(4a)Eiropas Revīzijas palāta ir atkārtoti konstatējusi, ka ar PVN saistīto informācijas sistēmu piekļūstamības un sadarbspējas nepilnības visās dalībvalstīs un Savienības struktūrās ir būtisks šķērslis efektīvai pārrobežu izmeklēšanai saistībā ar krāpšanu PVN jomā, un nesen tas konstatēts Īpašajā ziņojumā 8/2025 par krāpšanu PVN jomā attiecībā uz importu. Turklāt minētajā ziņojumā ir konstatētas būtiskas atšķirības to administratīvo sankciju līmenī, kuras dalībvalstīs tiek piemērotas gadījumos, kad notikusi ar PVN saistīta krāpšana importa jomā, radot situāciju, kurā uzņēmēji var izmantot jurisdikciju ar viszemākajiem sodiem. Piekļuve PVN datiem, kas ar šo regulu piešķirta EPPO un OLAF, uzlabo atklāšanas un kriminālvajāšanas spējas, bet nav preventīvs līdzeklis attiecībā uz sodu atšķirībām. Minētajā kontekstā un saskaņā ar Komisijas apņemšanos DFS laikposmam pēc 2027. gada paredzēto pasākumu ietvaros pārskatīt krāpšanas apkarošanas arhitektūru var apsvērt iespēju veikt turpmākus pasākumus nolūkā novērst minētās atšķirības, piemēram, ierosināt leģislatīvā akta priekšlikumu, kas balstīts uz atbilstošu juridisko pamatu un kura mērķis ir panākt minimālu saskaņotības līmeni jeb konsekvenci to administratīvo sodu jomā, kas piemērojami par vissmagākajiem pārkāpumiem PVN jomā un ar tiem saistītajiem pārkāpumiem muitas jomā, ņemot vērā vajadzību efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses. Jebkuram šādam priekšlikumam būtu jāpievieno visaptverošs ietekmes novērtējums un būtu jāpierāda atbilstība subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kā noteikts LES 5. pantā.

(4b) Komisijas 2025. gada jūlija baltajā grāmatā par ES krāpšanas apkarošanas arhitektūras pārskatīšanu informācijas plūsmu sadrumstalotība starp Eurofisc, EPPO, OLAF, Eiropolu un Eurojust tika minēta kā sistēmiska strukturāla nepilnība, kas mazina Savienības efektīvu reaģēšanu uz pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Šī regula ir uzskatāma par pārskatītas krāpšanas apkarošanas arhitektūras datu kopīgošanas pīlāra leģislatīvo īstenošanu un ir aplūkojama saistībā ar turpmākajiem pasākumiem, kā paziņots minētajā baltajā grāmatā, tostarp stiprinot Eurofisc operatīvās spējas, saskaņojot nosacījumus un atbildības noteikumus fiskālajiem pārstāvjiem, kurus nodokļu maksātāji, kas nav Savienības nodokļu maksātāji, ieceļ saskaņā ar IOSS un citiem PVN režīmiem importa jomā, un paplašinot CESOP datu pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu saskaņotību ar muitas datu piekļuves pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā.

(4c) Muitas iestāžu glabātā informācija par importa procedūrām, saskaņā ar kurām PVN saistības tiek atliktas vai tiek piemēroti atbrīvojumi no PVN, pēc būtības ir ar PVN saistīta informācija LESD 113. panta nozīmē. Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta f) apakšpunkta tvēruma paplašināšana, lai aptvertu visas importa procedūras, kas ietver atbrīvojumus no PVN vai PVN maksāšanas atlikšanu, tostarp saskaņā ar importa vienas pieturas aģentūras režīmu, kas izveidots ar Direktīvu 2006/112/EK, un deklarētās muitas vērtības un izcelsmes valsts kā obligātu datu elementu pievienošana ir vajadzīga, lai kompetentās iestādes, tostarp EPPO un OLAF, varētu savstarpēji salīdzināt importa deklarācijas ar PVN deklarācijām un atklāt neatbilstības, kas liecina par krāpšanu. Šādai paplašināšanai nekādi nebūtu jāskar muitas pamatnoteikumi, kas reglamentē minētās importa procedūras, uz kurām joprojām attiecas Regula (ES) Nr. 952/2013.

