1.sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:- a)pastiprināt ES stratēģisko ievirzi, klātbūtni un pamanāmību Austrumāzijā, kā arī dialogu un sadarbību ar to, tai skaitā diplomātisko iesaisti, sadarbību drošības jomā, personīgos kontaktus un ekonomiskās partnerības, lai izvairītos no bloku konfrontācijas dinamikas un veicinātu mieru, reģionālo stabilitāti, drošību, labklājību un ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir demokrātijas, multilaterālisma, tiesiskuma, cilvēktiesību, noteikumos balstītas tirdzniecības sistēmas, teritoriālās integritātes un starptautisko tiesību veicināšana; šajā kontekstā sadarboties ar Japānu tās koncepcijas par brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu ietvaros; uzlabot sadarbību, koordināciju un dialogu ar Austrumāzijas līdzīgi domājošiem partneriem, pilnībā izmantojot to reģionālās zināšanas un pieredzi, lai nodrošinātu efektīvāku, saskanīgu un situācijai atbilstošu pieeju mieram, drošībai un stabilitātei Austrumāzijā;
- b)stiprināt stratēģisko prognozēšanu un ārkārtas rīcības plānošanu starp ES un tās Austrumāzijas partneriem, lai izstrādātu kopīgu reģionālo drošības risku novērtējumu un koordinētu atturēšanas pasākumus nolūkā aizsargāt un veicināt mieru un stabilitāti reģionā un proaktīvi atturēt no vienpusējiem mēģinājumiem ar spēku vai piespiešanu mainīt reģionālo status quo;
- c)paust atzinību ievērojamajam diplomātiskajam progresam, ko Japānas un Korejas Republikas valdības panākušas, veidojot uz nākotni vērstu un noturīgu partnerību, jo šāda ciešāka sadarbība starp Japānu un Korejas Republiku ir būtiska tam, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un nodrošinātu stabilitāti visā Indijas un Klusā okeāna reģionā;
- d)stiprināt ES stratēģisko autonomiju un ekonomisko drošību, dažādojot tirdzniecību un ieguldījumus, nodrošinot stabilas un paredzamas piegādes ķēdes, atvērtus tirgus un tirdzniecības plūsmas un veidojot padziļinātu sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem Austrumāzijā, garantējot arī abpusējas priekšrocības un vērtības radīšanu uz vietas un ievērojot ES apņemšanos nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību;
- e)padziļināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem reģionā, jo īpaši Japānu, Korejas Republiku un Taivānu, kā arī ASEAN valstīm, lai risinātu kopīgas problēmas tādās jomās kā ekonomiska piespiešana, patvaļīgi eksporta kontroles ierobežojumi, tostarp ierobežojumi divējāda lietojuma preču eksportam uz Japānu, ar tirgu nesaistīta politika un prakse, demokrātiskā noturība, zaļā pārkārtošanās, kiberdrošība, hibrīddraudi, tostarp ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās, kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens kabeļu, ostu un loģistikas centru, aizsardzība, jūras un kosmosa drošība, ieroču neizplatīšana un jaunās aizsardzības tehnoloģijas, tostarp modernās dronu tehnoloģijas, vienlaikus stiprinot sinerģiju ar galvenajiem partneriem un reģionālajām organizācijām un pilnībā ievērojot ANO Statūtus; izskatīt un īstenot kopīgas iniciatīvas, lai stiprinātu partneru stratēģisko autonomiju un samazinātu atkarību no Ķīnas; uzsvērt Japānas, Korejas Republikas un Taivānas spēcīgo iestāžu un dinamiskās demokrātijas nozīmi plašākā reģionālā kontekstā, kas nodrošina būtisku līdzsvaru reģionā;
