<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P10_TA(2026)0205</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Attīstības sadarbības stiprināšana nolūkā pievērsties iedzīvotāju nelegālajai migrācijai un tās pamatcēloņiem partnervalstīs</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(A10-0147/2026 - Referents: Lukas Mandl)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2026. gada 16. jūnija rezolūcija par attīstības sadarbības stiprināšanu nolūkā pievērsties iedzīvotāju nelegālajai migrācijai un tās pamatcēloņiem partnervalstīs (2025/2111(INI))</STRING></TI><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 79. un 208. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktu un 21. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas dienestu 2021. gada 30. jūnija darba dokumentu “Cilvēktiesībās balstītas pieejas piemērošana starptautiskām partnerībām – atjaunināts instrumentu kopums tiesību subjektu izvirzīšanai ES kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības centrā” (SWD(2021)0179),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”<FOOTNOTE><FIELD> OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/947/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2025. gada 16. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē” (COM(2025)0551),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulu (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013<FOOTNOTE><FIELD> OV L, 2024/1351, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1351/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2025. gada 11. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri Savienībā uzturas nelikumīgi, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK, Padomes Direktīvu 2001/40/EK un Padomes Lēmumu 2004/191/EK (COM(2025)0101),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (Samoa nolīgums)<FOOTNOTE><FIELD> OV L 2023/2862, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2022. gada 27. aprīļa paziņojumu “Prasmju un talantu piesaistīšana ES” (COM(2022)0657),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Vidusjūras reģiona paktu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību – mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (EUTF) un Eiropas Revīzijas palātas 2024. gada 25. septembra Īpašo ziņojumu 17/2024 “ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai – neraugoties uz jaunām pieejām, atbalstam joprojām trūka mērķtiecības”,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas 2025. gada 4. jūnija paziņojumu “Eiropas ūdens resursu noturības stratēģija” (COM(2025)0280),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā 2025. gada 7. maija rezolūciju par Eiropas ūdens resursu noturības stratēģiju<FOOTNOTE><FIELD> OV C, C/2026/576, 24.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/576/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “<STRING ITALIC="on">Global Gateway</STRING>” (JOIN(2021)0030),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 2. oktobra kopīgo paziņojumu “Eiropas komanda ilgtspējīgu starptautisko partnerību veidošanai” (JOIN(2024)0025),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. oktobra secinājumus par migrāciju,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 19. decembra rezolūciju 73/195 “Global Compact for Safe, Orderly and Regular Migration” (Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembra rezolūciju 71/1 “New York Declaration for Refugees and Migrants” (Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju 70/1 “Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” (Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam), kas pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī, un kas nosaka ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 10. IAM 7. apakšmērķi,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada Ņujorkas protokolu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas vadlīnijas par darbībām migrācijas sakarā oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) un ar to saistīto instrumentu kopumu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Attīstības komitejas uzdevumā veikto pētījumu par ES attīstības sadarbības nozīmi nelegālās migrācijas novēršanā Āfrikā<FOOTNOTE><FIELD> Talleraas, C., “The role of EU development cooperation in addressing irregular migration in Africa” (ES attīstības sadarbības nozīme nelegālās migrācijas novēršanā Āfrikā), Ārpolitikas analīzes un atbalsta nodaļa, ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts, 2025. gada oktobris.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju – partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai<FOOTNOTE><FIELD> OV C 494, 8.12.2021., 80. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A10-0147/2026),</P></VISA></GRVISA><GRCONS><CONS><P><NO.P>A.</NO.P>tā kā migrācija un mobilitāte, miers, laba pārvaldība, stabilitāte, iekļaujoša izaugsme un ilgtspējīga attīstība ir cieši saistītas; tā kā migrāciju veicina gan makrolīmeņa, gan mikrolīmeņa faktori, piemēram, bruņoti konflikti, politiskā nestabilitāte, ekonomiskās grūtības, iespēju trūkums un nabadzība, ierobežota piekļuve sociālās aizsardzības mehānismiem, neatbilstoša pakalpojumu sniegšana, marginalizācija, neaizsargātu cilvēku diskriminācija vai vajāšana, tostarp attiecībā uz viņu reliģijas vai ticības brīvību, pārtikas trūkums un nepietiekama piekļuve tīram ūdenim, kā arī vides degradācija un klimata pārmaiņas<FOOTNOTE><FIELD> Migrācijas pārvaldības galvenie elementi, “Starptautiskās migrācijas virzītājspēki”, https://emm.iom.int/handbooks/global-context-international-migration/drivers-international-migration.</FIELD></FOOTNOTE>;</P></CONS><CONS><P><NO.P>B.</NO.P>tā kā nelegāla iedzīvotāju pārvietošanās ietver dažādas migrantu kategorijas, piemēram, bēgļus un patvēruma meklētājus, kas meklē starptautisko aizsardzību; tā kā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji var palikt atbildīgajās dalībvalstīs, līdz tiek pieņemts lēmums par viņu pieteikumu;</P></CONS><CONS><P><NO.P>C.</NO.P>tā kā attīstības sadarbībai ir būtiska nozīme nabadzības izskaušanā, nestabilu situāciju risināšanā, cilvēces attīstības un ilgtspējas veicināšanā visās tās dimensijās, globālu problēmu risināšanā, izmantojot starptautiskas partnerības, kas atbalsta un veicina Eiropas vērtības un intereses, un miera un labklājības veicināšanā pasaulē;</P></CONS><CONS><P><NO.P>D.</NO.P>tā kā ES attīstības politika veicina ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti jaunattīstības valstīs ar galīgo mērķi izskaust galēju nabadzību saskaņā ar Programmu 2030. gadam un IAM, kā noteikts LESD 208. pantā, vienlaikus ievērojot principu par politikas saskaņotību attīstībai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>E.</NO.P>tā kā attīstības sadarbībai ir jābalstās uz pārbaudāmiem rezultātiem un konkrētu kopīgu apņemšanos attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību;</P></CONS><CONS><P><NO.P>F.</NO.P>tā kā EUTF tika izveidots, lai novērstu nestabilitātes, piespiedu pārvietošanas un nelegālas migrācijas pamatcēloņus un lai veicinātu labāku migrācijas pārvaldību; tā kā Eiropas Revīzijas palāta savā pārskatā konstatēja, ka EUTF nesasniedza daudzus no saviem mērķiem, jo ne vienmēr bija skaidri noteiktas efektīvas stratēģijas;</P></CONS><CONS><P><NO.P>G.</NO.P>tā kā kopš 2015. gada ES ir saskārusies ar nepieredzētām migrācijas plūsmām, kuru pārvaldībai ir bijuši vajadzīgi pastāvīgi dalībvalstu centieni, un tā kā tādēļ ir jāstiprina Eiropas attīstības politika, lai novērstu nelegālas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, ņemot vērā to, ka laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam ES dalībvalstīs tika iesniegti vairāk nekā 8,5 miljoni patvēruma pieprasījumu<FOOTNOTE><FIELD> ES Patvēruma aģentūra, “3.4. Dati par pieteikumiem uz starptautisko aizsardzību”, https://euaa.europa.eu/asylum-report-2025/34-data-applications-international-protection.</FIELD></FOOTNOTE>; tā kā nelegālas robežšķērsošanas gadījumu skaits pie ES ārējām robežām 2025. gadā samazinājās par vairāk nekā vienu ceturtdaļu (26 %) līdz gandrīz 178 000<FOOTNOTE><FIELD> https://www.frontex.europa.eu/media-centre/news/news-release/frontex-irregular-border-crossings-down-26-in-2025-europe-must-stay-prepared-lyKpVb.</FIELD></FOOTNOTE>; tā kā lielākā daļa migrantu ierodas Eiropā, izmantojot likumīgus kanālus; tā kā 10. IAM 7. apakšmērķis aicina valstis veicināt sakārtotu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti, izmantojot plānotu un labi pārvaldītu migrācijas politiku;</P></CONS><CONS><P><NO.P>H.</NO.P>tā kā 2024. gadā no trešām valstīm uz ES migrēja 4,2 miljoni cilvēku<FOOTNOTE><FIELD> Šajā skaitā nav ietverti patvēruma meklētāji un bēgļi no Ukrainas, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība vairākās dalībvalstīs. Eurostat, “Migrācija uz ES un no tās”, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Migration_to_and_from_the_EU.</FIELD></FOOTNOTE>;</P></CONS><CONS><P><NO.P>I.</NO.P>tā kā daudzas patvēruma meklētāju izcelsmes valstis ir valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem; tā kā patvēruma meklētāju no šīm valstīm uzņemšanas līmenis ir ļoti atšķirīgs;</P></CONS><CONS><P><NO.P>J.</NO.P>tā kā 2024. gadā ES valstis piešķīra aizsardzības statusu 437 900 patvēruma meklētāju, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2023. gadā (409 530); tā kā tas bija lielākais skaits kopš augstākā punkta, kas tika reģistrēts pēc bēgļu krīzes saistībā ar karu Sīrijā 2016. un 2017. gadā; tā kā atzīšanas līmenis ES līmenī, proti, pozitīvo lēmumu īpatsvars kopējā patvēruma lēmumu skaitā, 2024. gadā pirmās instances lēmumiem bija 51,4 %;</P></CONS><CONS><P><NO.P>K.</NO.P>tā kā 2024. gadā 124 000 trešo valstu valstspiederīgajiem tika atteikta ieceļošana ES, 919 000 netika piešķirts nekāds statuss, 453 000 tika izdoti atgriešanas lēmumi un aptuveni 110 000 tika faktiski atgriezti valstī ārpus ES<FOOTNOTE><FIELD> Eurostat, Migrācija un patvērums Eiropā – 2025. gada izdevums, Nelegālā migrācija un atgriešana, https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/migration-2025#irregular-migration-and-return.</FIELD></FOOTNOTE>; tā kā faktiski tika atgriezti aptuveni 20 % no tiem, kuriem tika izdoti atgriešanas lēmumi<FOOTNOTE><FIELD> Eurostat, Migrācija un patvērums Eiropā – 2025. gada izdevums, Rīkojumi par aizbraukšanu un atgriešanas, https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/migration-2025#orders-to-leave-and-returns-of-non-eu-citizens.</FIELD></FOOTNOTE>;</P></CONS><CONS><P><NO.P>L.</NO.P>tā kā visbiežākie starptautiskās migrācijas braucieni notiek starp kaimiņvalstīm; tā kā lielākā daļa bēgļu, cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un iekšzemē pārvietoto personu tiek uzņemti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem; tā kā ekonomiskais slogs šīm valstīm ir smags un ietekmē to sociālo un ekonomisko kohēziju un attīstību; tā kā tādēļ attīstības sadarbībai ir izšķiroša nozīme pārvietoto cilvēku un uzņēmējkopienu atbalstīšanā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>M.</NO.P>tā kā Āfrika saskaras ar iekšējo migrāciju un aptuveni 80 % no visas Āfrikas migrācijas notiek kontinenta iekšienē; tā kā 2024. gadā Subsahāras Āfrikā tika reģistrēti 19,3 miljoni jaunu iekšzemes pārvietošanas gadījumu, no kuriem 11,5 miljonus izraisīja konflikti un 7,8 miljonus – katastrofas; tā kā kopējais iekšzemē pārvietoto personu skaits Āfrikā laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam sasniedza 38,8 miljonus, kas ir 46 % no kopējā skaita pasaulē, un 68 % no tiem bija no Kongo Demokrātiskās Republikas, Etiopijas, Nigērijas, Somālijas un Sudānas;</P></CONS><CONS><P><NO.P>N.</NO.P>tā kā 2025. gada jūnijā 117,3 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas visā pasaulē vajāšanas, konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu vai tādu notikumu dēļ, kas nopietni traucē sabiedrisko kārtību; tā kā 42,5 miljoni no tiem bija bēgļi, 67,8 miljoni bija iekšzemē pārvietotas personas un 8,42 miljoni bija patvēruma meklētāji<FOOTNOTE><FIELD> https://www.unhcr.org/about-unhcr/overview/figures-glance.</FIELD></FOOTNOTE>;</P></CONS><CONS><P><NO.P>O.</NO.P>tā kā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojums par globālajām tendencēm un apsekojumi liecina, ka lielākā daļa bēgļu un pārvietoto personu nevēlas pamest savas valstis, bet ir spiesti pamest savas valstis tādu draudu dēļ kā konflikti, vajāšana, vardarbība vai ārkārtējas grūtības; tā kā UNHCR 2023. gada apsekojumā tika konstatēts, ka pārliecinoši lielākā daļa bēgļu dotu priekšroku palikšanai savās kopienās, ja tiktu garantēta viņu drošība un iztika;</P></CONS><CONS><P><NO.P>P.</NO.P>tā kā attīstības sadarbībai ir būtiska nozīme nabadzības mazināšanā un nestabilitātes situāciju risināšanā, atbalstot cilvēces attīstību, veicinot un atbalstot demokrātijas, tiesiskuma, dzimumu līdztiesības, cilvēktiesību un pamattiesību principus un stiprinot tiesībaizsardzību, kā arī radot ilgtspējīgas ekonomiskās iespējas, uzlabojot pārvaldību un veicinot mieru un stabilitāti, tādējādi novēršot nelegālas migrācijas pamatcēloņus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Q.</NO.P>tā kā dzīves apstākļu, izglītības un darba izredžu uzlabošana izcelsmes valstīs ir pamats, lai nodrošinātu, ka cilvēki var paši veidot savu nākotni savās kopienās, nevis būt spiesti migrēt; tā kā tādēļ mērķtiecīga un efektīva sadarbība var samazināt nelegālas migrācijas stimulus, veicinot stabilitāti, drošību un pašpietiekamību partnervalstīs;</P></CONS><CONS><P><NO.P>R.