1.atgādina par ES spēcīgo konkurences regulējumu un nepieciešamību to īstenot un ka tas ir instruments konkurētspējas palielināšanai visās nozarēs; uzsver, ka ES politiku nevajadzētu īstenot izolēti un ka bažas par konkurētspēju nedrīkstētu interpretēt kā trūkumus konkurences politikā; atgādina, ka ES konkurences noteikumiem ir jābūt saskanīgiem ar Līgumos noteiktajiem principiem un jāatbalsta ES politikas virzienu īstenošana, tostarp to, kas attiecas uz rūpniecību, tirdzniecību, patērētājiem, finanšu pakalpojumiem un aizsardzības sektoru, vienlaikus nodrošinot stabilu regulējumu, kas veicina ieguldījumus, izaugsmi un spēju izvērsties godīgos apstākļos; uzsver, ka konkurences politikai būtu jāsekmē Eiropas kapitāla tirgu integrācija un padziļināšana un jāatbalsta uzkrājumu un investīciju savienības mērķi;

2.uzsver, ka labi funkcionējoša konkurence ir viens no galvenajiem produktivitātes izaugsmes un ilgtermiņa konkurētspējas veicinātājiem ES; norāda, ka spēcīgāka konkurences politikas īstenošana ir saistīta ar augstāku kopējo faktoru produktivitāti un efektīvāku darba un kapitāla sadalījumu; tāpēc uzsver, ka iedarbīga konkurences politika un izpildes nodrošināšana veicina taisnīgus nodarbinātības apstākļus;

3.pauž stingru pārliecību, ka Dragi un Letas ziņojumiem būtu jādod pienesums prioritāšu noteikšanai konkurences jomā, un aicina steidzami veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ziņojumiem; pieņem zināšanai Mario Dragi aplēsi, ka ES konkurētspējas aizsardzībai ir vajadzīgi papildu EUR 800 miljardi gadā; uzsver, ka patērētāju interesēm arī turpmāk vajadzētu būt uzmanības centrā, vienlaikus ņemot vērā to, ka konkurences politikai ir jāveicina tādu svarīgu mērķu sasniegšana kā konkurētspēja, noturība, drošība, stratēģiskā autonomija un ilgtspēja; atzinīgi vērtē Dragi ziņojumā pausto priekšlikumu par elastīgu tirgus izmeklēšanas rīku (“jauns konkurences instruments”), lai risinātu tirgus problēmas, ko nevar efektīvi novērst ar LESD 101. un 102. pantu to pašreizējā redakcijā; norāda, ka līdzīgi rīki jau ir veiksmīgi īstenoti dalībvalstu līmenī, un pieļauj, ka šāds jauns konkurences instruments ES līmenī varētu palīdzēt risināt strukturālas konkurences problēmas visā ES; aicina Komisiju ieviest šādu rīku, lai papildinātu esošo regulējumu;

4.atzīst vajadzību stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecisko bāzi; uzsver, ka konkurences politikai ir jānodrošina MVU taisnīga piekļuve un jānovērš pārmērīga koncentrācija aizsardzības piegādes ķēdēs, kas varētu samazināt noturību un palielināt atkarību;

5.atgādina par MVU būtisko lomu Eiropas konkurētspējas stiprināšanā, inovāciju veicināšanā un darbvietu radīšanā; aicina Komisiju nodrošināt, ka konkurences noteikumu un digitālās jomas rīcībpolitiku izpildes nodrošināšanā tiek ņemta vērā to ietekme uz MVU;

6.uzsver, ka ir svarīgi samazināt enerģijas izmaksas, lai aizsargātu ES konkurētspēju, veicinot neto nulles emisiju enerģijas avotus atbilstīgi deleģētajam aktam par klimatisko komponentu Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/2139/oj). un papildinošajam deleģētajam aktam par klimatisko komponentu Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām (OV L 188, 15.7.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/1214/oj)., taču arī nodrošināt, ka atvērts, konkurētspējīgs un ilgtspējīgs vienotais tirgus tiek līdzsvarots ar piegādes drošību un lielāku ES enerģētisko autonomiju; uzsver, ka godīgi, labi funkcionējoši, konkurētspējīgi, integrēti un savstarpēji savienoti elektroenerģijas tirgi ir būtiski svarīgi ES rūpnieciskās konkurētspējas stiprināšanai un stabilāku un pieņemamāku enerģijas cenu veicināšanai; uzsver, cik svarīga vienotā tirgus pienācīgas darbības aizsardzībai, taisnīgu cenu nodrošināšanai un patērētāju aizsardzības uzlabošanai ir laba konkurences noteikumu īstenošana enerģētikas infrastruktūrā un tīkla piekļuvē;

7.norāda uz kritiski svarīgo izejvielu stratēģisko lomu enerģētikas pārkārtošanā un Kritiski svarīgo izejvielu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj). mērķiem ģeopolitiskās atkarības samazināšanā un piegādes ķēdes noturības stiprināšanā, un aicina konkurences politikā atbalstīt konkurētspējīgus tirgus visā piegādes ķēdē un ieguldījumus visā Eiropā;

8.uzsver konkurences būtisko nozīmi alternatīvu radīšanā digitālajā tirgū un atkarības no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem un to dominances samazināšanā; mudina veidot būtiskus infrastruktūras mezglus, lai stimulētu Eiropas autonomiju un inovāciju, tostarp mākoņpakalpojumus, MI infrastruktūru (datu centrus un savienojamību), kā arī finanšu tirgus infrastruktūru un noturīgas, sadarbspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas maksājumu sistēmas, lai nodrošinātu atvērtus un sāncensīgus tirgus un samazinātu stratēģisko atkarību; konstatē uzņēmējdarbības prakses un tirgus struktūru attīstību un iespējamus jaunus kaitējošas rīcības veidus, piemēram, slepenu vienošanos klusējot un algoritmisku slepenu vienošanos par cenām, un uzsver, ka izpildes prioritātes ir jāsaskaņo ar šo mainīgo vidi, pamatojoties uz datos balstītu analīzi un pierādījumiem;

9.prasa stratēģiskajās nozarēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ES izmantot visus pieejamos rīkus, tostarp Ārvalstu subsīdiju regulu (ĀSR), publiskā iepirkuma noteikumus un stingru sistēmu uzņēmumu apvienošanās pārskatīšanai, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumi spēj konkurēt, pamatojoties uz veikumu, un trešo valstu tirgus dalībniekiem netiek radītas priekšrocības ar ārvalstu subsīdijām; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas piegādes ķēžu noturību, dažādošanu un drošību stratēģiskajās nozarēs, attiecīgā gadījumā veicinot Eiropas spējas un risinājumus, neapdraudot atvērtus tirgus;

10.uzsver, ka ir jāuzlabo datu pieejamība konkurences iestādēm, lai nodrošinātu konkurences noteikumu iedarbīgu izpildi; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot datu vākšanu, atvieglot valstu konkurences iestāžu piekļuvi iepirkumu datiem un stiprināt krāpšanas atklāšanas mehānismu izmantošanu konkurences politikas izpildē; turklāt aicina konkurences iestādes veicināt vienkāršotas procedūras, uzlabot pārredzamību un uzlabot jauno MVU piekļuvi tirgum;

11.uzsver, cik nozīmīgi lielu stratēģisku ES projektu finansēšanā ir svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI); aicina Komisiju racionalizēt un vienkāršot IPCEI paziņošanas procedūras, jo tās ir apgrūtinošas, jo īpaši MVU, un nodrošināt samērīgumu, sniegt skaidrus un prognozējamus kritērijus attiecībā uz pieņemamību, kā arī uzlabot pārredzamību un juridisko noteiktību visā izvērtēšanas procesā;

12.atzinīgi vērtē ĀSR izpildes pasākumus kā nepieciešamu rīku vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā un ārvalstu subsīdiju radītu tirgus izkropļojumu novēršanā; atzinīgi vērtē ĀSR pamatnostādnes; atkārtoti pauž pārliecību, ka valsts atbalstu, kas ir aizliegts saskaņā ar ES Līgumiem, nedrīkstētu sniegt arī trešās valstis; aicina stingri izvērtēt konkurences izkropļojumus, līdztekus tradicionālajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem izmantojot ĀSR un ārvalstu tiešo ieguldījumu pienācīgu izvērtēšanu; aicina Komisiju stiprināt ĀSR izpildi attiecībā uz trešajās valstīs iedibinātām tiešsaistes platformām un tirdzniecības vietām; aicina Komisiju nodrošināt, ka ĀSR atbilstības nodrošināšanas pienākumi nerada nesamērīgu slogu MVU un mazākiem darījumiem;

13.uzsver, ka saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas un Eirobarometra 2024. gada pēcvēlēšanu aptaujas rezultātiem iedzīvotāji gaida, ka ES prioritāri risinās inflācijas, cenu pieauguma un dzīves dārdzības problēmas; uzsver, ka godīgas un reālas konkurences nodrošināšana ir svarīgs elements šo problēmu risināšanā, tāpēc tai arī turpmāk jābūt vienai no prioritātēm konkurences politikā;

14.uzsver, ka stingra un konsekventa konkurences politikas īstenošana palīdz stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā ES un tās tālākajos reģionos; norāda, ka starp iekšējiem, lauku, perifērajiem, tālākajiem un salu reģioniem ir pastāvīgas ekonomiskās un infrastruktūras atšķirības, un aicina Komisiju ņemt vērā konkurences lēmumu teritoriālo ietekmi, lai veicinātu piemērotu kohēzijas politiku, kas papildina vienotā tirgus attīstību, vienlaikus nodrošinot konkurences noteikumu vienveidīgu piemērošanu;

15.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes konkurences sadarbības nolīguma Padomes lēmums (ES) 2025/2376 (2025. gada 4. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sadarbību to attiecīgo konkurences tiesību aktu piemērošanā (OV L, 2025/2376, 24.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/2376/oj). parakstīšanu, kas ir svarīgs solis koordinācijas stiprināšanā starp attiecīgajām konkurences iestādēm;

16.aicina Komisiju izskatīt iespējas stiprināt ES konkurences noteikumu izpildes neatkarību;

17.uzsver, ka īstermiņā ir būtiski stiprināt pašreizējās izpildes spējas; aicina Komisiju steidzamības kārtā nodrošināt Konkurences ģenerāldirektorātam pietiekamus nepieciešamā personāla resursus un īpašās tehniskās zināšanas, lai iedarbīgi izpildītu pretmonopola tiesību aktus, Digitālo tirgu aktu (DTA) un uzņēmumu apvienošanās noteikumus;

18.uzsver, ka ir svarīgi konkurences noteikumu izpildi veikt objektīvā un politiski neatkarīgā veidā; aicina Komisiju sniegt ietekmes novērtējumu par īpašas Eiropas konkurences iestādes izveidošanas vērtību, izskatot subsidiaritātes jautājumu, pienācīgu nošķīrumu starp konkurenci un regulatīvajām funkcijām, demokrātisku pārskatatbildību pret Parlamentu, kā arī potenciālo ietekmi uz Eiropas Konkurences tīklu (EKT); uzsver, ka tai ir vajadzīgs pietiekams personāla nodrošinājums, speciālās zināšanas un pilnvaras;

19.mudina Komisiju pilnībā īstenot ES konkurences noteikumu kopumu, tostarp DTA, un darīt to konsekventi, objektīvi un juridiski stabilā veidā, lai aizsargātu Eiropas regulatīvo autonomiju pret politisko spiedienu; ar bažām norāda uz ārējo spiedienu, kas saistīts ar DTA, un brīdina no ārvalstu iejaukšanās;

20.uzsver, ka efektīvu izpildi var panākt tikai tad, ja noteikumi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (LESD 102. pants) un DTA darbojas kopā, apvienojot ex ante un ex post pieejas; aicina Komisiju racionalizēt konkurences noteikumu kopumu un digitālo noteikumu kopumu un pilnveidot to formulējumu;

21.atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2026. gada 28. aprīlī publicēja ziņojumu par DTA pārskatīšanu; norāda uz šajā pirmajā DTA pārskatīšanā Komisijas pausto secinājumu, ka DTA atbilst paredzētajam mērķim un šajā posmā nebūtu jāgroza, kaut gan tajā ir apzinātas konkrētas jomas, kurām turpmāk būtu jāpievērš uzmanība, proti, MI un mākoņdatošanas pakalpojumi, vienlaikus uzsverot, ka, aplūkojot regulatīvos instrumentus, kuru mērķis ir aptvert MI vai mākoņdatošanas vērtības ķēdi, DTA nebūtu jāskata izolēti;

22.prasa, lai DTA pārskatīšanas process, kas paredzēts reizi trijos gados, būtu pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, samērīgs, mērķtiecīgs un vērienīgs, vienlaikus nodrošinot regulatīvo stabilitāti un izvairoties no nevajadzīgas tirgus dalībnieku pienākumu paplašināšanas; uzsver, ka reizi trijos gados veicamajā DTA periodiskajā pārskatīšanā vajadzētu izvērtēt esošo pienākumu iedarbīgumu un praktisko ietekmi, juridisko skaidrību tirgus dalībniekiem, DTA mijiedarbību ar nozaru regulējumu, kā arī vajadzību veikt korekcijas vārtziņu izraudzīšanās robežvērtībās, ņemot vērā tirgus attīstību; prasa Komisijai konsultācijās par DTA pārskatīšanu iekļaut MVU pārstāvjus;

23.uzsver, ka augoša koncentrācija mākoņpakalpojumos var mazināt konkurenci, inovāciju un ES stratēģisko autonomiju; uzsver, ka tādas prakses kā komplektēšana, tirdzniecības vietas mākonī un līgumiski mehānismi, tostarp kredīti un izdevumu saistības var pastiprināt atkarību no viena pārdevēja un ierobežot maiņas iespējas vai vairāku mākoņu stratēģijas; uzsver, ka ar mākoņdatošanu saistītie pienākumi ir jāatjaunina; norāda, ka pēc 2025. gada novembrī uzsāktajām tirgus izpētēm par mākoņdatošanas pakalpojumiem Komisija 2026. gada 25. jūnijā publicēja savu sākotnējo nostāju, tajā secinot, ka “Microsoft Azure” un “Amazon Web Services” būtu jānosaka mākoņdatošanas pakalpojumu vārtziņu statuss https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/commission-reaches-preliminary-position-amazons-and-microsofts-market-leading-cloud-services-should., savukārt izpēte par to, vai DTA var efektīvi novērst tādu praksi, kas var ierobežot konkurētspēju un godīgumu mākoņdatošanas pakalpojumu jomā Eiropas Komisija. “Komisija sāk tirgus apsekošanas procedūras par mākoņdatošanas pakalpojumiem saskaņā ar Digitālo tirgu aktu”. Eiropas Komisijas tīmekļa vietne, 2025. gada 18. novembris., joprojām turpinās; aicina Komisiju izmantot mākoņpakalpojumu tirgus izmeklēšanu, lai pielāgotu DTA noteiktos pienākumus un nodrošinātu, ka tie iedarbīgi mazina šķēršļus, kas liedz lietotājiem mainīt pakalpojumu sniedzējus;

24.atgādina, ka Digitālo tirgu akta izpildes pasākumi joprojām nenorisinās optimāli; atbalsta DTA stingrāku izpildi attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem, kuri ietilpst tā regulatīvajā tvērumā, neatkarīgi no valstspiederības, un mudina Komisiju sāktās izmeklēšanas pabeigt DTA paredzētajos termiņos; norāda, ka DTA iedarbīgai izpildei ir vajadzīgi pienācīgi un ilgtspējīgi resursi; aicina Komisiju un budžeta iestādes DTA izpildes vajadzībām no ES budžeta piešķirt pienācīgus un stabilus resursus; tāpēc aicina izskatīt iespēju īstenot ilgtspējīgus finanšu risinājumus, vienlaikus ievērojot institucionālo līdzsvaru, jo īpaši izskatīt iespēju ieviest DPA noteiktajai maksai līdzīgu DTA maksu;

25.aicina Komisiju pilnībā un proaktīvi izmantot visus DTA paredzētos izpildes instrumentus, tostarp papildu izmeklēšanas tirgū, neatbilstības procedūras, pārbaudes, pagaidu pasākumus, naudas sodus un kavējuma naudas, lai novērstu noteikumu apiešanu un reāli nodrošinātu atbilstību;

26.atzīst tādu strukturālu tiesiskās aizsardzības līdzekļu juridiskā pamata esamību, ko piemēro pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū; apzinās, ka ES konkurences noteikumi paredz, ka strukturālie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu jāizmanto tikai kā galējais līdzeklis, ja ar rīcību saistīti tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izrādījušies neefektīvi, tomēr pauž nožēlu par Komisijas nevēlēšanos novērst dominējošo stāvokli tirgū, izmantojot strukturālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

27.atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā pirmajā DTA pārskatīšanā ir atzinusi, ka likumdevēju integrētajiem nākotnes vajadzībām pielāgotajiem instrumentiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu iespējas regulējumam reaģēt uz norisēm tirgos un tehnoloģijās; aicina Komisiju konsekventi un nākotnes prasībām atbilstošā veidā nodrošināt DTA izpildi attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, laikus risinot ar MI sniegtiem pakalpojumiem un mākoņa infrastruktūru saistītus jautājumus, lai novērstu jaunus klientu piesaistīšanas veidus vienam pārdevējam un noslēgtības vai vārtziņu prakses, tostarp situācijas, kad vārtziņi kontrolē datus, datošanas resursus vai integrētus pakalpojumus, kaitējot jauniem MI izstrādātājiem un inovatīviem tirgus jaunpienācējiem;

28.atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau uzrauga MI rīku ieviešanu izraudzītajos platformas pamatpakalpojumos saskaņā ar DTA; atzīmē, ka pirmajā DTA pārskatīšanā Komisija ir norādījusi, ka attiecībā uz MI pakalpojumiem tā ir sākusi pievērsties dažādiem godīguma un sāncensības jautājumiem, kas tika īpaši uzsvērti sabiedriskajā apspriešanā, piemēram, izmantojot regulatīvo dialogu ar vārtziņiem par to, kā nodrošināt, ka noklusējuma iestatījumus var viegli mainīt un ka MI pakalpojumiem ir vienlīdzīga piekļuve operētājsistēmām; norāda, ka 2026. gada janvārī tika sāktas divas pasākumu noteikšanas procedūras attiecībā uz “Alphabet”, kurām ir arī MI dimensija saistībā ar sadarbspēju un piekļuvi meklēšanas datiem; aicina Komisiju izstrādāt un piemērot jaunas kaitējuma teorijas, lai nepieļautu jau esošo nozares dalībnieku turpmāku nostiprināšanos, un gaidāmajā DTA pārskatīšanā izvērtēt, vai pašreizējais platformas pamatpakalpojumu saraksts pienācīgi atspoguļo tirgus realitāti, tostarp tādās jomās kā MI modeļi, MI sarunboti un mākoņpakalpojumi, galvenie virtuālās palīdzības pakalpojumi un hibrīdtelevīzijas operētājsistēmas; aicina Komisiju apspriešanās par DTA pārskatīšanu iekļaut MVU, jaunuzņēmumus, nozares apvienības, akadēmisko aprindu ekspertus un patērētāju organizācijas no visām dalībvalstīm;

29.uzsver, ka DTA izpildes pasākumi attiecas uz visiem izraudzītajiem vārtziņiem neatkarīgi no valstspiederības vai izcelsmes, un aicina Komisiju konsekventi piemērot DTA pienākumus; atzinīgi vērtē koordināciju starp Komisiju un valstu konkurences iestādēm jautājumos, kuri attiecas uz rīcību, kas saistīta ar DTA; mudina Komisiju attiecīgi rīkoties izlēmīgi;

30.aicina Komisiju Digitālā vienotā tirgus direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/790/oj). īstenošanas kontekstā izskatīt iespējamus vārtziņu veiktus DTA pārkāpumus sarunās ar preses izdevējiem, konkrēti izskatīt to, vai šādas sarunas atbilst taisnīguma, samērīguma un nediskriminēšanas pienākumiem, nodrošinot līdzvērtīgu atalgojumu, pārredzamus noteikumus un nediskriminējošu piekļuvi tiešsaistes auditorijām;

31.aicina Komisiju pilnībā izmantot DTA 13. pantu, lai risinātu jebkādas situācijas, kurās vārtziņi apiet DTA 5. un 6. pantā tiem noteiktos pienākumus;

32.mudina Komisiju pienācīgi izmantot pagaidu pasākumus, lai izbeigtu jebkādu praksi, kas kaitē konkurencei, jo īpaši strauji mainīgajos digitālajos tirgos; aicina Komisiju modernizēt Regulu (EK) Nr. 1/2003 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1/oj). un Komisijas regulu (EK) Nr. 773/2004 Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) attiecībā uz Komisijas darbību procesu vadīšanā, ievērojot EK Līguma 81. un 82. pantu (OV L 123, 27.4.2004., 18.–24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/773/oj)., lai uzlabotu efektivitāti, juridisko noteiktību un proporcionalitāti ES pretmonopola noteikumu izpildē; atbalsta precizētu sistēmu attiecībā uz pagaidu pasākumiem, ja rodas būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, ievērojot atbilstošus pienācīga procesa aizsardzības mehānismus;

33.aicina Komisiju pievērsties pārmērīgi ilgu pretmonopola izmeklēšanu problēmai; aicina noteikt saistošus procesuālos laika ierobežojumus pretmonopola izmeklēšanām, lai novērstu nepienācīgu kavēšanos, kas kaitē juridiskajai noteiktībai un aizstāvības tiesībām;

34.mudina Komisiju veikt visaptverošu pētījumu par tās piemēroto naudas sodu atturošo ietekmi; uzstāj, ka sankcijām jābūt pietiekami stingrām, lai pārsniegtu no pārkāpuma gūto nelikumīgo ekonomisko ieguvumu;

35.uzsver, ka ir svarīgi efektīvi zaudējumu atlīdzināšanas procesi kā papildinājums pretmonopola normu izpildei, ko īsteno publiskas pārvaldes iestādes, lai LESD 101. un 102. panta pārkāpumos cietušie varētu saņemt kompensāciju pilnā apmērā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Zaudējumu atlīdzināšanas direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/104/oj). faktisku īstenošanu un novērst atlikušos šķēršļus privāttiesiskajā izpildē;

36.atkārtoti apstiprina, ka ir vajadzīga EKT ietvaros īstenota cieša un efektīva sadarbība starp Komisiju un VKI, kā arī ar attiecīgajām privātajām un publiskajām ieinteresētajām personām un patērētāju organizācijām; uzsver, ka VKI ir jāpaliek politiski neatkarīgām un jāsaņem pienācīgi resursi un ka EKT+ direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (OV L 11, 14.1.2019., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1/oj). ir pilnībā un konsekventi jātransponē un jāīsteno visās dalībvalstīs; aicina uzlabot izpildes standartu konverģenci un nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu un skaidru kompetenču sadalījumu, lai novērstu procesu pārklāšanos; uzsver, ka Eiropas Konkurences tīklam ir pakāpeniski jākļūst par pilnībā integrētu sadarbības veidu, lai uzlabotu izmaksu lietderību un labāk ņemtu vērā pārrobežu aspektus, tostarp padarot iespējamas kopīgas izmeklēšanas un kopīgu lēmumu pieņemšanu; aicina Eiropas Konkurences tīklu sniegt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, papildu norādījumus par konkurences noteikumu kopuma piemērošanu;

37.aicina Komisiju un VKI izveidot viegli piekļūstamus un MVU ērtus sūdzību mehānismus attiecībā uz konkurenci ierobežojošām praksēm, nodrošinot lietu ātru un efektīvu izskatīšanu;

38.norāda uz pašreizējām izmeklēšanām par trešās valstīs iedibinātiem uzņēmumiem, tostarp Komisijas sākotnējo izmeklēšanu par Visa un Mastercard komisijas maksām; aicina Komisiju nodrošināt, ka maksājumu tirgus paliek konkurētspējīgs un pārredzams un patērētāji un uzņēmumi var tam piekļūt; uzsver, ka ir jāpārskata Starpbanku komisijas maksu regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/751/oj)., lai izvērtētu tās efektivitāti augošu maksu problēmas risināšanā; aicina Komisiju bez nepamatotas kavēšanās noslēgt notiekošās izmeklēšanas maksājumu sektorā; uzsver, ka digitālais euro ir būtiska iespēja samazināt pārmērīgu paļaušanos uz trešo valstu karšu shēmām un stiprināt konkurenci un ES stratēģisko autonomiju maksājumu nozarē, tostarp palīdzot nodrošināt konkurētspējīgākus cenu nosacījumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

39.uzsver, cik svarīga ir konkurence banku nozarē un banku savienības izveides pabeigšana; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un uzraudzītu tendences banku nozarē augstas inflācijas periodos; uzsver, cik svarīgs un steidzams ir gaidāmais Komisijas ziņojums par ES banku nozares konkurētspēju, un sagaida, ka Komisija šo ziņojumu pieņems līdz 2026. gada jūlijam; turklāt atzinīgi vērtē gaidāmo Direktīvas 2002/87/EK Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/87/oj). un direktīvas “Maksātspēja II” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/138/oj). darbības novērtējumu attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem apdrošināšanas un banku tirgus dalībniekiem;

40.norāda uz oligopolu pastāvēšanu tādu pakalpojumu sniegšanā, kas ir būtiski svarīgi atsevišķiem ES finanšu tirgus dalībniekiem, piemēram, tirgus agregatoriem un savienotības nodrošinātājiem, un kam ir raksturīgs ierobežots pakalpojuma sniedzēju skaits, ievērojamas grūtības mainīt pakalpojuma sniedzēju vai pakalpojuma sniedzējam izdevīga asimetrija cenu noteikšanā, kas rezultātā palielina izmaksas ieguldītājiem; turklāt norāda, ka trīs lielāko kredītreitingu aģentūru un četru lielāko revīzijas tirgū strādājošo uzņēmumu tirgus daļa joprojām pārsniedz 90 %; mudina Komisiju izmeklēt esošos oligopolus un veikt piemērotus pasākumus ES konkurences interesēs;

41.atgādina, ka Eiropas Centrālā banka ir norādījusi, ka pārtikas cenas joprojām ir augstas, jo īpaši ietekmējot neaizsargātus patērētājus; pauž bažas par augsto tirgus koncentrāciju atsevišķos lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes līmeņos; mudina Komisiju izvērtēt pircēju alianšu mērogu un ietekmi un sīkāk analizēt to radītās sekas ne tikai attiecībā uz cenām, bet arī uz lauksaimnieku un lauksaimniecības pārtikas ražotāju spēju piedāvāt patērētājiem veselīgus, drošus un ilgtspējīgus produktus; aicina Komisiju izvērtēt vajadzību pieņemt papildu pamatnostādnes par LESD 102. panta piemērošanu ekspluatējošiem pārkāpumiem, tostarp pārmērīgām vai negodīgām cenām, lai uzlabotu juridisko noteiktību un padarītu izpildi iedarbīgāku augsti koncentrētos patēriņa tirgos;

42.uzsver, ka Eiropā trūkst globāli konkurētspējīgu liela mēroga uzņēmumu daudzās svarīgās stratēģiskajās jomās; uzskata, ka darbības izvēršana vienotajā tirgū ir stratēģiska ES nepieciešamība, lai piesaistītu investīcijas, veicinātu konkurētspēju, investētu inovācijā un ļautu ES uzņēmumiem efektīvi konkurēt pasaules tirgos, kā uzsvērts Letas ziņojumā; uzsver, ka vienotā tirgus izveides pabeigšana un iekšējo šķēršļu likvidēšana joprojām ir galvenās prioritātes šajā jomā; norāda, ka strukturālie šķēršļi darbības izvēršanai ES var radīt situāciju, kurā novatoriskus ES uzņēmumus pārpērk trešo valstu dalībnieki, potenciāli nelabvēlīgi ietekmējot ilgtermiņa konkurences un inovācijas spēju ES; tāpēc uzskata, ka uzņēmumu apvienošanās kontrolē ir pilnībā jāņem vērā ES uzņēmumu spēja ieguldīt inovācijā;

43.uzskata, ka konkurences politikai nebūtu jārada nevajadzīgi šķēršļi uzņēmumiem, kuriem ir jāizvērš darbība, lai konkurētu pasaules mērogā, vienlaikus norādot, ka ne visiem ES uzņēmumiem ir vajadzīga izvēršana; uzsver, ka ES plaukst, pateicoties būtiskajai saiknei starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem; uzskata, ka konkurētspējīgam mērogam būtu jāizriet galvenokārt no godīgas konkurences, stingras pretmonopola tiesību izpildes un vienotā tirgus padziļināšanas, kas ir ES sociālās tirgus ekonomikas pamatā un joprojām ir īstais inovāciju veicinošais faktors;

44.aicina Komisiju apvienošanās politiku piemērot dinamiski, pamatojoties uz ekonomisko un juridisko novērtējumu, konkurences novērtējumā pilnībā analizējot patērētāju labklājības koncepciju, un ņemt vērā apvienošanās plašāko ekonomisko ietekmi, pielāgot politiku jaunajai tirgus realitātei, kurā noteicoši faktori cita starpā ir digitālās ekosistēmas, mākslīgais intelekts, enerģētika un aizsardzība, un analizēt koncentrāciju ietekmi ilgtermiņā, izmantojot uz nākotni vērstu pieeju; mudina Komisiju turpināt uzraudzīt tirgus varas attīstību Eiropā, tostarp apvienošanās ietekmi uz ilgtspēju, inovāciju un ilgtermiņa noturību;

45.aicina vērienīgi un pamatojoties uz faktiem pārskatīt ES uzņēmumu apvienošanās pamatnostādnes, lai tās būtu labāk saskaņotas ar jauno tirgus realitāti un ES prioritātēm noturīgākas un konkurētspējīgākas Eiropas sekmēšanā, vienlaikus turpinot nodrošināt augstu patērētāju labklājības līmeni; uzstāj, ka, lai gan apvienošanās kontroles pamatā joprojām ir konkurences analīze un reālas konkurences nodrošināšana valstu tirgos un vienotajā tirgū, apvienošanās kontrolei Eiropas mēroga apvienošanās būtu jāizvērtē tālredzīgā veidā un jānodrošina, ka jebkāda konsolidācija, kas rada “ES līderus”, uzlabo patērētāju labklājību, tirgus sāncensību un ilgtermiņa noturību, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā telekomunikācijas, banku nozare, maksājumi, aizsardzība un enerģētika; aicina jaunajās uzņēmumu apvienošanās kontroles pamatnostādnēs nodrošināt juridisko noteiktību uzņēmumiem Eiropas mēroga dalībnieku radīšanā, kas veicina konkurētspējai labvēlīgu darbības izvēršanu, vienlaikus nodrošinot, ka valstu iejaukšanās pilnvaras, tostarp veto pilnvaras, tiek izmantotas tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un samērīgā veidā;

46.aicina Komisiju pēc iespējas agrīnā procedūras posmā pieņemt uz nākotni vērstu un dinamisku pieeju attiecībā uz uzņēmumu apvienošanos, ņemot vērā efektivitātes ieguvumus, tostarp, piemēram, apjomradītus ietaupījumus un ilgtspējas ieguvumus, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un paredzamību un ļaujot uzņēmumiem veidot alianses, ja tās veicina inovāciju, klimatnoturību un drošību, un atspoguļojot tādu pieeju tirgus varas un konkrētām nozarēm raksturīgās realitātes novērtēšanai, kas neaprobežojas tikai ar cenām un tirgus daļām un ietver arī ietekmi uz algām un nodarbinātības apstākļiem;

47.atgādina, ka konkurence aizsargā patērētāju izvēli, tirgus daudzveidību un pieņemamas cenas; pieņem zināšanai “Warner Bros. Discovery” akcionāru 2026. gada 23. aprīļa lēmumu, ar ko apstiprina apvienošanās līgumu ar “Paramount Skydance”; aicina Komisiju piemērot stingru apvienošanās kontroli audiovizuālajā un mediju nozarē, uzraugot tirgus konsolidācijas ietekmi vienotajā tirgū un ļaujot ES dalībniekiem paplašināt darbību;

48.norāda, ka tiešsaistes platformas, kas ir DTA darbības jomā, kopš 2000. gada ir pārņēmušas gandrīz 700 mazāku uzņēmumu, bet Komisijai tika paziņots tikai par 19 šādiem darījumiem, jo lielākā daļa nesasniedza minimālo apgrozījuma summu, par ko ir jāziņo; aicina Komisiju atklāt “iznīcinošu iegādi” (t. i., gadījumus, kad kāds uzņēmums iegūst kontroli pār citu inovatīvu uzņēmumu, lai to likvidētu kā potenciālu konkurentu), un pielāgot regulējumu, lai nepieļautu šādus iegādes darījumus, jo īpaši digitālajā jomā, MI, farmācijas nozarē un citās stratēģiskās nozarēs; joprojām uzskata, ka EK Apvienošanās regulas pārskatīšanas gadījumā tajā ir jāiekļauj juridisks vienotā tirgus pamats, lai pilnībā iesaistītu likumdevējus līdzīgi kā DTA gadījumā; mudina dalībvalstis piešķirt valstu konkurences iestādēm “iesaistīšanās” pilnvaras, ja tas vēl nav izdarīts, lai tās varētu pārskatīt uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un neradot nevajadzīgu slogu MVU un jaunuzņēmumiem;

49.atzīst Eiropas sportā pieaugošo ārvalstu investīciju tendenci un tendenci uz vairāku klubu nonākšanu viena īpašnieka rokās, kā arī dinamiskas biļešu cenu noteikšanas pieaugumu, un aicina Komisiju ņemt vērā šo tendenču ietekmi, kad tā atbalsta centienus aizsargāt Eiropas sporta finansiālo integritāti un konkurences līdzsvaru; aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni izskatīt visas regulatīvās iespējas, tostarp dinamiskas cenu noteikšanas aizliegumu klātienes sporta un kultūras pasākumos Digitālā taisnīguma aktā, lai aizsargātu patērētājus un saglabātu sporta un kultūras sociālo un sabiedrisko vērtību;

50.uzsver, ka ir rūpīgi jāanalizē valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētika, tehnoloģija un inovācija; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt valsts atbalsta efektivitāti lauksaimniecībā, loģistikā un transporta nozarē; norāda uz dalībvalstu atšķirīgajām fiskālajām spējām, brīdina, ka sadrumstalots valsts atbalsts rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicina Komisiju uzraudzīt minēto ietekmi; uzskata, ka jebkuram piešķirtajam valsts atbalstam būtu jāatbilst ES tiesību aktiem un principiem, tostarp ES vides un sociālās politikas mērķiem;

51.atzinīgi vērtē tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējumu (CISAF); aicina CISAF īstenot mērķtiecīgi un samērīgi, lai nodrošinātu minimālu slogu dalībvalstīm, nepieļautu subsidēšanas sacensības un saglabātu iekšējā tirgus integritāti, vienlaikus iekļaujot spēcīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārredzamību, proporcionalitāti un vidisko efektivitāti;

52.atgādina, ka mērķtiecīgs pagaidu valsts atbalsts var būt lietderīgs līdzeklis krīzes laikā; atkārtoti uzsver CISAF nozīmi neaizsargātu nozaru atbalstīšanā, ņemot vērā degvielas cenu straujo pieaugumu pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ; tomēr norāda uz Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem (Īpašais ziņojums Nr. 21/2024), kuros apzināti trūkumi Komisijas veiktajā valsts atbalsta uzraudzībā krīzes laikā, un aicina Komisiju stingrāk uzraudzīt paziņojumus par valsts atbalstu un uzlabot ziņošanu par valsts atbalstu un pārredzamību saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem;

53.norāda, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas valsts atbalsta ir koncentrētas tikai divās dalībvalstīs, uzsverot sadrumstalotības riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū;

54.uzsver valsts atbalsta lomu ekonomisko atšķirību mazināšanā starp attīstītākajiem ES reģioniem un salām, iekšzemes apvidiem, tālākajiem reģioniem, ekonomiski nelabvēlīgākā situācijām esošām teritorijām un visām ES daļām, ko skar dabiski ierobežojumi; aicina nodrošināt lielāku elastību un samazināt ierobežojumus valsts atbalsta piešķiršanai ES salu un neaizsargātākajiem reģioniem;

55.sagaida, ka Vispārējo grupu atbrīvojuma regulas Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/oj). pārskatīšanas rezultātā tiks atrisinātas ar jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” definīciju saistītās pašreizējās problēmas un tiks modernizēti un vienkāršoti valsts atbalsta noteikumi, lai samazinātu birokrātiju un palielinātu ES konkurētspēju; atzinīgi vērtē sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu, lai iegūtu informāciju par pārskatīšanas tvērumu un saturu;

56.atzinīgi vērtē pārskatītā VTNP lēmuma pieņemšanu, kas dod dalībvalstīm iespēju atbalstīt pienācīgu, ilgtspējīgu, energoefektīvu, sociāli iekļaujošu un cenas ziņā pieejamu mājokļu projektu nodrošināšanu arī mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem; aicina Komisiju uzraudzīt pārskatītā VTNP lēmuma īstenošanu un izvērtēt, vai robežvērtības un nosacījumi ir pietiekami elastīgi, lai atbilstu dalībvalstu vajadzībām; aicina vienkāršot paziņošanas procedūras ar VTNP saistītiem valsts atbalsta pasākumiem, kas nerada būtiskus konkurences riskus;

57.aicina Komisiju izvērtēt tirgus koncentrācijas ietekmi nekustamā īpašuma nozarē un saistītajos tirgos, piemēram, būvniecībā un īpašumu apsaimniekošanā, lai nodrošinātu, ka reāla konkurence palīdz ierobežot cenas un uzlabo piekļuvi mājokļiem;

58.norāda uz agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu sistēmu, tostarp vienošanos par preferenciālu nodokļu režīmu, kropļojošo ietekmi uz godīgu konkurenci, jo šāda prakse var slāpēt inovāciju un apdraudēt sāncensību tirgos, kas īpaši ietekmē MVU; atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 14. jūlija ieteikumu Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1039 (2020. gada 14. jūlijs) par valsts finansiālā atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem Savienībā atkarībā no tā, vai nepastāv saiknes ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas (OV L 227, 16.7.2020., 76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2020/1039/oj). nepiešķirt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu oāzēm, tā aizsargājot godīgos nodokļu maksātājus; aicina liegt iespēju saņemt valsts atbalstu uzņēmumiem, kas iedibināti valstīs, kuras iekļautas Padomes pieņemtajā ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un aicina Komisiju izvērtēt, vai pašreizējais regulējums veicina plašākus centienus apkarot agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu oāžu izmantošanas praksi;

59.pauž nožēlu par to, ka Parlamentam trūkst informācijas par konkurences noteikumu pārskatīšanu un īstenošanu, un uzsver, ka Parlaments būtu pietiekami jāiesaista konkurences politikas veidošanā; papildus uzsver nepieciešamību nodrošināt atklātību ar Parlamentu par visām diskusijām ar trešām valstīm, kas var ietekmēt DTA izpildi;

60.šajā sakarā aicina konkurences politikas jautājumos nodrošināt strukturētu un regulāru dialogu starp Komisiju un Parlamentu, tostarp par konkurences noteikumu pārskatīšanu un īstenošanu; aicina Komisiju laikus sniegt Parlamenta kompetentajai komitejai visaptverošu informāciju par nozīmīgiem izpildes lēmumiem, tiesību aktu priekšlikumiem un nozīmīgiem galvenajiem ieteikuma tiesību instrumentiem; aicina noslēgt iestāžu nolīgumu, lai oficiāli noteiktu Parlamenta lomu konkurences politikas uzraudzībā, ietverot apspriešanos par prioritāšu noteikšanu pamatnostādnēm un satvariem;

61.brīdina par pārmērīgu paļaušanos uz ieteikuma tiesību instrumentiem, piemēram, norādījumiem un pagaidu satvariem, kuros Parlamenta iesaistīšanās ir ierobežota; aicina Eiropadomi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punkta otro daļu pieņemt lēmumu, ar ko atļauj pieņemt tiesību aktus konkurences politikas jomā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

62.atbalsta paraugprakses apmaiņu starptautiskos forumos, piemēram, Starptautiskajā konkurences tīklā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konkurences komitejā; aicina Komisiju censties turpināt dialogu un sadarbību starptautiskā līmenī, tostarp izmantojot otrās paaudzes sadarbības nolīgumus, kas ļauj efektīvāk apmainīties ar informāciju starp konkurences iestādēm, vienlaikus paužot nožēlu, ka tas nav pietiekami darīts iepriekš; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju par to, kā ES uzņemties vadošo lomu starptautiskā līmenī efektīvas konkurences veicināšanā;

63.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.