1.atzinīgi vērtē to, ka Moldova turpina priekšzīmīgi īstenot savu apņemšanos pievienoties ES un apņēmīgi strādā pie saistīto reformu veiksmīgas īstenošanas, lai gan ir būtiskas iekšējas un ārējas problēmas, piemēram, pastāvīgi naidīgā Krievijas iejaukšanās; atzinīgi vērtē Komisijas vērtējumu, proti, ka Moldova ir panākusi progresu visās sadaļās un gada griezumā ir guvusi lielākos panākumus no visām kandidātvalstīm; uzskata, ka šis progress pelna īpašu ievērību, ņemot vērā to, cik ārkārtīgi liela ģeopolitiskā spiediena apstākļos valsts turpina darboties; mudina Moldovu uzturēt reformu īstenošanas tempu, lai panāktais progress dotu reālu labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, stiprinot ekonomikas attīstību, noturību un konverģenci ar Eiropas Savienību atbilstoši valsts izziņotajai iecerei līdz 2028. gada sākumam provizoriski pabeigt pievienošanās sarunas;

2.atzinīgi vērtē to, ka 2026. gada 15. jūnijā ir sākušās sarunas par pirmo tematisko kopu (pamatjautājumi), jo 2025. gada septembrī ir sekmīgi noslēdzies divpusējā skrīninga process, pēc kā sākās tehniskās sarunas par tematiskajām kopām; atzinīgi vērtē Komisijas pausto viedokli, kas liecina par gatavību sākt sarunas par visām sešām tematiskajām kopām; mudina Padomi ar nopelnos balstītu pieeju nevilcinoties oficiāli sākt sarunas par visām tematiskajām kopām; atgādina dalībvalstīm par lojālas sadarbības principu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu nozīmē, ka tām ir jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu, un tāpēc mudina dalībvalstis nepieļaut pievienošanās sarunu bloķēšanu vai novilcināšanu uz divpusēju jautājumu pamata; uzsver – pievienošanās sarunu sākšanās būtu signāls, kas liecina, ka ES atzīst un atalgo konkrētos Moldovas sasniegumus, un tādējādi veicina spēcīgāku uzticēšanos paplašināšanās procesam un stiprina šā procesa integritāti; atzinīgi vērtē pieņemtos ceļvežus attiecībā uz tiesiskumu, valsts pārvaldi un demokrātiskām iestādēm, kā arī atjaunināto valsts programmu 2025.–2029. gada periodam par pievienošanos Eiropas Savienībai; atzinīgi vērtē progresu, ko tehniskā līmenī Moldova jau ir sasniegusi, transponējot ES acquis;

3.uzsver, ka Moldovas pievienošanās procesa tempam būtu jāatspoguļo ievērojamais progress, ko tā panākusi, īstenojot reformas; aicina Komisiju aktīvi veicināt un sniegt sagatavošanās atbalstu, tostarp tehnisko palīdzību, veikt turpmākas pārbaudes un nodrošināt administratīvo spēju veidošanu, lai Moldova varētu efektīvi panākt progresu sarunās un visās tematiskajās kopās vienlaicīgi;

4.atzīst, ka Moldovas integrācija Eiropā pozitīvi ietekmē stabilitāti un drošību Eiropā un ir ārkārtīgi svarīgs katalizators, kas veicina valsts demokrātijas noturību, iestāžu reformu, tiesiskumu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību;

5.ņem vērā Komisijas vērtējumu, proti, ka Moldova ir guvusi labus panākumus, īstenojot reformas tieslietu nozarē; atgādina Moldovai, ka tā ir apņēmusies ievērot Venēcijas komisijas ieteikumus; uzsver, ka reformu noturībai ir vajadzīga plaša politiskā atbildība un iekļaujošs dialogs visā politiskajā spektrā, kā arī pilnvērtīgas konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību un profesionālām ieinteresētajām personām; atzīst, ka Moldova konsekventi apliecina savu politisko gribu un neatlaidīgi cenšas veidot neatkarīgu, objektīvu, atbildīgu un profesionālu tiesu sistēmu;

6.aicina Moldovas iestādes nodrošināt iekļaujošu, prognozējamu un juridiski pamatīgu procesu saistībā ar tiesnešu un prokuroru pārbaudi un mudina valsti nevilcinoties šo procesu efektīvi pabeigt, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai panāktu sabiedrības uzticēšanos tiesu iestādēm, atstādinātu tiesnešus, kuri sevi ir kompromitējuši, un stiprinātu tiesiskumu, kas ir viens no ES integrācijas stūrakmeņiem; aicina Moldovu nodrošināt tiesu iestādes ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem un cilvēkresursiem un neatlaidīgi veikt pasākumus, kas stiprina šo iestāžu spējas, lai tādējādi cita starpā novērstu tiesnešu un prokuroru trūkumu, samazinātu tiesvedības ilgumu, jo īpaši korupcijas un ekonomisko noziegumu lietās, un panāktu, ka uzlabojas tiesu sistēmas digitalizācija un tiesu iestādes ir pieejamākas un strādā efektīvāk un pārredzamāk visiem iedzīvotājiem;

7.atzīmē Moldovas neatlaidīgo progresu saistībā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, par ko liecina rezultātu uzlabošanās gan augsta līmeņa, gan mazāk prominentās lietās; uzsver, ka ir vēl vairāk jāstiprina darbības spējas, iestāžu neatkarība, profesionalitāte un pārskatāma atbildība un jāuzlabo koordinācijas mehānismi starp visām galvenajām korupcijas apkarošanas un tiesu iestādēm, tā tiecoties panākt, lai visaptverošu reformu rezultātā gūtie panākumi būtu ilgtermiņā noturīgi;

