P10_TA(2026)0187Lietas par cilvēktiesību un vides aizstāvjiem Andrie Yunus un Muhammad Rosidi IndonēzijāEiropas Parlamenta 2026. gada 21. maija rezolūcija par lietām par cilvēktiesību un vides aizstāvjiem Andrie Yunus un Muhammad Rosidi Indonēzijā (2026/2738(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Indonēziju,

–ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.tā kā 2026. gada martā Džakartā Pazudušo un vardarbībā cietušo personu komisijas (KontraS) pārstāvis Andrie Yunus pēc tāda raidījuma ierakstīšanas, kur tiek runāts par remilitarizāciju un pārskatīšanu tiesā Indonēzijā, piedzīvoja uzbrukumu, kurā tika izmantota skābe; tā kā, neraugoties uz ticamiem konstatējumiem, kas liecināja par vēl citu izdarītāju līdzdalību un iespējamām komandķēdēm, militārajā tiesā apsūdzības tika izvirzītas četriem Indonēzijas Stratēģiskās izlūkošanas aģentūras locekļiem, un joprojām pastāv bažas par lietas nodošanu no civilās jurisdikcijas militārajai jurisdikcijai;

B.tā kā 2026. gada februārī ar skābi tika uzbrukts arī vides aktīvistam Muhammad Rosidi, kurš iestājas pret nelikumīgu alvas ieguvi un kontrabandu;

C.tā kā pilsoniskā telpa Indonēzijā sarūk un pieaug represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, arodbiedrību pārstāvjiem, studentiem un vides aktīvistiem, minoritāšu diskriminācija, kritikas apspiešana un vardarbība Papua un Rietumpapua; tā kā nesenās juridiskās reformas paplašina militāro spēku pilnvaras pār civilajām nozarēm, tostarp ar militāro tiesu starpniecību, tādējādi apdraudot civilo pārraudzību, ierobežojot pamatbrīvības un radot nesodāmības nostiprināšanās risku;

D.tā kā Indonēzija ir viena no ES stratēģiskajām partnerēm Indijas un Klusā okeāna reģionā un svarīga dalībniece reģionālās drošības veicināšanā,

1.pauž nopietnas bažas par uzbrukumiem Andrie Yunus un Muhammad Rosidi un par plašāku vardarbību pret cilvēktiesību un vides aizstāvjiem Indonēzijā; uzsver riskus, ar kuriem saskaras vides aizstāvji Indonēzijā, jo īpaši tie, kuri izpauž informāciju par nelikumīgām ieguves darbībām;

2.aicina iestādes veikt ātru, rūpīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu par abiem uzbrukumiem un tiesāt visus cilvēktiesību pārkāpējus, tostarp uzkūdītājus, civiltiesās, lai izbeigtu nesodāmību;

3.pauž dziļas bažas par valdības plāniem, kas var vēl vairāk ierobežot vārda brīvību, tostarp par likumprojektiem par dezinformāciju, apraidi un kiberdrošību, kā arī plāniem pārbaudīt un sertificēt cilvēktiesību aizstāvjus, lai noteiktu, kuri aizstāvji var saņemt tiesisko aizsardzību;

4.aicina Indonēziju pārskatīt un būtiski grozīt represīvos tiesību aktus un garantēt cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, arodbiedrībām un žurnālistiem drošu vidi, kurā nav novērošanas, vajāšanas un represiju;

5.mudina ES un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar Indonēziju, tostarp augstākajā līmenī un starptautiskos forumos, lai risinātu jautājumu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, jo īpaši Papua un Rietumpapua, tostarp izmantojot ES un Indonēzijas cilvēktiesību dialogu;

6.uzsver Indonēzijas kā ES stratēģiskās partneres un galvenās sarunu partneres lomu dažādu reģionālo jautājumu – sākot no ekonomiskās drošības un vides degradācijas un beidzot ar reģionālo drošību un kuģošanas brīvību – risināšanā; aicina Eiropas Savienību visās attiecībās ar Indonēziju panākt to, ka tiek ievērotas saistības cilvēktiesību, darba un vides jomā; aicina Komisiju finansēt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi veikt pienācīgu piegādes ķēdes pārbaudi;

7.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, AP/PV, ES dalībvalstīm, kā arī Indonēzijas valdībai un parlamentam.