P10_TA(2026)0231Krievijas nepieņemamās provokatīvās darbības un dronu iebrukumi Rumānijā, Baltijas valstīs un SomijāEiropas Parlamenta 2026. gada 18. jūnija rezolūcija par Krievijas nepieņemamajām provokatīvajām darbībām un dronu ielidojumiem Rumānijā, Baltijas valstīs un Somijā (2026/2772(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, it sevišķi 2025. gada 9. oktobra rezolūciju par vienotu atbildes reakciju uz nesenajiem Krievijas pārkāpumiem attiecībā uz ES dalībvalstu gaisa telpu un kritisko infrastruktūru OV C, C/2026/1530, 15.4.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1530/oj.,

–ņemot vērā ANO Statūtus un starptautisko tiesību pamatprincipus,

–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), it sevišķi tā 24. panta 3. punktu, 42. panta 7. punktu un 222. pantu,

–ņemot vērā 1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līgumu, jo īpaši tā 4. un 5. pantu,

–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025. gada 19. marta kopīgo paziņojumu “Kopīgā baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030” (JOIN(2025)0120) un Parlamenta 2025. gada 12. marta rezolūciju par to OV C, C/2025/3151, 20.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3151/oj.,

–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025. gada 16. oktobra kopīgo paziņojumu “Miera saglabāšana – aizsardzības gatavības ceļvedis 2030. gadam” (JOIN(2025)0027),

–ņemot vērā Eiropadomes 2026. gada 19. marta secinājumus par ES pastāvīgo atbalstu Ukrainai,

–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2026. gada 20. maija paziņojumus par Krievijas draudiem Baltijas valstīm,

–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas 2026. gada 29. maija paziņojumu, kur nosodīti neapdomīgie Krievijas izdarītie ES gaisa telpas pārkāpumi,

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā pirms vairāk nekā četriem gadiem Krievija sāka nelikumīgu, neizprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, turpinot 2014. gada Krimas aneksiju un Donbasa reģiona daļu okupāciju klajā pretrunā starptautiskajām tiesībām un Ukrainas teritoriālajai suverenitātei; tā kā Krievijas veikti ES un NATO gaisa telpas pārkāpumi ir notikuši jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, taču pēdējā laikā to biežums un intensitāte ir pieaugusi,

B.tā kā Krievijas militāro spēku koncentrēšana pie ES austrumu flanga turpinās un notiek arī Baltkrievijā, kas ir līdzatbildīga par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī ietver hibrīduzbrukumus ES, jo īpaši — instrumentalizējot neatbilstīgu migrāciju, organizēto noziedzību, dezinformāciju un meteoroloģisko gaisa balonu palaišanu, kas nozīmē nopietnus drošības apdraudējumus, tostarp pastāvīgus civilās aviācijas traucējumus, Baltkrievijas pierobežas valstu, piemēram, Latvijas, Lietuvas un Polijas, terorizēšanu un kaitējumu vietējai ekonomikai;

C.tā kā pret Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju un citām ES dalībvalstīm ir vērsti Krievijas veikti destabilizācijas mēģinājumi, kas izpaužas kā dronu ielidojumi un gaisa telpas pārkāpumi, propaganda un dezinformācija, elektroniskā karadarbība, globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) traucējumi, kiberuzbrukumi un sabotāža;

D.tā kā 2026. gada 29. maijā Krievijas drons ietriecās dzīvojamā ēkā Galacas pilsētā Rumānijā, izraisot sprādzienu, kurā tika ievainoti divi cilvēki; tā kā šis bija pirmais šāda veida incidents ES un NATO dalībvalsts teritorijā, kurā gūti ievainojumi, kuru dēļ bija nepieciešama medicīniskā palīdzība; tā kā vairāk nekā 70 cilvēku bija jāevakuē;

E.tā kā 2026. gada 19. maijā Rumānijas iznīcinātājs, kas piedalījās NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, notrieca dronu, kurš bija ielidojis Igaunijas gaisa telpā; tā kā 2026. gada 20. maijā neidentificēta drona ielidošana Lietuvas gaisa telpā lika iestādēm izsludināt vēl nepieredzētu gaisa telpas trauksmi, mudinot civiliedzīvotājus meklēt patvērumu; tā kā 2026. gada 8. jūnijā Francijas NATO iznīcinātāji, piedaloties NATO misijā, notrieca dronus, kas lidoja pāri Latvijai; tā kā šie dronu ielidojumi tieši izriet no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un lielākā daļa no tiem ES gaisa telpā nonāk Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ; tā kā 2026. gada martā Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu radīto traucējumu dēļ vismaz trīs Ukrainas droni novirzījās no paredzētā kursa un ielidoja Somijas teritorijā, kur tie avarēja;

F.tā kā 2026. gada 29. maijā Krievijas Federācijas izmantoto elektroniskās karadarbības līdzekļu dēļ Konstancas ostā Rumānijā eksplodēja Ukrainas jūras drons, nodarot kaitējumu īpašumam, bet ne cilvēkiem;

G.tā kā 2026. gada 7. maijā divi Ukrainas droni, kuri bija pakļauti Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu radītajiem traucējumiem, ietriecās degvielas rezervuārā Rēzeknē, Latvijā;

H.tā kā Baltijas jūras reģionā ir liela kritiskās infrastruktūras koncentrācija, ieskaitot zemūdens energotīklus un telekomunikāciju tīklus, transporta savienojumus un citus stratēģiskus aktīvus, līdz ar to šis reģions ir īpaši nepasargāts pret hibrīduzbrukumiem, sabotāžu un ar droniem saistītiem apdraudējumiem; tā kā kritiskās infrastruktūras aizsardzībai ir nepieciešama gan fiziska nostiprināšana, gan lielāka dublēšana un decentralizācija, kā apliecina pieredze, kas gūta no Krievijas uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai;

I.tā kā Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācija Lietuvā rada būtiskus reģionālās drošības un vides apdraudējumus, jo pagaidu virszemes iekārtās tiek glabāts liels daudzums izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu, un tā kā jebkura avārija vai tīša provokācija, kas būtu vērsta pret šo kritisko infrastruktūru, varētu smagi skart visu Baltijas reģionu un daudz tālākas vietas;

J.tā kā ir aizdomas, ka arī citos nopietnos incidentos Krievija ir pārkāpusi ES dalībvalstu gaisa telpu;

K.tā kā ES dalībvalstu drošība un aizsardzība tās austrumu flangā ir tūlītēja prioritāte un kopīgs Eiropas pienākums, jo īpaši ņemot vērā to, ka hibrīduzbrukumi tiek veikti, izmantojot mūsdienu dronu karadarbības metodes, un tā ir joma, kurā ES dalībvalstu spējas ne tuvu nav pilnīgas;

L.tā kā dronu incidenti ES austrumu flangā ir izcēluši būtiskus trūkumus gan militārajā, gan civilajā sagatavotībā; tā kā jau pastāvošās radaru sistēmas bieži vien nespēj izsekot zema augstuma objektus, bezpilota lidaparātu (UAV) pārtveršanai izvēlētās metodes ir ekonomiski neefektīvas un ziņojumi par incidentiem rāda, ka daļa bumbu patvertņu ir slēgtas vai nepieejamas sabiedrībai; tā kā šīs nepilnības liecina par steidzami novēršamu sistēmisku nepasargātību trauksmes un reaģēšanas procedūrās un sabiedrības noturībā kopumā;

M.tā kā jaunākajos uzbrukumos Ukrainai Krievija cita starpā vērsās pret Kijivas Pečeru klosteri, kas ir vēsturisks austrumu pareizticīgās baznīcas klosteris un UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kā arī citiem nenovērtējamiem kultūras mantojuma objektiem;

N.tā kā šie nesenie dronu incidenti ir parādījuši, ka ir steidzami vajadzīgas daudzslāņu aizsardzības spējas, kurās integrētas kinētiskās un nekinētiskās bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas sistēmas (C-UAS); tā kā droni ir kļuvuši par noteicošu mūsdienu karadarbības un hibrīdkonfliktu iezīmi un to izmantošana Ukrainā ir būtiski mainījusi aizsardzības prasības un operacionālās doktrīnas visā Eiropā;

O.tā kā Arktika un Tālie Ziemeļi kļūst arvien svarīgāki Eiropas drošībai, savukārt ierobežotais sensoru pārklājums un neliela pastāvīgā klātbūtne rada nepasargātību, ko naidīgi spēki var mēģināt izmantot, lietojot bezpilota sistēmas un hibrīdoperācijas un tādējādi palielinot risku, ka naidīgi droni varētu nonākt dziļi ES teritorijā,

1.asi nosoda nepieņemamās Krievijas provokatīvās darbības un dronu ielidojumus ES dalībvalstīs;

