A.tā kā 2026. gada 15. janvārī Vācijas Tieslietu un patērētāju aizsardzības federālā ministrija nosūtīja Drēzdenes Augstākās reģionālās tiesas pieprasījumu atcelt imunitāti Siegbert Frank Droese, kas ir Vācijā ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, saistībā ar viņa iesniegto pārsūdzību kriminālprocesā;

B.tā kā Drēzdenes pirmās instances tiesas 2024. gada 26. aprīļa spriedumā Siegbert Frank Droese ir notiesāts par diviem atsevišķiem cieņu pazemojošas izturēšanās gadījumiem un viņam ir piespriests naudas sods; tā kā Siegbert Frank Droese 2024. gada 3. maijā ar sava aizstāvības advokāta rakstveida iesniegumu šo spriedumu apstrīdēja;

C.tā kā 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās Siegbert Frank Droese tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu; tā kā viņš ne laikā, kad tika piespriests Drēzdenes pirmās instances 2024. gada 26. aprīļa spriedums, ne laikā, kad tika iesniegta apelācijas sūdzība pret to, nebija Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā pēc Siegbert Frank Droese ievēlēšanas Eiropas Parlamentā un saskaņā ar Drēzdenes Augstākās reģionālās tiesas pieprasījumu, lai turpinātu apelācijas tiesvedību, ir jāpieprasa Siegbert Frank Droese imunitātes atcelšana;

D.tā kā darbības, kas ir inkriminēto noziedzīgo nodarījumu pamatā, notika, pirms Siegbert Frank Droese kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu, un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt viņa imunitāti tādējādi nav saistīts nedz ar viedokli, kuru viņš būtu paudis, nedz ar balsojumu, kuru viņš būtu veicis, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā dalībvalstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2., 3. un 4. punkta normas ir šādas:

“2. Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst tikai ar Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.

3) Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī jebkādai citai deputāta personīgās brīvības ierobežošanai un 18. pantā paredzētā procesa ierosināšanai pret viņu.

4) Ja Bundestāgs to prasa, jebkurš pret deputātu ierosināts kriminālprocess vai jebkurš 18. pantā paredzētais process, jebkura aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur.”;

G.tā kā Protokola Nr. 7 par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām, kas tiek ierosinātas par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

H.tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

I.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;

J.tā kā šķiet, ka šajā gadījumā nevar konstatēt fumus persecutionis, proti, faktiskus apstākļus, kas norādītu uz to, ka attiecīgā tiesvedība ir ierosināta, lai kaitētu Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai,