1.pauž pilnīgu solidaritāti ar Gruzijas tautu, kas turpina cīņu par eiropeisku un demokrātisku Gruziju, saskaroties ar demokrātijas lejupslīdi, pieaugošām represijām, nelikumīgām apcietināšanām, nerimstošu naidīgu retoriku, dezinformāciju un draudiem; uzsver, ka gandrīz 75 % Gruzijas iedzīvotāju turpina atbalstīt turpmāku integrāciju ES; atkārtoti uzsver, ka ES durvis Gruzijas iedzīvotājiem joprojām ir plaši atvērtas un tiem ir visas iespējas atjaunot virzību uz Eiropu;

2.ar dziļu vilšanos norāda, ka “Gruzijas sapnis” ir ne tikai apturējis, bet arī faktiski apvērsis Gruzijas virzību uz integrāciju Eiropā; pauž nožēlu par to, ka ir vērojams regress visu deviņu prioritāšu īstenošanā, kas bija nosacījumi kandidātvalsts statusa piešķiršanai Gruzijai; uzsver “Gruzijas sapņa” nekonsekventos apgalvojumus, ka ES integrācija joprojām ir galvenā prioritāte, lai gan tajā pašā laikā tās augstākās amatpersonas un ar valdību saistītie mediji rīko organizētu un sistemātisku kampaņu, izplatot manipulatīvus Krievijas stila vēstījumus, dezinformāciju un sazvērestības teorijas pret ES, tās amatpersonām un diplomātiem;

3.pauž nožēlu par to, ka kopš falsificētajām 2024. gada oktobra parlamenta vēlēšanām “Gruzijas sapnis” ir vēl vairāk pastiprinājis virzību uz pilnīgu autoritārismu; pauž satraukumu par Gruzijas demokrātisko pamatu straujo graušanu, veicot mērķtiecīgus uzbrukumus tās demokrātiskajām iestādēm, pamatbrīvībām un demokrātiskajam plurālismam, – tas ir pilnīgā pretrunā demokrātiskajai attīstībai, kas vajadzīga dalībai ES; piekrīt Komisijas vērtējumam, ka būtiskajām iestādēm, piemēram, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Sakaru komisijai, Augstajai tieslietu padomei, Satversmes tiesai, Prokuratūrai, Nacionālajai bankai un tiesībaizsardzības un drošības aģentūrām, trūkst objektivitātes, neatkarības un demokrātiskās pārraudzības; uzsver, ka Gruzija nevar panākt progresu pievienošanās Eiropas Savienībai procesā, kamēr tā nav atgriezusies uz demokrātisko reformu ceļa un cita starpā negarantē brīvas, godīgas un konkurenci nodrošinošas vēlēšanas, neaizsargā oficiālo iestāžu neatkarību, efektīvi nevēršas pret oligarhu īstenotu kontroli un neuzlabo cilvēktiesību un mediju brīvības aizsardzību;

4.uzsver, ka mērķtiecīgas individuālas sankcijas, ko ES un tās dalībvalstis noteikušas pret Bidzina Ivanishvili, galvenajiem partijas “Gruzijas sapnis” vadītājiem, tiesnešiem, prokuroriem un citām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par pastāvīgo demokrātijas lejupslīdi Gruzijā, krāpšanu vēlēšanās, nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko oponentu un aktīvistu vajāšanu, un pret līdzatbildīgajiem to uzņēmumu un mediju īpašniekiem, kas ir saistīti ar partiju “Gruzijas sapnis”, būtu svarīgs instruments pret nesodāmību; atzinīgi vērtē to, ka, tā kā ES līmenī nav vienprātības, arvien vairāk dalībvalstu ir ieviesušas individuālus vīzu aizliegumus un citas sankcijas pret Gruzijas amatpersonām; mudina citas dalībvalstis sekot šim piemēram;

5.atkārtoti pauž stingru aicinājumu ES un tās dalībvalstīm ieviest tūlītējas un mērķtiecīgas individuālas sankcijas pret Bidzina Ivanishvili, viņa ģimenes locekļiem un uzņēmumiem un aicina ES iesaldēt viņa aktīvus un šajā jautājumā sadarboties ar citām jurisdikcijām, jo īpaši Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm;

6.nosoda par politiskajām represijām, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un opozīcijas pārstāvju vajāšanu atbildīgo amatpersonu un iestāžu sistēmisko nesodāmību; uzsver, ka līdz šim ES reakcija nav bijusi pietiekama un ir novēlota, ņemot vērā pieaugošo autoritārās varas nostiprināšanos Gruzijā; mudina Padomi un dalībvalstis steidzami pieņemt koordinētus, ES mēroga ierobežojošus pasākumus pret visiem atbildīgajiem politiķiem, amatpersonām un veicinātājiem, tostarp paplašināt sankciju sarakstus, veikt visaptverošu aktīvu iesaldēšanu un noteikt vīzu aizliegumus personām, kuras ir atbildīgas par valsts nozagšanu, represijām un režīma sponsorētu propagandu; mudina jauno Ungārijas valdību atcelt veto, ko iepriekšējā valdība noteikusi mērķtiecīgām ES mēroga sankcijām pret B. Ivanishvili un plašāku partijas “Gruzijas sapnis” vadību; aicina Padomi gadījumā, ja vienprātību nav iespējams panākt, izpētīt iespēju izmantot kolektīvus mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu ES reakciju;