(4d)Lai nodrošinātu, ka ar šo regulu izveidotās izpildes spējas patiesi darbojas visās dalībvalstīs un tādējādi novērstu pastāvīgas asimetrijas vienotajā tirgū un Savienības vidē krāpšanas apkarošanai, un saskaņā ar Komisijas apņemšanos pārskatīt krāpšanas apkarošanas arhitektūru dalībvalstīm, kuras nepiedalās EPPO, būtu jāizraugās kompetenta valsts iestāde, kas būtu atbildīga par līdzvērtīgu funkciju pildīšanu sadarbības ar Eurofisc un OLAF nodrošināšanai ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas jomā. Minētajām dalībvalstīm sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpaziņo Komisijai izraudzītā iestāde un katru gadu jāziņo Komisijai par saņemtās informācijas izmantošanu, tostarp par sākto izmeklēšanu skaitu un to rezultātiem.

(5a)Pastāvīgie šķēršļi efektīvai sadarbībai starp Savienības struktūrām ir IT sistēmu nesaderība, saziņas kanālu sadrumstalotība un ierobežota lietu pārvaldības sistēmu sadarbspēja, kas izraisa efektivitātes trūkumu, kavēšanos un lielāku administratīvo slogu. Tāpēc ir jāuzlabo sadarbspēja un jāizstrādā kopēja digitālā infrastruktūra, lai nodrošinātu netraucētu un drošu informācijas apmaiņu.

(8a) Lai gan šīs Regulas (ES) Nr. 904/2010 13. pantā jau ir noteikts, ka dalībvalstu kompetentajām PVN iestādēm ir pienākums pēc savas iniciatīvas apmainīties ar informāciju, kas varētu būt noderīga krāpšanas PVN jomā apkarošanai, minētais pienākums attiecas uz PVN iestādēm, taču neattiecas uz dalībvalstu kompetentajām muitas iestādēm, kuras nav kompetentās PVN iestādes minētās regulas nozīmē. Turklāt ne Regulas (ES) Nr. 904/2010 13. pantā paredzētais mehānisms, ne Eurofisc tīkls nenodrošina no muitas iestādēm iegūtās informācijas par krāpšanu tiešu paziņošanu EPPO un OLAF pēc savas iniciatīvas. Ar importa procedūrām saistītajām krāpšanas shēmām PVN jomā ir raksturīgas sistemātiskas neatbilstības starp informāciju, kas deklarēta muitas iestādēm importēšanas vietā, un informāciju PVN deklarācijās, kas vēlāk iesniegtas galamērķa dalībvalstī. Muitas iestādes bieži vien ir pirmās, kas, veicot riska pārvaldības analīzi, atklāj šādas neatbilstības. Lai novērstu minēto trūkumu un nodrošinātu, ka muitas iestāžu atklātā augšupējā muitas informācija nekavējoties tiek nosūtīta struktūrām, kas ir atbildīgas par pārrobežu krāpšanas PVN jomā izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, un ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 904/2010 49.a un 49.b pantā paredzēto piekļuves tiesību efektīva izmantošana ir atkarīga no tā, vai EPPO un OLAF saņem informāciju par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, ir jāparedz, ka kompetentajām muitas iestādēm ir pienākums pēc savas iniciatīvas nosūtīt minēto informāciju. Informācija būtu šādi jānosūta Eurofisc, EPPO un OLAF ikreiz, kad 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētie dati liecina par tendencēm, kas varētu būt krāpšana PVN jomā. Minētajam pasākumam ir izšķiroša nozīme Savienības finanšu interešu efektīvai aizsardzībai, un tas saskan ar Komisijas apņemšanos pārskatīt vispārējo krāpšanas apkarošanas arhitektūru kā būtisku DFS laikposmam pēc 2027. gada paketes elementu. Pēdējo gadu laikā Eiropas Parlaments savās rezolūcijās par Savienības finanšu interešu aizsardzību vairākkārt ir aicinājis stiprināt koordināciju valstu līmenī starp muitas un PVN iestādēm, jo īpaši izmantojot valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai. Šāds nosūtīšanas pēc savas iniciatīvas mehānisms darbojas tikai Regulā (ES) Nr. 904/2010 paredzētās administratīvās sadarbības PVN jomā ietvaros un neskar ne saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 noteiktās muitas pamatprocedūras, ne saistītos datu pārvaldības noteikumus.

