1.atzinīgi vērtē pārstrādātās regulas pieņemšanu kā svarīgu soli ceļā uz Eiropas politisko partiju un fondu tiesiskā regulējuma modernizāciju un demokrātiskās integritātes stiprināšanu ES līmenī;

2.norāda, ka regula ir uzlabojusi juridisko skaidrību vairākās jomās, jo īpaši attiecībā uz kopīgām Eiropas politiskajām darbībām, pārredzamības prasībām un aizsardzības pasākumiem pret ārvalstu iejaukšanos;

3.tomēr uzsver, ka līdzšinējā pieredze un dati par pārstrādātās regulas īstenošanu joprojām ir ierobežoti un ka padziļinātu un horizontālu novērtējumu var veikt tikai vēlākā posmā; norāda, ka tūlīt pēc regulas stāšanās spēkā ir radušās neparedzētas politikas problēmas, jo īpaši attiecībā uz politisko fondu finansēšanu, un tādēļ tomēr ir jāveic steidzami pasākumi;

4.ar bažām norāda uz fondu ziņojumiem par nesamērīgu regulatīvo slogu un apņemas turpināt izmeklēt šo jautājumu un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar to gaidāmajā sistemātiskajā novērtējumā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir efektīvi un samērīgi korektīvie pasākumi kā instruments, lai nodrošinātu atbilstību regulai, un apņemas pārskatīt šo pasākumu izmantošanu nesenajā praksē;

5.norāda uz juridisko nenoteiktību un darbības ierobežojumiem, ar kuriem joprojām saskaras Eiropas politiskie fondi, jo īpaši attiecībā uz attiecināmo izmaksu klasifikāciju, un uzskata, ka šie jautājumi ir savlaicīgi jāprecizē;

6.atkārtoti norāda, ka Eiropas politiskie fondi pilda atsevišķu institucionālu lomu saskaņā ar Līgumiem, veicinot Eiropas politisko izpratni, atbalstot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un stiprinot demokrātisko kultūru un pilsonisko līdzdalību visā ES;

7.vērš uzmanību uz arvien nestabilāko ģeopolitisko un tehnoloģisko vidi kopš Komisijas 2021. gada priekšlikuma par Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 pārstrādāšanu4 Komisijas 2021. gada 25. novembra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2021)0734). publicēšanas, ko raksturo paaugstināta drošības spriedze, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos un paātrināta sociālekonomiskā pārveide; uzsver, ka šīs norises palielina ilgtermiņa politikas plānošanas, demokrātiskas izglītības un pārrobežu dialoga nozīmi, kurā Eiropas politiskie fondi sniedz īpašu ieguldījumu;

8.norāda, ka Eiropas politiskajiem fondiem, ņemot vērā to pienākumu paplašināšanos, ir vajadzīgi nepieciešamie finanšu instrumenti un atbilstoši un stabili resursi, lai tie varētu pilnībā uzņemties savu institucionālo lomu, pamatojoties uz uzlabojumiem, kas ieviesti ar regulu;

9.uzsver, ka ir jānodrošina, lai Eiropas politiskajiem fondiem būtu stabils tiesiskais regulējums un finansiāla drošība; apņemas sadarboties ar fondiem, lai pēc iespējas sniegtu šo drošību pašreizējā satvarā, jo īpaši pārskatot veidu, kādā fondus finansiāli atbalsta to dalīborganizācijas; norāda, ka regula neaizliedz elastīgu un uz līdzdalību balstītu dalības maksas modeli, ar kura palīdzību dalīborganizācijas sniedz ieguldījumu, pamatojoties uz to iesaistes līmeni kopīgās darbībās; uzsver, ka kopīgajām darbībām arī turpmāk vajadzētu būt budžeta ziņā neitrālām un nevajadzētu radīt fondiem ienākumus, kas pārsniedz faktiskās izmaksas;

10.mudina Eiropas politiskos fondus maksimāli palielināt pašreizējās sistēmas finansiālās iespējas; uzsver, ka Eiropas politisko fondu finansēšana no Eiropas politisko partiju pašu resursiem pašlaik ir atļauta saskaņā ar pašreizējās regulas 2. panta 10. punktu; aicina gan Eiropas politiskās partijas, gan fondus noslēgt sadarbības nolīgumus, saskaņā ar kuriem fondi saņem kompensāciju no partijām par to ieguldījumu jebkurā kopīgā darbā, ņemot vērā to atšķirīgās attiecīgās lomas saskaņā ar Līgumiem;

