieprasīt atbildību no Afganistānas de facto iestādēm, balstoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) un ANO neatkarīgā izmeklēšanas mehānisma veiktām izmeklēšanām;
- am)iesaistīties diplomātiskajos centienos novērst turpmāku eskalāciju Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā un paust iebildumus pret jebkādām vienpusējām status quo izmaiņām piespiedu kārtā vai ar spēku; sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai stiprinātu stabilitāti un drošību reģionā un pastiprinātu atturēšanu no piespiešanas vai militārām darbībām; turpināt aizstāvēt ANO Statūtos noteikto principu par aizliegumu izmantot spēku; uzsvērt, ka ANO Rezolūcija Nr. 2758 nenosaka Taivānas suverenitāti, tajā nav minēta Taivāna un to nevar izmantot, lai izslēgtu Taivānu no starptautiskās sistēmas; pastiprināt ES atbalstu Taivānas nozīmīgai un starptautiskajai sabiedrībai noderīgai līdzdalībai starptautiskajās organizācijās, kuru dalība vai darbība nav ierobežota tikai ar valstīm, tostarp tajās, kurās ir iespējams iegūt novērotāja statusu; aicināt ANO nodrošināt piekļuvi ANO pasākumiem aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem ar Taivānas pasi;
- an)mudināt Taizemes Karalisti un Kambodžas Karalisti visus strīdus risināt miermīlīgi un ar diplomātiskā dialoga palīdzību, pilnībā izmantojot esošos divpusējos, reģionālos un starptautiskos mehānismus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un attiecīgajiem līgumiem un nolīgumiem;
- ao)pastiprināt Savienības lomu kā Āfrikas vēlamajam partnerim drošības jomā, stiprinot sadarbību starp ES, Āfrikas Savienību un ANO konfliktu novēršanas, starpniecības un krīzes reaģēšanas jomā, tostarp nodrošinot paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu Āfrikas vadītām miera operācijām, jo īpaši izmantojot Āfrikas miera un drošības arhitektūru un, ja nepieciešams, ANO noteiktos iemaksu apjomus; risināt akūtās un savstarpēji saistītās drošības krīzes Sāhelā, Āfrikas ragā, Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, tostarp džihādistu terorisma, vardarbīga ekstrēmisma, militāro apvērsumu un valstu nestabilitātes izplatīšanos; nepārprotami nosodīt pastāvīgo vardarbību un nedrošību Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, uzņemties aktīvu un saskaņotu lomu miera procesā un aicināt atjaunot starptautiskos centienus, lai veicinātu taisnīgumu, cīnītos pret nesodāmību un nodrošinātu ANO pārskata ziņojuma pilnīgu īstenošanu, tostarp sankciju piemērošanu; aicināt paplašināt ieroču embargo režīmu, ko pašlaik piemēro Dārfūrai, attiecinot to arī uz pārējo Sudānu, lai panāktu ilgstošu pamieru Sudānā; reaģēt uz drošības neesamību, ko saasina starptautisko misiju atsaukšana un destabilizējošu ārēju dalībnieku, tostarp Krievijas algotņu tīklu un hibrīdas iejaukšanās, pieaugošā klātbūtne; nodrošināt, ka visa ES iesaistīšanās drošības jomā balstās uz vietējo atbildību, demokrātisko pārskatatbildību, dzimumu līdztiesību un saikni starp humāno palīdzību, attīstību un mieru atbilstīgi ANO satvariem miera veidošanas un sieviešu, miera un drošības jomā;
- ap)saskaņā ar ES un ANO stratēģisko partnerību miera un drošības jomā turpināt sadarbību ar ANO, lai ar konfliktu novēršanas, starpniecības, miera veidošanas, krīžu pārvaldības un pretterorisma darbību palīdzību rastu risinājumus globālām drošības problēmām; atzīt ANO miera operāciju būtisko nozīmi un izmantot pārskatīšanu par šo operāciju nākotni, lai nodrošinātu to pielāgošanu mūsdienu drošības situācijai; aicināt izstrādāt nepieciešamos juridiskos instrumentus, kas definētu pašaizsardzības principa darbības jomu un piemērojamību, lai pienācīgi risinātu draudus, ko rada nevalstiskie dalībnieki, ņemot vērā asimetriskās karadarbības un hibrīdo pasākumu pieaugošo izplatību; uzsvērt saikni starp atbalstu demokrātijai un drošību starptautiskajā vidē; aicināt palielināt atbalstu demokrātijas veicināšanai saskaņā ar Līgumu saistībām, ietverot vēlēšanu novērošanu;
