1.aicina Komisiju un Padomi nodrošināt visu pieejamo juridisko un pārvaldības instrumentu (tai skaitā mērķtiecīgu pasākumu) efektīvu izmantošanu, piemērojot zinātniski pamatotu pieeju, kā arī efektīvu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai novērstu Baltijas jūras zivju krājumu turpmāku samazināšanos;

2.aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm novērtēt to, kā ir mainījies kvotu sadalījums starp flotes segmentiem Baltijas jūrā, un noteikt, vai pastāv cēloņsakarība starp resursu noslogojumu un valsts zvejas iespēju sadales politiku;

3.mudina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot Baltijas jūras daudzgadu plāna regulu, sākt zivju krājumu atveseļošanas un atjaunošanas posmu, veicot pasākumus un darbības, kas balstītas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kā arī veicot citas iespējamas savstarpēji cieši saistītas darbības, uz kurām attiecināmi citi ES vai valstu tiesību akti, lai novērstu visus stresa faktorus, kas ietekmē zivju krājumus; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot iepriekšminēto atveseļošanas un atjaunošanas posmu, apsvērt korektīvus pasākumus, kas balstīti uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, piemēram, apturēt noteiktu krājumu specializēto zveju Baltijas jūrā, kā paredzēts daudzgadu plānā, un izvairīties no pasākumiem, kas varētu apdraudēt piekrastes kopienu sociālekonomisko stabilitāti, lai nodrošinātu, ka zvejas darbības cilvēka patēriņa nolūkos joprojām ir ilgtspējīgas;

4.prasa mobilizēt sociālo un finansiālo atbalstu, arī atbalstu skartajām kopienām, vietējās investīcijas, pagaidu kompensāciju un pārejas palīdzību zvejniekiem saskaņā ar ES noteikumiem, lai novērstu nepamatotas grūtības un saglabātu kultūras mantojumu; norāda, ka ar pagaidu pasākumiem tiek novērstas tūlītēji risināmas ekoloģiskas problēmas, savukārt zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas instrumenti ir izstrādāti zvejas kapacitātes pielāgošanai zvejas iespējām ilgtermiņā; tāpēc aicina atbalsta shēmās skaidri nošķirt pagaidu pārtraukšanu un pilnīgu izbeigšanu; atzīst, ka mazie un vidējie Baltijas zvejas uzņēmumi nav saņēmuši pienācīgu ekonomisko kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies kopš mencas specializētās zvejas aizliegšanas 2019. gadā; aicina Komisiju izveidot īpašu Baltijas jūras zivsaimniecības atveseļošanas un pārkārtošanās fondu, lai atbalstītu flotes pārstrukturēšanu, tehnoloģiju modernizāciju, konkrētu sugu zvejas aizliegumu radīto zaudējumu kompensēšanu un piekrastes zvejnieku kopienu un to kultūras mantojuma saglabāšanu;

5.uzsver, ka visos pasākumos, kas attiecas uz krājumu atjaunošanu, ir jāņem vērā Baltijas jūras unikālie un baseinam specifiskie hidroloģiskie un ķīmiskie apstākļi, jo tā ir daļēji slēgta iesāļa jūra, ko raksturo šim baseinam specifiska un ar citiem ES jūras baseiniem nesalīdzināma ierobežota ūdens apmaiņa, anoksiskas zonas un pastāvīgs sedimentu piesārņojums;

6.aicina Padomi pieņemt kopējās pieļaujamās nozvejas lielumus, kas pilnībā saskan ar piesardzīgu pieeju, ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas neaizsargātību, sociālekonomiskos faktorus un krājumu lēno atjaunošanos, kā arī zinātnisko ieteikumu nenoteiktību; aicina Komisiju rūpīgi apsvērt sociālekonomiskos aspektus, kad tā novērtē pašreizējo daudzgadu programmu; uzsver, ka ir vajadzīga pieeja, kurā līdzsvaroti ņem vērā vides un sociālekonomiskos faktorus, kā noteikts KZP regulas 2. pantā;