- f)koordinēti ar līdzīgi domājošiem partneriem uzturēt atvērtus dialoga un principos balstītas saziņas kanālus ar citiem globāliem dalībniekiem Austrumāzijā, lai risinātu kopīgas globālas problēmas;
- g)atkārtoti apstiprināt, ka ir svarīgi ievērot starptautiskās tiesības, lai veicinātu mieru un labklājību brīvā un atvērtā Indijas un Klusā okeāna reģionā; aktīvi veicināt UNCLOS kā universāla tiesiskā regulējuma, ar ko pārvalda darbības jūrā, tai skaitā Dienvidķīnas jūras 2016. gada šķīrējtiesas noteikumu, ievērošanu un universālu piemērošanu un iebilst pret vienpusējām darbībām vai prasībām, kas neatbilst starptautiskajām tiesībām;
- h)veicināt strukturētu militāri rūpniecisko sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem un izveidot attiecīgas drošības partnerības, kas vērstas uz sadarbspēju, aizsardzības tehnoloģiju kopīgu attīstību un iepirkumu, piegādes ķēžu drošību un kopīgu pētniecību un izstrādi aviācijas un dronu nozarē, lai dotu ieguldījumu arī MI vadītās aizsardzības sistēmās;
- i)turpināt pragmatisku saziņu ar Ķīnu globālu problēmu risināšanā, vienlaikus uzlabojot koordināciju ar līdzīgi domājošiem partneriem drošības jautājumu risināšanā, ņemot vērā arvien nozīmīgāko Ķīnas lomu globālā miera un drošības nodrošināšanā, jo īpaši situācijā, kad Krievija īsteno agresijas karu pret Ukrainu un stāvoklis Tuvajos Austrumos nav stabils;
- j)pastiprināt koordināciju pusvadītāju, bateriju un kritiski svarīgo izejvielu drošu, ilgtspējīgu un dažādotu piegādes ķēžu jomā, tostarp ar izsekojamību, reciklēšanu, apritīgumu un augstiem vides un darba standartiem, kā arī koordināciju ar līdzīgi domājošiem partneriem attiecīgās daudzpusējās iniciatīvās;
- k)turpināt ES un Japānas SPN un pušu drošības un aizsardzības partnerību; veicināt ciešāku sadarbību aizsardzības industrijas jautājumos, tostarp abpusēju iesaisti aizsardzības iniciatīvās, informācijas drošības nolīguma virzību un ES un Japānas aizsardzības industrijas dialoga turpmāku izvēršanu, lai stiprinātu piegādes ķēžu noturību, sadarbspēju un inovāciju; pastiprināt konkrētus kopējus pasākumus Konkurētspējas alianses, Zaļās alianses, digitālās partnerības un enerģētikas dialogu ietvaros un turpināt paplašināt ES un Japānas augsta līmeņa ekonomikas dialogu un stiprināt stratēģisko ekonomisko sadarbību starp abām pusēm; paātrināt ES un Japānas Konkurētspējas alianses īstenošanu;
- l)uzsvērt, ka ES un Japānas partnerība pastāv starp īpaši līdzīgi domājošiem partneriem un ir balstīta uz kopīgām vērtībām, demokrātiju, brīvu tirdzniecību un savstarpēji saderīgām interesēm; uzsvērt, ka ir svarīgi šo partnerību vēl vairāk padziļināt un paplašināt gan divpusējā, gan daudzpusējā kontekstā; norādīt, ka ES un Japāna kopā veido gandrīz 25 % no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un šai partnerībai var būt un arī vajadzētu būt svarīgai, lai veidotu miermīlīgu, uz noteikumiem balstītu, iekļaujošu, taisnīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu starptautisko kārtību; atzinīgi vērtēt Japānas finansiālo, tehnisko, humāno un drošības palīdzību Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā;