7.pauž nožēlu par to, ka partija “Gruzijas sapnis” nav veikusi nekādus pasākumus, lai manītu savu antidemokrātisko un antieiropeisko kursu; uzskata, ka sadarbībai ar Gruzijas iestādēm ir jābūt stingri atkarīgai no tā, vai tās veic konkrētus un pārbaudāmus pasākumus, ar kuriem tiek mainīts pašreizējais demokrātijas lejupslīdes, represiju, ierobežojumu un pēc Krievijas parauga veidotas, pret ES vērstas naidīgas dezinformācijas kurss; tādēļ saglabā savas iepriekšējās nostājas par parlamenta un tā ieceltā prezidenta leģitimitātes neatzīšanu; pauž nožēlu par to, ka Gruzijas parlaments de facto ir vienas partijas parlaments, kas mehāniski apstiprina likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir sagraut plurālistiskas parlamentārās demokrātijas pamatus; ar bažām norāda, ka Gruzijas de facto parlaments ir paziņojis par pagaidu izstāšanos no Euronest parlamentārās asamblejas;

8.atkārtoti prasa ES un dalībvalstu pārstāvjiem un parlamentu deputātiem atturēties no sanāksmēm ar režīma pārstāvjiem, sākot ar pašreizējo de facto priekšsēdētāju, kamēr Gruzijas iestādes turpina vājināt demokrātiju un īstenot represijas; aicina dalībvalstis nostiprināt vienotu un koordinētu pieeju, kas paredz ierobežot politiskos kontaktus ar partijas “Gruzijas sapnis” iestādēm, attiecinot tos tikai uz absolūti nepieciešamiem jautājumiem, vienlaikus saglabājot un stiprinot sadarbību ar Gruzijas pilsonisko sabiedrību, neatkarīgajiem medijiem un akadēmiskajām iestādēm; nosoda pastāvīgo agresīvo retoriku pret ES un dalībvalstu diplomātiem, politiķiem un amatpersonām; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas normas, demokrātiskās vērtības un virzību uz Eiropu Gruzijas iedzīvotāju un to politisko spēku vidū, kas apņēmušies ievērot demokrātijas principus;

9.ar bažām norāda uz agresīvo retoriku pret Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un citiem sabiedrotajiem;

10.aicina Gruzijas iestādes atjaunot uz nopelniem balstītus Civildienesta aizsardzības pasākumus, atjaunot efektīvu tiesisko aizsardzību pret politiski motivētu atlaišanu no darba un nodrošināt iespēju efektīvi īstenot tiesības piekļūt publiskai informācijai;

11.norāda, ka lielākā daļa opozīcijas partiju boikotēja 2025. gada 4. oktobrī notikušās pašvaldību vēlēšanas, atspoguļojot lielākās sabiedrības daļas dziļo neuzticēšanos vēlēšanu procesa neatkarībai; pauž nožēlu par to, ka 2024. gada decembrī un 2025. gada martā un aprīlī izdarītie grozījumi Gruzijas Vēlēšanu kodeksā vēl vairāk nostiprināja valdošās partijas dominējošo stāvokli un ieviesa jaunus ierobežojumus vietējo novērotāju, mediju un vēlēšanu subjektu reģistrācijai; atkārtoti norāda, ka Gruzijas iestādes neņēma vērā Venēcijas komisijas aicinājumus atcelt 2024. gadā veiktās izmaiņas; uzsver, ka tas, ka EDSO/ODIHR nespēja veikt vēlēšanu novērošanu, jo ielūgums tika novēlots, un vietējās novērotāju organizācijas arī nespēja to izdarīt ierobežojumu dēļ, nopietni ietekmēja vēlēšanu procesa pārredzamību un tā rezultātu ticamību; atkārtoti aicina neatkarīgu un objektīvu vēlēšanu administrāciju uzlabot vēlēšanu vidi turpmākajām vēlēšanām, nodrošinot iespējas starptautiskām un vietējām nevalstiskām organizācijām (NVO) veikt pienācīgu novērošanu; pauž dziļas bažas par 2025. gada decembrī veiktajiem Vēlēšanu kodeksa grozījumiem, kas Gruzijas pilsoņiem aizliedz balsot no ārvalstīm; uzsver, ka dalība vēlēšanās ir katra pilsoņa konstitucionālās pamattiesības un ka tai jābūt iespējamai neatkarīgi no viņa dzīvesvietas;

12.nosoda tādu līdz šim nebijušu un arvien ierobežojošāku tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir padarīt praktiski neiespējamu starptautiskā atbalsta, tostarp finanšu līdzekļu, nonākšanu pie pilsoniskās sabiedrības un medijiem un liegt tiem jebkādu neatkarīgu finansējumu; norāda uz Dotāciju likuma jaunākajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2026. gada 5. martā un ievērojami paplašina dotāciju definīciju un paredz, ka dotāciju vai finansējuma saņemšana no ārvalstīm bez iepriekšējas valdības atļaujas ir noziedzīgs nodarījums, par kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem; norāda, ka tas ir tiešs ES un Gruzijas asociācijas nolīguma pārkāpums; aicina aizsargāt politiskos fondus, starptautiskās NVO un attīstības aģentūras; atgādina Gruzijas iestādēm, ka jebkāda vardarbība pret ES dalībvalstu organizācijām radīs tiešas sekas;

13.norāda, ka šie grozījumi seko 2025. gada aprīlī pieņemtajiem Dotāciju likuma grozījumiem, ar kuriem jau tika ievērojami ierobežotas iespējas saņemt starptautisku finansiālo atbalstu un ieviesta prasība starptautiskajiem līdzekļu devējiem no valsts iestādēm saņemt iepriekšēju apstiprinājumu dotāciju piešķiršanai, kā arī noteikta ierobežojoša uzraudzība un represīva administratīvā atbildība saņēmējiem, lai atturētu organizācijas pieņemt starptautisko palīdzību, tostarp ES finansējumu; uzsver, ka dotāciju plašā definīcija var aptvert plašu darījumu loku, kuriem nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, un var padarīt jebkuru pilsoni par iespējamu valdības īstenotas vajāšanas mērķi; ar bažām norāda uz to, ka personām, kas jebkad ir bijušas nodarbinātas organizācijā, kura ir bijusi atkarīga no ārvalstu finansējuma, astoņus gadus ir aizliegts būt par politiskās partijas biedru un šā aizlieguma dēļ liels skaits sociāli aktīvu personu nevar piedalīties partiju politikā; stingri mudina ES un tās dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai aizsargātu un saglabātu atlikušos neatkarīgos medijus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Gruzijā;

14.pauž nožēlu par valdošās partijas “Gruzijas sapnis” pastāvīgajiem mēģinājumiem vajāt politiskos oponentus, tostarp ar nelikumīgu apcietināšanu un aizturēšanu, draudiem un fiziskiem uzbrukumiem; nosoda politisko oponentu ieslodzīšanu par atteikšanos ierasties Gruzijas de facto parlamenta Pagaidu izmeklēšanas komisijā, ko partija “Gruzijas sapnis” izmantoja kā sava veida politisku paraugprāvu, kuras mērķis bija pavērt ceļu turpmākai politisko oponentu vajāšanai un opozīcijas partiju aizliegšanai; uzsver, ka politieslodzīto esamība nav savienojama ar Gruzijas saistībām saskaņā ar ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politisku iemeslu dēļ ieslodzītos, tostarp opozīcijas politiķus un bijušās amatpersonas; atzīmē, ka pirms pašvaldību vēlēšanām de facto prezidents apžēloja divus opozīcijas politiķus, lai radītu godīgu vēlēšanu iespaidu; neatlaidīgi un atkārtoti uzsver prasību humānu apsvērumu dēļ nekavējoties atbrīvot bijušo prezidentu Mikheil Saakashvili, lai viņam varētu sniegt nepieciešamo medicīnisko aprūpi ārvalstīs; turklāt aicina partijas “Gruzijas sapnis” iestādes nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta deputātiem tiek piešķirta netraucēta piekļuve Mihailam Saakašvili un citiem politieslodzītajiem;

15.atzīmē, ka, neraugoties uz vainas atzīšanu un ticamiem publiskiem pierādījumiem par korupciju, bijušā premjerministra Irakli Gharibashvili ieslodzīšana rada nopietnas bažas par to, vai tiesvedība atbilda taisnīgas tiesas standartiem; uzsver, ka šī lieta atspoguļo plašākas bažas par politiski ietekmētu tiesiskumu, neoficiālām varas struktūrām un iekšēju šķelšanos valdošajā partijā “Gruzijas sapnis”, tostarp par Bidzina Ivanishvili lomu;

16.aicina Gruzijas iestādes īstenot neatkarīgus pārskatatbildības mehānismus, nodrošināt tiesu iestāžu objektivitāti un saukt pie atbildības politiski motivētu pārkāpumu izdarītājus saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

17.aicina veikt visaptverošu Augstās tieslietu padomes reformu saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, tostarp noteikt nepagarināmus pilnvaru termiņus, pārredzamas iecelšanas procedūras un īpašas godprātības pārbaudes augstākajām tiesu amatpersonām, jēgpilni iesaistot starptautiskos ekspertus, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai; ar nožēlu norāda, ka ir likvidēts 2022. gadā izveidotais Korupcijas apkarošanas birojs, kura izveide bija viena no galvenajām ES prasībām, lai Gruzijai piešķirtu kandidātvalsts statusu; aicina Gruzijas iestādes grozīt ģenerālprokurora iecelšanas procedūru, pieprasot kvalificētu balsu vairākumu parlamentā, un saskaņot Likumu par prokuratūru ar Eiropas standartiem;

18.mudina Gruzijas tiesībsargu pastiprināt tā pilnvaru izpildi un izmantot visus pieejamos mehānismus, lai aizsargātu cilvēktiesības, vienlaikus iesaistoties konstruktīvā dialogā un sadarbībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību Gruzijā; uzsver, ka ir jānovērš viņa pilnvaru selektīva piemērošana, kā minēts Komisijas 2025. gada ziņojumā par Gruziju; uzsver tiesībsarga īpašās pilnvaras pieprasīt EDSO/ODIHR leģislatīvus atzinumus par autoritāriem vai nedemokrātiskiem tiesību aktiem;

19.pauž nožēlu par progresa trūkumu oligarhu ietekmes mazināšanā un aicina Gruzijas iestādes pieņemt sistēmisku pieeju saskaņā ar attiecīgajiem Venēcijas komisijas ieteikumiem, tostarp izmantojot pastiprinātas pārredzamības prasības, efektīvus interešu konflikta noteikumus un aizsardzības pasākumus pret nesamērīgu ietekmi politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā;

20.stingri nosoda Gruzijas iestāžu mēģinājumus aizliegt opozīcijas partijas; aicina iestādes nekavējoties pārtraukt šos mēģinājumus un izbeigt konstitucionālu tiesvedību, ko ierosinājuši 88 Gruzijas de facto parlamenta deputāti, pieprasot trīs lielāko opozīcijas partiju – Apvienotās nacionālās kustības, Pārmaiņu koalīcijas un Spēcīgās Gruzijas koalīcijas ar Lelo – darbības atzīt par antikonstitucionālām un atsaukt to reģistrāciju; uzsver, ka šāda rīcība bīstami apdraud demokrātijas pamatprincipus un politisko plurālismu; uzsver, ka veselīga demokrātija ir atkarīga no godīgas un brīvas konkurences starp dažādām politiskajām partijām;

21.pauž lielu neapmierinātību par to, ka Kriminālkodeksā nesen ir ieviests jauns pants, kas aizliedz iestāžu “publisku un sistemātisku” kritizēšanu vai to leģitimitātes apšaubīšanu, kā arī “jebkādu tās pašas personas publisku un sistemātisku rīcību”, ko var interpretēt dažādi un par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem; uzsver, ka tas de facto ļauj noteikt kriminālatbildību par vārda brīvību, un aicina valdību denonsēt šo likumu;

22.pauž nopietnas bažas par to, ka “Gruzijas sapnis” jau ir pieņēmis vairākus tiesību aktus – piemēram, Ārvalstu aģentu reģistrācijas aktu, ierobežojošus grozījumus Apraides likumā, Valsts civildienesta likumā un Likumā par pulcēšanos un manifestācijām un stingrākus noteikumus Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā –, kuru mērķis ir apspiest pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus un ierobežot plurālismu; jo īpaši nosoda likumdošanas pasākumus, kas palielina administratīvajos kodeksos paredzētos naudas sodus, kā rezultātā arvien lielākā skaitā tiek ieslodzīti protestētāji, kuri nespēj samaksāt šos naudas sodus; atkārtoti prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un citas nelikumīgi aizturētās personas; brīdina, ka Gruzijas iestāžu centieni pārveidot Gruzijas dinamisko pilsonisko sabiedrību par valdības atbalstīto organizāciju stingri kontrolētu vidi ir vēl viens solis ceļā uz autoritāra režīma izveidi; atgādina, ka lielākā daļa šo tiesību aktu atbalso norises, kas bija vērojamas Putina totalitārā režīma sākumā Krievijā; aicina Gruzijas iestādes atcelt šos tiesību aktus, kas būtu reāls solis, kurš ļautu atgriezties uz ES ceļa;

23.nosoda pazemojošo un necilvēcīgo izturēšanos, kas, kā ziņots, aizturēšanas laikā īstenota pret Elene Khoshtaria; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot viņu un nekavējoties atsaukt viņai izvirzītās politiski motivētas apsūdzības;

24.pauž nopietnas bažas par to, ka joprojām tiek ļaunprātīgi izmantota protestētāju un aktīvistu administratīvā aizturēšana; norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Mekvabishvili pret Gruziju, kurā konstatēts, ka paļaušanās tikai uz policijas liecībām, nevērtējot neatkarīgus pierādījumus, apdraudēja taisnīgas tiesas garantijas un veicināja nesamērīgu sankciju noteikšanu miermīlīgiem demonstrantiem; aicina Gruzijas iestādes reformēt administratīvo pārkāpumu procedūras, lai saskaņotu tās ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

25.nosoda ticamus ziņojumus par pārmērīgu spēka lietošanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret protestētājiem un aizturētajiem, tostarp nesenos Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) konstatējumus, kuros dokumentēti apgalvojumi par policijas vardarbību un sistemātiskiem trūkumiem drošības pasākumu un atbildības jomā; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt ātru, neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu, saukt atbildīgās personas pie atbildības un pilnībā īstenot CPT ieteikumus;

26.nosoda pieaugošo tendenci Gruzijas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem izmantot verbālu un fizisku vardarbību pret protestētājiem, izteikt izvarošanas un citas ar dzimumu saistītas vardarbības draudus un veikt nelikumīgas pārmeklēšanas ar izģērbšanu, kas ir daļa no kampaņas, kuras mērķis ir iebiedēt disidentus, jo īpaši sievietes protestētājas, un apspiest Gruzijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos;

27.nosoda pieņemtos tiesību aktus, kas paredz automātisku aizturēšanu un kriminālsodu piemērošanu, tostarp brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, personām, kuras miermīlīgi protestē uz ietvēm un gājēju zonās; uzsver, ka šādi pasākumi ir represīvi instrumenti, kuru mērķis ir politisku iemeslu dēļ apspiest opozīciju; pauž nožēlu par to, ka personas bieži tiek aizturētas par dalīšanos ar savu viedokli sociālajos medijos;

28.pauž vislielāko satraukumu par apgalvojumiem, ka saistībā ar protestiem Gruzijā pret personām, iespējams, izmantota aizliegta ķīmiska viela; uzsver, ka jebkuras ķīmiskas vielas izmantošana pret civiliedzīvotājiem, ja tā tiktu apstiprināta, būtu nopietns cilvēka pamattiesību, starptautisko humanitāro normu un Gruzijas no starptautiskajām tiesībām izrietošo saistību, tostarp ķīmisko ieroču aizlieguma, pārkāpums; pauž nožēlu par Gruzijas iestāžu nepietiekamo izmeklēšanu šajā jautājumā; aicina nekavējoties veikt neatkarīgu un pārredzamu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar šiem apgalvojumiem; aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju veikt pārbaudi un mudina dalībvalstis nodot šo lietu turpmākai izmeklēšanai;

29.pauž dziļas bažas par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Gruzijā un neaizsargātu grupu, tostarp LGBTIQ+ personu, diskrimināciju; uzsver, ka šie pārkāpumi nav saderīgi ar Gruzijas saistībām saskaņā ar ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; aicina Gruzijas iestādes ievērot tiesības uz vārda, pulcēšanās, biedrošanās un politiskās līdzdalības brīvību un garantēt visu cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu drošību un aizsardzību, kā arī nodrošināt viņiem efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; stingri aicina ES un dalībvalstis uzraudzīt šos pārkāpumus, sniegt atbalstu un aizsardzību apdraudētajām personām un sasaistīt progresu ES palīdzības, sadarbības un pievienošanās jomā ar jūtamiem uzlabojumiem cilvēktiesību aizsardzībā;

30.mudina Gruzijas de facto parlamentu atcelt Likumu par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību, kura noteikumi klaji pārkāpj cilvēktiesības, tostarp tiesības uz vienlīdzību, nediskrimināciju, izglītību, veselību, vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos, kā arī privātumu, brīvību un drošību; atbalsta Gruzijas LGBTIQ+ kopienu un pauž dziļu sašutumu par to, ka minētajā likumā labprātīgas viendzimuma attiecības ir nepamatoti pielīdzinātas incestam; atgādina, ka līdzīgi likumi Putina režīma pārvaldītajā Krievijā ir pavēruši ceļu plašām represijām pret minoritātēm un galu galā radījuši šajā valstī iebiedēšanas un diskriminācijas gaisotni;

31.pauž nopietnas bažas par situāciju Gruzijas Čiaturas reģionā, kuru izraisījusi mangāna ieguve ES tirgum, un aicina īstenot CSDDD, jo ES ir atbildīga par vietējo iedzīvotāju labklājību un nodarītā kaitējuma ietekmētās vides aizsardzību;

32.atkārtoti iebilst pret darba tiesību aktu un darba tiesību pasliktināšanos Gruzijā, piemēram, pret 2024. gada grozījumiem Valsts civildienesta likumā; aicina Gruzijas iestādes ievērot darba tiesību aktu standartus un atturēties no darba tiesību ierobežošanas; atgādina, ka ES acquis ietver saskaņošanu ar Starptautiskās darba organizācijas konvencijām, Eiropas Sociālo hartu un ES tiesību aktiem par darba apstākļiem;

33.atzinīgi vērtē to, ka EDSO pēc 24 iesaistīto valstu iniciatīvas ir aktivējusi tā saukto Maskavas mehānismu, kas pavēra iespēju nosūtīt ekspertu misiju, lai novērtētu, kā Gruzija īsteno EDSO saistības, jo īpaši attiecībā uz situāciju cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā kopš 2024. gada pavasara; aicina Gruzijas iestādes nopietni ņemt vērā tās konstatējumus un skaidri noteiktos termiņos īstenot tās ieteikumus, tostarp attiecībā uz politisku iemeslu dēļ ieslodzīto personu atbrīvošanu, tādu tiesību aktu atcelšanu, kas nav saderīgi ar starptautiskajām saistībām, un saukšanu pie atbildības par sliktu izturēšanos; uzsver, ka gadījumā, ja iestādes neveic konkrētus un pārbaudāmus pasākumus tās ieteikumu īstenošanai, iesaistītajām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm būtu jāapsver atbilstīgi turpmākie pasākumi, lai nodrošinātu atbildību, tostarp mērķtiecīgas sankcijas un attiecīgu starptautisko juridisko mehānismu izmantošana; aicina ES dalībvalstis, kas piedalās EDSO, aktīvi atbalstīt misijas pilnvaru pagarināšanu, ņemot vērā sistemātiskos un labi dokumentētos pārkāpumus, par kuriem jāveic visaptverošs neatkarīgs novērtējums;

34.atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2025. gada oktobra rezolūciju, kurā Eiropas Padomes struktūras mudinātas “izmantot visus pieejamos līdzekļus”, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu un starpvalstu pieteikumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā saskaņā ar 33. pantu, lai nodrošinātu, ka Gruzija pilda savus Eiropas Padomes dalībvalsts pienākumus; aicina ES un Eiropas Padomes dalībvalstis apsvērt šā ieteikuma īstenošanu;

35.stingri nosoda “Gruzijas sapni” atbalstošo mediju, tostarp Imedi TV, PosTV un Rustavi 2 TV, lomu tādas sistemātiskas dezinformācijas, nomelnošanas kampaņu un naidīgas propagandas izplatīšanā, kas vērsta pret ES un tās iestādēm un pārstāvjiem, jo īpaši pret ES delegācijas Gruzijā vadītāju un ES dalībvalstu diplomātiem; norāda uz neseno Apvienotās Karalistes lēmumu piemērot sankcijas Imedi TV and PosTV; aicina ES iestādes pārskatīt šādu mediju akreditāciju ES iestādēs un mudina ES dalībvalstis sekot Apvienotās Karalistes piemēram un pieņemt atbilstīgus un samērīgus ierobežojošus pasākumus – tostarp saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu – pret personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par šo dezinformācijas kampaņu organizēšanu un finansēšanu; aicina ES sankciju sarakstā iekļaut Gruzijas Valsts sakaru komisijas un Gruzijas sabiedriskās raidorganizācijas vadības locekļus;

36.pauž bažas par spiediena izdarīšanu uz neatkarīgajiem medijiem un par tiesvedībām, kas ierosinātas pret tiem; uzsver, ka mediju plurālisms un žurnālistu drošība ir būtiski demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikumi;

37.ar bažām norāda uz nesenajām Gruzijas izglītības nozares reformām, kas, šķiet, centralizē kontroli pār akadēmiskajām iestādēm, vājina akadēmisko brīvību un universitāšu autonomiju un kavē Gruzijas integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā; brīdina par pasākumiem, kuru mērķis ir mainīt akadēmisko programmu struktūru un ilgumu un ieviest principu “viena pilsēta – viena fakultāte”, kas ierobežo atsevišķu augstskolu piedāvāto studiju virzienu klāstu; pauž bažas par regulatīvo spiedienu, kas tiek izdarīts uz tādām iestādēm kā Iļjas Valsts universitāte pēc tam, kad tās publiski atbalstīja studentu protestus, un to, ka tai pat laikā tiek atbalstītas privātas iestādes, kas saistītas ar valdošajai elitei pietuvinātām personām; uzsver, ka neatkarīgi izglītības eksperti brīdina, ka šo pasākumu kumulatīvā ietekme var mazināt akadēmisko plurālismu un vēl vairāk politizēt augstākās izglītības sistēmu;

38.pauž bažas par organizētiem krāpnieciskiem zvanu centru tīkliem, kas darbojas no Gruzijas, jo īpaši tiem, kuru darbības ir vērstas pret ES iedzīvotājiem; uzsver, ka starptautiskas žurnālistu veiktas izmeklēšanas liecina, ka partijas “Gruzijas sapnis” augsta ranga amatpersonas piedāvā šiem krāpnieciskajiem tīkliem aizsardzību apmaiņā pret finansiālu atlīdzību, kas tām palīdz izturēt ekonomiskās sankcijas;

39.norāda uz Komisijas lēmumu apturēt bezvīzu ceļošanu Gruzijas diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem, kurš kopš 2026. gada 6. marta tiek piemērots visās ES dalībvalstīs saskaņā ar pārskatīto un elastīgāko vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas stājās spēkā 2025. gada 30. decembrī un ir tiešas sekas “Gruzijas sapņa” režīma darbībām, ar kurām tiek pārkāptas pamatvērtības; mudina dalībvalstis veikt rūpīgu pārbaudi, intervējot šos vīzas pieteikuma iesniedzējus un pieprasot tiem apliecinošus dokumentus, kā arī atteikt vīzas, ja rodas šaubas par pieteikuma iesniedzēju sniegtās informācijas ticamību; pauž nožēlu par to, ka ES mēroga vīzu izsniegšanas aizliegums Gruzijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātijas lejupslīdi un represijām, nav bijis iespējams Ungārijas un Slovākijas valdības opozīcijas dēļ; norāda, ka astotajā ziņojumā par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu ir uzsvērts, ka Gruzija neievēro galvenos kritērijus un iepriekšējos ieteikumus; brīdina, ka Gruzijas iestāžu ilgstoša bezdarbība varētu novest pie bezvīzu ceļošanas apturēšanas visiem iedzīvotājiem, par ko pilnībā būtu atbildīgs “Gruzijas sapnis”; aicina Komisiju izveidot mehānismu, kas pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, žurnālistiem un studentiem arī turpmāk nodrošinātu bezvīzu piekļuvi ES, un palielināt tiešo atbalstu cilvēku apmaiņas programmām, piemēram, Erasmus+, pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Solidaritātes korpusam un programmai “Radošā Eiropa”;

40.uzsver, ka padziļinātas akadēmiskās pētniecības, vēstures izglītības un sabiedrības informētības trūkums par padomju okupāciju un tās ilgtermiņa sekām veicina tādu vēstures sagrozīšanas un dezinformācijas kampaņu izplatīšanos, ko Krievijas Federācija izmanto, lai grautu Gruzijas sabiedrības eiroatlantiskos centienus; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir akadēmiski pētījumi, dokumentācija un zināšanu izplatīšana par Gruzijas padomju okupācijas vēsturi, tostarp par politiskajām represijām, masveida slepkavošanu un pretošanos padomju Krievijas okupācijai, kā arī šo notikumu restaurēšana kolektīvajā atmiņā; pauž nožēlu par to, ka pēdējos gados ar vismaz pasīvu iestāžu piekrišanu ir īstenoti centieni relativizēt komunistiskos noziegumus un pavērst pretējā virzienā destaļinizācijas procesu; šajā sakarībā uzsver neatkarīgo vēsturnieku, pētnieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, piemēram, SovLab, svarīgo lomu padomju okupācijas, tās politisko, juridisko un morālo seku izpētē, kā arī komunistiskā terora upuru apbedījuma vietu apzināšanā un viņu identificēšanas un cieņpilnas piemiņas nodrošināšanā; mudina attiecīgās dalībvalstu iestādes, kas ir iesaistītas padomju okupācijas, komunistisko noziegumu un citu totalitāro režīmu seku dokumentēšanā, padziļināt sadarbību ar Gruzijas kolēģiem, atbalstīt kopīgus pētniecības projektus un piedalīties izglītības programmās un iniciatīvās, kuru mērķis ir atklāt, dokumentēt un izplatīt zināšanas par šo Gruzijas vēstures periodu; pauž bažas par to, ka sistemātiski tiek traucēta piekļuve arhīvu dokumentiem par represijām un noziegumiem, kas pastrādāti padomju okupācijas laikā; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt zinātniekiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pilnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi arhīviem, kas saistīti ar padomju periodu;

41.pauž nožēlu par to, ka Gruzijas pieskaņošanās Komisijas priekšsēdētājas vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumiem un Padomes lēmumiem par sankcijām ir vēl vairāk samazinājusies – no 53 % 2024. gadā līdz 40 %, kas liecina par to, ka tā nepietiekami atbalsta integrāciju Eiropā; pauž īpašu vilšanos par to, ka Gruzija sistemātiski nepieskaņojās starptautiskajām un ES iniciatīvām Ukrainas atbalstam, tostarp ANO Ģenerālās asamblejas, ANO Cilvēktiesību padomes un Eiropas Padomes pieņemtajām rezolūcijām, un tā vietā ir pastiprinājusi savas attiecības ar Krieviju un atbalstījusi Krievijas naratīvus, kuru mērķis ir novirzīt atbildību par agresijas karu un Krievijas izdarītajiem noziegumiem;

42.ir ārkārtīgi pateicīgs par stingro solidaritāti, ko Gruzijas tauta ir izrādījusi Ukrainai Krievijas agresijas kara laikā un kas atspoguļo sabiedrības plašo pretestību Krievijas imperiālistiskajai politikai, valsts pašas pieredzi saistībā ar Krievijas militāro agresiju un tautas stingro gribu saglabāt savu neatkarību un palikt ārpus Maskavas ietekmes sfēras; norāda, ka daudzi Gruzijas brīvprātīgie ir cīnījušies kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, jo īpaši Gruzijas leģionā, un ka Gruzijas pilsoniskā sabiedrība ir piedalījusies humānās palīdzības kampaņās Ukrainas atbalstam;

43.norāda, ka Gruzija vēl nav pievienojusies lielākajai daļai sankciju pret Krieviju, Baltkrieviju un Irānu; aicina Gruzijas iestādes pieņemt pārbaudāmus pasākumus un stiprināt sadarbību un muitas uzraudzību, lai nepieļautu, ka Gruzijas teritorija un/vai Gruzijā reģistrētas juridiskas personas tiek izmantotas, lai apietu ES ierobežojošos pasākumus; uzskata, ka pašreizējais pieskaņošanās un izpildes pasākumu līmenis ir acīmredzami nepietiekams un nav saskanīgs ar ES kandidātvalsts pienākumiem; uzsver, ka steidzami vajadzīga izlēmīgāka rīcība, tostarp pilnīga pieskaņošanās ES ierobežojošiem pasākumiem, efektīvi uzraudzības un izpildes mehānismi un pārredzama sadarbība ar ES iestādēm, lai novērstu izvairīšanos no sankcijām, tostarp attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, naftas eksportu un finanšu plūsmām, kas saistītas ar Krievijas un Irānas struktūrām; brīdina, ka turpmāka nepieskaņošanās ES ārpolitikai un sankciju režīmam tieši ietekmēs Gruzijas pievienošanās ES procesu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt cieši uzraudzīt ES sankciju režīma ievērošanu Gruzijā, tostarp tādas sankciju apiešanas risku, kam izmanto Gruzijas teritoriju vai Gruzijā reģistrētas struktūras;

44.aicina ES un tās dalībvalstis steidzami un izlēmīgi rīkoties, lai apturētu to, ka Krievija ar Gruzijas iestāžu atbalstu sistemātiski apiet ES sankcijas, tostarp izveidot īpašu ES uzraudzības mehānismu, lai izsekotu tādu augstas prioritātes divējāda lietojuma preču un aviācijas komponentu tirdzniecības plūsmas, ko ved tranzītā cauri Gruzijai; turklāt aicina Gruzijas iestādes pilnībā sadarboties šajos centienos un publicēt regulārus, pārredzamus ziņojumus par šādām tirdzniecības plūsmām, lai stiprinātu muitas noteikumu izpildi un novērstu turpmāku izvairīšanos no sankcijām;

45.pauž bažas par Gruzijas ostu, naftas pārstrādes infrastruktūras un naftas apstrādes iekārtu iespējamo izmantošanu ar mērķi atvieglot Krievijas naftas produktu reeksportu vai samaisīšanu, ko veic, lai apietu starptautiskos sankciju režīmus; pauž nopietnas bažas par ziņojumiem, ka Krievijas jēlnafta tiek nosūtīta uz Gruzijas nesen uzbūvēto un daļēji valsts finansēto Kulevi naftas pārstrādes rūpnīcu Melnās jūras piekrastē; aicina Gruzijas iestādes nekavējoties pārtraukt un novērst šādas darbības un nodrošināt, ka Gruzijas infrastruktūra netiek izmantota, lai atvieglotu Krievijai noteikto ES sankciju apiešanu; norāda, ka Kulevi naftas terminālis netika iekļauts 20. ES sankciju paketē pret Krieviju, pamatojoties uz Gruzijas iestāžu un termināļa operatora apņemšanos stingri ievērot ES sankcijas; aicina to iekļaut turpmākajās sankcijās, ja Gruzijas iestādes un termināļa operatori stingri neievēro ES sankcijas; aicina pastiprināt sadarbību starp ES un starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu pilnīgu izpildi;

46.aicina Komisiju sadarbībā ar Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai novērtēt Gruzijas tiesisko un normatīvo regulējumu, tostarp Gruzijas Nodokļu kodeksa noteikumus, kas var atvieglot ārzonās reģistrētu uzņēmumu un neskaidru faktisko īpašumtiesību izmantošanu, tādējādi sekmējot sankciju apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; aicina pastiprināti uzraudzīt un rūpīgi pārbaudīt Gruzijā reģistrētus uzņēmumus, kuri pieder Krievijas pilsoņiem vai subjektiem vai kurus kontrolē Krievijas pilsoņi vai subjekti, jo īpaši tos uzņēmumus, kas dibināti kopš 2022. gada februāra; aicina Gruzijas iestādes izveidot līdzekļu atguves dienestu, līdzekļu pārvaldības dienestu un faktisko īpašnieku reģistru, lai stiprinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un samazinātu sankciju apiešanas risku;

47.norāda, ka, atsakoties no eiroatlantiskās integrācijas, “Gruzijas sapnis” stratēģiski pievēršas sadarbībai ar Ķīnu, Krieviju un Irānu, kā apstiprina daudzi ziņojumi; uzsver, ka šī pārorientēšanās liecina par to, ka netiek ievērotas Gruzijas konstitūcijā noteiktās saistības attiecībā uz eiroatlantisko integrāciju un Gruzijas sabiedrības skaidri un konsekventi paustā griba; pauž sašutumu, ka tā vietā, lai rīkotos saistībā ar ticamiem konstatējumiem par autoritārās varas pieaugošo ietekmi, ir uzsākta izmeklēšana pret šādu ziņojumu autoriem, tostarp Hadsona institūta pētnieku Giorgi Kandelaki un Tinatin Khidasheli;