7.uzsver, ka labākās pieejamās zinātniskās informācijas izmantošana daudzgadu kvotu noteikšanai varētu dot Baltijas jūras ekosistēmu atveseļošanai nepieciešamo laiku un uzņēmumiem – investīciju plānošanai, nodarbinātības saglabāšanai un ostu infrastruktūras uzturēšanai vajadzīgo stabilitāti, kā arī atbalstīt paaudžu nomaiņu zvejniecības nozarē; uzsver, ka ieilgusi regulatīvā nestabilitāte noved pie investīciju pārtraukšanas, ražošanas jaudas zaudēšanas un ģimenes zvejas uzņēmumu izzušanas, radot neatgriezenisku sociālekonomisko zaudējumu Baltijas jūras piekrastes kopienām; uzsver, ka šādu pārvaldības pasākumu izstrādei būtu jāietver efektīva, savlaicīga un sistemātiska apspriešanās ar ieinteresētajām personām;

8.aicina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas nepilnības attiecībā uz tās ekoloģisko un sociālekonomisko mērķu sasniegšanu, apsvērt iespēju sākt pasākumus saskaņā ar KZP regulas 12. un 13. pantu, kad vien labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi norāda uz šādu pasākumu nepieciešamību, un sagatavoties darbībai, analizējot izmaksas un ieguvumus, ko radītu attiecīgās zvejas (arī atpūtas zvejas) aizliegums, ņemot vērā zaudētos ieņēmumus, iztikas līdzekļus, pārtikas nodrošinājumu un bezdarbības radītās izmaksas nākotnē;

9.prasa novērst neatgriezenisku ekoloģisko kaitējumu reņģes un brētliņas populācijām Baltijas jūrā, lai nodrošinātu to piekrastes un mazapjoma zvejniecību ilgtermiņa dzīvotspēju, kuras zvejo šīs sugas, un aizsargātu jūras organismu barošanās tīklus; uzskata, ka, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, ir steidzami jāapsver pauzes attiecīgo krājumu atjaunošanas nolūkā, līdz zinātniskie pierādījumi liecina par krājumu skaidru un ilgtspējīgu atjaunošanos;

10.šajā sakarībā uzsver, ka ir pienācīgi jāiesaista ieinteresētās personas, lai korektīvie pasākumi būtu pēc iespējas efektīvāki, un šie pasākumi jābalsta uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, lai sasniegtu to mērķus; turklāt uzsver iespēju izveidot zinātniski pamatotus zivju krājumu atjaunošanas apgabalus un noteikt pagaidu zvejas aizliegumus Baltijas jūrā, īpašu uzmanību pievēršot apgabaliem, kur bari uzturas ziemas un pirmsnārsta periodā, lai uzturētu stabilu krājuma papildināšanos un veselīgu vecuma struktūru, kā arī noteikt pasīvus un aktīvus atjaunošanas pasākumus, arī nārsta un zivju mazuļu uzturēšanās apgabalos, saskaņā ar attiecīgo ES vides tiesību aktu noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi šādus pasākumus papildināt ar pienācīgu un savlaicīgu kompensāciju saskaņā ar attiecīgajiem ES noteikumiem;

11.atgādina par ES saistībām un mērķrādītājiem attiecībā uz aizsargājamo jūras teritoriju aptverto platību un efektivitāti; mudina pienācīgi īstenot efektīvus pārvaldības pasākumus pašreizējās aizsargājamajās jūras teritorijās Baltijas jūrā, kā arī noteikt papildu aizsargājamās jūras teritorijas atbilstoši ES saistībām; uzsver, ka šādu teritoriju noteikšanā būtu jābalstās uz zinātniskiem novērtējumiem, kas liecina par kritiski svarīgām dzīvotnēm vai nārsta vietām; norāda, ka ir vajadzīgi efektīvi pārvaldības pasākumi apvienojumā ar selektīvu un mazietekmējošu zvejas rīku izmēģinājuma projektiem, iedvesmojoties no sekmīgām iniciatīvām Ziemeļjūrā un Skagerakā;