</NO.P>tā kā lielāka nestabilitāte, arī saistībā ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, kā arī dabas resursu noplicināšana un pārmērīga izmantošana var ietekmēt migrāciju; tā kā 90 % no visām dabas katastrofām ir saistītas ar ūdeni, kas var palielināt pārtikas trūkumu, konfliktus sabiedrībā un migrāciju;</P></CONS><CONS><P><NO.P>S.</NO.P>tā kā augstais pārtikas trūkuma līmenis izraisa augstāku pārrobežu migrācijas līmeni, katram pārtikas trūkuma pieaugumam par 1 % piespiežot migrēt 1,9 % vairāk cilvēku; tā kā, lai gan ekonomiskie un vides virzītājspēki paši par sevi nav patvēruma pamats, tie būtiski veicina neaizsargātības faktorus, kuru dēļ var būt nepieciešama uz starptautisku visaptverošu aizsardzību vērsta reakcija;</P></CONS><CONS><P><NO.P>T.</NO.P>tā kā migrācijas plūsmas bieži vien ir saistītas ar dabas resursu, tostarp ūdens, nepietiekamību; tā kā 2,2 miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens; tā kā Eiropas Ūdens resursu noturības stratēģijas mērķis ir veicināt ūdens resursu noturību un nodrošināt piekļuvi uzlabotam dzeramajam ūdenim un sanitārijai vismaz 70 miljoniem cilvēku, pastiprinot valstu un reģionālo iesaisti Global Gateway ietvaros;</P></CONS><CONS><P><NO.P>U.</NO.P>tā kā ES Migrācijas un patvēruma paktā ir uzsvērts, cik svarīga ir migrācijas ārējā dimensija, izstrādājot visaptverošas partnerības, kuru pamatā ir politiskais dialogs, savstarpēja apņemšanās un visa maršruta pieeja;</P></CONS><CONS><P><NO.P>V.</NO.P>tā kā Vidusjūras reģiona paktā ir prasīts paplašināt programmu Erasmus+, attiecinot to arī uz vairākām Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm, lai savienotu jauniešus, un atbalstīt integrētāku un iekļaujošāku augstākās izglītības un prasmju pilnveides vidi; tā kā paktā arī prasīts paplašināt talantu partnerības, tostarp izveidojot ES Talantu fondu, lai veicinātu saiknes starp ES darba devējiem un darba meklētājiem no partnervalstīm;</P></CONS><CONS><P><NO.P>W.</NO.P>tā kā stratēģijai Global Gateway un investīcijām cilvēces attīstībā būtu jāsniedz iespēja saskaņot attīstības sadarbību ar partnervalstu prioritātēm, tostarp migrāciju, veicinot darbvietu radīšanu, izglītību, profesionālo apmācību, demokrātiskās vērtības un augstus standartus, stiprinot labu pārvaldību un pārredzamību un ilgtspējīgas investīcijas, tostarp ūdensapgādes drošībā, izcelsmes un tranzīta valstīs;</P></CONS><CONS><P><NO.P>X.</NO.P>tā kā stratēģijai Global Gateway vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai veicinātu ilgtspējīgas un uzticamas partnerības zaļās enerģijas un infrastruktūras jomā; tā kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir būtiskas, lai novērstu migrācijas sociālekonomiskos virzītājspēkus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Y.</NO.P>tā kā ekonomiskā sadarbība un privātās investīcijas ir svarīgi instrumenti nabadzības mazināšanai un pašpietiekamības palielināšanai, veicinot ilgtspējīgu vietējo izaugsmi partnervalstīs;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Z.</NO.P>tā kā rūpniecības attīstība ir izrādījusies viens no spēcīgākajiem veidiem, kā palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības; tā kā investīcijas produktivitātes spējās sociāli atbildīgā un ilgtspējīgā veidā var radīt darba iespējas un tām var būt multiplikatora efekts;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AA.</NO.P>tā kā cilvēku tirdzniecība un kontrabanda ir rupji pamattiesību pārkāpumi un atņem cilvēkiem cieņu, brīvību un pamattiesības; tā kā noziedzīgie cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīkli izmanto migrantus, gūstot peļņu no bīstamiem ceļojumiem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AB.</NO.P>tā kā dažām valstīm trūkst instrumentu un resursu, lai novērstu un apkarotu šos noziegumus; tā kā starptautiskās partnerības var efektīvi veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AC.</NO.P>tā kā attīstības sadarbībai ir būtiska nozīme nelegālas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanā, kā arī cilvēku kontrabandas apkarošanā, bēgļu un cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aizsardzībā, bēgļus uzņemošo valstu atbalstīšanā un likumīgas migrācijas ceļu izstrādē;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AD.</NO.P>tā kā drošība, stabilitāte, teritoriālā integritāte un laba pārvaldība ir ilgtspējīgas attīstības pasākumu priekšnoteikumi un tā kā ES būtu arī jāatbalsta partnervalstis tiesībaizsardzības spēju un robežu pārvaldības stiprināšanā un organizētās noziedzības apkarošanā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AE.