1.atzīmē, ka pēc lielās finanšu krīzes dalībvalstis ir ieviesušas 91 nozarei specifisku nodokli un kas tas ir radījis ļoti sadrumstalotu nodokļu vidi; norāda, ka šī sadrumstalotā nodokļu vide rada papildu operacionālās un administratīvās izmaksas un palielina strukturālos šķēršļus finanšu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu darbības paplašināšanai, tādējādi vājinot ES finanšu nozari un tās spēju investēt un apdraudot UIS un banku savienības mērķus;

2.atzīmē, ka atšķirības valstu nodokļu režīmos atspoguļo dalībvalstu politikas izvēli; norāda uz starptautiskā līmenī notiekošo darbu attiecībā uz peļņas novirzīšanu; pieprasa pastiprinātu koordināciju ES līmenī, tostarp 2. pīlāra direktīvas īstenošanā, stingrus noteikumus par nodokļu apiešanas apkarošanu un stingras pārredzamības prasības, it īpaši attiecībā uz publisko pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi;

3.atzīmē, ka valstu nodokļu režīmu sadrumstalotība palielina pārrobežu nodokļu dubultas uzlikšanas risku un administratīvās un juridiskās sarežģītības dēļ var kavēt ES finanšu nozares izaugsmi un ES finanšu tirgu dziļāku integrāciju; uzsver, ka nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanai un administratīvā sloga mazināšanai arī turpmāk būtu jāsaglabā sava aktualitāte; tomēr uzsver, ka vienkāršošanas centieni nedrīkst izraisīt regulējuma vājināšanu vai sacensību par viszemākajiem nodokļu uzlikšanas standartiem;

4.uzsver, ka atšķirības valstu procedūrās attiecībā uz ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli rada administratīvu slogu un šķēršļus pārrobežu investēšanai, kā atzīts Komisijas UIS stratēģijā; atzinīgi vērtē nesen pieņemto FASTER direktīvu; prasa panākt turpmāku progresu virzībā uz saskaņotāku un vērienīgāku satvaru;

5.aicina Padomi pieņemt lēmumu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un groza Direktīvu 2011/16/ES, un lēmuma pieņemšanā pienācīgi ņemt vērā Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa normatīvo rezolūciju;

6.turklāt konstatē, ka pašreizējos nodokļu noteikumos nav pilnībā ņemta vērā jaunu finanšu produktu un tirgus infrastruktūras rašanās; uzsver, ka līdz ar neobanku, piemēram, tikai tiešsaistē darbojošos banku, uz tiešu konkurenci ar tradicionālām bankām orientētu banku un finanšu tehnoloģiju banku, sekmīgo darbību minētā sadrumstalotība strauji kļūst arvien satraucošāka; norāda, ka pēdējos sešos gados ievērojami ir palielinājies šo banku turēto pārrobežu noguldījumu īpatsvars; uzsver, ka atšķirības nodokļu noteikumos, kurus piemēro bankām un nebanku vienībām, var radīt izkropļojumus;

7.uzsver, ka nepietiekamie dati par faktisko nodokļu slogu ES finanšu nozarē kavē uz faktiem balstītas politikas veidošanu un politikas ietekmes uz uzvedību tirgū, konkurenci un finanšu stabilitāti izvērtēšanu; vērš uzmanību uz nepieciešamību pēc uzlabotas pārredzamības un labākas esošo datu izmantošanas kā priekšnoteikuma saskaņotai nodokļu uzlikšanas reformai finanšu nozarē;

8.uzsver, ka pārrobežu investēšanu kavējošu nodokļu šķēršļu likvidēšana, izmantojot saskaņotus ES līmeņa noteikumus, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, uzlabotu tirgus efektivitāti, palielinātu juridisko skaidrību attiecībā uz pārrobežu kapitāla plūsmām un pastiprinātu ES finanšu pakalpojumu konkurētspēju, vienlaikus ierobežojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; uzsver nepieciešamību pēc saskaņota noteikumu kopuma ES finanšu nozarei, vienlaikus ievērojot dalībvalstu suverenitāti nodokļu jomā un subsidiaritātes principu; uzsver, ka finanšu pakalpojumu aplikšanai ar nodokli būtu jāpalīdz uzturēt finanšu nozares konkurētspēju;

9.atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas 2026. gada pārskatu par Eiropas makroekonomiku Eiropas Komisija, “2026 European Macroeconomic Report” [2026. gada pārskats par Eiropas makroekonomiku], 2025. gada novembris. ES mājsaimniecību uzkrājumu līmenis joprojām ievērojami pārsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējo rādītāju; pauž nožēlu par to, ka aptuveni viena trešdaļa no šiem uzkrājumiem tiek ieguldīta ārpus ES, kas liecina par ES finanšu satvara trūkumiem ieguldījumu paturēšanā; aicina Komisiju izvērtēt, kā nodokļu pasākumi varētu veicināt investīciju plūsmu uz ES; uzsver, ka ir svarīgi cīnīties pret finanšu aizplūšanu uz valstīm, kas iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas;