12.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt dzīvotspējīgas mazapjoma zvejniecības ar ierobežotiem izkrāvumiem reģionā, atļaujot tām darboties atjaunošanas posmos; atgādina par attiecīgajiem pārskatītās Zivsaimniecības kontroles regulas noteikumiem un to pilnīgu un efektīvu īstenošanu; uzsver, ka šīm zvejniecībām ir izšķiroša nozīme iztikas nodrošināšanā, tradicionālo piegādes ķēžu noturībā un darbvietu saglabāšanā piekrastes zvejnieku kopienās un īpaša sociālā un kultūras vērtība; norāda, ka šo zvejniecību stiprināšana var radīt lielāku pievienoto vērtību vietējai ekonomikai; uzsver triju ilgtspējīgas attīstības pīlāru nozīmi saskaņā ar KZP regulas 2. pantu;

13.aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt prioritāti mazapjoma piekrastes zvejnieku sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai; uzsver to, cik mazajiem operatoriem svarīgas ir zvejas iespējas un zvejas zonas piekrastes teritorijās; uzsver, ka dalībvalstis šos uzlabojumus var panākt, piešķirot savas valsts kvotas saskaņā ar KZP regulas 17. pantu, kā arī investējot selektīvos un mazietekmējošos zvejas rīkos; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt un attiecīgā gadījumā īstenot diferencētus piekļuves noteikumus attiecībā uz Baltijas jūras zvejniecībām, pamatojoties uz kuģu garumu un zvejas rīku veidu, jo īpaši, lai ierobežotu konkurences spiedienu, ko lielie industriālie kuģi rada maziem un vidējiem ģimenes uzņēmumiem un piekrastes kopienām;

14.aicina dalībvalstis un Komisiju vēl vairāk stiprināt izkraušanas pienākuma īstenošanu, lai cīnītos pret nelikumīgu izmešanu Baltijas jūrā, atzīstot, ka ir vajadzīgi praktiski īstenojami pasākumi, lai atbalstītu selektivitāti un samazinātu nevēlamu nozveju, un īstenot attiecīgos noteikumus šajā jomā saskaņā ar KZP un Zivsaimniecības kontroles regulu;

15.uzsver Eiropas Okeāna pakta nozīmi holistiskas pieejas un reģeneratīvas un ilgtspējīgas zilās ekonomikas veicināšanā Baltijas jūrā, veicot mērķtiecīgas darbības nolūkā atjaunot zivju krājumus un samazināt vides noslogojumu; norāda – lai īstenotu Okeāna pakta un Konkurētspējas kompasa mērķus, ir vajadzīgs pienācīgs finansiālais atbalsts noturīgas un ilgtermiņā dzīvotspējīgas jūras ekonomikas attīstīšanai un inovācijas, modernizācijas, dekarbonizācijas un digitalizācijas veicināšanai;

16.aicina Komisiju un dalībvalstis samazināt administratīvo slogu un nodrošināt rīcībpolitiku labāku koordināciju, lai stiprinātu Baltijas jūras reģiona noturību, konkurētspēju un ilgtspēju ilgtermiņā, saskaroties ar ekoloģiskiem un tirgus pārbaudījumiem;

17.aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju rīkoties saskaņā ar Līgumiem gadījumos, kad Padome un dalībvalstis pārkāpj ES noteikumus, piemēram, Baltijas jūras daudzgadu plāna noteikumus;

18.aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnībā un efektīvi īstenota ES Zivsaimniecības kontroles regula, arī tās noteikumi, kas attiecas uz neatbilstošu ziņošanu par nozveju un stiprina nozvejas paziņošanas precizitāti un uzticamību reģionā;

