1. pantsGrozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:▌1) regulas 75. panta 3. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j) audzēšanas un/vai izcelsmes vietu;”;

2)regulas 78. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu groza šādi:i)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) visas nozares, kurās ražo dzīvnieku ēdamās daļas, un jo īpaši liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas gaļas un kazas gaļas, un mājputnu gaļas nozares;”;

ii)punkta d) apakšpunktu svītro;b)panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz VII pielikuma Ia daļas 3. punktu Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas papildina šo regulu, piešķirot atkāpes, ar kurām atļauj izmantot apzīmējumus, kas rezervēti produktiem, kuri iegūti no gaļas, citiem produktiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams, ņemot vērā to ilgtermiņa izmantojumu, un nerada patērētājam nekādu iespējamu neskaidrību.”;

3)regulas II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu apakšiedaļu:

“3.a Apakšiedaļa

Produktu fakultatīvo apzīmējumu izmantošana visās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs

88.a pants

Fakultatīvi tirdzniecības kārtības apzīmējumi

1.Apzīmējums “taisnīgs” vai “godīgs” vai apzīmējumus ar nozīmi, kas ir līdzvērtīga minētajiem apzīmējumiem, 1. panta 2. punktā minēto nozaru produkta, ko laiž tirgū, marķējumā, noformējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos var atsevišķi vai kopā ar citiem apzīmējumiem izmantot ar noteikumu, ka minētos apzīmējumus lieto, lai pircējus informētu par pastāvošo kārtību, kādā organizē ražošanu, izplatīšanu vai laišanu tirgū, kuru mērķis ir nodrošināt vismaz sekojošo▌ :a)stabilitāti, tostarp, izmantojot līgumus starp ražotājiem un pircējiem, pārredzamību attiecībās starp lauksaimniekiem un pircējiem visā piegādes ķēdē un pārredzamību informācijā par līdzdalīgajiem lauksaimniekiem;b)savu produktu cenu, ko līdzdalīgie lauksaimnieki uzskata par taisnīgu un ienesīgu; unc)kolektīvas iniciatīvas, ar kurām tiecas sasniegt vienu vai vairākus no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas būtiski sekmē lauku kopienu attīstību, jo īpaši, veicinot tādas demokrātiski pārvaldītas kolektīvās organizācijas, kas apvieno lauksaimniekus.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā cenā var ņemt vērā attiecīgos pieejamos datus par ražošanas izmaksām.

2.Apzīmējumu “īsa piegādes ķēde” 1. panta 2. punktā minēto nozaru produkta, ko laiž tirgū, marķējumā, noformējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos var atsevišķi vai kopā ar citiem apzīmējumiem izmantot ar noteikumu, ka patērētāji spēj viegli identificēt līdzdalīgo lauksaimnieku saimniecības, kurās izejviela tika ražota, un apzīmējumu izmanto, lai pircējus informētu par pastāvošo kārtību, kādā organizē ražošanu, izplatīšanu vai laišanu tirgū, un kas nodrošina sekojošo:a)tiešu saikni starp lauksaimnieku un produkta galapatērētāju, attiecīgā gadījumā ar vienu starpnieku; vaib)ciešu saikni ▌ starp lauksaimnieku un produkta galapatērētāju, ar ierobežotu skaitu starpnieku, un kur lauksaimnieks, starpnieki un produkta galapatērētājs ir savstarpēji ģeogrāfiskā tuvumā.

▌

3.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, šā panta 1. punktam pievienojot apzīmējumus, kas ir līdzvērtīgi apzīmējumam “taisnīgs” vai “godīgs”, ja šādus līdzvērtīgus apzīmējumus izmanto tirgū, lai informētu pircējus par šā panta 1. punktā minēto tirdzniecības kārtību, un lai papildinātu šo regulu, nosakot papildu noteikumus vai precizējot nosacījumus šā panta 1. un 2. punkta piemērošanai, ņemot vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus un saistītās kvalitātes sertifikācijas shēmas.

4.Dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā valsts noteikumus, kuros papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem noteic vēl citus nosacījumus par minētajos punktos minēto apzīmējumu izmantošanu. Šādi noteikumi neaizliedz, neierobežo un nekavē minētajos punktos minēto apzīmējumu izmantošanu attiecībā uz produktiem, ko citā dalībvalstī likumīgi ražo vai tirgo ar minētajos punktos minētajiem apzīmējumiem.

5.Šis pants neskar Regulā (ES) Nr. 1169/2011 izklāstītos noteikumus.”;

4)regulas 148. pantu aizstāj ar šādu:

“148. pants

Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē

1.Par piegādēm Savienībā, kurās lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas, vai ražotāju organizāciju apvienības pārstrādātājiem, savācējiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem piegādā pienu un piena produktus, ir jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam starp minētajām pusēm.