10.uzsver, ka ir svarīgi virzīties uz priekšu UIS izveidē, lai uzkrājumus mobilizētu produktīvām investīcijām; uzskata, ka nodokļu sadrumstalotības mazināšana un pārrobežu investēšanas kanālu uzlabošana ir ļoti svarīgas, lai mobilizētu Eiropas uzkrājumus investēšanai ES;

11.uzsver, ka līdztekus SIU mērķiem būtu jāizstrādā nodokļu satvars finanšu pakalpojumu nozarei, galveno uzmanību pievēršot efektivitātes palielināšanai, tirgus izkropļojumu novēršanai un investēšanas un ilgtermiņa izaugsmes veicināšanai, vienlaikus nodrošinot līdzsvarotu pieeju, kas atspoguļo arī plašākus ekonomiskos un sociālos apsvērumus;

12.atzīmē, ka nodokļu uzlikšanā finanšu nozarē būtu jāvadās pēc vienkāršības, neitralitātes, taisnīguma, ekonomiskās, vides un sociālās ilgtspējas un juridiskās noteiktības principa; norāda, ka tai būtu jāatspoguļo arī banku rentabilitātes cikliskā dinamika, kas saistīta ar monetāro politiku un ekonomiskajiem apstākļiem;

13.aicina Komisiju izpildīt savu apņemšanos ierosināt tādus inovatīvus risinājumus nodokļu uzlikšanai šajā nozarē, kuri mazinātu sadrumstalotību, atbalstītu turpmāku integrāciju ES līmenī un palīdzētu pabeigt UIS izveidi;

14.atzīmē, ka finanšu pakalpojumiem paredzēto atbrīvojumu no PVN ieviesa tālajā 1977. gadā, lai izvairītos no tehniskām grūtībām PVN piemērošanā sarežģītiem finanšu pakalpojumiem, jo uzskatīja, ka šādu piemērošanu administratīvi nav iespējams īstenot; atzīst, ka tehniskās problēmas, kas sākotnēji kalpoja par pamatojumu atbrīvojumam no PVN, tagad ir iespējams novērst, pateicoties tehnoloģiskajam progresam un digitalizācijai;

15.konstatē, ka šis atbrīvojums finanšu institūcijām ne vienmēr ir izdevīgs, jo tas liedz tām iespēju atgūt samaksāto PVN; uzskata, ka status quo saglabāšana ļauj turpināties tirgus izkropļojumiem, var izraisīt pārredzamības trūkumu un izmaksu pieaugumu patērētājiem, pastiprina novirzi par labu pašapgādei finanšu nozarē un rada neizdevīgus apstākļus konkurencei ar trešo valstu finanšu institūcijām;

16.uzsver, ka atbrīvojums no PVN bieži vien tiek piešķirts vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas jomās, atzīstot to svarīgo sociālo funkciju; uzsver, ka atsevišķi finanšu pamatpakalpojumi, it īpaši maksājumu pakalpojumi, noguldījumu pieņemšana un pamatkredīta piešķiršana, var pildīt salīdzināmu kvazipublisku pakalpojumu funkciju, aizsargājot uzkrājumus, atvieglojot ekonomisko apmaiņu un nodrošinot, ka privātpersonas un uzņēmumi var droši piedalīties ekonomikā;

17.atzīmē, ka Komisijas atkārtotās iniciatīvas, to skaitā tās 2007. gada priekšlikums un 2020. gada sākotnējais ietekmes izvērtējums, nenoveda pie finanšu nozarei piemērotā atbrīvojuma no PVN reformēšanas, jo dalībvalstīm neizdevās panākt vienprātīgu vienošanos; norāda, ka Komisija bija plānojusi publicēt PVN direktīvas Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/112/oj). grozījumus 2023. gada sākumā; konstatē, ka šīs ieceres īstenošana tika apturēta, atstājot jautājumu par šo būtisko reformu joprojām neatrisinātu;

18.atzīmē, ka saskaņā ar PVN direktīvas 11. pantu PVN maksātāju grupēšana dalībvalstīm joprojām ir fakultatīva un tai piemēro teritoriālus ierobežojumus, radot juridiskus un praktiskus šķēršļus pārrobežu grupām, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā;

19.uzsver – neraugoties uz to, ka dažās dalībvalstīs tiek izmantota PVN grupēšana un izmaksu dalīšana, atbrīvojums no PVN apvienojumā ar atšķirīgiem kompensējošiem valstu noteikumiem par nodokļiem, tādiem kā apdrošināšanas prēmiju nodoklis, rada sarežģītu un sadrumstalotu nodokļu vidi, kas sadārdzina pārrobežu nodokļu saistību izpildi un palielina uzņēmumu darbības izdevumus; uzsver, ka ir nepieciešamas skaidrākas PVN definīcijas un vienkāršoti noteikumi, lai mazinātu šo slogu, nodrošinātu noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES, atvieglotu pārrobežu darbību un atbalstītu inovāciju;

20.atzīmē, ka PVN maksātāju grupēšana – kas var mazināt administratīvo slogu finanšu institūcijām un uzlabot to efektivitāti – dalībvalstīs pašlaik tiek izmantota nevienmērīgi un parasti to piemēro tikai vienībām, kas iedibinātas tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka lielāka konverģence PVN maksātāju grupēšanas piemērošanā varētu mazināt sadrumstalotību un juridisko nenoteiktību iekšējā tirgū un atvieglot pārrobežu finanšu pakalpojumu sniegšanu;

21.aicina Komisiju mudināt dalībvalstis konsekventi īstenot PVN maksātāju grupēšanu un izpētīt iespējas, kā nodrošināt skaidrāku tiesisko regulējumu, tostarp pārrobežu PVN maksātāju grupēšanas iespēju; uzsver, ka plašākai PVN grupēšanas izmantošanai finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomā ir jāatbilst noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, it īpaši par transfertcenu noteikšanu, un tā ir jāpapildina ar saistošiem ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanai paredzētiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu krāpšanu un nodokļu apiešanu, neatgūstamu PVN izmaksu rašanos grupas iekšienē un izmaksu dalīšanas ļaunprātīgu izmantošanu;

22.atzīmē, ka PVN direktīvā trūkst specifisku noteikumu par jauniem finanšu instrumentiem, tostarp kriptoaktīviem, decentralizētām finansēm un finanšu tehnoloģijām; vērš uzmanību uz to, ka šajā direktīvā turklāt nav veltīta uzmanība PVN režīmam, ko piemēro atvasinātiem instrumentiem, un ka ieguldījumu fondiem piemērotais režīms dalībvalstīs joprojām atšķiras; norāda, ka tas ir radījis PVN noteikumu atšķirīgu interpretēšanu dalībvalstīs, juridisko nenoteiktību pakalpojumu sniedzējiem un atšķirīga režīma piemērošanu tradicionālajiem un jaunajiem finanšu pakalpojumiem un ka tas var kavēt inovāciju un apdraudēt konkurētspēju;

23.uzsver, ka modernam nodokļu satvaram būtu jāatbalsta inovācija finanšu tehnoloģiju un digitālo finanšu jomā un ka tam nevajadzētu radīt regulatīvus šķēršļus jaunpienācējiem tirgū; aicina Komisiju precizēt jauniem finanšu pakalpojumiem piemērojamo PVN režīmu, lai nodrošinātu tehnoloģisko neitralitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES;

24.uzskata, ka plaša un nediferencēta atbrīvojuma no PVN piemērošana visai finanšu nozarei rada jautājumus par nodokļu sistēmas vispārējo konsekvenci un līdzsvarotību; uzsver, ka atbrīvojuma no PVN reforma varētu samazināt izkropļojumus un neatgūstamā PVN līmeni, neizraisot nesamērīgu administratīvo sarežģītību; atzīmē, ka iespēja atcelt atbrīvojumu no PVN varētu efektīvi novērst neatgūstamā PVN problēmu, ļaujot finanšu sabiedrībām pieprasīt pilnībā atmaksāt PVN, ko tās maksā par savās darbībās izmantotajām precēm un pakalpojumiem; uzsver, ka tas likvidētu pašreizējo novirzi par labu iekšējai pakalpojumu sniegšanai, nevis tās uzticēšanai ārpakalpojumu sniedzējiem, un ka šāda novirze var ierobežot uzņēmuma spēju specializēties, piekļūt ārējai lietpratībai un ieviest jauninājumus; atzīst, ka šāda reforma varētu arī nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz citām jurisdikcijām un uzlabot ES finanšu institūciju starptautisko konkurētspēju;

25.atgādina, ka PVN satvars ir ES līmenī saskaņots nodokļu satvars, lai gan dalībvalstis saglabā zināmu rīcības brīvību tā īstenošanā; tādēļ atzīst, ka jautājums par finanšu pakalpojumiem piemērojamā PVN režīma reformu būtu jārisina ES līmenī;

26.aicina Komisiju izpētīt pašreizējā PVN režīma ietekmi uz finanšu nozari un šo analīzi darīt publiski pieejamu; aicina Komisiju apsvērt politikas risinājumus konstatētās kropļojošās ietekmes novēršanai; uzsver, ka jebkādai šādai reformai būtu jāsamazina neatgūstamais PVN un noteikumu sadrumstalota piemērošana, jāuzlabo juridiskā noteiktība un nodokļu taisnīgums un jāpastiprina ES finanšu tirgu konkurētspēja, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti un līdz minimumam samazinot regulējuma arbitrāžu starp dalībvalstīm; uzsver, ka jebkādai šādai reformai arī ir jāaizsargā patērētāji un jāturpina nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu pienesumu publiskajos ieņēmumos;

27.atzīmē, ka jebkādam priekšlikumam par PVN sistēmas pārskatīšanu būtu jābalstās uz padziļinātu analīzi makroekonomikas līmenī un to nodokļu un nodevu visaptverošu kartējumu, kurus valstis piemēro bankām; uzsver, ka šādā analīzē būtu jāņem vērā administratīvā ietekme uz finanšu pakalpojumiem, mijiedarbība starp pašreizējiem bankām piemērotajiem valstu nodokļiem, finanšu nozares nodevām un PVN sistēmu un ietekme uz vienoto tirgu;

28.uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas finanšu pakalpojumiem piemērotajā PVN režīmā, rūpīgi ir jāizvērtē to ietekme uz privātajiem patērētājiem, it īpaši mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un jāizvairās no jebkādu papildu vispārējo izmaksu radīšanas;

29.aicina Komisiju iespējamās atbrīvojuma no PVN reformēšanas ietvaros izvērtēt to, vai valsts līmenī piemēroto apdrošināšanas prēmijas nodokli ir iespējams aizstāt, apdrošināšanas pakalpojumus pilnībā integrējot PVN sistēmā;

30.atgādina, ka ES savu ar klimatu saistīto un digitālās un stratēģiskās autonomijas mērķu īstenošanā saskaras ar ievērojamu investīciju trūkumu, kas sasniedz 750–800 miljardus EUR gadā; atgādina dalībvalstu un ES apņemšanos būtiski palielināt investīcijas Eiropas aizsardzībā; uzsver – lai reaģētu uz šiem izaicinājumiem, taisnīga un saskaņotāka nodokļu uzlikšana finanšu nozarē varētu palīdzēt mobilizēt privāto kapitālu, tādējādi stimulējot privāto ieguldīšanu, un stiprināt Eiropas kapitāla tirgus, vienlaikus radot ieņēmumus publiskajām investīcijām, kuras nepieciešamas stratēģisko prioritāšu īstenošanai un mūsu sociālo, klimata un investēšanas vajadzību apmierināšanai, un līdz ar to uzlabotu ES konkurētspēju;

31.atgādina Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada nolīgumu par ceļvedi jaunu pašu resursu, tostarp uz ietekmes izvērtējumu balstīta FDN, ieviešanai;

32.atzīst, ka Padome, neraugoties uz plašām debatēm, ne vienprātības, ne ciešākas sadarbības procedūras ietvaros nav panākusi progresu attiecībā uz FDN priekšlikumu, un pieņem zināšanai Komisijas 2026. gada darba programmā iekļauto paziņojumu par FDN priekšlikuma atsaukšanu;

33.uzskata, ka regulārai ekonomiskās ietekmes izvērtēšanai un nodokļu politikas pastāvīgai atbilstībai ir izšķiroša nozīme, lai izvairītos no neparedzētiem vai ilgstošiem finanšu tirgu izkropļojumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pašlaik veic visaptverošu analīzi par vispārējas nodokļu uzlikšanas finanšu nozarei iespējamo ietekmi uz tirgus darbību, pārrobežu investēšanu un ES finanšu tirgu starptautisko konkurētspēju;

34.uzsver, ka būtu jāvienkāršo finanšu nozarei paredzētie nodokļu noteikumi un jānodrošina, ka šī nozare sniedz taisnīgu un stabilu finansiālo ieguldījumu, un ka tiem vajadzētu būt skaidriem, pārredzamiem un paredzamiem, lai mazinātu sadrumstalotību un nodrošinātu iespējas investēšanai un pārrobežu darbībai, vienlaikus garantējot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni; uzsver, ka šiem noteikumiem būtu jāuzlabo efektivitāte un kapitāla sadale, jāaizsargā tirgus stabilitāte un konkurētspēja un jāsamazina izmaksas privātajiem patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

35.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.