- aq)atkārtoti uzsvērt sieviešu izšķirošo lomu konfliktu starpniecībā un miera uzturēšanas misijās; atgādināt par viņu nepietiekamo pārstāvību visos ANO un ES misiju līmeņos un par to, cik ārkārtīgi svarīgi ir aizsargāt sievietes un meitenes konfliktu un pēckonfliktu situācijās; uzsvērt, ka ir ļoti būtiski nodrošināt sieviešu un meiteņu neierobežotu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām (SRHR) konflikta un pēckonflikta situācijās;
- ar)atzīt nopietnos draudus, kas rodas no jaunas bruņošanās sacensības un globālo atbruņošanās centienu vājināšanās, ko galvenokārt veicina Krievijas, Ķīnas un Ziemeļkorejas kodolbruņošanās pēc tam, kad Krievija 2023. gadā vienpusēji apturēja Jaunā START līguma izpildi; aicināt visas kodolieroču valstis apturēt savu kodolieroču arsenālu kvantitatīvo un kvalitatīvo paplašināšanu un iesaistīties riska mazināšanas, pārredzamības un ieroču kontroles procesos; turpināt aizsargāt un stiprināt daudzpusējās sistēmas, kas reglamentē neizplatīšanu un ieroču kontroli, kā arī tās, kas regulē ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportu; veicināt un stiprināt daudzpusējos starptautiskos instrumentus, kas vērsti pret ķīmisko un bioloģisko ieroču ražošanu, krājumu veidošanu un izmantošanu;
- as)pastiprināt centienus, lai izskaustu nesodāmību un nodrošinātu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp atbalstot Konvencijas par noziegumu pret cilvēci novēršanu un sodīšanu ātru pieņemšanu, stiprinot neatkarīgas izmeklēšanas starptautisko noziegumu lietās, kā arī pilnībā atbalstot Starptautisko Krimināltiesu (SKT) un Starptautisko Tiesu (ST) kā būtiskas, neatkarīgas un objektīvas tiesu iestādes, tostarp ievērojot Romas statūtus un atzīstot ST rīkojumu un spriedumu saistošo raksturu; paust nožēlu par bezprecedenta draudiem, ko, cita starpā, rada Amerikas Savienotās Valstis un ar kuriem saskaras Starptautiskā Krimināltiesa, un aicināt aktivizēt, efektīvi piemērot un stiprināt ES bloķēšanas statūtu Padomes Regula (EK) Nr. 2271/96 (1996. gada 22. novembris), ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām (OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2271/oj)., lai aizsargātu starptautisko tiesu iestāžu, jo īpaši Starptautiskās Krimināltiesas un Starptautiskās Tiesas, un struktūru, kas sadarbojas ar šīm tiesām un atbalsta tās, neatkarību un darbību;
- at)aicināt vispusīgi pārskatīt starptautiskos sankciju režīmus, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, saskaņotību un atbildību, vienlaikus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām neļaujot tos politizēt un līdz minimumam samazinot to iespējamo negatīvo ietekmi uz civiliedzīvotājiem;
- au)nosodīt visus uzbrukumus, draudus un vardarbību pret ANO personālu, miera uzturētājiem un ANO objektiem, kā arī aicināt visas konfliktā iesaistītās puses ievērot ANO personāla un infrastruktūras drošību, aizsardzību un neitralitāti pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp Konvenciju par ANO un ar to saistīto darbinieku drošību; šajā sakarā īpaši izcelt ANO pagaidu spēku Libānā drosmīgo rīcību, kuros ietilpst vairāki Eiropas kontingenti, kas darbojas grūtos apstākļos, un godināt divu Francijas kontingenta karavīru piemiņu, kuri 2026. gada 18. aprīlī gāja bojā uzbrukumā, ko Libānas dienvidos sarīkoja organizācija „Hezbollah“; paust īpašas bažas par atkārtotiem uzbrukumiem Itālijas militārpersonām, kas izvietotas Libānā ANO pagaidu spēku misijas ietvaros, kuru rezultātā ir gūti ievainojumi un apdraudēta miera uzturēšanas spēku stabilitāte, un ieteikt pastiprināt koordinētus ANO aizsardzības pasākumus, tostarp veikt neatkarīgu izmeklēšanu un piemērot sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par uzbrukumiem, lai nodrošinātu misijas efektīvu darbību un atbilstību ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1701;
Ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības
- av)ilgtspējīgas attīstības jomā arvien turpināt integrēt cilvēktiesībās balstītu pieeju, atzīstot, ka cilvēktiesību pilnīga īstenošana ir Programmas 2030. gadam stūrakmens; uzsvērt ES kā pasaulē lielākās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas vadošo lomu; padziļināt daudzpusēju sadarbību, lai stiprinātu sagatavotību un veidotu noturību pret krīzēm un problēmām, kas padraud progresu IAM sasniegšanā; uzsvērt, ka ES attīstības sadarbībai un divpusējai palīdzībai ir jāpiemēro nosacījums par pamata cilvēktiesību, demokrātijas principu un ES Līgumos noteikto vērtību ievērošanu;
- aw)turpināt izmantot iniciatīvu „Global Gateway“ kā ilgtspējīgu, pārredzamu, demokrātisku un uz vērtībām balstītu alternatīvu konkurējošām infrastruktūras iniciatīvām, jo īpaši Krievijas un Ķīnas iniciatīvām, kā stratēģisku instrumentu Savienības ģeopolitiskās klātbūtnes, pamanāmības un noturības stiprināšanai visā pasaulē, un kā iniciatīvu, kas veicina IAM sasniegšanu, sekmējot savstarpēju izaugsmi, ekonomisko aktivitāti un darbavietu radīšanu partnervalstīs, vienlaikus stiprinot ES stratēģisko autonomiju, ģeopolitisko stāvokli un globālo uzticamību; tomēr prasīt uzlabot stratēģijas “Global Gateway” ietvaros finansēto projektu atbilstības uzraudzību un snieguma novērtēšanu;
- ax)paust atzinību neseno ANO samitu rezultātiem, kuros aicināts stiprināt un modernizēt starptautiskās finanšu iestādes, tostarp SVF un Pasaules Banku; aicināt padarīt starptautisko finanšu sistēmu efektīvāku un iekļaujošāku, palielināt preferenciālo un attīstības finansējumu, risināt neilgtspējīgu parādu problēmas, izmantojot uzlabotus parādu atvieglošanas un pārstrukturēšanas mehānismus, un saskaņot finanšu plūsmas ar IAM un saistībām klimata jomā;
- ay)brīdināt pret finansiālas ietekmes, ekstrateritoriālu pasākumu un ekonomiskās piespiešanas kā ārpolitikas instrumentu izmantošanu, kas grauj uzticību starptautiskajai finanšu sistēmai un veicina globālo nestabilitāti un nevienlīdzību;
- az)vēlreiz nepārprotami uzsvērt un apstiprināt, ka visas cilvēktiesības, jo īpaši tās, kas ir ietvertas ANO konvencijās, ir universālas un tās ir pilnībā jāievēro; aicināt ANO nosodīt globālās tendences, kas apdraud šīs tiesības, tostarp arvien augošo cilvēktiesību marginalizāciju un pilsoniskās sabiedrības darbības telpas samazināšanos, arī valstīs ar senām demokrātijām;
- ba)veicināt uz cilvēku vērstu un tiesībās balstītu pārveidi, atbalstot iekļaujošu, atvērtu un drošu digitālo nākotni un nodrošinot globālā digitālā pakta efektīvu īstenošanu;
- bb)turpināt veicināt sieviešu tiesības, kā apstiprināts ANO Pekinas deklarācijā un Rīcības platformā; izmantot visus esošos instrumentus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ES un visā pasaulē; īpašu uzmanību pievērst neaizsargātām un marginalizētām kopienām valstīs, kurās valstu valdības atkārtoti apdraud sieviešu tiesības; palielināt ES līdzekļus ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde, ANO Iedzīvotāju fondam un citām ANO programmām, kas darbojas sieviešu tiesību, dzimumu līdztiesības un visu sieviešu un meiteņu tiesību veicināšanai;
- bc)turpināt konsekventu dialogu ANO forumos par nepieciešamību apkarot pastāvīgo diskrimināciju pret LGBTIQ+ kopienu un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai, kā arī precēm un pakalpojumiem; atbalstīt ANO kampaņu “Free & Equal”, palielinot sabiedrības informētību un sekmējot stingrāku juridisko aizsardzību, it sevišķi valstīs, kurās joprojām ir plaši izplatīta diskriminējoša prakse;