(8b) Šajā regulā paredzētā nosūtīšanas pēc savas iniciatīvas mehānisma efektivitāte ir atkarīga no pienācīgas koordinācijas valsts līmenī starp dalībvalstu kompetentajām muitas iestādēm un kompetentajām PVN iestādēm. Daudzās dalībvalstīs šīs struktūras ir atsevišķas administratīvas vienības ar nošķirtām uzraudzības ķēdēm un informācijas sistēmām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to kompetentās muitas un PVN iestādes izveido regulāras koordinācijas mehānismus, cita starpā izmantojot Eurofisc sistēmu, lai atvieglotu tādu neatbilstību konstatēšanu, kuras liecina par krāpšanu PVN jomā, un attiecīgo muitas datu savlaicīgu nosūtīšanu Eurofisc, EPPO un OLAF. Šāda koordinācija ir procesuāls un organizatorisks pasākums, kas valsts iestādēm nerada papildu pienākumus informācijas tehnoloģiju jomā.

(10a)EPPO un OLAF piekļuvei VIES, uzraudzības sistēmai un CESOP, kā arī jebkurām citām sistēmām un datubāzēm būtu jāattiecas uz šādām galvenajām datu kategorijām: informācija par PVN identifikācijas numuriem un PVN iekšējiem darījumiem Kopienā, attiecīgā informācijai par importu, kas atbrīvots no PVN, saistībā ar importa vienas pieturas aģentūru (IOSS) un importa muitas procedūru 42/63 un apkopota informācija par maksājumiem. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir tikai EPPO un OLAF, lai tie varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 4. pantu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 1. panta 1. punktu. Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē konkrētas datu kategorijas, kas pieejamas EPPO un OLAF, lai tie varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar minētajiem pantiem. Minētie īstenošanas akta projekti informatīvos nolūkos būtu nosūta Eiropas Parlamentam, lai tas varētu īstenot savas tiesības.

(-1) Regulā iekļauj šādu pantu:

-1a)Regulā iekļauj šādu pantu:

-1b) Regulas 17. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)informāciju, ko dalībvalstu muitas dienesti apkopojuši attiecībā uz visu to preču importu, kurām importēšanas brīdī tiek prasīts atbrīvojums no PVN, PVN maksāšanas atlikšana vai īpašs uzskaites režīms, cita starpā arī saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. daļas d) punktu (Muitas procedūra 42/63), importa vienas pieturas aģentūras režīmu, kas izveidots ar minētās direktīvas 369.l–369.x pantu, un visām citām importa procedūrām, saskaņā ar kurām pienākums uzskaitīt PVN tiek atlikts uz galamērķa dalībvalsti, ietverot tikai šādus datu elementus:

1.aPiekļuvi saskaņā ar 1. punktu piešķir tikai saistībā ar aktīvām izmeklēšanām par iespējamiem kriminālpārkāpumiem vai saukšanu pie atbildības par šādiem kriminālpārkāpumiem, kā minēts Regulas (ES) 2017/1939 4. pantā, un to izstrādā un izmanto tā, lai novērstu meklēšanu bez konkrēta mērķa vai piekļuvi, kas nav saistīta ar konkrētu lietu. Lai ievērotu datu aizsardzības principus, sistēmas arhitektūrā un darbības protokolos īpaši aizliedz datu vākšanu jebkādā spekulatīvā veidā, datu ieguvi masveidā, vispārinātas meklēšanas vai automatizētu profilēšanu, kas nav saistīta ar konkrētu izmeklēšanu.

1.bUz šā panta 1. punktā minēto centralizēto piekļuvi attiecas atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka katrs piekļuves gadījums ir attiecināms uz konkrētu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu un uz identificētu pilnvarotu lietotāju. Šādu piekļuvi reģistrē tā, lai būtu iespējama efektīva ex post pārbaude.

3.aEPPO katru gadu publicē statistiku par saskaņā ar šo regulu piešķirtās centralizētās piekļuves izmantošanu, tostarp vaicājumu skaitu, to izmeklēšanu skaitu, kurās šāda piekļuve ir veicinājusi lietas virzību, un to gadījumu skaitu, kuros dati, kuriem piekļūts, tikuši atzīti par nebūtiskiem un dzēsti. Minēto statistiku iekļauj EPPO gada ziņojumos un iesniedz Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē izmeklēšanu, šādus datus pienācīgi rediģē, lai nodrošinātu izmeklēšanas konfidencialitāti un pienācīgu izmeklēšanas veikšanu.

5.a Visiem lietotājiem ir saistoši šajā regulā paredzētie konfidencialitātes noteikumi. Informācijas apmaiņas procedūras un piekļuve datiem jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

5.b Sistēmas, kuras nodrošina 1. punktā minēto centralizēto piekļuvi, izstrādā tā, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbspēju ar sistēmām, ko izmanto attiecīgās Savienības struktūras, lai veicinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu un samazinātu administratīvo slogu.

5.c Komisija ciešā sadarbībā ar EPPO novērtē vajadzību pēc Savienības papildu finansējuma, lai atbalstītu sadarbspējīgu IT sistēmu, digitālo rīku un specializētu darbinieku sagatavošanu.

5.dJa EPPO saņem personas datus tādas informācijas nosūtīšanas rezultātā, kas veikta pēc muitas dienestu iniciatīvas saskaņā ar 13.a pantu, ir piemērojami šādi noteikumi:

2.aŠī panta 1. punktā minēto centralizēto piekļuvi izstrādā un izmanto veidā, kas sniedz OLAF tam vajadzīgo īpašo, ar konkrēto izmeklēšanu saistīto piekļuvi, liedzot iespēju veikt jebkādas bezmērķīgas meklēšanas vai iegūt jebkādu piekļuvi, kas nav nepieciešama, lai uzsāktu vai veiktu izmeklēšanas saskaņā ar OLAF uzdevumiem, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 1. panta 1. punktā. Šāda piekļuve neļauj iegūt lielapjoma datus, veikt vispārēju uzraudzību vai automatizētu profilēšanu, kas nav saistīta ar konkrētu administratīvu izmeklēšanu.

2.bUz šā panta 1. punktā minēto centralizēto piekļuvi attiecas atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka katrs piekļuves gadījums ir attiecināms uz konkrētu izmeklēšanu un uz identificētu pilnvarotu lietotāju. Šādu piekļuvi reģistrē tā, lai būtu iespējama efektīva ex post pārbaude.

3.aOLAF katru gadu publicē statistiku par saskaņā ar šo regulu piešķirtās centralizētās piekļuves izmantošanu, tostarp vaicājumu skaitu, to izmeklēšanu skaitu, kurās šāda piekļuve ir veicinājusi lietas virzību, un to gadījumu skaitu, kuros dati, kuriem piekļūts, tikuši atzīti par nebūtiskiem un dzēsti. Minēto statistiku iekļauj OLAF gada ziņojumos un iesniedz Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē izmeklēšanu, šādus datus pienācīgi rediģē, lai nodrošinātu izmeklēšanas konfidencialitāti un pienācīgu izmeklēšanas veikšanu.

5.a Visiem lietotājiem ir saistoši šajā regulā paredzētie konfidencialitātes noteikumi. Informācijas apmaiņas procedūras un piekļuve datiem jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

5.b Sistēmas, kuras nodrošina 1. punktā minēto centralizēto piekļuvi, izstrādā tā, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbspēju ar sistēmām, ko izmanto attiecīgās Savienības struktūras, lai veicinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu un samazinātu administratīvo slogu.

5.c Komisija ciešā sadarbībā ar OLAF novērtē vajadzību pēc Savienības papildu finansējuma, lai atbalstītu sadarbspējīgu IT sistēmu, digitālo rīku un specializētu darbinieku sagatavošanu.

5.dJa OLAF saņem personas datus tādas informācijas nosūtīšanas rezultātā, kas veikta pēc muitas dienestu iniciatīvas saskaņā ar 13.a pantu, ir piemērojami šādi noteikumi:

5a)Regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.Komisija reizi trijos gados, sākot no ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] un pamatojoties uz EPPO, OLAF un Eurofisc sniegtajiem ziņojumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši novērtē: