1.pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu ģimenēm un visām personām, kuras skāra plūdi Rumānijā 2025. gada maija beigās un jūnija sākumā, kā arī dabas ugunsgrēki Kiprā 2025. gada jūlijā un Spānijā 2025. gada augustā, un ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas iesaistītas glābšanas darbos;

2.atzinīgi vērtē lēmumu kā konkrētu un redzamu Savienības solidaritātes izpausmi ar iedzīvotājiem un reģioniem, kurus skāruši plūdi un meža ugunsgrēki Rumānijā, Kiprā un Spānijā;

3.atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nodrošinātajiem reālajiem ieguvumiem – arī tādēļ, lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju izpratni par Savienības instrumentiem un programmām un Eiropas solidaritāti krīzes laikā, jo īpaši skartajās teritorijās;

4.atgādina, ka ESSF ir ierobežots budžets un to nevar uzskatīt par vienīgo instrumentu lielu dabas katastrofu seku novēršanai; tādēļ prasa izvērtēt Savienības budžeta finansiālās spējas; uzsver, ka ir jāpaātrina un jāvienkāršo visas procedūras, lai nodrošinātu, ka atbalsts pēc iespējas ātrāk sasniedz skartos apgabalus;

5.uzsver, ka Eiropā pieaug smagu, postošu un nāvējošu dabas katastrofu skaits, un aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, lai izvairītos no cilvēku bojāejas un ekonomiskiem zaudējumiem; aicina dalībvalstis ņemt vērā to, ka sociālekonomisko faktoru dēļ klimata riski nesamērīgi ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas; norāda, ka dalībvalstīm prioritāte būtu jāpiešķir atkopšanās pasākumiem, lai atbalstītu skartos iedzīvotājus, galvenokārt neaizsargātās kopienas, un nodrošinātu piekļuvi atbilstīgam mājoklim un pamatpakalpojumiem atgūšanas laikā; prasa pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka ESSF atbalsts ātri sasniedz galasaņēmējus, tostarp uzņēmumus, MVU, ģimenes un skartos iedzīvotājus, un ka ātri tiek veikta infrastruktūras atjaunošana un materiālo zaudējumu novēršana, izmantojot attiecīgo ietekmes novērtējumu un atbilstošus kontroles mehānismus; uzsver, cik svarīgi ir atjaunot un stiprināt kritisko infrastruktūru, tostarp transporta, enerģētikas, ūdens apsaimniekošanas, veselības un sakaru tīklu jomā, lai uzlabotu skarto reģionu noturību un mazinātu to neaizsargātību pret katastrofām nākotnē;

6.uzsver, ka ESSF ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka Savienībai būtu arī jāturpina risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, atbalstot Eiropas un valstu politiku dabas katastrofu novēršanai; uzsver, ka EVA ziņojumā Nr. 1/2024 “Eiropas klimatisko risku novērtējums” ir uzsvērta nepieciešamība rīkoties, lai novērstu tajā apzinātos riskus; aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt centienus stiprināt noturību, uzlabot sagatavotību un veicināt Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildi, vienlaikus nodrošinot efektīvu katastrofu novēršanu, riska pārvaldību un civilās aizsardzības spējas visā Savienībā; turklāt uzsver, ka ir jāīsteno preventīvi pasākumi, lai ne tikai mazinātu turpmāku kaitējumu, bet arī novērstu riska apstākļu saasināšanos pēc katastrofāliem notikumiem, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem vai ezeru un upju izžūšanas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu elastību starp dažādām programmām; uzsver, ka jebkādai elastībai starp dažādām finansēšanas programmām jābūt saistītai ar stingru budžeta kontroli, lai izvairītos no dublēšanās vai izšķērdēšanas, un ir pilnībā jāievēro budžeta efektivitātes principi un mērķorientēti snieguma rādītāji;

7.atgādina, ka RESTORE OV L, 2024/3236, 23.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3236/oj. un īpašie pasākumi, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) OV L, 2024/3242, 23.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3242/oj. satvarā, nodrošina papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm un nodrošina papildu elastību līdzekļu izmantošanā; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto minētās iespējas;

8.atgādina, ka ir vajadzīga efektīva sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansēšanas iespējas, jo īpaši tās, ko sniedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus un lauku attīstības programmas; aicina Komisiju pienācīgi steidzami izvērtēt visus pamatotos dalībvalstu pieprasījumus pārdalīt nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos līdzekļus palīdzībai dabas katastrofu gadījumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj). paredzētajiem noteikumiem; mudina attiecīgās iestādes nodrošināt lietderīgo un vajadzīgo koordināciju valsts, reģionālā un vietējā līmeni, lai garantētu, ka visos skartajos apvidos līdzekļi tiek sadalīti pārredzami, taisnīgi un bez patvaļas;

9.uzsver, ka no ESSF sniegtajai palīdzībai nevajadzētu mazināt Savienības finansējumu, ko dalībvalstis saņem no citām Savienības rīcībpolitikām vai programmām; atgādina, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu dēļ;

10.atgādina, cik svarīgi ir ātri un rūpīgi novērtēt zaudējumus, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskās sekas, un prasa pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu veikšanai, vienlaikus nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību; šajā sakarā uzsver, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība, faktiska uzraudzība un ex-post kontrole pār ESSF resursu izlietojumu, lai garantētu, ka Savienības līdzekļi sasniedz skartos reģionus un iedzīvotājus; mudina Komisiju arī izpētīt visus iespējamos veidus, kā paātrināt ESSF mobilizēšanu;

11.uzsver, ka, izmantojot ESSF, ir steidzami jāpiešķir tūlītēja finansiāla palīdzība skartajiem iedzīvotājiem, ģimenēm, uzņēmumiem un vietējām kopienām, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu savlaicīgu atbalstu Rumānijai, Kiprai un Spānijai; turklāt mudina Komisiju izpētīt visus iespējamos veidus, kā paātrināt ESSF izmantošanu, jo īpaši grozot spēkā esošos noteikumus un piešķirot lielākus avansa maksājumus pieteikuma iesniedzējām valstīm; uzsver, ka ir svarīgi samazināt laiku starp ESSF atbalsta pieteikuma iesniegšanu un finansēšanas lēmumu; uzsver, ka ir jāvienkāršo un jāpaātrina iekšējās procedūras, neapdraudot institucionālo līdzsvaru, jo īpaši Eiropas Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējinstitūcijām tiesības;

12.aicina Komisiju cieši sadarboties ar Rumānijas iestādēm, lai atbalstītu Praid sāls raktuvju un skarto apkārtējo kopienu ātru atjaunošanu, atzīstot to unikālo stratēģisko nozīmi reģionālās ekonomikas noturībai, nodarbinātībai, tūrismam, sabiedrības veselībai, kritiskajai infrastruktūrai un ūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai; šajā sakarībā aicina pilnībā mobilizēt visus attiecīgos Savienības finansēšanas instrumentus un izmantot maksimālo pieejamo elastību saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem, lai paātrinātu atveseļošanu, atjaunotu pamatpakalpojumus, atbalstītu vietējo ekonomiku un stiprinātu reģiona ilgtermiņa noturību pret turpmākiem ar plūdiem saistītiem riskiem; ņemot vērā problēmu mērogu un to sociālo un ekonomisko ietekmi, aicina Komisiju apzināt papildu finanšu instrumentus un solidaritātes mehānismus skarto darba ņēmēju un reģionu atbalstam, tostarp panākt lielāku elastību kohēzijas politikas fondu izmantošanā, kā arī Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un jebkādu citu attiecīgo Savienības finanšu instrumentu izmantošanā;

13.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

14.uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

15.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.