- m)virzīt uz priekšu ES un Korejas Republikas drošības un aizsardzības partnerības ieviešanu, veicinot praktisku sadarbību jūras drošības, ieroču neizplatīšanas, kiberdrošības, terorisma apkarošanas un krīžu pārvarēšanas jomā, pilnveidojot esošās kopīgās operācijas un izpētot turpmāku iesaisti, izmantojot ES koordinētās klātbūtnes jūrā rīku; sākt kopīgu ES un Korejas Republikas aizsardzības industrijas dialogu un stiprināt koordināciju daudzpusējos forumos, lai uzturētu mieru, atturētu no provokācijām un veicinātu atteikšanos no kodolieročiem; vēl vairāk izmantot veiksmīgo un savstarpēji izdevīgo sadarbību aizsardzības produktu jomā starp Korejas Republiku un vairākām ES dalībvalstīm; pastiprināt sadarbību starp ES un Korejas Republiku, lai palielinātu militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai;
- n)atzinīgi vērtēt Korejas Republikas sadarbību ar ES kopīgos ekonomiskās drošības jautājumos; uzsvērt, ka Korejas Republika joprojām ir svarīgs partneris jebkādos riska mazināšanas un sabiedroto darījumu centienos, jo īpaši tirdzniecībā; mudināt Specializēto komiteju par jaunajiem tirdzniecības un ekonomikas jautājumiem, kas nesen izveidota ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma ietvaros, paātrināt sadarbību, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar ekonomisko drošību, piemēram, kritiskajām piegādes ķēdēm un jaudas pārpalikumu;
- o)virzīt uz priekšu kopīgos centienus ar līdzīgi domājošiem partneriem Austrumāzijā, lai reaģētu uz Krievijas pieaugošo iesaisti KTDR, tostarp tās atbalstu KTDR kodolspēju un ballistisko raķešu spēju uzlabošanā, un Ķīnas nevēlēšanos to novērst, kā arī uz saikni starp KTDR un Irānas kodolprogrammām, uzsverot, ka šī iesaiste saasina saspringto ģeopolitisko vidi Korejas pussalā; veicināt sadarbību ar Korejas Republiku, lai vērstos pret dezinformācijas kampaņām vēlēšanu procesos un aizsargātu vēlēšanu infrastruktūru no kiberuzbrukumiem;
- p)uzteikt Korejas Republikas centienus atsākt dialogu ar KTDR, izmantojot proaktīvus deeskalācijas un uzticības veicināšanas pasākumus; aicināt KTDR nekavējoties izbeigt visas savas militārās darbības un provokācijas, kā arī kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādi; stingri nosodīt KTDR ļaunprātīgās kiberdarbības, tostarp kriptovalūtu zādzības un citus kibernoziedzības veidus, un efektīvi vērsties pret tām; mudināt KTDR atļaut humāno palīdzības organizāciju piekļuvi, ievērot cilvēktiesības un jo īpaši nekavējoties risināt ar personu nolaupīšanu saistītos jautājumus; mudināt Krieviju un KTDR pilnībā ievērot ANO Statūtus un ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp par KTDR pilnīgu atteikšanos no kodolieročiem; nosodīt KTDR ieguldījumu Krievijas agresijā pret Ukrainu, tostarp tās iesaistīšanos, nosūtot militāro personālu un ekipējumu; izstrādāt ES politiku attiecībā uz Ziemeļkoreju, pienācīgi ņemot vērā līdzīgi domājošu reģionālo partneru, jo īpaši to, kuri ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu KTDR, galvenokārt Korejas Republikas un Japānas, īpašās zināšanas, drošības vajadzības un pamatotās bažas;
- q)izveidot strukturētu un visaptverošu ES un Taivānas sadarbības satvaru, kura pamatā ir tādi esošie mehānismi kā tirdzniecības un investīciju dialogs ar spēcīgu ekonomikas un tirdzniecības komponentu un koncentrējas uz tādām kritiskām tehnoloģijām kā pusvadītāji un mākslīgais intelekts, piegādes ķēžu noturība, kiberdrošība, dezinformācijas pretpasākumi, jūras drošība, sabiedrības veselība, civilā aizsardzība un droša savienojamība, kā arī demokrātiskā, sociālā un enerģētiskā noturība un sagatavotība katastrofām; turpināt atbalstīt Taivānas jēgpilnu dalību attiecīgās starptautiskās struktūrās un tehniskos forumos, piemēram, PVO, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām; pastiprināt ES un tās Taivānas partneru regulāru apmaiņu ar informāciju par attiecīgajiem drošības jautājumiem, ekonomisko drošību, piegādes ķēžu elastību, demokrātisko un vēlēšanu integritāti, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un sadarbību tīro tehnoloģiju jomā; mudināt Ķīnas iestādes būtisku globālo veselības apdraudējumu gadījumā veikt ciešu koordināciju ar citiem reģiona dalībniekiem, tostarp Taivānu; uzsvērt, ka nekādi autoritāru režīmu mēģinājumi ietekmēt ES un Taivānas attiecības nav pieņemami;
- r)uzsvērt, ka Taivāna ir svarīgs demokrātiskais ES partneris Indijas un Klusā okeāna reģionā; padziļināt ES un Taivānas dialogu par tirdzniecības un ieguldījumu jautājumiem, lai novērstu šķēršļus tirgus piekļuvei un uzlabotu juridisko noteiktību ES ieguldītājiem; izpētīt iespējas uzsākt sarunas par ES un Taivānas divpusēju investīciju nolīgumu vai citiem ar tirdzniecību saistītiem satvariem; atzīt Taivānas svarīgo nozīmi globālo piegādes ķēžu nodrošināšanā, jo īpaši augsto tehnoloģiju nozarē, un mudināt ES un dalībvalstis iesaistīties ciešākā sadarbībā ar Taivānu, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomikas, tirdzniecības un investīciju saites; atzīt Taivānas pieredzi ekonomiskā riska pārvaldībā attiecībā uz Ķīnu un Taivānas stiprās puses demokrātiskā pārvaldībā, pārredzamos regulatīvajos standartos un noturīgās digitālajās un tehnoloģiskajās ekosistēmās;
- s)atkārtoti apstiprināt, cik svarīgs ir miers un stabilitāte visā Taivānas šaurumā, noraidot jebkādas vienpusējas piespiedu status quo izmaiņas; kopā ar dalībvalstīm un līdzīgi domājošiem partneriem paust skaidru un koordinētu vēstījumu, lai pārliecinātu, ka šādas darbības radītu ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaksas; uzsvērt, ka jebkādas nesaskaņas ir jārisina mierīgi un dialoga ceļā, ievērojot starptautiskās tiesības un Taivānas iedzīvotāju gribu; ar stingrību atgādināt, ka Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp Dienvidķīnas jūrā un Taivānas šaurumā, ir jāievēro kuģošanas un pārlidojumu brīvība, kā noteikts starptautiskajās tiesībās; aktīvi iesaistīties diplomātiskajos centienos novērst turpmāku eskalāciju Taivānas šaurumā un Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrās; steidzami izstrādāt plānu ārkārtas situācijām un seku mazināšanas pasākumus, pamatojoties uz ticamiem eskalācijas scenārijiem, tostarp Ķīnas Tautas Republikas veiktu Taivānas jūras blokādi;
- t)uzsver, cik svarīgi ir ES ekonomiskās drošības instrumenti, lai novērstu piespiedu ekonomikas praksi un sargātu taisnīgu konkurenci, tostarp pretpiespiešanas instruments, efektīvi ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismi un eksporta kontroles režīmi, ja piemērojams un saskaņā ar ES tiesību aktiem; apvienot ES ģeoekonomisko ietekmi, tostarp izmantojot koordinētu eksporta kontroli, kopīgus riska novērtējumus un kolektīvu reakciju uz ekonomisko piespiešanu, tādējādi pārvēršot divpusējo atkarību efektīvā atturēšanā un stiprinot gan ES, gan tās partneru ekonomisko drošību;
- u)paātrināt sadarbību, risinot sarunas par trīspusējiem vai četrpusējiem nolīgumiem un iniciatīvām kopīgu interešu jautājumos, kas palīdzētu aizstāvēt daudzpusēju noteikumos balstītu starptautisko kārtību; veicināt esošās ES un Japānas un ES un Korejas Republikas digitālās partnerības, uzņemoties kopīgas saistības, mākslīgā intelekta, pusvadītāju, nākamās paaudzes savienojamības, kvantu datošanas, datu pārvaldības, kiberdrošības, bateriju tehnoloģiju, zemūdens kabeļu, digitālās identitātes un piegādes ķēdes noturības jomā; uzlabot sadarbības satvarus aizsardzības tehnoloģiju izstrādei;
- v)pilnībā un efektīvi īstenot tirdzniecības nolīgumus ar Japānu un Korejas Republiku, tostarp tādās jomās kā piekļuve tirgum, ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, ilgtspējīga attīstība un regulatīvā sadarbība, un attiecībā uz Korejas Republiku nodrošināt SDO pamatkonvenciju īstenošanu; veicināt ciešāku sadarbību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ES un tās partnervalstīm Austrumāzijā, lai sekmētu savstarpējas uzņēmējdarbības iespējas, uzlabotu piekļuvi tirgum un stiprinātu inovācijas tīklus;
- w)nodrošināt, ka jebkādi turpmāki ekonomikas vai nozaru nolīgumi ar līdzīgi domājošiem partneriem šajā reģionā veidotu savstarpēji izdevīgas partnerības, kas sniedzas pāri ekonomiskiem un drošības mērķiem un ietver arī stingru apņemšanos attiecībā uz darba tiesībām, vides aizsardzību un tīru un ilgtspējīgu vērtības ķēžu izstrādi saskaņā ar ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības satvaru; izvērst visaptverošu informācijas kampaņu Austrumāzijā par ES politiku tērauda nozarē un ierosināto Industriālās attīstības paātrināšanas aktu COM(2026)0100., lai uzlabotu pārredzamību un starptautisko partneru izpratni par ES mērķiem; uzsvērt, ka ir svarīgi aktīvi un savlaicīgi veidot attiecības ar partneriem Austrumāzijā, lai reaģētu uz viņu bažām, veicinātu dialogu un novērstu iespējamus pārpratumus tirdzniecībā un rūpnieciskajās attiecībās;
- x)veikt turpmākās darbības saistībā ar ziņojumiem par to, kā Krievija apiet sankcijas, izmantojot jurisdikcijas Austrumāzijā, tostarp mainot tirdzniecības kanālus, lai iegūtu sankcijām pakļautas divējāda lietojuma preces, mikročipus un rūpnieciskās iekārtas no starpniekiem šajā reģionā;
- y)palielināt ES politisko, ekonomisko un drošības iesaistīšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā kopumā, izmantojot uzlabotas partnerības ar visiem līdzīgi domājošajiem dalībniekiem un tādas iniciatīvas kā stratēģija Global Gateway, veicinot cilvēktiesību dialogus, ilgtspējīgu attīstību un savienotību, līdztiesību un augstus darba standartus; atzīt stratēģisko interešu augošo konverģenci starp Eiroatlantisko un Indijas un Klusā okeāna reģionu, Japānai un Korejas Republikai darbojoties kā NATO partneriem IP4 sistēmā, ko apliecina arī nesenā Japānas misijas NATO izveide; apstiprināt, ka šī sadarbība veicina savstarpējo situācijas apzināšanos saistībā ar drošību abos reģionos; atbalstīt NATO IP4 sistēmu kā būtisku ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā un reģionu sadarbības padziļināšanā papildinošā un savstarpēji stiprinošā veidā; stiprināt ES iesaistīšanos un koordināciju ar svarīgākajām reģionālās drošības iniciatīvām Indijas un Klusā okeāna reģionā, ietverot četrpusējo drošības dialogu starp ASV, Austrāliju, Indiju un Japānu; izstrādāt jaunu visaptverošu, saskanīgu un elastīgu Indijas un Klusā okeāna stratēģiju, kas būtu stingri balstīta Eiropas vērtībās un interesēs, kā arī reģiona reālajos apstākļos, vajadzībās un prioritātēs;