</NO.P>tā kā efektīvai migrācijas pārvaldībai ir vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm un tādu noziedzīgo tīklu likvidēšana, kas izmanto neaizsargātus cilvēkus; tā kā atbalsts vietējai attīstībai un stabilitātei partnervalstīs palīdz ilgtspējīgā veidā novērst migrācijas pamatcēloņus;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AF.</NO.P>tā kā Eiropas atbalsts funkcionējošām patvēruma sistēmām trešās valstīs kā daļa no attīstības sadarbības ir vitāli svarīgs patvēruma meklētāju starptautiskajai aizsardzībai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AG.</NO.P>tā kā atgriešanas un reintegrācijas rīcībpolitikā ir pilnībā jāievēro cilvēktiesības; tā kā sadarbība atgriešanas un reintegrācijas jomā var sniegt savstarpējus ieguvumus, ja tiek ievērota brīvprātīga, cieņpilna un ilgtspējīga atgriešana izcelsmes valstīs;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AH.</NO.P>tā kā atpakaļuzņemšanas nolīgumi un inovatīvi, īpaši pielāgoti projekti, kuru mērķis ir reintegrēt migrantus viņu izcelsmes valstīs, ir neatņemama daļa no efektīvas sadarbības ar partnervalstīm;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AI.</NO.P>tā kā attīstības sadarbībai ir izšķiroša nozīme pārvietoto iedzīvotāju un uzņēmējkopienu sociālekonomiskās integrācijas atbalstīšanā un neaizsargātās situācijās esošu cilvēku, tostarp sieviešu, bērnu un personu ar invaliditāti, aizsardzībā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AJ.</NO.P>tā kā migrācija var veicināt ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi gan izcelsmes valstīs, gan galamērķa valstīs, kā arī reģionos un starp tiem; tā kā migrācijai ir ekonomiska ietekme gan uz galamērķa valsti, gan izcelsmes valsti; tā kā šo ietekmi var novērot saistībā ar migrantu ieguldījumu publiskajās finansēs, nodarbinātībā un darbvietu radīšanā, kā arī saistībā ar diasporas kopienu lomu viņu izcelsmes valstu ekonomiskās attīstības atbalstīšanā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AK.</NO.P>tā kā diasporas kopienām ir svarīga loma partnervalstu attīstībā, jo īpaši tirdzniecības un ekonomikas attīstības veicināšanā, kā arī virknes ar migrāciju un mobilitāti saistītu jautājumu risināšanā; tā kā ES Globālajam diasporas mehānismam šajā kontekstā var būt būtiska nozīme;</P></CONS><CONS><P><NO.P>AL.</NO.P>tā kā intelektuālā darbaspēka emigrācija var radīt problēmas trešām valstīm to politikas mērķu sasniegšanā, kas saistīti gan ar attīstību, gan migrāciju;</P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTINIT><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Saiknes starp migrāciju un attīstības sadarbību</STRING></STRING></ACTINIT><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>pasvītro migrācijas un attīstības sadarbības savstarpējo saikni un aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk apņemties nodrošināt attīstības politikas saskaņotību savā migrācijas politikā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un ANO programmu 2030. gadam;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>uzsver, ka attīstības sadarbība un ES ārpolitika un drošības politika vienmēr ir jāizstrādā un jāīsteno pilnīgi saskaņotā veidā, izmantojot pragmatisku un savstarpēji izdevīgu, uz rezultātiem orientētu pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt stabilitāti un ekonomiskās iespējas partnervalstīs, tostarp migrācijas plūsmu izcelsmes un tranzīta valstīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>uzsver, ka attīstības sadarbībā par prioritāti būtu jānosaka nabadzības izskaušana, nevienlīdzības mazināšana un ilgtspējīga attīstība saskaņā ar IAM, konfliktu novēršana un miera veidošana, nodrošinot ekonomiskās iespējas, pārvaldības reformas un cilvēktiesību veicināšanu partnervalstīs, vienlaikus par prioritāti nosakot arī ilgtermiņa investīcijas, kuru pamatā cita starpā ir partnervalstu attīstības prioritātes un vajadzības, tostarp nelegālas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>4.</NO.P>atgādina, ka krīzes un nabadzība bieži vien nesamērīgi skar sievietes un meitenes; tādēļ aicina Komisiju attīstības programmās piemērot uz cilvēktiesībām balstītu, dzimumvērīgu un neaizsargātības ziņā sensitīvu pieeju, uzsverot, cik svarīgi ir apzināt cilvēktiesību riskus, veikt mazināšanas pasākumus un nodrošināt, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta visiem neaizsargātā situācijā esošajiem cilvēkiem, tostarp personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, marginalizētām kopienām un sievietēm, meitenēm un jauniešiem, jo īpaši tāpēc, ka sieviešu loma nestabilās situācijās un miera veidošanā, konfliktu novēršanā un ilgtspējīgā attīstībā ir būtiska, jo viņas bieži vien darbojas kā pirmās palīdzības sniedzējas un var būt būtiski pārmaiņu, noturības un atveseļošanas katalizatori; uzsver, ka sieviešu/iekļaujoša līdzdalība lēmumu pieņemšanā, mediācijā, klimatrīcībā un kopienas attīstībā nodrošina efektīvākus un ilgtspējīgākus rezultātus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>5.</NO.P>uzsver, cik svarīga ir Eiropas komandas pieeja, kas nodrošina saskaņotību starp ES iestādēm un dalībvalstīm, kuras strādā pie migrācijas ārējās dimensijas; uzsver, ka Eiropas komandai būtu jākoordinē politiskie, diplomātiskie, finansiālie un tehniskie centieni attīstīt un padziļināt visaptverošas partnerības, kas atbalsta partnervalstis migrācijas pārvaldībā drošā, sakārtotā, likumīgā un atbildīgā veidā, piemērojot efektīvu cilvēktiesībās balstītu un uz cilvēku vērstu pieeju, kura risina arī bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu vajadzības;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>6.</NO.P>uzsver – lai novērstu korupciju un izvairītos no nepareizas pārvaldības, Komisijai būtu jānodrošina, ka ir ieviesti skaidri uzraudzības un novērtēšanas mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību ES budžeta izpildē, tostarp risinot jautājumu par saikni starp attīstību un migrācijas pamatcēloņiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>7.</NO.P>aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot politisko dialogu ar trešām valstīm, stiprināt un izstrādāt visaptverošas un savstarpēji izdevīgas pieejas, pievēršoties katrai valstij atsevišķi, kurās ņemti vērā izcelsmes un tranzīta valstu īpašie apstākļi un attīstības un migrācijas vajadzības, jo īpaši attiecībā uz cilvēces attīstību, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu un migrantu, bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā vajadzētu būt solidaritātei, kopīgai atbildībai un cilvēktiesību ievērošanai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>8.</NO.P>uzsver, ka ir vajadzīga skaidra izpratne par migrantu apmetnēm un to vietējo ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģiju, kurā uzsvērta nepieciešamība pēc vietējās perspektīvas, stiprināt vietējo atbildību un balstīties uz esošajām reģionālajām prioritātēm, jo īpaši atbalstot kontinentālās migrācijas sistēmas;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>9.</NO.P>aicina Komisiju par prioritāti noteikt nestabilus ģeogrāfiskos apstākļus, ņemot vērā arī ar migrāciju saistītus datus un uz pētniecību balstītu informāciju, lai labāk noteiktu partnervalstu vajadzības un pievērstos to prioritātēm, arī nelegālajai migrācijai un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>10.</NO.P>uzsver, ka stratēģijai Global Gateway var būt būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas attīstības un darbvietu radīšanas veicināšanā partnervalstīs, tādējādi dodot iespējas vietējām kopienām un ļaujot personām aktīvi piedalīties gan izcelsmes valstu, gan uzņēmējkopienu attīstībā, tādējādi novēršot nelegālas migrācijas pamatcēloņus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>11.</NO.P>pasvītro, ka ir jānodrošina lielāka privātā sektora iesaiste, jādažādo un jāīsteno likumīgi ceļi, jāatzīst prasmes, jāiesaista ES attīstības bankas un jāizstrādā inovatīvas pieejas līdzekļu apvienošanai Eiropas komandas satvarā, vienlaikus veicinot stratēģijas Global Gateway īstenošanu; mudina Eiropas privāto sektoru piedalīties attīstības projektos partnervalstīs, nodrošinot atbalstu drošai un pārredzamai investīciju sistēmai, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos un vietējo ražošanas ķēžu izveidi;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>12.</NO.P>pasvītro, ka ūdens trūkums, vides un zemes degradācija, atmežošana un citas ar klimatu saistītas katastrofas ir faktori, kas izraisa migrācijas plūsmas, tostarp piespiedu pārvietošanu; uzsver, ka personām, kas pārvietotas vides degradācijas un klimata izraisītu katastrofu dēļ, ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts; aicina Komisiju un dalībvalstis attīstības programmās par prioritāti noteikt investīcijas ilgtspējīgā dabas resursu apsaimniekošanā, tostarp ūdens un augsnes saglabāšanā, mežu atjaunošanā, klimatnoturīgā lauksaimniecībā un atjaunīgajos energoresursos, lai stiprinātu sociālo kohēziju un kopienu noturību, novērstu spriedzi attiecībā uz dabas resursiem un palielinātu cilvēku iespējas veidot ilgtspējīgu dzīvi savās izcelsmes valstīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>13.