8.uzsver, ka korupciju būtu jācenšas apkarot konsekventi, neatkarīgi no politiskām interesēm un pārredzami, izvairoties no ad hoc vai paātrinātu likumdošanas procesu rosināšanas, kas var vājināt juridisko noteiktību un uzticēšanos iestādēm; uzsver — lai korupcijas apkarošanas sistēma būtu ilgtermiņā uzticama un noturīga, par prioritāru ir svarīgi noteikt kvalitāti, ilgtspēju un pienācīgu procesu, nevis reformu ātrumu;

9.uzsver, ka viena no galvenajām prioritātēm raitākai Moldovas integrācijai Eiropā nemainīgi ir saistīta ar pastāvīgiem centieniem vērsties pret oligarhisku struktūru ietekmi politikas, ekonomikas un mediju telpā;

10.vērš uzmanību uz to, ka 2025. gada 28. septembrī notikušās parlamenta vēlēšanas bija piektās vēlēšanas pēc kārtas, kurās balsojums apliecināja, ka Moldovas iedzīvotāji atbalsta valsts pievienošanos ES un ar to saistītās reformas; stingri nosoda Krievijas Federācijas, pret Krieviju labvēlīgi noskaņoto oligarhu un Krievijas pastarpināto spēku atkārtotus centienus destabilizēt valsti, radīt un izplatīt dezinformāciju, šķelt Moldovas sabiedrību, graut valsts demokrātiskās iestādes un pretējā virzienā vērst valsts uzņemto kursu uz Eiropu;

11.atzinīgi vērtē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) / Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vērtējumu, proti, ka parlamenta vēlēšanas bija labi organizētas, kandidātiem bija iespējas konkurēt un vēlētājiem bija skaidri piedāvāta iespēja izvēlēties kādu no politiskajām alternatīvām; aicina Moldovu savus tiesību aktus, kas reglamentē vēlēšanas un vēlēšanu norisi, vēl ciešāk saskaņot ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem un īstenot visus Venēcijas Komisijas un EDSO/ODIHR ieteikumus, kurus Moldova vēl nav izpildījusi;

12.atzinīgi vērtē Moldovas iestāžu un sabiedrības izradīto apņēmību nosargāt vēlēšanu procesa integritāti par spīti masīvajai hibrīdkampaņai, ko izvērsusi Krievija un tās pastarpinātie spēki; norāda, ka veiksmīgo rezultātu galvenokārt noteica tādi faktori kā savlaicīga un saskaņota Moldovas iestāžu rīcība, aktīva pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgu mediju iesaiste, kā arī ES un tās dalībvalstu atbalsts, cita starpā arī pateicoties ES partnerības misijai Moldovā (EUPM);

13.brīdina, ka ļaunprātīga Krievijas iejaukšanās ir nepārtraukts process, kas progresē, tāpēc tam pastāvīgi jāseko līdzi un uz to jāreaģē ar visu sabiedrību aptverošu pieeju, attiecīgām iestāžu spējām un resursiem; prasa ES un tās dalībvalstīm spēcīgāk atbalstīt Moldovas institucionālo noturību, stratēģiskās komunikācijas spējas, kiberdrošību, neatkarīgus medijus un demokrātijas aizsardzības mehānismus; uzsver, ka Krievijas izplatītā dezinformācija un maldinošā informācija būtu jāatspēko, ievērojot likumības, nepieciešamības un proporcionalitātes prasības; norāda, ka Moldovā gūto pieredzi var izmantot, lai nosargātu demokrātiju citviet, kur aktuāli līdzīgi hibrīddraudi; pauž nopietnas bažas par Krievijai labvēlīgu tīklu darbību, kurai ir sakars ar vērienīgu izvairīšanos no sankcijām, iejaukšanos vēlēšanu procesos un dezinformācijas kampaņām un kurai tiek izmantota kriptovalūtu infrastruktūra, kas saistīta ar Krievijas finanšu dalībniekiem, piemēram, “Promsvyazbank”; aicina Komisiju un dalībvalstis spēcīgāk sadarboties finanšu izlūkošanas jomā, stingrāk nodrošināt sankciju izpildi un palīdzēt Moldovas iestādēm cīnīties ar nelikumīgām finanšu plūsmām un ārvalstu iejaukšanos, kas tiek īstenota ar trešo valstu starpniecību, un tādēļ piemērot arī mērķtiecīgas sankcijas un veikt kiberuzraudzības pasākumus;

14.vērš uzmanību uz to, cik ārkārtīgi svarīgs ir Moldovas diasporas devums, kas palīdz valstij nenovirzīties no Eiropas kursa, un to apliecina diasporas aktīvā līdzdalība demokrātiskajos procesos, tostarp 2025. gada 28. septembra parlamenta vēlēšanās, un diasporas nozīmīgais ieguldījums Moldovas sociālekonomiskajā attīstībā; aicina Moldovas iestādes veidot vēl ciešākas saites ar diasporu un veicināt tās aktīvu iesaisti valsts īstenotajā Eiropas integrācijas procesā;

15.aicina Moldovas iestādes likt lietā savu spēcīgo pilnvarojumu virzībai uz integrāciju Eiropā un ātrākā tempā īstenot galvenās reformas, kas vajadzīgas, lai pievienotos ES, kā arī sasniegt nosprausto mērķi – līdz 2028. gada sākumam pabeigt pievienošanās sarunas; zina, ka kandidātvalsts Moldova ir stingri apņēmusies īstenot grūtas, bet nepieciešamas reformas; mudina Moldovas politisko eliti uzturēt spēkā politisko vienprātību attiecībā uz pievienošanos ES; uzsver, ka ir būtiski saglabāt Moldovas iedzīvotāju uzticēšanos ES pievienošanās procesam, tādēļ cita starpā ir savlaicīgi jāsāk oficiālās sarunas par pievienošanos; atzinīgi vērtē īpašas Eiropas integrācijas parlamentārās komitejas izveidošanu Moldovas Republikas parlamentā un vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir partiju sadarbība, lai gūtu stabilus panākumus, īstenojot ar pievienošanos ES saistītās reformas, un lai sekmīgi virzītos uz dalību ES;

16.pauž gatavību arī turpmāk palīdzēt Moldovas parlamentam ar savstarpēji saskaņotām demokrātijas atbalsta darbībām, kas atbilst pašas iestādes, ievēlēto deputātu un darbinieku vajadzībām; vērš uzmanību uz to, ka 2025. gada 7. novembrī Kišiņevā ir oficiāli atvērts Eiropas Parlamenta Austrumu partnerības birojs, kas apliecina Parlamenta apņemšanos padziļināt sadarbību ar Moldovu un visu Austrumu partnerības reģionu; šajā ziņā atzinīgi vērtē atjaunoto saprašanās memorandu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja R. Metsola un Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Igors Grosu parakstīja 2026. gada martā;

17.atzinīgi vērtē 2025. gada jūlijā pirmo reizi rīkoto ES un Moldovas samitu, jo tas ir nozīmīgs politiskais atskaites punkts ES un Moldovas attiecībās un spēcīgs politiskais signāls, kas apliecina atbalstu Moldovas suverenitātei, demokrātijas stabilitātei un virzībai uz integrāciju Eiropā; ņem vērā kopīgo deklarāciju, kura pieņemta pēc ES un Moldovas otrā samita 2026. gada 22. jūnijā un kurā akcentēta gan Moldovas apņemšanās neatlaidīgi stiprināt tiesiskumu, gan ES pamudinājums valstij strādāt vēl intensīvāk, īstenojot tiesu iestāžu reformu un cīnoties pret korupciju;

18.uzsver, ka ir būtiski cīnīties ar dezinformāciju, kas vērsta pret Eiropas integrācijas procesu; mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Moldovas valdību aktīvāk īstenot kopīgus stratēģiskās komunikācijas pasākumus, lai panāktu lielāku ES atpazīstamību Moldovā; vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgas mērķtiecīgas kampaņas, lai Moldovas sabiedrībai, jo īpaši lauku apgabalos un reģionos, izskaidrotu praktiskos ikdienas ieguvumus, ko sniedz gatavošanās ES pievienošanās procesam un ES finansēti projekti;

19.uzsver, ka Moldovā ir būtiski veikt demokrātijas atbalsta pasākumus, kas veicina demokrātisko debašu kvalitāti un noturību pret dezinformāciju; atzinīgi vērtē Moldovas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku sadarbību, cita starpā ar Eiropas Demokrātijas fondu (EDF), jo tas ir instruments, ar kuru var aizpildīt vakuumu, kas izveidojies tādēļ, ka savu darbību reģionā ir beigusi ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID); šajā sakarībā pauž atzinību EDF par to, ka tas 2025. gadā piešķīra par 62 % vairāk dotāciju nekā 2024. gadā, lai gan budžets bija tikai par 34 % lielāks; atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2024. gadu EDF 2025. gadā Moldovas subjektiem sniedza trīsreiz lielāku atbalstu;

20.atkārtoti norāda, ka spēcīgāku Moldovas tautas atbalstu integrācijai Eiropā var panākt, reāli uzlabojot cilvēku iztiku, nostiprinot valsts iestādes, veidojot spēcīgāku labklājības sistēmu, apkarojot nabadzību un paaugstinot dzīves līmeni visā valstī, kā arī cīnoties pret korupciju un oligarhu ietekmi;

21.atzinīgi vērtē to, ka līdz šim ir panākts labs progress saistībā ar Moldovas izaugsmes plāna un tam pamatā esošās reformu programmas īstenošanu, ar ko iecerēts atbalstīt Moldovas sociālekonomiskās reformas un pamatreformas un panākt plašāku piekļuvi ES vienotajam tirgum; atzinīgi vērtē faktu, ka no Moldovas reformu un izaugsmes mehānisma ir izmaksāts priekšfinansējums 270 miljonu EUR apmērā un papildu atbalsts 207,9 miljonu EUR apmērā, ieskaitot otro maksājumu 2026. gada martā kopsummā par 189 miljoniem EUR, jo valsts ir pilnībā izpildījusi 24 no pavisam 26 reformu posmiem, kuru izpildes termiņš bija 2025. gada decembrī; aicina Moldovu turpināt darbu, lai pabeigtu divus atlikušos reformu posmus, kuru izpildes termiņš bija 2025. gadā, un atbalsta valsts centienus to izdarīt; aicina Komisiju racionalizēt savas iekšējās procedūras, lai tā varētu savlaicīgi veikt izvērtēšanu un izmaksāt līdzekļus, tiklīdz Moldovā būs pieņemti tiesību akti, kuru projektus Moldovas iestādes jau ir iesniegušas un par kuriem Komisija ar tām ir apspriedusies;