Pirmajā daļā minēto pienākumu piemēro tikai attiecībā uz sekojošo:a) lauksaimniekiem, kuri savās saimniecībās ražo svaigpienu vai pārstrādā savā saimniecībā saražoto svaigpienu pienā un piena produktos;b) lauksaimnieku apvienībām, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas pārstrādā vai tirgo a) apakšpunktā minētos produktus.

Šāds rakstiskais līgums atbilst 4. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc apspriešanās ar attiecīgajiem lauksaimnieku pārstāvjiem vai pārstāvjiem no starpnozaru organizācijām, kuras atzītas saskaņā ar 163. panta 1. punktu, dalībvalstis var nolemt, ka šā panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punkta otrajā ievilkumā minēto rādītāju, indeksu vai galīgās cenas aprēķināšanas metožu iekļaušana nav obligāta un ka uz piegādi neattiecas 4. punkta c) apakšpunkta iii) punkta prasības attiecībā uz pārskatīšanas klauzulu, ja paredzamības, pārredzamības un cenu pārneses ietekmi uz attiecīgo pienu vai piena produktiem var panākt citādi, vai ka pienākums iekļaut šā panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punkta otrajā ievilkumā un šā panta 4. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minētos elementus attiecībā uz pārskatīšanas klauzulu nebūtu piemērots vai samērīgs minētajiem produktiem citu pamatotu iemeslu dēļ.

Šajā pantā “savācējs” ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai citam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem tiek nodotas īpašumtiesības uz svaigpienu.

2.Dalībvalstis var arī nolemt, ka:a)par piena un piena produktu piegādi, ko veic vai saņem dalībnieki, uz kuriem neattiecas 1. punkts, ir jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam;b)▌ rakstisks piedāvājums slēgt līgumu par piena un piena produktu piegādi ir obligāts.

Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem rakstiskajiem līgumu piedāvājumiem attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka šādu piedāvājumu izsaka vai nu piena un piena produktu pirmie pircēji vai lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija, vai ražotāju organizāciju apvienība.

Līgumi, kas minēti šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, vai līguma piedāvājumi, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilst 4. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām pusēm ir pieejama mediācija vai salīdzināmi mehānismi, tostarp esošie mehānismi. Šādi mehānismi ir brīvprātīgi līgumslēdzējām pusēm un objektīvi lai aptvertu gadījumus, kad nav savstarpēji pieņemama līguma, kas minēts 1. un 2. punktā, vai - ja ir līgums, kas minēts 1. un 2. punktā, - lai pārskatītu minēto līgumu. Minētajos mehānismos var tikt iekļauti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Dalībvalstis informē Komisiju par šā punkta pirmajā daļā minētajiem ▌mehānismiem, kas pieejami to teritorijā.

4.Līgums vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 2. punktā:a)tiek sagatavots pirms piegādes;b)tiek sagatavots rakstiski, tostarp elektroniskā formā; unc)ietver jo īpaši šādus elementus:i)par piegādātajiem produktiem maksājamā cena, kas:—ir nemainīga un noteikta līgumā; vai—tiek aprēķināta, kombinējot dažādus līgumā noteiktus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo izmaiņas tirgus apstākļos un izmaiņas attiecīgajos ražošanas izmaksu elementos, kas ietekmē lauksaimnieku atalgojumu, piegādātos daudzumus un piegādātā piena vai piena produktu kvalitāti vai sastāvu; šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt rādītājus, ko var publicēt tiešsaistē izmantošanai līgumos, saskaņā ar ▌ objektīviem kritērijiem, kuri balstīti uz pētījumiem, kas veikti attiecībā uz ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi, vai ņemot vērā objektīvus datus no tādiem avotiem kā starpnozaru organizācijas, ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centrs vai jebkādus attiecīgus objektīvus datus, kas ir pieejami. Līgumu puses var atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkādiem citiem rādītājiem;ii)piegādājamā svaigpiena apjoms vai piegādājamā piena vai piena produktu kvalitāte un daudzums, un šādu piegāžu grafiks;iii)līguma ilgums, kas var būt noteikts ilgums vai arī nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulu, un, ja līguma minimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus, pārskatīšanas klauzula, ko var iedarbināt lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija, vai ražotāju organizāciju apvienība;iv)informācija par samaksas termiņiem un procedūrām, tostarp par jebkādu tādu samazinājumu piemērošanu, par kuriem puses ir vienojušās;v)piena vai piena produktu savākšanas vai piegādes kārtība; unvi)noteikumi, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

5.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav nepieciešams šādos gadījumos:a)ražotāju organizācijas vai kooperatīva biedrs attiecīgo pienu vai piena produktus piegādā ražotāju organizācijai vai kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ar noteikumu, ka minētās ražotāju organizācijas vai kooperatīva statūtos vai minētajos statūtos paredzētos vai no ▌tiem izrietošos noteikumos un lēmumos ir paredzēti iepriekš zināmi, pārredzami un demokrātiski pieņemti noteikumi par metodēm minēto biedru piegādātā piena vai piena produktu cenas noteikšanai, ņemot vērā ietekmi uz lauksaimnieku atalgojumu, un maksājumu termiņi un procedūras;b)piegādi veic bez maksas vai ar mērķi atbrīvoties no piena vai piena produktiem, kas pārdošanai vairs nav derīgi.