11.turklāt uzsver, ka regula neaizliedz valstu fondiem, kas nav politiskie fondi, kļūt par Eiropas politisko fondu biedriem un veikt dalības iemaksas tajos;

12.uzskata, ka pašreizējās regulas 25. pantu varētu padarīt skaidrāku, lai skaidri apstiprinātu, ka dalības maksu var iekasēt no dalīborganizācijām par to iesaistīšanos Eiropas politiskā fonda organizētajos pasākumos;

13.norāda, ka dalības iemaksu definīcijas stingra piemērošana, finansiālais un administratīvais spiediens papildināt dotācijas no ES budžeta ar pašu radītiem resursiem, noteikumi, kas piemērojami kopīgām Eiropas politiskajām darbībām ar biedru fondiem, un ES finansējuma vispārējais līmenis ierobežo Eiropas politisko fondu finansiālo autonomiju un ilgtspēju, jo īpaši ņemot vērā to pieaugošo atbildību, un uzsver, ka ilgtspējīgs finansēšanas satvars ir būtisks, lai saglabātu to neatkarību un novērstu nepamatotu privāto ietekmi;

14.uzsver, ka pašu resursu dažādošanas ietvaros Eiropas politiskajiem fondiem ir atļauts saņemt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām līdz 18 000 EUR apmērā gadā no viena līdzekļu devēja; uzskata, ka šo ziedojumu maksimālo apjomu varētu palielināt, lai Eiropas politiskajiem fondiem nodrošinātu lielāku elastību;

15.mudina Iestādi sadarbībā ar Komisiju turpināt un pilnveidot dialogu ar valstu kompetentajām iestādēm, lai palielinātu informētību par valstu finansēšanas sistēmu ietekmi uz Eiropas politisko fondu darbību un apzinātu praktiskus risinājumus, kuru mērķis ir izvairīties no neparedzētiem ierobežojumiem to finansiālajai ilgtspējai;

16.ierosina izveidot vienotu tiešsaistes ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu attiecībā uz ES finansējumu, ziedojumiem un iemaksām Eiropas politiskajiem fondiem, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību iedzīvotājiem, uzlabotu atbilstības uzraudzību un samazinātu ziņojošo struktūru administratīvo un atbilstības nodrošināšanas slogu;

17.atzīst Eiropas politisko fondu centienus dažādot un stabilizēt savus finansējuma avotus saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un mudina turpināt līdzsvaroti un pārredzami izmantot pieejamos pašu resursu mehānismus;

18.aicina Komisiju mērķtiecīgi pārskatīt finansēšanas noteikumus, kas saskaņā ar regulu piemērojami Eiropas politiskajiem fondiem, pamatojoties uz šā ziņojuma konstatējumiem un pieredzi, kas gūta kopš pārstrādātās regulas stāšanās spēkā;

19.aicina Komisiju pārskatīt, vai kāds valsts tiesiskais regulējums vai politikas satvars aizliedz vai kavē valstu struktūru, tostarp politisko fondu, iemaksu veikšanu Eiropas politiskajos fondos, un veikt nepieciešamos pasākumus;

20.aicina Komisiju iesniegt pārstrādātu tiesību akta priekšlikumu, ar ko pārskata Eiropas politisko fondu finansēšanas noteikumus, tostarp regulas 22. panta 4. punkta grozījumu, lai palielinātu Savienības vispārējā budžeta finanšu iemaksu vai dotāciju maksimālo apjomu līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās Eiropas politiskajam fondam; turklāt aicina Komisiju šajā priekšlikumā iekļaut 25. panta grozījumu, lai palielinātu Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto ziedojumu maksimālo apjomu, tādējādi nodrošinot lielāku elastību un finansējuma avotu dažādošanu;

21.apņemas palielināt politisko fondu vispārējo ES finansējuma līmeni nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2028.–2034. gadam, lai ņemtu vērā to, ka pēdējos gados netika veikta budžeta indeksācija, un augošo inflāciju un darbības izmaksas, lai nodrošinātu pienācīgus, stabilus un paredzamus finanšu resursus, ļautu fondiem iesaistīties ilgtermiņa stratēģiskās prognozēšanas un spēju veidošanas darbībās, saglabātu augstus pārredzamības, pārskatatbildības un neatkarības standartus, kā arī nodrošinātu proporcionalitāti starp atbilstības pienākumiem un pieejamo finansējumu;

22.secina, ka pienācīga finansējuma nodrošināšana Eiropas politiskajiem fondiem ir stratēģisks ieguldījums ES demokrātiskajā noturībā un ilgtermiņa pārvaldības spējā;

23.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.