2.vēlreiz apliecina pilnīgu solidaritāti ar Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju un Somiju, kuru teritorija, gaisa telpa un kritiskā infrastruktūra ir Krievijas hibrīdprovokāciju mērķis; vēlreiz apstiprina, ka Krievijas īstenotā destabilizācijas kampaņa neiebiedēs ES un ka ES ir vienota savā apņēmībā aizsargāt visu dalībvalstu drošību, suverenitāti un teritoriālo integritāti un turpināt atbalstīt Ukrainu;

3.atzīst ES austrumu flanga pierobežas reģionu iedzīvotāju īpašo nepasargātību un ar viņiem pilnībā solidarizējas, jo viņi ir visvairāk pakļauti nopietniem draudiem un tādējādi arī uzņemas ievērojamas ekonomiskās un sociālās izmaksas; aicina veikt mērķorientētus ES līmeņa pasākumus, tostarp īpašu finansiālu atbalstu, lai stiprinātu skarto kopienu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību un nodrošinātu novēršanu, sagatavotību, noturību un ārkārtas reaģēšanu un atjaunošanu šajos īpaši skartajos reģionos;

4.skaidri nosoda Krievijas drona uzbrukumu dzīvojamai ēkai Galacā, Rumānijā, kurā cieta civiliedzīvotāji un kurš nozīmē smagu un nopietnu eskalāciju; uzskata, ka atkārtoti dronu ielidojumi un gaisa telpas pārkāpumi ES valstīs ir nevis atsevišķi incidenti, bet gan neatņemama daļa no plašākas iebiedēšanas stratēģijas, ko Krievija īsteno pret ES un tās sabiedrotajiem;

5.norāda, ka Krievija ir pilnībā un nepārprotami atbildīga par šiem neapdomīgajiem uzbrukumiem, kas saasina situāciju un apdraud dzīvības; atkārto, ka Krievijas Federācijas darbības ir tīšs, sistemātisks un pastāvīgs drauds ES un tās dalībvalstu drošībai, noturībai un suverenitātei; vēlreiz pauž visstingrāko nosodījumu par nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas līdzdalību tajā; stingri nosoda Krievijas lēmumu turpināt agresijas karu, ieskaitot nesenos tīšos uzbrukumus kultūras mantojuma objektiem un Kijivas Pečeru klosterim — UNESCO Pasaules mantojuma vietai — un atteikšanos no tiešām sarunām ar Ukrainu, ko nesen ierosināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis;

6.atkārtoti nosoda to, ka Krievija apzināti traucē GNSS signāliem Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, un to, ka Baltkrievija apzināti palaiž meteoroloģiskos gaisa balonus, kas rada nopietnus drošības riskus civilajai aviācijai un jūras transportam; turklāt nosoda Baltkrieviju par tās hibrīduzbrukumiem ES;

7.atkārtoti aicina steidzami paātrināt prioritārā militārā ekipējuma, jo īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmu, munīcijas, dronu un raķešu, ražošanu un piegādi Ukrainai kritiskā brīdī, kad akūti trūkumi pretgaisa aizsardzības spējās arvien vairāk apdraud Ukrainas iedzīvotājus un infrastruktūru;

8.norāda, ka šīs naidīgās darbības papildina agresīva dezinformācijas kampaņa, kuras mērķis ir iebiedēt vietējos iedzīvotājus, izplatīt bailes, kaitēt vietējai ekonomikai un likt pamatus iespējamām pretdarbībām, kā tas ir nepamatotu Krievijas apgalvojumu gadījumā, ka Baltijas valstis ļauj Ukrainai izmantot savu teritoriju un gaisa telpu dronu uzbrukumiem pret mērķiem Krievijā;

9.atkārtoti aicina steidzami izveidot patiesu Eiropas aizsardzības savienību, tostarp iesniegt priekšlikumus par ātriem lēmumu pieņemšanas procesiem, kas sniedzas tālāk par esošajiem satvariem, tostarp Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 un tai sekojošo aizsardzības gatavības ceļvedi 2030. gadam; uzsver —, lai ES varētu iedarbīgi reaģēt uz pieaugošajiem Krievijas draudiem, ir absolūti nepieciešams pastiprināt integrāciju, koordināciju un resursu apvienošanu; aicina uzlabot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi un tās ražošanas jaudu visā ES, uzlabojot ES līmeņa koordināciju un maksimāli izmantojot valstu iniciatīvas un ES instrumentus;

10.aicina turpināt solidaritātes klauzulas (Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pants) un savstarpējās palīdzības klauzulas (LES 42. panta 7. punkts) praktisko ieviešanu, tostarp gadījumos, kad kāda dalībvalsts konvencionāla uzbrukuma vai hibrīduzbrukuma dēļ tās iedarbina;