48.pauž bažas par Ķīnas valstij piederošu uzņēmumu piedalīšanos stratēģiskos projektos, piemēram, Anaklijas dziļjūras ostas projektā, kurš sākotnēji tika izstrādāts kopā ar rietumu partneriem un kura mērķis bija stiprināt austrumu-rietumu savienotību neatkarīgi no Krievijas un Ķīnas ietekmes; atgādina Gruzijas iestādēm, ka Transkaspijas starptautiskā transporta maršruta panākumi ir atkarīgi no tiesiskuma ievērošanas Gruzijā un ka Global Gateway investīcijām ir nepieciešams, lai Gruzija būtu stabils un pārredzams partneris;

49.norāda uz Melnās jūras reģionā īstenojamiem stratēģiskās savienotības projektiem, tostarp Melnās jūras digitālās savienotības zemūdens kabeļa un Melnās jūras zemūdens elektrības kabeļa projektu, kas var uzlabot enerģētikas un digitālos savienojumus starp ES un Dienvidkaukāzu;

50.atzīmē, ka Gruzijas Pareizticīgā baznīca joprojām ir ietekmīga institūcija Gruzijas sabiedrībā un tai ir svarīga loma sabiedriskās domas veidošanā; pauž bažas par to, ka Krievija izmanto reliģiskos tīklus par kanāliem tādu dezinformācijas un ietekmēšanas operāciju veikšanai Gruzijā, kuru mērķis ir graut proeiropeisko orientāciju un demokrātijas noturību; atgādina, ka daži garīdznieki Gruzijā ir pretojušies šādai instrumentalizācijai un ir publiski kritizējuši gan Krievijas ietekmi, gan “Gruzijas sapņa” režīma politiku; uzsver, ka Gruzijas pareizticīgo diecēze un kopienas pastāv arī ES un tas nozīmē, ka ir jāievēro modrība un jānodrošina noturība pret transnacionāliem dezinformācijas centieniem;

51.ar īpašām bažām norāda uz to, ka Irāna palielina savu ietekmi Gruzijā, jo īpaši izmantojot reliģiskās un izglītības iestādes un jauniešu mobilizāciju, kā arī ekonomikas struktūras, kas Irānai efektīvi ļauj izvairīties no sankcijām; pauž bažas arī par to ekonomikas dalībnieku pieaugošo ietekmi, kuri darbojas Gruzijā un ir saistīti ar Irānas režīmu; uzsver, ka šādus dalībniekus var izmantot finanšu sankciju apiešanai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un Irānas preču nelikumīgam eksportam, ar korupcijas un sagrozītu publisko konkursu palīdzību sniedzot labumu dalībniekiem, kas ir saistīti gan ar Irānas, gan “Gruzijas sapņa” režīmiem;

52.uzskata, ka Gruzijai būtu konstruktīvi jāveicina Armēnijas piekļuve starptautiskajiem jūras tirdzniecības maršrutiem, tādējādi veicinot reģionālo savienotību, ekonomisko noturību un stabilitāti Dienvidkaukāzā;

53.vēlreiz apliecina savu nelokāmo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; stingri nosoda to, ka Krievija turpina okupēt Gruzijas reģionus Abhāziju un Chinvali/Dienvidosetiju, un arvien notiekošo robežizbūves procesu, kas ir Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums; mudina Gruzijas valdību saglabāt skaidru un konsekventu nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju; kategoriski nosoda Krievijas centienus politiski, militāri un ekonomiski integrēt okupētās teritorijas Krievijas Federācijā; ar dziļām bažām norāda uz to, ka Abhāzijā un Chinvali reģionā turpinās etnisko gruzīnu, tostarp sieviešu un jauniešu, nelikumīga aizturēšana un vēršanās pret viņiem, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām, piemēram, spiegošanā vai Gruzijas pases turēšanā; nosoda šo praksi kā nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, kas veicina Gruzijas iedzīvotāju iebiedēšanu, diskrimināciju un piespiedu pārvietošanu; stingri nosoda notiekošo Krievijas jūras spēku bāzes attīstīšanu Očamčirā, kas ir ne tikai teritoriālās integritātes pārkāpums, bet arī tiešs drauds visa Melnās jūras baseina drošībai un pašas Gruzijas jūras tirdzniecības mērķiem; atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atsaukt Krievijas spēkus no Gruzijas Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģiona;

54.prasa veikt mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajās teritorijās, pamatojoties uz tādiem precedentiem kā 2018. gada “Otkhozoria–Tatunashvili saraksts”;

55.atkārtoti uzver, cik svarīgs ir darbs, ko ES pārraudzības misija Gruzijā (EUMM) veic konfliktu risināšanā, cilvēktiesību uzraudzīšanā un atbalsta sniegšanā skartajām kopienām; stingri nosoda to, ka Krievijas Federācija turpina likt šķēršļus EUMM piekļuvei okupētajiem Gruzijas reģioniem, kā arī nosoda iepriekšējos iebiedēšanas aktus, kas vērsti pret EUMM novērotājiem, tostarp nelikumīgu aizturēšanu un citus incidentus, kas saistīti ar draudiem un iejaukšanos EUMM darbā; uzskata, ka EUMM pilnvaru redzamā un publiskā īstenošana būtu vēl vairāk jāstiprina, palielinot atbalstu un personālu, un jāpopularizē, jo tā ievērojami veicina ES iesaistīšanos reģionā un atklāj Krievijas agresīvo taktiku, kas kopš 2008. gada kara pret Gruziju ir turpinājusi reģionā vairot nāvi, ciešanas un nestabilitāti;

56.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Gruzijas prezidentei Salome Zourabichvili un de facto Gruzijas iestādēm.