19.uzsver, ka ir svarīgi zvejniecības pārvaldību balstīt uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ICES izšķirošo nozīmi zinātniskās saskaņotības nodrošināšanā un zvejnieku zināšanu nozīmību; uzsver ICES neatkarības nozīmi; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka ICES rīcībā ir atjaunināti nepieciešamie zinātniskie dati par zveju, lai turpinātu uzlabot tās ieteikumus un nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko novērtējumu savlaicīgu pieejamību; aicina Komisiju publiskot visus zinātnisko ieteikumu pieprasījumus, ar kuriem tā vēršas pie ICES, lai turklāt darītu iespējamu atklātu dialogu;

20.mudina Komisiju apspriedēs par saprašanās memorandu nekavējoties pieprasīt, lai ICES turpinātu izstrādāt uz ekosistēmu balstītus ieteikumus, kas aptver dažādas sugas, kā arī ieteikumus par krājumu atjaunošanu, atzīstot vides mainīgumu un barošanās tīkla mijiedarbību, izpētīt iespēju izmantot uz ekosistēmu balstītus references rādītājus un ekosistēmai pielāgotus zvejas izraisītās zivju mirstības datus, kas pielāgoti Baltijas jūrai un konkrētu sugu mijiedarbībai, kā arī iekļaut papildu rādītājus, kas balstīti uz citiem attiecīgiem ES noteikumiem, piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, piemēram, lai iekļautu lielo zivju rādītājus, kā arī vecuma un izmēra sadalījuma rādītājus; uzsver, ka visiem šādiem ieteikumiem vajadzētu arī turpmāk būt pārredzamiem un nozarei paredzamiem un ka būtu jāizvairās no pārvērtēšanas, kuras dēļ pēc tam tiek pieņemti nepamatoti nozvejas limiti un radīta nenoteiktība uzņēmumiem;

21.aicina Komisiju attiecībā uz Baltijas jūru pieprasīt ICES ieteikumu par piesardzības rezervēm saistībā ar zinātnisko ieteikumu nenoteiktību, kā arī krājuma papildināšanās un biomasas trajektorijas nenoteiktību, un ieteikumu par ietekmi, ko rada diapazonu, kas pārsniedz MSY, neizmantošana, un visām attiecīgajām sekām, lai izvairītos no stingriem vai automātiskiem samazinājumiem, kuros netiek ņemta vērā sociālekonomiskā realitāte; uzsver, ka MSY turpina būt svarīgs instruments adaptīvai un atbildīgai pārvaldībai; turklāt aicina Komisiju pieprasīt ZZTEK veikt attiecīgu sociālekonomisko analīzi par Baltijas jūru;

22.aicina Komisiju visos krājumu novērtējumos, ko izmanto ES tiesību aktu īstenošanā, balstīties uz biomasas references rādītājiem BMSY, kā minēts Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas 3. panta 1. punktā un KZP regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajos mērķos;

23.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldība ietver mērķrādītājus attiecībā uz populācijas dabiskā izmēra un vecuma sadalījuma atjaunošanu saskaņā ar KZP regulas 2. panta 5. punkta j) apakšpunktu, kurā ir atsauce uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 1. panta 1. punktu, atzīstot, ka veselīgas populācijas struktūras veicina reproduktīvo spēju, krājuma noturību un ekosistēmas stabilitāti; mudina sadarbībā ar nozari izstrādāt monitoringa rādītājus un selektīvākus zvejas paņēmienus, kas varētu mazināt lielāku un vecāku zivju sistemātisku nozveju un labāk aizsargāt krājuma papildināšanās potenciālu;

24.aicina Komisiju ES tiesību aktu – arī Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas – īstenošanas nolūkā pieprasīt ICES zinātniskos ieteikumus, kuros ņemti vērā attiecīgie vides un ekosistēmu stresa faktori Baltijas jūrā; uzskata, ka šajos ieteikumos cita starpā būtu skaidri jāuzsver un jāatspoguļo riski, kas saistīti ar pašreizējo vides stāvokli, sauszemes un jūras mijiedarbību, nenoteiktības palielināšanos klimata pārmaiņu dēļ un sugu mijiedarbības ietekmi, arī attiecīgajām plēsēju populācijām; uzsver, ka visos ieteikumos būtu arī skaidri jāinformē par attiecīgo nenoteiktības līmeni;

25.aicina Komisiju pašreizējā saprašanās memoranda satvarā apspriesties ar ICES, lai veicinātu tās tehnisko pamatnostādņu regulāru atjaunināšanu attiecībā uz ieguves kontroles noteikumiem un krājumu novērtēšanas metožu turpmāku pilnveidošanu, pamatojoties uz neatkarīgiem zinātniskiem kritērijiem; norāda, ka ir svarīgi, lai ICES, sniedzot ieteikumus Komisijai vai dalībvalstīm, Baltijas jūras saistībā izmantotu visjaunākās pieejas, un ka tām arī turpmāk jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst ES zivsaimniecības tiesiskajam regulējumam; atzīst, ka tas ir ICES iekšējs process;

26.aicina Komisiju un dalībvalstis sākt dažu komerciāli izmantotu sugu – tai skaitā reņģes un brētliņas, kā arī citu komerciāli izmantotu sugu – populāciju visaptverošu ģenētisko kartēšanu Baltijas jūrā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, un sniegt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus labāk informētu lēmumu pieņemšanai zvejas iespēju un tehnisko pasākumu jomā; uzsver, ka šādi ģenētiskie dati ir pilnībā jāapstiprina ICES un jāintegrē ilgtermiņa krājumu novērtēšanas modeļos, pirms tos izmanto pārvaldības nolūkos;

27.aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot datu par attiecīgo krājumu vecuma un lieluma kritērijiem pieejamību un kvalitāti, kad tiek sagatavoti reģionam paredzētie zvejniecības pārvaldības lēmumi; uzsver, ka uzlabotai datu vākšanai par šiem parametriem būtu jāsekmē Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 3. raksturlieluma 3. kritērija integrēšana, kā prasīts Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas 3. panta 3. punktā;

28.aicina Komisiju lūgt ICES sagatavot detalizētu zinātnisko analīzi par pašreizējo ES pieeju attiecībā uz Baltijas jūras sakarā sniegto zinātnisko ieteikumu izmantošanu; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka pieprasītajā ieteikumā par nozvejas līmeņiem tiek pilnībā ņemtas vērā visas attiecīgās juridiskās prasības un politikas mērķi, arī KZP regulas 2. pantā izklāstītie mērķi; norāda, ka ir svarīgi, lai Komisija novērstu iespējamos trūkumus un izklāstītu konkrētas darbības attiecībā uz to, kā pašlaik pieejamos ieteikumus par zvejas iespējām izmantot pietiekami piesardzīgi, lai izpildītu visas attiecīgās juridiskās prasības un mērķus;

29.mudina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka KPN tiek noteikta pārredzami un pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un zināšanām saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas un KZP mērķiem, un uz ekosistēmu balstītiem ieteikumiem, kas aptver dažādas sugas, kā arī ņemot vērā mijiedarbību starp zveju un piekrastes kopienu ilgtermiņa sociālekonomisko stabilitāti;

30.aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā attiecīgo starptautisko – cita starpā UNEP – darbu un definīcijas, pilnveidojot izpratni par ekosistēmā balstītu pārvaldību saskaņā ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu, piemēram, par funkcionējošām ekosistēmām, kā norādīts Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 5. panta 5. punkta a) apakšpunktā;

31.prasa Komisijai izstrādāt zinātniski pamatotu, koordinētu starpnozaru plānu, kurā skatīti visi galvenie stresa faktori, kas ietekmē Baltijas jūru, vienlaikus nodrošinot iekļaujošu pārvaldību un jūras telpisko plānošanu, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un sadarbojoties ar tām;

32.aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo leģislatīvo priekšlikumu par Okeāna aktu izmantot iespēju atbalstīt labāku politikas koordināciju un ar jūru un ūdeni saistītās politikas saskaņotu īstenošanu;

33.prasa veikt efektīvus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, lai savlaicīgi novērstu ar klimatu saistītos riskus un izvairītos no risku palielināšanās un novēlotas rīcības radītām izmaksām reģionā;

34.prasa pastāvīgi un efektīvi īstenot ES vides tiesību aktus, vienlaikus atzīstot, ka ir vajadzīgi līdzsvaroti un realizējami risinājumi visās skartajās nozarēs, lai risinātu vides noslogojuma problēmu Baltijas jūrā un citos ES ūdeņos, arī barības vielu piesārņojumu no dažādiem avotiem;

35.prasa būtiski palielināt investīcijas modernās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un piesārņojuma aiztures un filtrēšanas sistēmās gan Baltijas jūras valstīs, gan visos upju baseinos, kuru ūdeņi ietek Baltijas jūrā; uzsver, ka bez visaptverošas ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras modernizācijas visi pūliņi uzlabot Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti būs tikai deklaratīvi un neefektīvi;

36.aicina dalībvalstis un Komisiju jebkādu pieeju dabiskajiem plēsējiem balstīt zinātnē un konsultācijās ar ieinteresētajām personām, arī attiecībā uz preventīviem, vietēja mēroga un mērķtiecīgiem jūraskraukļa un pelēkā roņa pārvaldības pasākumiem, nodrošinot, ka visi pieņemtie pasākumi ir efektīvi, atbilst visām juridiskajām saistībām un ietver pienācīgu uzraudzību, īpašu un pienācīgu finansējumu un pastiprinātu ieinteresēto personu sadarbību, lai nodrošinātu, ka īstenotie pasākumi, cita starpā tāda prakse kā atturoši līdzekļi vai fiziska izslēgšana, ir efektīvi;

37.uzsver, ka Komisijai ir steidzami un iedarbīgi jārīkojas, reaģējot uz jūraskraukļa populāciju radīto spiedienu uz Baltijas jūras zivju krājumiem, nodrošinot, ka pasākumi ir samērīgi, reģionāli pielāgoti un tiek īstenoti ar efektīvas, mērķtiecīgas un vietēji pielāgotas pārvaldības darbībām, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie dati, vienlaikus atļaujot dalībvalstīm vajadzības gadījumā piemērot praktiskus un konkrētai situācijai paredzētus ietekmes mazināšanas pasākumus, lai efektīvi novērstu vietējo ietekmi, tādējādi atbalstot zvejniecību ilgtermiņa ilgtspēju skartajās piekrastes teritorijās;

38.aicina Komisiju un dalībvalstis cieši uzraudzīt, vai tiek efektīvi īstenoti pasākumi kritiski apdraudēto Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas atveseļošanai, un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus, lai novērstu galvenos draudus to izdzīvošanai;

39.atgādina, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Baltijas jūras roņu populācijas bija tuvu izmiršanai;

40.vēlreiz aicina Komisiju ierosināt ES jūraskraukļa pārvaldības plānu Baltijas jūras zvejniecības un akvakultūras nozarē, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un dalībvalstu praksi un ņemot vērā plānu, ko nesen ierosināja Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Eiropas Iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras padomdevēja komisija (EIFAAC) https://www.fao.org/fishery/services/storage/fs/fishery/documents/EIFAAC/cormorantsplan/EuropeanManagementPlanforCormorants-April2025.pdf., kā arī iepriekšējos ES finansētos pētniecības projektus, piemēram, INTERCAFE https://www.ceh.ac.uk/our-science/projects/intercafe.; uzsver, ka ir nepieciešami preventīvi pasākumi, zaudējumu kompensēšana un ES un valstu avotu nodrošināts finansējums;

41.atkārtoti norāda uz nopietno vides un drošības apdraudējumu, ko rada Baltijas jūrā nogremdētā nesprāgusī munīcija; atgādina par savu 2021. gada 27. aprīļa rezolūciju par ķīmiskajām atliekvielām Baltijas jūrā un par sekmīgajiem projektiem CHEMSEA, DAIMON un DAIMON 3; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus koordinētus un praktiskus pasākumus ar mērķi sistemātiski noteikt šo bīstamo materiālu atrašanās vietu, tos novērtēt un uzraudzīt, lai noteiktu prioritārās zonas, kurās jāveic sanācija;

42.aicina dalībvalstis un Komisiju pielikt kopīgas pūles, lai atbalstītu zinātniskās pētniecības attīstību, un apmainīties ar paraugpraksi par drošiem un izmaksu ziņā efektīviem veidiem, kā apzināt munīciju un nesprāgušu munīciju un aizvākt to no jūras gultnes, kas ļautu veikt koordinētas plaša mēroga sanācijas darbības;

43.aicina Komisiju un dalībvalstis sākt koordinētu, ilgtermiņa un pienācīgi finansētu ES programmu, kuras mērķis ir apzināt, neitralizēt un likvidēt nesprāgušu munīciju Baltijas jūrā;

44.nosoda to, ka Krievija izmanto Baltijas jūras zivju krājumus bezatbildīgā, neilgtspējīgā un zinātniski nepamatotā veidā;

45.aicina Padomi un Komisiju, lai tās, nosakot kvotas Baltijas jūrai, ņemtu vērā Krievijas vienpusējās darbības; turklāt aicina Komisiju apsvērt pasākumus nolūkā izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā saskaņotu kvotas ar zinātniskajiem ieteikumiem;

46.stingri nosoda Krievijas ēnu flotes aizvien aktīvāko klātbūtni Baltijas jūrā, tai veicot darbības, ar kurām tiek apieti galvenie regulatīvie standarti un kuras palielina naftas noplūžu un citu vides apdraudējumu risku; uzsver iespējamo kaitējumu jūras ekosistēmām, vietējām zvejniecībām un cilvēka veselībai; turklāt norāda uz bažām par to, ka, izmantojot esošos tirdzniecības kanālus, Krievijas zvejas produkti joprojām nonāk ES tirgū, un uzsver, ka ir jānodrošina, lai tiktu efektīvi novērstas visas nepilnības, kas var apdraudēt ES ierobežojošo pasākumu mērķus; aicina Komisiju izpētīt turpmākus pasākumus, kā vērsties pret Krievijas ēnu floti, jo īpaši Baltijas jūras reģionā; prasa pastiprināt reģionālo sadarbību un panākt stingrāku izpildi, lai mazinātu šos riskus un aizsargātu Baltijas jūras resursus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pret Krieviju vērsto sankciju pilnīgu izpildi;

47.uzsver, ka ir steidzami jādara vairāk holistiskas politikas koordinācijas ziņā, kā arī tiecoties pēc pastāvīga un paātrināta progresa citu politikas jomu tiesību aktu īstenošanā, lai izvairītos no paļaušanās tikai uz zvejniecības pasākumiem un novērstu piekrastes kopienu turpmāku sociālekonomisko lejupslīdi; norāda uz centieniem konferenču “Mūsu Baltijas jūra” satvarā; mudina turpināt virzīties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu;

48.mudina Komisiju sākt Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas izvērtēšanu un iespējamu pārskatīšanu, lai uzlabotu tās skaidrību, saskaņotību un praktisko piemērošanu, novērtējot regulas sniegumu vides un sociālekonomiskajā aspektā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai turpmāki iespējami regulējuma pielāgojumi būtu nemainīgi vienkārši, zinātniski pamatoti un nozarē īstenojami;

49.aicina Komisiju iespējamā Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas pārskatīšanā izvērtēt iespēju – un vajadzības gadījumā ierosināt – iekļaut regulas darbības jomā laša un taimiņa krājumus kā īpašus krājumus, uz kuriem attiecināmi noteikumi par piezveju;

50.pauž bažas par to, ka pievienotā vērtība Baltijas jūras reģionālās sadarbības ziņā ir bijusi zema, ņemot vērā, ka daudzgadu plāns galvenokārt ir nostiprinājis iepriekš pastāvējušās vai jau uzsāktās sadarbības iespējas; norāda, ka šādām iniciatīvām ir raksturīgi lēni procesi un palielināta birokrātija, tāpēc dalībvalstis ir ierosinājušas salīdzinoši maz kopīgu ieteikumu, un tas ir satraucošs signāls, ka netiek izmantoti ES zivsaimniecības regulējuma reģionalizācijas noteikumi, lai pārvaldības pasākumus pielāgotu Baltijas jūras specifikai; uzsver, ka Baltijas valstīm ir jāīsteno reģionāla sadarbība, kas ietvertu visas ieinteresētās personas;

51.uzsver, ka efektīva Baltijas jūras pārvaldība ir jābalsta uz uzticēšanos, dialogu un reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm, visām ieinteresētajām personām, reģionālajām struktūrām (piemēram, HELCOM) un piekrastes kopienām, lai veicinātu praktiskus risinājumus un zināšanu apmaiņu;

52.prasa pieņemt jaunu, reģionāli pielāgotu pieeju riska pārvaldībai;

53.prasa precizēt daudzgadu plāna noteikumus, lai aizliegtu ikgadējo elastību attiecībā uz krājumiem, kas ir mazāki par pašreizējo Baltijas jūras daudzgadu plāna Btrigger saglabāšanas references rādītāju, kuru šobrīd apstiprinājusi Padome;

54.aicina Komisiju stiprināt zinātniski pamatotus un samērīgus pārvaldības pasākumus attiecībā uz lasi Baltijas jūrā, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi izprasta un ņemta vērā reņģes, brētliņas un mencas zvejas ietekme uz lasi ekosistēmas mērogā; mudina uzlabot monitoringu un pētniecību, lai atbalstītu ilgtspējīgu laša pārvaldību;

55.uzsver, ka Eiropas Savienībā zvejniecības pārvaldība būtu jābalsta uz Eiropas pieredzi, zinātni un reālo situāciju reģionos; aicina Komisiju ierosināt Baltijas jūrai piemērojamus reģionāli pielāgotus noteikumus par darbībām, kas jāveic automātiski, ja krājumi samazinās tiktāl, ka nesasniedz saskaņā ar piesardzības pieeju noteiktas robežvērtības, un vēlreiz norāda, ka MSY pārvaldība attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina ar pasākumiem nozvejas diferencēšanai pēc (pirmkārt) lieluma un vecuma; uzskata, ka paraugam varētu izmantot citos reģionos, piemēram, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā un ASV, īstenoto praksi, vienlaikus nodrošinot saskanību ar ES tiesisko regulējumu;

56.aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt reģionālo sadarbību saskaņā ar KZP regulas 18. pantu;

57.aicina veikt konkrētus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūrā nozvejotās zivis tiek vairāk novirzītas tiešam patēriņam pārtikā, lai veicinātu un stimulētu vietējās pārtikas piegādes ķēdes;

58.norāda, ka dažas Baltijas jūras reģiona dalībvalstis, piemēram, Vācija un Zviedrija, ir ieviesušas valsts pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu grunts tralēšanu konkrētos jūras apgabalos;

59.aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt zivju miltu un zivju eļļas ražošanas nolūkos veiktas tralēšanas apturēšanu Baltijas jūrā krājumu atjaunošanas posmā un ieguves darbību ierobežošanu aizsargājamās jūras teritorijās; atzīst, ka Savienībā piemēro atšķirīgas pieejas, ņemot vērā īpašo ekoloģisko, juridisko un sociālekonomisko kontekstu; mudina dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši zvejniecības nozari un piekrastes kopienām, turpināt izstrādāt samērīgus, zinātniski pamatotus risinājumus, lai uzlabotu jūras aizsardzību, vienlaikus ar taisnīgu pārkārtošanos nodrošinot ES zivsaimniecības nozares dzīvotspēju;

60.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.