11.uzsver, ka ir saskaņoti jāstiprina ES un NATO austrumu flangs visā tā garumā no Arktikas līdz Melnajai jūrai, tostarp sauszemes, jūras un gaisa dimensija, veidojot priekšposteņa dalībvalstīs spējas apkarot dronus un meteoroloģiskos gaisa balonus un piešķirot šim nolūkam pienācīgus resursus; aicina ES un tās dalībvalstis steidzami stiprināt atklāšanas, traucēšanas, pārtveršanas un neitralizācijas spējas ES austrumu flangā; turklāt aicina regulāri rīkot kopīgas mācības starp dalībvalstīm, ES iestādēm, Ukrainu un NATO, lai pārbaudītu un uzlabotu šo ātrās reaģēšanas mehānismu gatavību;

12.iesaka C-UAS integrēt kopīgās mācībās un ES līmeņa civilās aizsardzības plānošanā, īpašu uzmanību pievēršot kritiskajai infrastruktūrai, kas policijai, lidostu dienestiem un enerģētikas nozares operatoriem ļauj piekļūt ES mēroga apmācībai un standartizētām C-UAS spējām;

13.ar bažām uzsver, ka pašreizējās Eiropas dronu atklāšanas un aizsardzības sistēmas ir nepietiekamas, un uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo atklāšana un aizsardzība; šajā sakarā uzsver, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, kas būtu vērsta uz to, lai tiesībaizsardzības un civilās iestādes labāk ekipētu ar līdzekļiem dronu atklāšanai un aizsardzībai pret tiem;

14.mudina dalībvalstis par prioritāti izvirzīt vadības un kontroles sistēmu integrēšanu neatliekamās palīdzības sniedzēju, civilās aizsardzības un UAS aizsardzības doktrīnās, lai nodrošinātu civilās gatavības, patvertņu, agrīnās brīdināšanas un tehnoloģiju integrēšanas maksimālu optimizāciju;

15.uzsver, ka Krievijas apzinātie gaisa telpas pārkāpumi ES un NATO austrumu flangā ir paredzēti ne tikai tam, lai provocētu un destabilizētu dalībvalstis, bet arī tam, lai pārbaudītu un izmantotu NATO atklāšanas un reaģēšanas spēju nepilnības; atzīst, ka Krievija turpina destabilizējošas darbības Melnās jūras reģionā, veicot gan konvencionālas darbības, gan hibrīddarbības, tostarp izmantojot dreifējošas mīnas, traucēšanas operācijas un kuģošanas brīvības apdraudējumus, padarot drošības stiprināšanu šajā reģionā par stratēģisku prioritāti, kas steidzami jārisina kā drauds Eiropas drošībai;

16.aicina pilnībā īstenot ES stratēģisko pieeju Melnajai jūrai un paātrināt Melnās jūras reģiona jūras drošības centra izveidi;

17.atzinīgi vērtē to, ka nesen tika apstiprināta divdesmitā pret Krieviju vērsto ES sankciju pakete un iesniegta divdesmit pirmā sankciju pakete; aicina Komisiju, ES sankciju sūtni un dalībvalstis stingri īstenot jaunās un spēkā esošās sankcijas un nekavējoties par prioritāti noteikt nepilnību novēršanu piegādes ķēdēs; aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt papildu sankcijas, tostarp sankcijas pret alumīnija oksīdu un citām stratēģiskām izejvielām un divējāda lietojuma precēm, un mudina visas dalībvalstis nebloķēt šādu iekļaušanu sarakstā, pamatojoties uz valsts ekonomiskajām interesēm; atbalsta papildu pasākumus gaidāmajai sankciju paketei, kas vērsta pret Krievijas Federācijas enerģētikas un finanšu nozari, kā arī aizliegumu bijušajiem Krievijas kaujiniekiem, kuri ir karojuši Ukrainā, ieceļot ES un aicina dalībvalstis, kas turpina atbalstīt Krievijas Federāciju, šādu atbalstu izbeigt;

18.aicina dalībvalstis, jo īpaši tās, kuras izsniedz lielāko daļu vīzu Krievijas valstspiederīgajiem, stingri īstenot Komisijas 2025. gada 6. novembra Īstenošanas lēmumu, ar ko paredz pielāgotus noteikumus par vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Krievijas Federācijā un piesakās īstermiņa vīzām Krievijas Federācijā (C(2025)7552)., un pilnībā piemērot Komisijas 2022. gada norādījumus par pastiprinātu kontroli, jo īpaši attiecībā uz tūrisma un citiem nebūtiskiem ceļojumiem, vienlaikus nodrošinot piekļuvi politiskajiem aktīvistiem, kas iestājas pret karu, neatkarīgiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un humanitāriem gadījumiem;