- bd)par prioritāti noteikt cīņu pret dezinformāciju un viltus ziņām, ko ar algoritmiskās amplifikācijas paņēmieniem izplata lielās tiešsaistes platformas, lielo valodas modeļu arvien plašāku izmantošanu bez pienācīgiem aizsardzības pasākumiem un to, ka tos izmanto ļaunprātīgi ārvalstu dalībnieki, kā arī to, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi nepilda savus tiesību aktos noteiktos pienākumus šajā jomā, tādējādi apdraudot demokrātiju un vēlēšanu procesus; aicināt ANO ĢA pieņemt stingrāku regulējumu ar mērķi novērst hibrīddraudus, tostarp dezinformācijas kampaņas un citas nekinētiskas ietekmes operācijas, kas visā pasaulē grauj demokrātiskos procesus un sociālo kohēziju; strādāt pie globālas sistēmas ieviešanas ar mērķi aizsargāt nepilngadīgos tiešsaistē, tostarp paredzot prasības identitātes pārbaudei sociālo tīklu platformās, lai nodrošinātu, ka katrs lietotāja konts atbilst fiziskai personai, kura izmanto savu juridisko vārdu un identitāti, vienlaikus nodrošinot, ka šādi pasākumi tiek īstenoti, pilnībā ievērojot piemērojamos personas datu aizsardzības standartus; nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienesta stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļas ar pietiekamiem resursiem, lai efektīvi apkarotu pret ES vērstas dezinformācijas kampaņas un vēstījumus, ko stratēģiski izplata autoritāri un neliberāli režīmi, kuru mērķis ir graut gan ES attiecības ar Latīņameriku, Āfriku un Āziju, gan ES ārējo darbību daudzpusējos forumos;
- be)uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt drošu vidi, redakcionālo neatkarību un finansiālu atbalstu medijiem; cīnīties pret pieaugošajiem draudiem žurnālistiem visā pasaulē, jo īpaši žurnālistēm sievietēm, kuras tiek neproporcionāli bieži pakļautas uzbrukumiem; stiprināt sadarbību ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju (OHCHR) ar mērķi palīdzēt īstenot ANO rīcības plānu par žurnālistu drošību un nesodāmības problēmu;
- bf)pastiprināt reliģijas, domas, sirdsapziņas un pārliecības brīvības veicināšanu, kas ir vispārējas cilvēktiesības, un aicināt veikt stingrākus pasākumus, lai aizsargātu visas reliģiskās, etniskās un citas minoritātes, tostarp kristiešu, musulmaņu un ebreju kopienas; stingri nosodīt vēršanos pret visām reliģiskajām kopienām, jo īpaši kristiešiem, kuri visā pasaulē tiek plaši vajāti, kā arī jebkāda veida vardarbību vai diskrimināciju pret citām ticības kopienām; mudināt visas ANO dalībvalstis saskaņā ar šo valstu starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā garantēt pilnīgu reliģijas un kulta brīvību visiem cilvēkiem;
- bg)atkārtoti norādīt uz nepieciešamību pārskatīt ANO Cilvēktiesību padomes vēlēšanu procesu, jo īpaši ar mērķi nepieļaut, ka padomē iekļūst valstis, kas pārkāpj cilvēktiesības; uzsvērt ANO ĢA pienākumu ņemt vērā kandidātu apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, kad tiek ievēlēti ANO Cilvēktiesību padomes locekļi; aicināt ES dalībvalstis pieņemt saskaņotu nostāju attiecībā uz dalību ANO Cilvēktiesību padomē un balsot pret visiem ANO Cilvēktiesību padomes kandidātiem, kas neievēro cilvēktiesības;
- bh)stiprināt ES apņēmību kopā ar partneriem uzlabot situāciju globālās veselības jomā, atbalstot vakcinācijas kampaņas, īstenojot Pandēmijas nolīgumu, risinot jautājumu par nepārnēsājamām slimībām un stiprinot daudzpusējus mehānismus pandēmiju novēršanai, sagatavotībai un reaģēšanai;
- bi)stiprināt mākslinieciskās brīvības veicināšanu un kultūras mantojuma un kultūras tiesību aizsardzību, atbalstot UNESCO darbu un virzoties uz ES pastāvīga referenta vai pastāvīga ES partnera iecelšanu UNESCO;