</NO.P>uzsver, ka ES ir jāpiemēro holistiska pieeja, koncentrējoties uz vietējo līmeni ar mērķi sniegt attīstības palīdzību, lai veicinātu strukturālo attīstību, atbalstot demokrātiju, tiesiskumu, uz noteikumiem balstītu kārtību un iestādes nolūkā panākt ilgtspējīgu ietekmi;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>14.</NO.P>uzsver, ka ir svarīgi īstenot attīstības programmas ciešā sadarbībā ar vietējām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>15.</NO.P>uzsver, ka ir jāapkaro cilvēku kontrabanda un tirdzniecība, pastiprinot starptautisko un daudzpusējo sadarbību ar partnervalstīm, tostarp attiecīgā gadījumā ar vietējām iestādēm, drošības spēkiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, attiecībā uz noziedzības novēršanu, cietušo aizsardzību, labāku tiesībaizsardzību, sabiedrības informēšanas kampaņām dezinformācijas apkarošanai, vainīgo saukšanu pie atbildības un migrantu ekspluatācijas novēršanu, ko veic noziedzīgi tīkli un migrantu kontrabandisti, kā arī nodrošinot drošākas alternatīvas ar likumīgiem kanāliem drošai un likumīgai migrācijai un darbaspēka mobilitātei; uzsver, ka stingra robežkontrole bez alternatīviem likumīgiem migrācijas ceļiem maina migrācijas maršrutus, ieviešot dažādus posmus ceļojumā un jaunas tranzīta valstis, tādējādi palielinot ceļojuma nestabilitāti un migrantu atkarību no kontrabandas tīkliem, izspiešanas un vardarbības;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>16.</NO.P>aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sadarbību ar partnervalstīm migrācijas jomā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>17.</NO.P>atgādina, ka humānā palīdzība vienmēr būtu jāsniedz saskaņā ar humanitārajiem principiem;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>18.</NO.P>aicina Komisiju turpināt atbalstīt izcelsmes valstis un kaimiņos esošās uzņēmējvalstis cīņā pret pieaugošajām starpkontinentālajām migrācijas plūsmām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>19.</NO.P>aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt savas spējas novērst migrantu instrumentalizāciju un reaģēt uz to; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar partnervalstīm un attiecīgajām aģentūrām, lai atklātu, novērstu un apkarotu šādas darbības;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>20.</NO.P>pasvītro, ka publiskajam attīstības finansējumam ir izšķiroša nozīme partnervalstīm un ka privātās investīcijas var palīdzēt sasniegt ES attīstības politikas mērķus; norāda, ka ES investīciju garantijas mudina uzņēmumus veikt investīcijas ar nosacījumu, ka tiek veikta stingra uzticamības pārbaude, lai nodrošinātu atbilstību sociālajiem, vides un pārvaldības standartiem, kā arī atbilstību IAM; atgādina, ka IAM sasniegšana ir būtiska, lai uzlabotu iztiku trešās valstīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>21.</NO.P>prasa, lai ES finanšu instrumentu, Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus un Eiropas Investīciju bankas mērķis būtu radīt vietēju ekonomisko atdevi nolūkā stiprināt ekonomisko autonomiju un ilgtermiņa ilgtspēju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>22.</NO.P>atgādina, ka OAP joprojām ir būtisks instruments nabadzības mazināšanai, nevienlīdzības novēršanai un visneaizsargātāko kopienu atbalstam; asi kritizē vadošo pasaules līdzekļu devēju veiktos krasos OAP samazinājumus; prasa ES un tās dalībvalstīm pildīt savas saistības tērēt oficiālajai attīstības palīdzībai 0,7 % no nacionālā kopienākuma;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>23.</NO.P>aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību visa ES finansējuma, tostarp gaidāmā instrumenta “Eiropa pasaulē”, izstrādē un īstenošanā, kurā par prioritāti jānosaka IAM sasniegšana, arī attiecībā uz nelegālas migrācijas problēmu risināšanu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>24.</NO.P>uzsver, ka lauksaimniecības un lauku attīstība, kā arī pārtikas un uztura rīcībpolitika var palīdzēt reaģēt uz dažiem migrācijas pamatcēloņiem; atgādina, ka piekļuve zemei un dabas resursiem ir būtiska, lai garantētu vietējo kopienu nodrošinātību ar pārtiku un uzturu, uzlabotu mazo lauksaimnieku produktivitāti, vienlaikus pielāgojot ražošanu klimata pārmaiņām, un veicinātu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Brīvprātīgo pamatnostādņu par zemes lietošanu īstenošanu, kurās par prioritāti ir noteiktas likumīgo zemes tiesību turētāju, jo īpaši sieviešu, tiesības un vajadzības;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>25.