A.tā kā vairāk nekā piecas desmitgades ilgā Kubas komunistiskā režīma politiskā un ekonomiskā izvēle ir novedusi valsti dziļā krīzē, ko raksturo elektroenerģijas padeves pārtraukumi līdz 22 stundām dienā, akūts pārtikas, ūdens, degvielas un zāļu trūkums un plaši izplatīta nabadzība konstitucionāli nostiprinātā vienpartijas režīmā, kas turpinās vairāk nekā 67 gadus un kas ir vienīgais atļautais politiskais spēks; tā kā šis tāda politiskā un ekonomiskā modeļa sabrukums, kura pamatā ir nekustīgums, represijas un pretošanās pārmaiņām, ko pastiprina brīvu, godīgu un konkurētspējīgu vēlēšanu trūkums un politiskā plurālisma aizliegums, Kubu arvien vairāk pietuvina nefunkcionējošas valsts iezīmēm un ir antidemokrātiska anomālija tās reģionā;

B.tā kā saskaņā ar NVO “Prisoners Defenders” datiem Kubā 2026. gada maija beigās bija rekordliels politieslodzīto skaits — 1281 politieslodzītais, tostarp nepilngadīgie, no kuriem daži tika turēti maksimālās drošības cietumos kopā ar pieaugušajiem, un daudzi aizturētie bija smagi slimi, tostarp sportisti, mākslinieki, neatkarīgie žurnālisti un miermīlīgi aktīvisti; tā kā šī organizācija dokumentē sistemātisku spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un nāves draudus aizturētajiem un statistiski reprezentatīvā pētījumā konstatēja, ka visi pārbaudītie politieslodzītie, tostarp nepilngadīgie, ir tikuši spīdzināti un viņiem ir liegta medicīniskā aprūpe, ņemot vērā atkārtotos patvaļīgas un bez saziņas iespējām īstenotas aizturēšanas, piespiedu pagaidu pazušanas un ģimeņu vajāšanas modeļus; tā kā Kubas Patriotiskās savienības dibinātāja un ieslodzītā pārliecības dēļ José Daniel Ferrer, kura atbrīvošanu Parlaments ir atkārtoti pieprasījis, lieta ir režīma metožu simbols un noveda pie viņa piespiedu trimdas 2025. gada oktobrī;

C.tā kā ikdienas dzīvē parastie kubieši saskaras ar slimnīcām, kuras nespēj darboties normāli un bez pirmās nepieciešamības zālēm un kurās pacientiem ir jāpiegādā pašiem savi krājumi, kā arī pastāvīgi trūkst pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču, ko pārdod tikai ārvalstu valūtas veikalos un kas nav pieejamas tiem, kuri saņem parastās valsts algas; tā kā saskaņā ar Kubas Cilvēktiesību novērošanas centra datiem 89 % ģimeņu dzīvo galējā nabadzībā un 7 no 10 kubiešiem ir jāizlaiž maltītes, savukārt ANO ziņo par vairāk nekā 96 000 neveiktu operāciju, tostarp 11 000 bērnu, un aptuveni 1 miljons cilvēku ir atkarīgi no ūdens kravas automašīnām, ko ierobežo dīzeļdegvielas trūkums;

D.tā kā 2026. gada aprīlī ES piešķīra papildu 2 miljonus EUR humānajai palīdzībai papildus 4 miljoniem EUR, kas šogad jau piešķirti Karību jūras reģionam, lai atbalstītu humānās palīdzības partnerus, kuri sniedz steidzamu palīdzību visneaizsargātākajiem; tā kā atjauninātais ANO rīcības plāns attiecībā uz Kubu, kura mērķis ir palīdzēt aptuveni diviem miljoniem cilvēku, joprojām ir ļoti nepietiekami finansēts, jo ANO ir mobilizējusi 26,2 miljonus USD, bet joprojām trūkst 68 miljonu USD;

E.tā kā kumulatīvā inflācija Kubā pēdējo četru gadu laikā pārsniedz 500 %, savukārt valsts algu vērtība ir no 15 līdz 25 ASV dolāriem mēnesī pēc melnā tirgus kursa, kas ir vienīgais reālistiskais kurss salā; tā kā režīms ir padarījis valsti atkarīgu no importētās degvielas un, tā kā tās tradicionālie piegādātāji Krievija un Venecuēla ir ierobežojuši piegādes, ārkārtas situācija enerģētikas jomā ir padziļinājusies, 2024. gada oktobrī izraisot valsts elektroenerģijas sistēmas pilnīgu sabrukumu uz vairākām dienām, atstājot 11 miljonus cilvēku bez elektroenerģijas;

F.tā kā Kuba pašlaik importē vairāk nekā 70 % no patērētās pārtikas — auglīgā tropiskā valstī, kas reiz bija viena no pasaules lielākajām cukura ražotājām, — un šis sabrukums ir tiešas sekas gadu desmitiem ilgai kolektivizētai, valsts kontrolētai un militarizētai lauksaimniecībai un neproduktīvam ekonomikas modelim;

G.tā kā ārkārtas humanitārais stāvoklis nav ārēja embargo rezultāts, bet gan tiešas sekas šī režīma modelim un neveiksmēm – militarizācijai un valsts monopolizētai ekonomikai, privāto uzņēmumu apspiešanai un resursu novirzīšanai drošības aparātam, nevis pārtikai, zālēm un elektroenerģijai tās iedzīvotāju vajadzībām; tā kā šis modelis ir iemiesots korumpētajā militārajā konglomerātā GAESA, kas kontrolē gandrīz pusi salas ekonomikas, neatskaitās nevienam un saņem režīma ienākumus cietās valūtās, tostarp no medicīniskajām misijām, ko ANO ir pielīdzinājusi piespiedu darbam, turklāt apstākļos, kad slimnīcām netiek nodrošinātas pirmās nepieciešamības preces; tā kā šo krīzi nevar nošķirt no gadu desmitiem ilgušām valsts represijām un turpmāka nestabilitāte var radīt smagākas humanitārās, migrācijas un drošības sekas;

H.tā kā ES un Kubas attiecības reglamentē PDCA, kura noteiktais mērķis bija panākt, lai režīms pakāpeniski kļūtu atvērtāks un uzlabotu savu pilsoņu stāvokli; tā kā gandrīz deviņus gadus pēc tam, kad Parlaments deva piekrišanu PDCA, režīms nav veicis nekādu būtisku atvēršanos, bet tā vietā ir pastiprinājis represijas, vajājis opozīciju un palielinājis politieslodzīto skaitu, savukārt ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies līdz nepieņemamam līmenim; tā kā nolīguma galvenais mērķis nav sasniegts un PV/AP ir atzinusi, ka nolīgums nav sasniedzis savus mērķus un pašlaik tiek pārskatīts;

I.tā kā režīma noraidīšana ir plaši izplatīta gan salā, gan ārpus tās, par ko liecina atkārtotas demonstrācijas un “katlu sišanas” (cacerolazo) protesti un lielākā izceļošana Kubas vēsturē, simtiem tūkstošiem cilvēku atstājot valsti labākas nākotnes meklējumos, savukārt daudziem, kas bēga vai bija spiesti pamest valsti, nav atļauts atgriezties un ir jāpaliek trimdā; tā kā režīma vienīgā reakcija uz prasībām pēc pārmaiņām ir nostiprināties un pastiprināt represijas;

J.tā kā vienīgais mehānisms, kas notur režīmu pie varas, ir brutālas un pastāvīgas represijas; tā kā 2021. gada jūlijā vairāk nekā 50 dažādās apdzīvotās vietās tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, skandējot: “Brīvību!” — tas bija lielākais protestu vilnis kopš 1994. gada, un to apspieda civildrēbēs ģērbušies policisti, paramilitāras grupas un revolūcijas aizsardzības komitejas; tā kā simtiem cilvēku tika patvaļīgi aizturēti un vairāk nekā 700 cilvēku tika notiesāti saīsinātā tiesas procesā, ko Parlaments nosodīja kā “tiesas farsu”, kurā par dalību miermīlīgā protestā tika noteikti sodi līdz pat 25 gadiem cietumā, ko varētu uzskatīt par noziegumu pret cilvēci; tā kā šis process tika apzināti izmantots kā piemērs citiem, proti, ikviens protestētājs riskē zaudēt darbu, brīvību, ģimeni vai dzīvību;

K.tā kā režīms pastāvīgi atsaka iebraukšanu Eiropas Parlamenta delegācijām, ANO īpašajiem referentiem un neatkarīgiem novērotājiem un uzstāj, ka demokrātiskā opozīcija un neatkarīgā pilsoniskā sabiedrība ir jāizslēdz no jebkāda politiskā dialoga;

L.tā kā pēdējos mēnešos starp režīmu un ASV administrāciju ir notikušas sarunas, kuru saturs nav izpausts, un režīms ir apstiprinājis, ka ir notikušas sarunas ar Vašingtonu; tā kā ASV ir noteikušas mērķtiecīgas sankcijas pret režīma augsta ranga amatpersonām un tā drošības un militārā aparāta iestādēm, atsaucoties uz režīma represijām Kubā un naidīgajām darbībām ārzemēs; tā kā šo attiecību normalizācijas process nedrīkst notikt uz cilvēktiesību rēķina un nedrīkst atbrīvot režīmu no atbildības;

M.tā kā režīms uztur ciešu militāro sadarbību ar Krievijas Federāciju, tostarp, kā ziņots, ir savervējis vairāk nekā 1000 Kubas valstspiederīgo Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un šāda rīcība nav saderīga ar PDCA un ir pretrunā ES drošības interesēm; tā kā 2026. gada martā Krievijai piederošam tankkuģim, uz kura tika pārvadāti aptuveni 730 000 bareli jēlnaftas, tika atļauts piestāt Kubas ziemeļu piekrastē;

N.tā kā 2026. gada 2. martā vairāk nekā 50 Kubas opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas atrodas Kubā un trimdā, nāca klajā ar ceļvedi pārejai uz demokrātiju, kuru dēvē arī par “Atbrīvošanas nolīgumu” un kurā ir izklāstīti trīs posmi — atbrīvošana, stabilizācija un rekonstrukcija un demokratizācija —, un šā procesa kulminācija būtu brīvas, taisnīgas, daudzpartiju vēlēšanas, kuras novērotu starptautiskā sabiedrība; tā kā pārejai ir jānotiek Kubas vadībā un tajā ir jāpiedalās visiem kubiešiem — gan tiem, kas dzīvo Kubā, gan diasporai,