A.tā kā 2025. gada 5. decembrī Budapeštas II un III rajona tiesa iesniedza pieprasījumu atcelt Ungārijā ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Klára Dobrev imunitāti saistībā ar kriminālprocesu par neslavas celšanu, ko pret viņu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas notika 2023. gada 3. oktobrī, ierosināja privāta apsūdzības uzturētāja;

B.tā kā saskaņā ar pieprasījumu 2025. gada 4. novembrī Ungārijas Kultūras un inovācijas ministrija, ko tolaik pārstāvēja kultūras un inovācijas ministrs Dr. Balázs Zoltán Hankó, kā privāta apsūdzības uzturētāja iesniedza sūdzību pret Klára Dobrev par neslavas celšanas nodarījumu, pamatojoties uz paziņojumu, kurš, iespējams, sniegts 2023. gada 3. oktobrī tiešsaistes preses konferencē sociālajos medijos un tīmekļa vietnēs un kura nosaukums ir “Mēs pieprasām atbildes par valsts finansētu izpratnes veidošanas apmācību priesteriem-pedofiliem! Cik priesteru-pedofilu saņēma no valsts desmitiem miljonu apmācībai par dzimumaudzināšanu? Mēs prasām atbildes no Balázs Hankó un Zsolt Semjén! Sekojiet mūsu preses konferencei par skandālu tiešraidē!”; tā kā Ungārijas Kultūras un inovācijas ministrija uzskatīja, ka šie paziņojumi ir nopietni aizvainojoši un var apdraudēt ministrijas cieņu sabiedrībā;

C.tā kā, sniedzot šos paziņojumus, Klára Dobrev, iespējams, ir izdarījusi neslavas celšanas nodarījumu plašā sabiedrībā saskaņā ar 226. panta 1. punktu un 226. panta 2. punkta b) apakšpunktu 2012. gada Likumā C par Ungārijas Kriminālkodeksu; tā kā saskaņā ar Ungārijas Kriminālkodeksa 231. panta 2. punktu sodu par šo nodarījumu var piemērot tikai tad, ja ir iesniegts privāts prasības pieteikums;

D.tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

E.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu, Parlamentam, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, ir jārīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu tā deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;

F.tā kā Klára Dobrev Eiropas Parlamentā tika ievēlēta 2019. gada maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atkārtoti – 2024. gada jūnija vēlēšanās, un tāpēc iespējamā nodarījuma izdarīšanas laikā viņa bija Eiropas Parlamenta deputāte;

G.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

H.tā kā iespējamais noziedzīgais nodarījums un no tā izrietošais pieprasījums atcelt Klára Dobrev imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, kuru Klára Dobrev ir paudusi, nedz balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

I.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.tā kā atbilstoši Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktam Ungārijas parlamenta deputātiem ir tiesības uz parlamentāro imunitāti; tā kā saskaņā ar 2012. gada Akta Nr. XXXVI par Ungārijas Nacionālo asambleju 74. panta 1. punktu kriminālprocesu vai, ja imunitāte attiecībā uz konkrēto jautājumu netiek brīvprātīgi atcelta, procesu par kriminālpārkāpumiem var sākt vai turpināt un piespiedu līdzekļus saskaņā ar kriminālprocesu pret deputātu var piemērot tikai ar Ungārijas Nacionālās asamblejas iepriekšēju piekrišanu;

K.tā kā to faktu laikā, kuru dēļ tika iesniegts pieprasījums atcelt Klára Dobrev imunitāti, viņa tika uzskatīta par ievērojamu un atklātu bijušās Ungārijas valdības kritiķi, kas pastāvīgi nosodīja tās politiku un darbības, tostarp jo īpaši augsta līmeņa pedofilijas skandālu, kurā bija iesaistītas personas, kas saistītas ar valdošajām politiskajām iestādēm; tā kā privātās apsūdzības uzturētāja pārstāvis bija piederīgs Ungārijas bijušajai valdībai; tā kā šķiet, ka saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem prasības par neslavas celšanas var iesniegt, pamatojoties gan uz krimināltiesībām, gan civiltiesībām, kas nosaka to, ka būtiski atšķiras attiecīgās juridiskās sekas, tostarp attiecībā uz ieslodzījumu; tā kā rezultātā šajā gadījumā lēmums celt prasību krimināllietā rada šaubas par mērķi novērst faktisko kaitējumu reputācijai un pastāv iespēja, ka tiesvedības nolūks pārsniedz šo leģitīmo mērķi un tās nolūks ir graut Klára Dobrev kā Eiropas Parlamenta deputātes reputāciju; tā kā tādēļ kriminālvajāšanas laiks, konteksts un raksturs, tostarp privātās apsūdzības uzturētāja pārstāvja politiskā piederība un viņa kā ministra loma, kā arī selektīva krimināltiesību, nevis civiltiesību, izmantošana kopā rada nopietnas šaubas par tiesvedības politisko motivāciju, kas ir pieprasījuma pamatā;

L.tā kā tādēļ šķiet, ka šajā gadījumā var konstatēt fumus persecutionis, proti, ka tiesvedība tika uzsākta ar mērķi kaitēt Klára Dobrev kā Eiropas Parlamenta deputātes politiskajai darbībai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai;

M.tā kā Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un tā kā deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par atbildētāju Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois / Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,