6.Dalībvalstis var nolemt, ka rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav nepieciešams vienā vai vairākos šādos gadījumos:a) pirmais piena vai piena produktu pircējs ir mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju nozīmē;b)piegādes vai piegāžu, par ko puses vienojušās, kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto maksimālo robežu, kas nevar būt lielāka par 10 000 EUR;c) līguma noslēgšana un samaksa par pienu vai piena produktiem notiek piegādes brīdī;d)piegāde aptver pienu un piena produktus, ko ietekmē sezonālas piedāvājuma vai pieprasījuma svārstības vai kas ir ātrbojīgi; vaie)piegāde aptver pienu vai piena produktus, ko pārdod, piekopjot tradicionālu vai ierastu pārdošanas praksi.

▌

7.Ja, ievērojot 5. punkta b) apakšpunktu vai 6. punktu, rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav nepieciešams, lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija, vai ražotāju organizāciju apvienība tomēr var pieprasīt, lai par jebkādu piena vai piena produktu piegādi pārstrādātājam, izplatītājam, mazumtirgotājam vai savācējam starp pusēm tiktu noslēgts rakstisks līgums vai izteikts rakstisks līguma piedāvājums. Šāds līgums vai līguma piedāvājums atbilst 4. punktā un 8. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.Puses sarunās brīvi apspriež visus elementus – to vidū 4. punkta c) apakšpunktā minētos elementus un to komponentus –, kas iekļaujami piena vai piena produktu piegādes līgumos, kurus lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas, vai ražotāju organizāciju apvienības noslēdz ar savācējiem, pārstrādātājiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem.

Dalībvalstis var noteikt vienu vai vairākus šādus elementus:a)attiecībā uz 1. punktā minētajiem rakstiskajiem līgumiem:i)pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto piena vai piena produktu daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi;ii)minimālo ilgumu, kam jābūt vismaz sešiem mēnešiem un kas nedrīkst traucēt iekšējā tirgus pienācīgai darbībai;b)attiecībā uz 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem rakstiskajiem līgumu piedāvājumiem – pienākumu, ka rakstiskajā līguma piedāvājumā iekļauj līguma minimālo ilgumu, kāds noteikts valsts tiesību aktos, bet kuram jābūt vismaz sešiem mēnešiem un kurš netraucē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

Lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas, vai ražotāju organizāciju apvienības var rakstiski atteikties no minimālā ilguma, ko noteikušas dalībvalstis, ievērojot otro daļu.

9.Dalībvalstis var pieprasīt, lai piena vai piena produktu pircējs reģistrē 1. punktā minētos rakstiskos līgumus par attiecīgā piena vai piena produktu piegādi savācējam, pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ko veic lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija, vai ražotāju organizāciju apvienība.

10.Dalībvalstis, kas izmanto 1., 2., 6., 8. un 9. punktā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai, kā minētās iespējas tiek piemērotas.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem noteic pasākumus, kas vajadzīgi šā panta 4. un 5. punkta vienādai piemērošanai, un pasākumus, kas attiecas uz paziņojumiem, kuri dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta 10. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

5) regulas 149. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) ar noteikumu, ka – attiecībā uz konkrētu ražotāju organizāciju – ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:i)svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 7 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma;ii)svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kas tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 36 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma; uniii)svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kas tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 36 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;”;

6)regulas 152. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu groza šādi:i)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā ▌ , un ko saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu kontrolē biedri, kas ir lauksaimnieki, kuri ražo zemkopības vai lopkopības lauksaimniecības produktus; Atzīšanu var piešķirt vienā vai vairākās konkrētās nozarēs, kas uzskaitītas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka ražotāju organizācija atbilst to visu atzīšanas nosacījumiem;

Dalībvalstis var nolemt, ka šajā punktā minēto kontroli var īstenot lauksaimnieku apvienības, kas ražo zemkopības vai lopkopības lauksaimniecības produktus, ar noteikumu, ka šīs apvienības kontrolē minētie lauksaimnieki;”;

ii)punkta b) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“b) ir izveidotas pēc lauksaimnieku, kas ražo zemkopības vai lopkopības lauksaimniecības produktus, iniciatīvas un veic vismaz vienu no šādām darbībām:”; ▌

iii)punkta c) apakšpunkta vi) punktu aizstāj ar šādu:

“vi) veicināt ražošanas standartu izmantošanu un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanā, uzlabot produktu kvalitāti, izstrādāt produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai valsts kvalitātes zīmi un īstenot iniciatīvas, kas veicina īsas piegādes ķēdes vai 88.a pantā minēto fakultatīvo apzīmējumu izmantošanu;”;

b)panta 1.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.a Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vai ražotāju organizācija, tostarp kooperatīvs vai jebkura cita līdzvērtīga tiesiskā forma, kas atzīta valsts tiesību aktos, kura ir iesniegusi atzīšanas pieteikumu un kuru dalībvalsts vēl nav atzinusi par ražotāju organizāciju, ar noteikumu, ka tā atbilst šā panta 1. punktā un šīs regulas 154. pantā izklāstītajām prasībām, savu biedru vārdā attiecībā uz to kopējo produkciju vai tās daļu var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumiem. Šāda ražotāju organizācija var izmantot minēto atkāpi šīs regulas 154. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktajā laikposmā vai, ja dalībvalsts līdz minētā laikposma beigām nav pieņēmusi lēmumu par atzīšanas pieprasījumu, piecu gadu laikposmā no atzīšanas pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav nolēmusi atteikt atzīšanu.”;

c)panta 1.b punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja saskaņā ar 156. panta 1. punktu atzīta ražotāju organizāciju apvienība neatbilst šā panta 1.a punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, bet tās biedri atbilst minētajiem nosacījumiem, tā var arī veikt šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minētās darbības ar noteikumu, ka:a)tās biedri ir atzīti saskaņā ar šā panta 1. punktu;b)tās biedri nav citas atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minētās darbības; un

▌c)šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minēto darbību aptvertā produkta apjoms nepārsniedz 36 % no minētā produkta kopējā valsts ražošanas apjoma attiecīgajā dalībvalstī.”;

7)regulas 153. pantu groza šādi:a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedriem saistībā ar jebkuru konkrētu saimniecības produktu, ja attiecīgais produkts attiecas uz produktiem, kas ir pietiekami atšķirīgi, jo īpaši, pamatojoties uz to īpašībām vai paredzēto galīgo izmantojumu;

tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no šī nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos.”;

b)panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) noteikumus, kuri ļauj tās biedriem, kas ir lauksaimnieki, kuri ražo zemkopības vai lopkopības lauksaimniecības produktus, demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu;”; ▌

c)panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

“2.a Ražotāju organizācijas statūtos var paredzēt iespēju biedriem tieši kontaktēties ar pircējiem ar noteikumu, ka šāds tiešs kontakts neapdraud mērķus, ko tiecas sasniegt ražotāju organizācija, tostarp piedāvājuma koncentrēšanu un produktu laišanu tirgū, ko veic ražotāju organizācija. Piedāvājuma koncentrēšanu un produktu laišanu tirgū uzskata par nodrošinātu, ja par būtiskiem pārdošanas elementiem, piemēram, cenu, kvalitāti un apjomu, sarunas risina un tos nosaka ražotāju organizācija. Ražotāju organizācijas statūtos, kas ļauj biedriem tieši kontaktēties ar pircējiem, var būt iekļauti iekšējās kontroles un profilakses mehānismi, lai nodrošinātu, ka šāds kontakts negatīvi neietekmē ražotāju organizācijas mērķus, tostarp piedāvājuma koncentrāciju.”;

d)panta 3. punktu svītro.8)regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“xvii) veicināt 88.a pantā minēto fakultatīvo apzīmējumu izmantošanu.”;

9)regulas 168. pantu aizstāj ar šādu:

“168. pants

Līgumattiecības

1.Par piegādēm Savienībā, kurās lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas, vai ražotāju organizāciju apvienības pārstrādātājiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem piegādā 1. panta 2. punktā minēto nozaru lauksaimniecības produktus, izņemot pienu un piena produktus un cukuru, ir noslēgts rakstisks līgums starp attiecīgajām pusēm.

Pirmajā daļā minētais pienākums attiecas tikai uz sekojošo:a) lauksaimniekiem, kuri ražo zemkopības vai lopkopības produktus vai pārstrādā šādus produktus, kas ražoti viņu saimniecībās; b) lauksaimnieku apvienībām, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas pārstrādā vai tirgo a) apakšpunktā minētos produktus.

Šāds rakstisks līgums atbilst 4. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Attiecībā uz rakstiskiem līguma piedāvājumiem, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka šādu piedāvājumu ir jāizsaka vai nu lauksaimniecības produktu pirmie pircēji vai lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija, vai ražotāju organizāciju apvienība.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām pusēm ir pieejama mediācija vai salīdzināmi mehānismi, tostarp esošie mehānismi. Šādi mehānismi ir brīvprātīgi līgumslēdzējām pusēm un objektīvi, lai aptvertu gadījumus, kad nav 1. un 2. punktā minētā savstarpēji pieņemama līguma, vai, ja ir 1. un 2. punktā minētais savstarpēji pieņemams līgums, lai pārskatītu minēto līgumu. Minētajos mehānismos var tikt iekļauti lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Dalībvalstis informē Komisiju par šā punkta pirmajā daļā minētajiem ▌mehānismiem, kas pieejami to teritorijā.

4.Līgums vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 2. punktā:a)tiek sagatavots pirms piegādes,b)tiek sagatavots rakstiski, tostarp elektroniskā formā, unc)ietver jo īpaši šādus elementus:i)par piegādātajiem produktiem maksājamā cena, kas:—ir nemainīgs un noteikts līgumā; vai—tiek aprēķināta, kombinējot dažādus līgumā noteiktus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo izmaiņas tirgus apstākļos un izmaiņas attiecīgajos ražošanas izmaksu elementos, kas ietekmē lauksaimnieku atalgojumu, piegādātos daudzumus un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu; šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt rādītājus, ko var publicēt tiešsaistē izmantošanai līgumos saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir pētījumi, kas veikti par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi, vai ņemot vērā objektīvus datus no tādiem avotiem kā starpnozaru organizācijas, ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centrs vai jebkādus citus attiecīgus objektīvus datus, kas ir pieejami; līgumu puses var atsaukties uz minētajiem rādītājiem vai uz jebkādiem citiem rādītājiem, ko tās uzskata par būtiskiem;ii)attiecīgo lauksaimniecības produktu daudzumu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku;iii)līguma darbības ilgumu, kas var būt noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām, un, ja līgumu minimālais ilgums pārsniedz divpadsmit mēnešus, pārskatīšanas klauzulu, ko var iedarbināt ▌ lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība;iv)informācija par samaksas termiņiem un procedūrām, tostarp par jebkādu tādu samazinājumu piemērošanu, par kuriem puses ir vienojušās;v)pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei; unvi)noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

5.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav obligāts šādos gadījumos:a)ražotāju organizācijas vai kooperatīva biedrs attiecīgos lauksaimniecības produktus piegādā ražotāju organizācijai vai kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ar noteikumu, ka minētās ražotāju organizācijas vai kooperatīva statūtos vai minētajos statūtos paredzētos vai no ▌tiem izrietošos noteikumos un lēmumos ir paredzēti iepriekš zināmi, pārredzami un demokrātiski pieņemti noteikumi par metodēm minēto biedru piegādāto produktu cenas noteikšanai, ņemot vērā ietekmi uz lauksaimnieku atalgojumu, un maksājumu termiņi un procedūras;b)piegādi veic bez maksas vai ar mērķi atbrīvoties no lauksaimniecības produktiem, kas pārdošanai vairs nav derīgi.

6.Dalībvalstis var nolemt, ka rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav obligāts vienā vai vairākos šādos gadījumos:a) pirmais lauksaimniecības produktu pircējs ir mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK 1 nozīmē;b)piegādes vai piegāžu, par ko puses vienojušās, kopējā vērtība nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto maksimālo robežu, ▌kas nevar būt lielāka par 10 000 EUR;c) attiecīgo lauksaimniecības produktu piegāde un samaksa par tiem notiek vienlaicīgi vai attaisnojošu iemeslu dēļ ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā;d)piegāde aptver lauksaimniecības produktus, ko ietekmē sezonālas piedāvājuma vai pieprasījuma svārstības vai kas ir ātrbojīgi;e)piegāde aptver lauksaimniecības produktus, ko pārdod, piekopjot tradicionālu vai ierastu pārdošanas praksi;f) piegāde aptver lauksaimniecības produktus, par kuriem dalībvalsts pēc apspriešanās ar attiecīgajiem lauksaimnieku vai starpnozaru organizāciju pārstāvjiem, kas atzīti attiecīgajās nozarēs saskaņā ar 158. panta 1. punktu, uzskata, ka attiecībā uz minētajiem produktiem ir panākta paredzamības, pārredzamības un cenu pārneses ietekme, ko cenšas panākt ar šā panta 1. un 4. punktu, vai ka pienākums slēgt rakstiskus līgumus vai rakstiskus līgumu piedāvājumus nebūtu piemērots vai samērīgs minētajiem produktiem citu pamatotu iemeslu dēļ.