19.aicina izveidot horizontālu ES sankciju satvaru, kas būtu īpaši izstrādāts hibrīddraudiem un pastāvētu kopā ar hibrīdsankciju režīmu Krievijai, lai uzsvērtu Krievijas aktīvo iesaistīšanos hibrīdoperācijās visā pasaulē, vienlaikus ļaujot ātrāk un sistemātiskāk piemērot sankcijas subjektiem, kuri ir atbildīgi par hibrīdkampaņām; atgādina, ka dažas personas, tostarp Ksenia Fedorova Francijā, kas strādāja sankcijām pakļautos Krievijas propagandas kanālos, piemēram, RT, joprojām izplata dezinformāciju Eiropā; aicina nākamajā sankciju paketē tās iekļaut to personu sarakstā, kurām piemēro sankcijas;

20.aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pienācīgu finansējumu civilo bumbu patvertņu būvniecībai un renovācijai austrumu flangā un citās ES dalībvalstīs un īstenot ES mēroga informācijas kampaņas un civilās mācības, lai informētu iedzīvotājus par to, kā rīkoties gaisa trauksmes vai līdzīgas krīzes situācijas gadījumā; uzskata, ka ES civiliedzīvotāju aizsardzība pret gaisa apdraudējumiem ir jāuzskata par Eiropas aizsardzības gatavības, sagatavotības un noturības neatņemamu sastāvdaļu; uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir steidzami jāpalielina finansējums drošības un aizsardzības programmām un projektiem, īpašu uzmanību pievēršot austrumu flanga valstīm; aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt visaptverošu visas sabiedrības pieeju, atzīstot, ka ilgstošai drošībai ir vajadzīgas ne tikai pienācīgas militārās spējas, bet arī sociālā kohēzija, ekonomikas noturība, demokrātiskā stabilitāte un spēcīgi sabiedriskie pakalpojumi;

21.uzsver, ka Ukraina ir uzkrājusi vēl nepieredzētas operatīvās un rūpnieciskās speciālās zināšanas dronu ražošanas un pretdronu sistēmu jomā; tādēļ uzskata, ka ES un Ukrainas aizsardzības industrijas sadarbības padziļināšana šajā jomā ir stratēģiska nepieciešamība; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā integrēt Ukrainas speciālās zināšanas un rūpnieciskās spējas Eiropas spēju attīstīšanā cīņai pret netradicionāliem gaisa apdraudējumiem;

22.uzsver, ka Krievijas radīto dronu apdraudējumu novēršanā būtiska nozīme ir sadarbībai ar Moldovas Republiku — kopā ar Ukrainu — attiecībā uz darbības efektivitāti, situācijas apzināšanos un informācijas apmaiņu; tādēļ aicina dalībvalstis palielināt finansējumu Moldovai, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, arī ņemot vērā to, ka Krievijas droni un raķetes atkārtoti pārkāpj Moldovas gaisa telpu; turklāt aicina dalībvalstis iekļaut Moldovu un Ukrainu kopīgās iegādēs;

23.aicina dalībvalstis steidzami nodrošināt prioritārās spējas, kas noteiktas Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030, jo īpaši pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī dronu un pretdronu sistēmas; aicina steidzami izveidot kopīgas, daudzslāņainas un izmaksu ziņā lietderīgas pretdronu aizsardzības sistēmas, sākot no austrumu flanga, kas spētu atklāt un pārtvert draudus gaisā un jūrā no valstīm ārpus ES, tostarp uzlabojot gaisa un jūras uzraudzību, agrīnās brīdināšanas sistēmas, ātrās reaģēšanas līdzekļus un attīstot uzlabotu militārās mobilitātes infrastruktūru;

24.aicina izveidot Eiropas Dronu kara izcilības centru, kurā Ukrainas instruktori nodotu savas zināšanas ES dalībvalstīm;

25.aicina pilnībā un ātri īstenot Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvu un Austrumu flanga sardzi; aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties un sniegt ieguldījumu abās iniciatīvās ciešā koordinācijā ar NATO;

26.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, UNESCO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Krievijas iestādēm un Lukašenkas režīma de facto iestādēm.