</NO.P>aicina Komisiju palielināt atbalstu augstākās izglītības iestādēm un tehniskajai un profesionālajai izglītībai un apmācībai partnervalstīs kā daļu no tās attīstības stratēģijas, kas ir līdzeklis migrācijas pamatcēloņu novēršanai; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt katras personas izaugsmi, ieguldot prasmēs vietējā līmenī; aicina Komisiju palīdzēt partnervalstīm spēju veidošanā šajā jomā; turklāt prasa palielināt atbalstu jauniešu vadītām iniciatīvām, lai uzlabotu prasmes, inovāciju un apmaiņu un izmantotu migrāciju kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>26.</NO.P>aicina Komisiju turpināt pētīt ES talantu partnerības ar lielāku skaitu trešo valstu, jo īpaši tām, kurās ir augsts emigrācijas līmenis;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>27.</NO.P>uzsver, ka ekonomisko iespēju nodrošināšana un pienācīgu darbvietu radīšana ir galvenie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai un ka tie uzlabo iztikas līdzekļus izcelsmes valstīs un tādējādi ierobežo nelegālas migrācijas iemeslus; prasa ar ES finansējumu atbalstīt arī vietējo uzņēmējdarbību un publisko infrastruktūru;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>28.</NO.P>uzsver, ka jauniešiem ir jābūt partnerību centrā un ka tiem ir būtiska nozīme ilgtspējīgā attīstībā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus+ un citas jauniešu mobilitātes un prasmju programmas, lai nodrošinātu izglītības un nodarbinātības iespējas un dotu jauniešiem izvēli gūt panākumus savās izcelsmes valstīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>29.</NO.P>aicina Komisiju savās sadarbības prioritātēs iekļaut lauksaimniecību un ūdens resursu apsaimniekošanu, veicinot projektus, kas uzlabo pašpietiekamību un samazina migrācijas spiedienu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>30.</NO.P>norāda, ka migrācija un intelektuālā darbaspēka emigrācija, samazinot pieejamo kvalificēto darbaspēku, var radīt problēmas partnervalstu attīstībai; atgādina, ka attīstības sadarbība var mazināt šo risku, izmantojot visaptverošas stratēģijas, kas atbalsta kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, stiprina vietējās nodarbinātības iespējas un veicina zināšanu un prasmju nodošanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt darbu šajā jomā, tostarp risināt intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu, izmantojot attīstības politikas satvaru un finansējumu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>31.</NO.P>atzīst diasporas kopienu izšķirošo lomu ilgtspējīgas attīstības, investīciju un inovācijas veicināšanā savās izcelsmes valstīs; uzsver, ka diasporas tīklu stiprināšana rada abpusējus ieguvumus gan partnervalstīm, gan ES; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt sadarbību ar diasporas organizācijām un izstrādāt iekļaujošas programmas, kas veicina savstarpēji izdevīgus cirkulārās migrācijas veidus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>32.</NO.P>aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt izpratnes veicināšanas kampaņās gan ES, gan trešās valstīs, lai apkarotu dezinformāciju un izplatītu informāciju par nelegālas migrācijas riskiem un veicinātu izpratni par ES noteikumiem par pienākumiem saistībā ar darbaspēka migrāciju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>33.</NO.P>aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt finansējumu tiesiskuma uzlabošanai, demokrātijas atbalstam, valsts un spēju veidošanai un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei, tīra ūdens pieejamībai un izglītībai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>34.</NO.P>atkārtoti apstiprina, ka holistiska pieeja, kas apvieno attīstības sadarbību un migrācijas pārvaldību, ir būtiska, lai efektīvi nodrošinātu drošību un solidaritāti gan ES, gan izcelsmes un tranzīta valstīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>35.</NO.P>atzinīgi vērtē būtisko darbu, ko veic humānās palīdzības, attīstības un miera dalībnieki, jo īpaši ANO organizācijas, citas starptautiskās organizācijas un vietējie dalībnieki, tostarp vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvji, sieviešu organizācijas, jaunatnes organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kā arī reliģiskās kopienas un organizācijas;</P></ACTION><SEPARATION><P>°</P><P>°	°</P></SEPARATION><ACTION><P><NO.P>36.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST></SDOCTA>