7.Ja atbilstīgi 5. punkta b) apakšpunktam vai 6. punktam rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav obligāts, lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība tomēr var prasīt, lai par ikvienu lauksaimniecības produktu piegādi pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam tiktu noslēgts rakstisks līgums starp pusēm vai izteikts rakstisks līguma piedāvājums. Šāds līgums vai līguma piedāvājums atbilst 4. punktā un 8. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.Puses sarunās brīvi apspriež visus elementus – to vidū 4. punkta c) apakšpunkta elementus un to komponentus –, kas iekļaujami lauksaimniecības produktu piegādes līgumos, kurus lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības noslēdz ar pārstrādātājiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem.

Dalībvalstis var noteikt vienu vai vairākus šādus elementus:a)attiecībā uz 1. punktā minētajiem rakstiskajiem līgumiem:i)pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto lauksaimniecības produktu daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi;ii)minimālo ilgumu, kam ir jābūt vismaz sešiem mēnešiem un kas nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai;b)attiecībā uz 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem rakstiskajiem līgumu piedāvājumiem – pienākumu, ka rakstiskajā līguma piedāvājumā iekļauj līguma minimālo ilgumu, kas šajā nolūkā noteikts valsts tiesību aktos; bet kurš ir vismaz seši mēneši un kurš nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

Lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, vai ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības var rakstiski atteikties no minimālā ilguma, ko noteikušas dalībvalstis, ievērojot otro daļu.

9.Dalībvalstis var pieprasīt, lai lauksaimniecības produktu pircējs reģistrē 1. punktā minētos rakstiskos līgumus par attiecīgo lauksaimniecības produktu piegādi pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ko veic lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība.

10.Dalībvalstis, kas izmanto 2., 6., 8. un 9. punktā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai, kā minētās iespējas tiek piemērotas.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem noteic pasākumus, kas vajadzīgi šā panta 4. un 5. punkta vienādai piemērošanai, un pasākumus, kas attiecas uz paziņojumiem, kuri dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta 10. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.”;

10)regulas 210.a pantu groza šādi:a)panta 3. punktu groza šādi:i)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vides mērķi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; ilgtspējīga ainavu, ūdens resursu un augsnes izmantošana un aizsardzība, tostarp ar apūdeņošanas sistēmām; pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp pārtikas atkritumu samazināšana un kūtsmēslu barības vielu reciklēšana organiskajos mēslošanas līdzekļos vai enerģijas ražošanā; un piesārņojuma novēršana un kontrole kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;”;

ii) pievieno šādus punktus:

“d) atbalsts to mazo lauku saimniecību ekonomiskajai dzīvotspējai, kuras paļaujas galvenokārt uz ģimenes darbaspēku un kuru standarta produkcija, kā definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/2009 2. panta 8) punktā*, nepārsniedz 100 000 EUR;e)gados jaunu ražotāju piesaistīšana lauksaimniecības produktu ražošanai un viņu atbalstīšana; vaif)darba un drošības apstākļu uzlabošana lauksaimniecības un pārstrādes darbībās.

_____________

* Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1217/oj).”;

b)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 1. punktā minētie ražotāji no 2023. gada 8. decembra var lūgt Komisiju sniegt atzinumu par 1. punktā minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību attiecībā uz tādu ilgtspējas standartu īstenošanu, kuru mērķis ir palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus no 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem.

Šā panta 1. punktā minētie ražotāji no ... [divi gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] var lūgt Komisiju sniegt atzinumu par 1. punktā minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību attiecībā uz tādu ilgtspējas standartu īstenošanu, kuru mērķis ir palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus no 3. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem.

Komisija savu atzinumu lūguma iesniedzējam nosūta četru mēnešu laikā pēc pilnīga lūguma saņemšanas.

Ja Komisija jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas konstatē, ka šā panta 1., 3. un 7. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, tā paziņo, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotajai darbībai turpmāk piemēro LESD 101. panta 1. punktu, un attiecīgi informē ražotājus.

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja lūguma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.”;

▌11)regulas 222. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Būtiskas tirgu nelīdzsvarotības periodos Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem noteic, ka LESD 101. panta 1. punkts nav piemērojams lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minētas šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka šādi nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt attiecīgo nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:a)savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;

▌b)pārveidošana un pārstrāde;c)privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;d)kopīgi veicināšanas pasākumi;e)nolīgumi par kvalitātes prasībām;f)kopīgs tādu ielaidresursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitīgo organismu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu ielaidresursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;g)ražošanas pagaidu plānošana, kurā ņem vērā ražošanas cikla specifiku.

Ja Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tā var nolemt attiecīgajām dalībvalstīm darīt pieejamu Savienības atbalstu no Regulas (ES) 2021/2116 16. pantā minētās lauksaimniecības rezerves. Šāds finansiālais atbalsts sagādā līdzekļus, kas vajadzīgi, lai attiecīgie tirgus dalībnieki varētu minētos nolīgumus un lēmumus īstenot bez kavēšanās.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuri precizē šā punkta pirmajā daļā minētās atkāpes tvērumu, un atbilstīgi 3. punktam – laikposmu, kurā atkāpe piemērojama, kā arī attiecīgā gadījumā lauksaimniecības rezerves summu, kas attiecīgajai dalībvalstij iedalāma saskaņā ar šā punkta otro daļu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

12) regulas 222.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija var lemt, kurām no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām lauksaimniecības nozarēm tiks izveidoti Savienības tirgus novērošanas centri. Komisija var minētajos novērošanas centros īpaši nošķirt bioloģisko ražošanu no pārējās.”;

▌13) VII pielikumā iekļauj šādu daļu:

“Ia DAĻA

Gaļas un gaļas produktu apzīmējumi

1.Šajā daļā “gaļa” ir dzīvnieka ēdamās daļas, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

2.Šajā daļā “gaļas produkti” ir produkti, kuri iegūti no gaļas, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no gaļas sastāvdaļām. Šis neskar apzīmējuma “gaļa” izmantošanu attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par kopīgo tirgus organizāciju zvejas un akvakultūras produktu jomā.

3.Attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā, kā arī pārtikas produktiem, kas nav uzskaitīti minētajā pielikumā, izņemot produktus, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju, un citus produktus, kas uzskaitīti deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šīs regulas 78. panta 3. punkta otro daļu, apzīmējumu “gaļa” un tālāk norādītos apzīmējumus visos tirdzniecības posmos rezervē gaļas produktiem un produktiem, kuru nosaukumā šie apzīmējumi lietoti saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu dzīvnieku sugas, no kurām lauksaimniecības produkts ir iegūts:a)liellopu gaļa;b)teļa gaļa;c)cūkgaļa;d)mājputnu gaļa;e)vistas gaļa;f)tītara gaļa;g)pīles gaļa;h)zoss gaļa;i)jēra gaļa;j)auna vai aitas gaļa;k)aitas gaļa;l)kazas gaļa;m)stilbiņš;n)fileja;o)muguras daļas steiks;p)sānu gabals;q)muguras gabals;r)ribas;s)plecs;t)stilbs;u)kakla karbonāde ar kaulu;v)spārns;w)krūtiņa;x)augšstilbs;y)krūšu gabals;z)starpribu gabals (antrekots);aa)T-kaula steiks;ab)gurna daļas steiks;ac)bekons;ad)steiks;ae)aknas.

4.Konkrētāk, apzīmējumu “gaļa” un šīs daļas 3. punktā uzskaitītos apzīmējumus neizmanto, lai apzīmētu pārtiku, kas sastāv, ir izdalīta vai ražota no dzīvnieku, augu, mikroorganismu, sēņu vai aļģu šūnu vai audu kultūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283* nozīmē.

5.apzīmējumu “gaļa” un 3. punktā uzskaitītos apzīmējumus var izmantot kopā, lai apzīmētu gaļas produktus. Tos var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas gaļas sastāvdaļas vietu un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido gaļa.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/2283/oj).”;

14)regulas X pielikumu groza šādi:a)pielikuma I punkta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Piegādes līgumus par konkrētu cukurbiešu daudzumu sagatavo rakstiski pirms piegādes.

2.Piegādes līgumu ilgums var būt vairāki gadi. Ja līgumu minimālais ilgums pārsniedz divpadsmit mēnešus, līgumā iekļauj pārskatīšanas klauzulu, ko var iedarbināt lauksaimnieks, tostarp lauksaimnieku apvienība, vai ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība.”;

b)pielikuma II punkta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Cenu aprēķina, kombinējot dažādus līgumā noteiktus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo izmaiņas tirgus apstākļos un izmaiņas attiecīgajos ražošanas izmaksu elementos, kas ietekmē lauksaimnieku atalgojumu, piegādātos daudzumus un piegādāto cukurbiešu kvalitāti vai sastāvu. Minētajā nolūkā dalībvalstis var noteikt rādītājus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir pētījumi, kas veikti par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi, vai ņemot vērā objektīvus datus no tādiem avotiem kā starpnozaru organizācijas, ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centrs (AFCO) vai jebkādus citus attiecīgus objektīvus datus, kas ir pieejami. Minētos rādītājus var publicēt tiešsaistē izmantošanai līgumos. Līgumu puses var atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkādiem citiem rādītājiem. ▌ ”;

c)pielikuma III punktam pievieno šādu daļu:

“Piegādes līgumos iekļauj noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.”;

d)pielikumā iekļauj šādu punktu:

“IXa PUNKTS

“Dalībvalstis var pieprasīt, lai cukura ražošanas uzņēmums rakstveida piegādes līgumus reģistrētu pirms cukurbiešu piegādes.”.

2. pantsGrozījumi Regulā (ES) 2021/2115Regulu (ES) 2021/2115 groza šādi:1)regulas 52. pantu groza šādi:a) panta 3. punktu groza šādi:i)e) punktu aizstāj ar šādu:

“e) ražotāju organizācijas laiž tirgū mazāk nekā 20 % no dalībvalsts augļu un dārzeņu produkcijas; minēto tirdzniecības likmi aprēķina katram darbības programmas darbības gadam, augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, ko attiecīgajā dalībvalstī ieguvušas un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas pārdevušas laikposmā, kurš atbilst atsauces periodam ( pārdotās produkcijas vērtība) noteikts uz 45. panta c) punkta pamata pieņemtajos deleģētajos aktos, dalot ar minētajā dalībvalstī tajā pašā laikposmā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību;”;

ii)▌pantam pievieno šādu punktu:

“i) ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība īsteno darbības programmu dalībvalstī, kurā augļu un dārzeņu nozares ražotāju pašorganizācijas pakāpe trīs secīgus gadus pirms darbības programmas īstenošanas ir bijusi mazāka par 10 %; pašorganizācijas pakāpi aprēķina kā tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, ▌kuru attiecīgajā dalībvalstī ieguvušas un tirgū laidušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības trīs secīgus gadus pirms attiecīgās darbības programmas īstenošanas, dalot ar minētajā dalībvalstī tajā pašā laikposmā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību;”;

b)pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 70 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta a), b) vai c) punktā minētajiem mērķiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:a)izdevumi ir saistīti ar 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, kuras veikuši gados jauni lauksaimnieki vai jaunpienācēji, kas pirmo reizi pievienojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītai ražotāju organizācijai;b)šā punkta a) apakšpunktā minētās investīcijas šādu gados jauno lauksaimnieku vai tajā minēto jaunpienācēju telpās un objektos tiek veiktas viņu pirmās darbības programmas satvarā vai trīs gadu laikā pēc dienas, kad minētie gados jaunie lauksaimnieki vai jaunpienācēji pievienojās ražotāju organizācijai.”; ▌

c)pantam pievieno šādu punktu:

“7. ▌ Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 70 % no faktiskajiem izdevumiem, kas attiecīgajā gadā radušies saistībā ar darbības programmām, kuras īsteno ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un kuras minētajā gadā ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, augu slimības vai kaitīgo organismu invāzijas, kas jānosaka dalībvalstīm, ar noteikumu, ka palielinājumu piešķir tikai tad, ja zaudējumi pārsniedz robežvērtību vismaz 30 % apmērā no ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. ▌”;

2)regulas 62. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Šā panta 2. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 70 % no faktiskajiem izdevumiem, kas attiecīgajā gadā radušies saistībā ar darbības programmām, kuras īsteno ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un kuras minētajā gadā ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, augu slimības vai kaitīgo organismu invāzijas, kas jānosaka dalībvalstīm, ar noteikumu, ka palielinājumu piešķir tikai tad, ja zaudējumi pārsniedz robežvērtību vismaz 30 % apmērā no ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.";

3)regulas 65. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e) 70 % no faktiskajiem izdevumiem, kas attiecīgajā gadā radušies saistībā ar darbības programmām, kuras īsteno ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un kuras minētajā gadā ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, augu slimības vai kaitīgo organismu invāzijas, kas jānosaka dalībvalstīm, ar noteikumu, ka palielinājumu piešķir tikai tad, ja zaudējumi pārsniedz robežvērtību vismaz 30 % apmērā no ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.”;

4)regulas 68. pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a Šīs regulas 52. panta 3. punkta a) līdz d) un f), g) un h) apakšpunktu un 52. panta 5.a un 7. punktu piemēro mutatis mutandis.”;

5)regulas 88. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. No 2025. gada 1. janvāra dalībvalstis, saskaņā ar 119. pantu pieprasot grozīt to KLP stratēģiskos plānus, var savus šā panta 6. punktā minētos lēmumus pārskatīt un var nolemt līdz 6 % no V pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem, kuri paredzēti tiešajiem maksājumiem un no kuriem attiecīgā gadījumā atskaitīti VIII pielikumā noteiktie piešķīrumi par kokvilnu, izmantot III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā minētajiem intervenču veidiem citās nozarēs.

Summu, kura atbilst šā punkta pirmajā daļā minētajai procentuālajai daļai no dalībvalstu piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem, un kuru konkrētā finanšu gadā izmanto intervenču veidiem citās nozarēs, uzskata par dalībvalstu piešķīrumiem, kas finanšu gadā atvēlēti intervenču veidiem citās nozarēs.”.