- z)izmantot AZT stratēģisko atrašanās vietu Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai tās kalpotu par priekšposteņiem sadarbībai ar reģionālajiem partneriem, jo īpaši tirdzniecības, digitālās savienotības, kritiski svarīgās infrastruktūras un kosmosa darbību jomā;
- aa)uzsvērt ASEAN nozīmīgo lomu stabilitātes nodrošināšanā, kā arī sabiedriskās un ekonomiskās integrācijas veicināšanā; atzinīgi vērtēt Japānas un Korejas Republikas arvien plašāko iesaistīšanos ASEAN, tostarp regulāros divpusējos un daudzpusējos samitos; uzsvērt ASEAN būtiski svarīgo lomu miera un labklājības nodrošināšanai Indijas un Klusā okeāna reģionā; pastiprināt strukturētu sadarbību ar ASEAN, lai veidotu iekļaujošas reģionālās drošības struktūras, koordinētu daudzpusējas politiskās reakcijas un vēl vairāk nostiprinātu ES klātbūtni reģionā, padziļinot sadarbību ar ASEAN un tās dalībvalstīm, tostarp pastiprinātā drošības un aizsardzības dialogā ar Vjetnamu un Filipīnām; mudināt spēcināt Savienības lomu un redzamību reģionālos formātos, jo īpaši sadarbības sistēmās ar ASEAN, tajā pašā laikā nosakot jūras drošību, kiberdrošību un krīžu pārvaldību par prioritāti paplašinātai sadarbībai, balstoties uz tādām iniciatīvām kā ESIWA+, CRIMARIO II un globālie ostu drošības projekti;
- ab)paplašināt kopīgu rīcību netradicionālos drošības jautājumos, piemēram, meklēšanā un glābšanā, kā arī reaģēšanā uz katastrofām un vides negadījumiem; uzsākt strukturētu iniciatīvu, lai stiprinātu kritiski svarīgās jūras infrastruktūras, tostarp zemūdens kabeļu, cauruļvadu un ostu, aizsardzību un noturību; uzlabot informētību jūrlietās, izmantojot mērķtiecīgu spēju veidošanu, apmācību, sensorus un datu kopīgošanu sadarbībā ASEAN krasta apsardzi un reģionālajiem apvienošanas centriem;
- ac)ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām pētniekiem, inženieriem un kiberdrošības speciālistiem, kā arī ar strukturētām mērķtiecīgas sadarbības iniciatīvām starp Eiropas un Austrumāzijas inovācijas centriem atbalstīt spēcīgāku personīgo sakaru veidošanu; uzlabot abu reģionu studentu savstarpēju izpratni par kopējām vērtībām, padziļinot, paplašinot un pastiprinot izglītības un apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus+, ar līdzīgi domājošiem partneriem reģionā; stiprināt parlamentāriešu, ierēdņu, vietējo iestāžu darbinieku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apmaiņu; palielināt atbalstu valodu apguvei, kultūras apmaiņai un jauniešu iniciatīvām, lai veidotu ilgtermiņa sabiedrisko noturību un uzticēšanos starp abiem reģioniem;
- ad)paplašināt sadarbību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, lai veicinātu savstarpēji izdevīgu sadarbību zinātnē un tehnoloģiju jomā, atzinīgi novērtējot to, ka Korejas Republika 2025. gada jūlijā kļuva par pirmo Āzijas valsti, kas pievienojās “Apvārsnis Eiropa” II pīlāram, un ka 2025. gada decembrī ES veiksmīgi noslēdza sarunas ar Japānu par tās pievienošanos programmai “Apvārsnis Eiropa”; apsvērt sarunu uzsākšanu ar Taivānu saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; stiprināt ES pamanāmību reģionā ar nozīmīgu kultūras un publiskās diplomātijas darbu;