22.aicina Komisiju sniegt administratīvu un tehnisku palīdzību Moldovas iestādēm, lai tās varētu savlaicīgi un efektīvi izmantot reformu un izaugsmes mehānisma finansējumu; aicina Moldovas valdību nodrošināt efektīvu komunikāciju, pārredzamību, atpazīstamību un pārskatāmu atbildību attiecībā uz minētā mehānisma līdzekļu izmantošanu un to cita starpā panākt ar konstruktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

23.prasa 2027. gada ES budžetā paredzēt mērķtiecīgu administratīvo un tehnisko palīdzību, kas sagatavotu Moldovu pārejai uz topošās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) jauno struktūru un instrumentu “Eiropa pasaulē”; uzsver, ka ir jāpalīdz Moldovas pārvaldes iestādēm pielāgoties topošajam Eiropas pīlāra īstenošanas modelim; uzsver, ka līdzekļi arī turpmāk ir jāpiešķir un jāizmaksā tikai tādā gadījumā, ja ir sasniegti saskaņotie reformu starpposma mērķi, ir nodrošināta makrofinansiālā stabilitāte, pareiza finanšu pārvaldība, budžeta pārredzama izpilde un ir ieviesti efektīvi aizsardzības mehānismi cīņai pret krāpšanu, korupciju un interešu konfliktiem; atkārtoti aicina Komisiju nākamajā Eiropas Savienības DFS iekļaut tieši Moldovai paredzētu līdzekļu apjomu topošā instrumenta “Eiropa pasaulē” Eiropas sadaļā un sākt gatavot Moldovu tam, kā efektīvi izmantot turpmāko pirmspievienošanās finansējumu; uzstāj, ka pirmspievienošanās finansējums ir jāpiešķir skaidri un pārredzami, lai varētu efektīvi sekot līdzi izdevumiem un nepieļautu līdzekļu izkliedēšanu apjomīgās ģeogrāfiskās sadaļās;

24.atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada 24. jūlijā ir panākta vienošanās pārskatīt un atjaunināt ES un Moldovas DCFTA2 Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/492/oj). noteikumus par tirdzniecību, kas ES un Moldovas ekonomikas dalībniekiem nodrošina stabilitāti un iespējas prognozēt situāciju, turklāt padara valsti pievilcīgāku investoriem; norāda, ka šī vienošanās ir panākta brīdī, kad beidzās autonomo tirdzniecības pasākumu termiņš, kas valstij tika piemēroti kopš 2022. gada jūlija un ar ko bija apturēta ievedmuitas nodokļu un kvotu piemērošana Moldovas eksportam uz ES, tā palīdzot Moldovai abu pušu interesēs pārorientēt tirdzniecību uz ES; vērš uzmanību uz to, ka ES ir Moldovas lielākā tirdzniecības partnere – ES īpatsvars 2025. gadā bija 67,5 % no Moldovas kopējā eksporta apjoma un 54,1 % no valsts kopējā importa apjoma, turklāt 2024. gadā ES īpatsvars ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izteiksmē bija 86 %, kas nozīmē, ka ES stabili nostiprināja savu pozīciju kā ĀTI centrālais elements Moldovas ekonomikā; uzsver, cik būtiskas ir ES tiešās investīcijas Moldovas ekonomikā, jo tās atvieglo valsts ekonomikas integrāciju ES vienotajā tirgū, rada nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas un uzlabo iedzīvotāju iztiku;

25.atzinīgi vērtē pamatīgāku Moldovas ekonomikas integrāciju ES vienotajā tirgū un mudina spert nākamos soļus ceļā uz nozaru pakāpenisku integrāciju un vērienīgu, pakāpenisku un ilgtspējīgu tirdzniecības liberalizāciju, tādēļ cita starpā plašāk izvēršot un atvieglojot tarifa likmes kvotas un attiecīgā gadījumā tās pakāpeniski atceļot saskaņā ar pārskatīto DCFTA regulējumu, lai piedāvātu reālus ekonomiskus ieguvumus, stiprinātu Moldovas noturību un palīdzētu tai integrēties Eiropā; aicina Komisiju jo īpaši apsvērt iespējas turpmāk pakāpeniski liberalizēt lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecību, cita starpā arī iespēju likvidēt atlikušos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus un vairāk atbalstīt regulējuma saskaņošanu, sevišķi attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un tehniskajiem šķēršļiem, kas kavē tirdzniecību, kā arī iespēju ieviest tarifu kvotu daļēji automātisku palielināšanos atkarībā no izmantošanas rādītājiem un ES standartu ievērošanas, un vienlaikus nodrošināt pienācīgus aizsardzības mehānismus ES ražotājiem;

26.norāda, ka ievērojami ir palielinājusies Piedņestras reģiona tirdzniecība ar pārējo Moldovu un ka atkarība no ES eksporta varētu radīt apstākļus reģiona ekonomiskai konverģencei ar Moldovas tiesisko regulējumu, kas veicinātu ekonomikas de facto reintegrāciju un varētu kalpot kā pragmatisks pamatojums miermīlīgam politiskam noregulējumam un iespējamai valsts atkalapvienošanai; atbalsta Moldovas centienus ar ES vienoto tirgu saistītus ekonomikas un regulējuma konverģences pasākumus īstenot, iekļaujot arī Piedņestras reģionu; atzinīgi vērtē Kišiņevas iestāžu centienus plašāk piemērot Moldovas nodokļu tiesību aktus uzņēmumiem, kas darbojas Piedņestras reģionā, jo tas ir solis ceļā uz regulējuma saskaņošanu un ekonomikas integrāciju;

27.atkārtoti uzsver, cik nozīmīgs ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un neatkarīgu mediju ieguldījums, nodrošinot ar ES saistīto reformu pārvaldības un īstenošanas progresa pārraudzību; uzstāj, ka finansiālais atbalsts Moldovas PSO saskaņā ar ES 2027. gada budžetu un topošo instrumentu “Eiropa pasaulē” nemainīgi ir jānodrošina neatkarīgi no tā, kādu progresu valdība ir panākusi reformu jomā; pieprasa prognozējamas, elastīgas un tieši vietējām PSO un cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētas un pieejamas finansējuma plūsmas, ko nodrošinātu jaunie reformu programmā iestrādātie finansēšanas mehānismi un kas dotu minētajiem dalībniekiem iespēju efektīvi darboties; aicina Moldovas valdību veidot reālu un efektīvu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, cita starpā ar pastāvīgu konsultatīvu platformu starpniecību; aicina Moldovas valdību rezultatīvi īstenot valsts programmu PSO attīstībai 2024.–2027. gada periodam; atzinīgi vērtē regulāru apspriešanos par pievienošanās procesu ES un par reformām, kas saistītas ar pievienošanos;

28.vēlreiz prasa ātrāk panākt Moldovas pakāpenisku integrāciju ES vienotajā tirgū, tāpēc aicina Moldovu turpināt darbu pie sava tiesiskā un normatīvā regulējuma saskaņošanas ar ES acquis un piesaistīt valsti vēl vairākām ES programmām, aģentūrām un iniciatīvām, tostarp tām, kas saistītas ar digitālo ekonomiku, finanšu pakalpojumiem un inovāciju; pauž atzinību Moldovai, kas no 2025. gada 6. oktobra ir kļuvusi par vienotās euro maksājumu telpas aktīvu dalībnieci, jo tas ļauj vieglāk veikt pārskaitījumus euro un samazina izmaksas Moldovas iedzīvotājiem un uzņēmumiem; atzinīgi vērtē to, ka no 2026. gada 1. janvāra Moldova ir kļuvusi par daļu no ES zonas “viesabonēšana kā mājās”, kas ļauj Moldovas iedzīvotājiem, ceļojot ES, izmantot savus Moldovas tālruņa numurus bez viesabonēšanas maksas; uzsver, ka šādi reāli ieguvumi būtiski stiprina sabiedrības atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā; mudina turpināt darbu pie saskaņošanas ar ES digitālo acquis un pastāvīgi censties stiprināt savienojumu iespējas, digitālo infrastruktūru un tirgus integrāciju;

29.vērš uzmanību uz to, ka ir ļoti svarīgi raitāk īstenot visaptverošu valsts pārvaldes reformu; aicina Moldovas valdību nodrošināt nopelnos balstīta, profesionāla un pārredzama civildienesta veidošanos gan centrālās valdības, gan vietējās pašpārvaldes līmenī, jo tas ir būtisks priekšnoteikums efektīvai ES acquis īstenošanai; uzsver, ka pilnvērtīga teritoriāli administratīvā reforma ir ārkārtīgi svarīga, lai vietējās pašvaldības varētu pilntiesīgi strādāt, jo pašreizējā sadrumstalotība nopietni vājina pašvaldību finansiālo neatkarību un administratīvo spēju sekmīgi pieteikties uz ES reģionālās attīstības fondu līdzekļiem, tos apgūt un pārvaldīt; akcentē nepieciešamību piedāvāt tieši vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzētas izglītības programmas un atbalstu spēju veidošanai, lai tās varētu sekmīgi pieteikties iespējām saņemt ES finansējumu, to apgūt un pārvaldīt;

30.uzsver, ka sekmīgam paplašināšanās procesam ir vajadzīga spēcīga atbildība vietējā līmenī; pauž nožēlu, ka piedāvātajā DFS struktūrā nav oficiālu mehānismu, kas būtu paredzēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP); aicina Moldovas valdību un Komisiju sistemātiski iesaistīt Moldovas VRP un to apvienības daudzgadu indikatīvo programmu un rīcības plānu izstrādē; mudina topošā instrumenta “Eiropa pasaulē” regulējumā iestrādāt īpašus spēju veidošanas pasākumus un finansējuma plūsmas, kas palīdzētu Moldovas pašvaldībām īstenot decentralizācijas reformas un ieviest ES prasībām atbilstošus sabiedriskos pakalpojumus;

31.atzinīgi vērtē to, ka no 2026. gada 1. janvāra Moldova ir pievienojusies ES programmai “Radošā Eiropa”, kas atbalsta kultūras un radošās nozares, kā arī Eiropas Sociālā fonda Plus Nodarbinātības un sociālās inovācijas komponentam, līdz ar to Moldovai ir pieejams ES finansējums projektiem, kuru mērķis ir samazināt bezdarbu, uzlabot darbvietu kvalitāti un veicināt sociālo inovāciju; aicina Komisiju atbalstīt valsts iekļaušanos Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes struktūrā, Eiropas Vides aģentūrā, Erasmus+, programmā DiscoverEU un programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu;

32.atzinīgi vērtē Moldovas Republikas iestāžu centienus uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz dzimumu līdztiesību, cīņu pret vardarbību ģimenē un attiecībā uz cietušo aizsardzību, kā arī centienus šo regulējumu saskaņot ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem, tādēļ cita starpā nosakot kriminālatbildību par digitālu vardarbību un piespiedu laulībām un valsts Kriminālkodeksā iestrādājot feminicīda jēdzienu; aicina Moldovas Republikas iestādes stingrāk panākt, ka tiek ievēroti spēkā esošie tiesību akti par cīņu ar vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, un par cietušo personu aizsardzību;

33.atzinīgi vērtē to, ka patlaban tiek īstenota 2023. gada septembrī pieņemtā valsts stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai; aicina Moldovu vēl vairāk stiprināt savu tiesisko un institucionālo sistēmu un tādēļ cita starpā ieviest efektīvākus instrumentus, ko valsts iestādes varētu izmantot, lai izmeklētu jaunus ekspluatācijas veidus un sauktu vainīgos pie atbildības;

34.norāda, ka Moldovas tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma, kas attiecas uz personu ar invaliditāti tiesībām, ir jāturpina saskaņot ar ES acquis un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem; jo īpaši prasa piekļūstamības regulējumu saskaņot ar Eiropas Piekļūstamības aktu3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj).;

35.ir nobažījies par Kišiņevas pilsētas iestāžu centieniem aizliegt Kišiņevas praidu un par vardarbīgiem uzbrukumiem, ar ko pret miermīlīgo gājienu vēršas praida pretinieki; nosoda maldinošo informāciju un mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas tiešsaistē, ko Moldovā izplata ar Krieviju saistītie vietējie mediji; aicina Moldovu visiem iedzīvotājiem nodrošināt tiesības uz pulcēšanās brīvību;

36.aicina Moldovu stiprināt savu tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, lai aizsargātu minoritāšu tiesības, tostarp LGBTI cilvēku tiesības;

37.atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, ko Moldova ir panākusi, augstākās izglītības sistēmu saskaņojot ar Eiropas augstākās izglītības telpu, cita starpā arī triju Moldovas iestāžu līdzdalību Eiropas universitāšu aliansēs asociēto partneru statusā; turklāt atzinīgi vērtē valsts iesaistīšanos 2021.–2027. gada perioda programmas Erasmus+ starptautiskajā dimensijā un Moldovas līdzdalību četrās Eiropas Izglītības telpas darba grupās;

38.atzinīgi vērtē to, ka Moldova aizvien vairāk iesaistās Eiropas pētniecības un inovācijas tīklos, un mudina uz ciešāku integrāciju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas universitātēm un pētniecības iestādēm nodrošinātu piekļuvi Eiropas finansējumam, sadarbībā īstenojamas pētniecības infrastruktūrai un zinātniskām partnerībām;

39.atzinīgi vērtē Moldovas neatlaidīgos centienus panākt valsts enerģētikas nozares atbilstību ES acquis un veicināt nozares pilnīgu integrāciju ES enerģijas tirgū, tā garantējot Moldovas enerģētisko drošību un noturību;

40.ar gandarījumu norāda, ka no visām Enerģētikas kopienas dalībvalstīm Moldova ir sasniegusi visaugstākos rezultātus, transponējot Eiropas tiesību aktus, turklāt ir pirmā no Kopienas līgumslēdzējām, kas pilnībā transponējusi elektroenerģijas integrācijas tiesību aktu kopumu; aicina Komisiju, Enerģētikas kopienas sekretariātu un citus attiecīgos dalībniekus vēlākais līdz 2028. gadam panākt Moldovas pilnīgu sasaisti ar ES elektroenerģijas tirgu;

41.uzsver – lai vēl vairāk stiprinātu Moldovas enerģētisko noturību, valsts iestādēm ar ES atbalstu būtu jāturpina dažādot enerģijas piegādes avotus, raitāk jāiekļaujas Eiropas enerģijas tirgū, jāpalielina investīcijas sabiedrisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātē, jāpalielina pašmāju enerģijas ražošana un jāveicina pieprasījuma samazināšanās; atzinīgi vērtē to, ka ievērojami ir pieaudzis Moldovas atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars, kas 2025. gadā sasniedza aptuveni 25 % no patēriņa un 1 GW no kopējās uzstādītās jaudas – tas ir nozīmīgs atskaites punkts valsts vietējās enerģijas ražošanas attīstības un enerģētikas pārkārtošanas procesā;

42.atzinīgi vērtē valdības 2025. gada marta rīcības plānu, kas izstrādāts, lai elektroenerģijas, gāzes un naftas nozarē izskaustu jebkādu atkarību no Krievijas energoresursiem, un kas pieņemts, īstenojot ES un Moldovas 2025. gada 4. februāra visaptverošo enerģētiskās neatkarības un noturības stratēģiju; atgādina, ka 2025. gadā Krievija pārtrauca piegādāt gāzi Kučurganas elektrostacijai, tā piespiedu kārtā mēģinot ietekmēt Moldovas starptautiskās izvēles iespējas, un ka no sekojošās enerģētikas krīzes pirmie cieta cilvēki abos Dņestras upes krastos;

43.atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada decembrī ir noslēgusies 400 kV elektroenerģijas pārvades līnijas “Vulkenešti–Kišiņeva” būvniecība un ka 2026. gadā pa šo līniju varētu sākties elektroenerģijas pārvade; norāda, ka šis praktiskais solis mazina Moldovas atkarību no Piedņestras reģiona energoinfrastruktūras un valsts neaizsargātību pret naidīgo Krievijas ietekmi, turklāt ļauj valstij caur Rumāniju droši un uzticami pieslēgties Eiropas elektrotīklam;

44.aicina Komisiju maksimāli izmantot līdzekļus, ko saskaņā ar topošo instrumentu “Eiropa pasaulē” un Valsts un reģionu partnerības fondu var piešķirt pārrobežu sadarbībai, lai panāktu vēl raitāku Moldovas transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras integrāciju Eiropas vienotajā tirgū; uzsver, ka šāds finansējums prioritāri būtu jāpiešķir lielas ietekmes projektiem, kas saistīti ar transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru, tostarp ar pārrobežu starpsavienojumiem, pašmāju enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, energoefektivitāti, pieskaņošanos Eiropas transporta tīklam, energotīklu sinhronizāciju un platjoslas paplašināšanu; mudina ātri izstrādāt papildu projektus enerģijas starpsavienojumiem ar Moldovu, piemēram, 400 kV elektroenerģijas pārvades līnijas Sučava–Belci un Gutinaša–Strašeni;

45.stingri nosoda Krievijas 2026. gada marta uzbrukumus Ukrainas energoinfrastruktūrai, kuru dēļ bija apdraudēta Moldovas energoapgādes un ūdensapgādes drošība un kuri tieši ietekmēja nodrošinājumu ar ūdeni un arī sabiedrības veselību 80 % valsts iedzīvotāju, kam Dņestras upe ir galvenais saldūdens un dzeramā ūdens avots, turklāt minēto uzbrukumu rezultātā Moldovas Republikā 15 dienas bija izveidojusies ārkārtēja situācija vides jomā; atzinīgi vērtē Moldovas un Ukrainas iestāžu un pārvades sistēmu operatoru ātro un koordinēto reakciju un prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt Moldovai papildu finanšu resursus, tehnisko palīdzību un specializētu aprīkojumu, lai valsts varētu labāk tikt galā ar turpmākām ekoloģiskajām katastrofām;

46.vērš uzmanību uz to, ka Moldovā joprojām ir aktuālas nopietnas vides problēmas, tostarp tādas kā gaisa un ūdens piesārņojums, nepietiekama atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra un pastāvīga bioloģiskās daudzveidības samazināšanās; uzsver, ka ir jāstiprina administratīvās spējas, jāuzlabo vides tiesību aktu izpilde un jānodrošina attiecīgs ieguldījums vides infrastruktūrā;

47.atgādina, ka Moldova jau ir pamatīgi cietusi no smagajām sekām, ko ekonomikai un sabiedrībai radījis Krievijas izvērstais pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu; ir pamatīgi nobažījies, jo Moldova patlaban ir viena no tām valstīm, ko vissmagāk ietekmē globālās ekonomikas un enerģētikas krīzes saasināšanās, kuru izraisījis pašreizējais karš Tuvajos Austrumos; prasa ES un tās dalībvalstīm pastāvīgi apliecināt nelokāmu solidaritāti ar Moldovu un sniegt vajadzīgo atbalstu, kas palīdzētu mazināt šo vienlaicīgo ārējo satricinājumu ietekmi uz valsts iedzīvotājiem un ekonomiku;

48.pauž atzinību Moldovai par to, ka valsts konsekventi sadarbojas ārpolitikas jautājumos, un jo īpaši par centieniem pilnībā pievienoties ES nostājai kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; norāda, ka Moldova savu nostāju ar ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku – cita starpā saistībā ar ES sankcijām līdzīgu sankciju noteikšanu pret Krieviju – bija saskaņojusi 88 % apmērā; aicina valsti turpmāk vēl ciešāk saskaņot savu nostāju, arī attiecībā uz sankcijām pret Krieviju, un turpināt sadarbību, lai nepieļautu, ka tiek apietas sankcijas, kas pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteiktas saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; atzinīgi vērtē to, ka Moldova ir uzņēmusi vislielāko skaitu pārvietoto ukraiņu, rēķinot uz vienu Moldovas iedzīvotāju, un ir pārvarējusi nopietnu sociālo, ekonomisko un administratīvo spiedienu, ko izraisījis lielais bēgļu pieplūdums; atzinīgi vērtē aizvien lielāku Moldovas līdzdalību ES misijās un operācijās, kas īstenojamas saskaņā ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku, piemēram, operācijā Althea Bosnijā un Hercegovinā un ES apmācības misijā Somālijā;

49.atzīst, ka Moldovas, Rumānijas un Ukrainas trīspusējā sadarbība (“Odesas trīsstūris”) ir nozīmīga, lai stiprinātu drošību reģionā, veicinātu Moldovas un Ukrainas sekmīgu integrēšanos Eiropas Savienībā, nodrošinātu šīm valstīm labākas savienojumu iespējas ar ES un cīnītos ar Krievijas Federācijas radītajiem hibrīddraudiem, tostarp dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju no ārvalstīm, kiberuzbrukumiem un enerģētikas apdraudējumu;

50.atzinīgi vērtē to, ka pilnvaras ES partnerības misijai Moldovas Republikā ir pagarinātas līdz 2027. gada 31. maijam, un aicina dalībvalstis nodrošināt nepieciešamos ekspertus un finanšu resursus; mudina ES neatlaidīgi atbalstīt Moldovas noturību un sagatavotību – piemēram, pret Krievijas bezprecedenta iejaukšanos – un šim nolūkam izmantot EUPM, hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienības, kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un ES kiberdrošības rezervi;

51.vērš uzmanību uz to, ka līdz ar fiziskiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai un drošības provokācijām sistemātiski notiek manipulēšana ar informāciju un iejaukšanās no ārvalstīm (FIMI kampaņas), lai raisītu paniku sabiedrībā un grautu sabiedrības uzticēšanos Moldovas iestādēm; tāpēc uzsver, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai Moldovas iestāžu rīcībā būtu stabili instrumenti ātrai saziņai krīzes situācijās, lai tas varētu cīnīties pret dezinformāciju un ātri izplatīt ar faktiem pamatotu informāciju; jo īpaši norāda uz pasākumiem, kas veikti 2025. gadā, lai uzlabotu Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centra un Valsts kiberdrošības aģentūras darbības spējas; prasa 2027. gadā un turpmāk stratēģiski izmantot pieejamos līdzekļus, lai vairotu Moldovas stratēģiskās komunikācijas, kiberdrošības un FIMI kampaņu apkarošanas spējas pirms plānotā valsts pievienošanās datuma; prasa ES izmantot Moldovā gūto pieredzi, lai aizsargātu vēlēšanu procesu un demokrātiskās iestādes un cīnītos pret FIMI kampaņām gan pašā ES, gan citās kandidātvalstīs; šajā sakarībā atzinīgi vērtē dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju centienus piedāvāt Moldovas sabiedrībai faktos balstītu saturu;

52.pauž bažas par reliģisko struktūru izmantošanu politiskiem mērķiem saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu un Krievijas valsts drošības stratēģiju, arī par mēģinājumiem ietekmēt sabiedrisko domu un vēlēšanu procesus tādā veidā, kas var apdraudēt Moldovas virzību uz Eiropu; aicina Moldovas iestādes nodrošināt, lai pilnībā būtu respektēta reliģijas brīvība, tomēr nepieļaut nekādu nepamatotu ārēju iejaukšanos un manipulācijas, kas varētu ietekmēt valsts demokrātiskos procesus un stratēģisko virzību; stingri nosoda to, ka ar Maskavu saistītā Kišiņevas un visas Moldovas metropole, kas ir Krievijas Pareizticīgo baznīcas jurisdikcijā, tiek izmantota kā līdzeklis, lai izplatītu Kremļa virzītu dezinformāciju, iejauktos vēlēšanās un radītu hibrīdietekmi Moldovas Republikā;

53.atkārtoti apliecina, ka ir pilnībā apņēmies panākt Moldovas teritoriālo integritāti un konflikta risinājumu miermīlīgā ceļā, pamatojoties uz Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti valsts starptautiski atzītajās robežās; mudina Moldovu turpināt strādāt pie reintegrācijas un aicina Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības, nodrošinot, ka no Piedņestras reģiona nekavējoties un bez nosacījumiem tiek izvests viss Krievijas militārais personāls, ekipējums un munīcija, jo Krievijas spēku klātbūtne ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, kas tieši apdraud Moldovas un plašākā mērogā arī citu Eiropas kaimiņvalstu drošību;

54.atbalsta Moldovas iestāžu pakāpenisko pieeju valsts reintegrācijai, liekot stingru uzsvaru uz reālu sociālekonomisko labumu iedzīvotājiem abos upes krastos; prasa ES aktīvi veicināt miermīlīgas reintegrācijas procesu, cita starpā ar saturīgu ieguldījumu Konverģences fondā, kas atbalstīs Piedņestras reģiona pakāpenisku pieskaņošanos Moldovas tiesiskajai, ekonomiskajai un sociālajai sistēmai un nodrošinās iedzīvotājiem konkrētus uzlabojumus sabiedrisko pakalpojumu un vietējās infrastruktūras jomā;

55.ar bažām norāda, ka Krievija patlaban cenšas izmantot spriedzi, kas radusies starp Gagauzijas Autonomo Teritoriālo Vienību un Moldovas iestādēm, un šo spriedzi veicināt; atbalsta Moldovas valdības centienus risināt šīs problēmas un mudina Moldovas valdību pie tā neatlaidīgi strādāt, izmantojot konstruktīvu dialogu un iekļaujošas reformas; mudina reģionālās iestādes godprātīgi iesaistīties šajā dialogā un nodrošināt, ka tiek pienācīgi rīkotas brīvas, godīgas, pārredzamas un likumīgas vēlēšanas reģionā pilnīgā saskaņā ar Moldovas tiesību aktiem; atkārtoti uzsver, ka stabilas un sadarbībā balstītas attiecības starp galvaspilsētu un reģioniem ir būtiskas Moldovas iekšējai stabilitātei un tās turpmākajam progresam ceļā uz pievienošanos ES;

56.atzinīgi vērtē Moldovas lēmumu izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības, jo tā ir suverēna un stratēģiska izvēle, kas atspoguļo valsts neatgriezenisko virzību uz Eiropu; prasa risināt jautājumu par padomju perioda mantojumu – piemēram, atceļot bijušo padomju drošības dienestu arhīvu slepenību – un mudina diskutēt par padomju propagandas simbolu klātbūtni sabiedriskās vietās;

57.stingri nosoda atkārtotos, nesankcionētos Krievijas dronu iebrukumus Moldovas gaisa telpā un teritorijā, kas notiek kopš 2022. gada un ir nopietns Moldovas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums; uzsver, ka šādas darbības tieši apdraud civiliedzīvotājus, sabiedrības drošību un reģiona stabilitāti, un atkārtoti uzsver nepieciešamību stingri ievērot starptautisko tiesību normas; šajā sakarībā uzsver, cik izšķiroša nozīme ir ieguldījumam gaisa telpas novērošanas un aizsardzības infrastruktūrā;

58.atzinīgi vērtē pastāvīgo atbalstu Moldovas bruņotajiem spēkiem, kas tiek nodrošināts saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu; atkārtoti aicina dalībvalstis vēl vairāk palielināt finansējumu Moldovai no Eiropas Miera mehānisma, lai uzlabotu valsts aizsardzības spējas, ņemot vērā patlaban aktuālo drošības apdraudējumu; aicina Komisiju sadarbībā ar EĀDD pievienošanās procesā nodrošināt strukturētāku, paredzamāku un lielāku atbalstu Moldovas Republikas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai un to saskaņošanai ar ES drošības standartiem; prasa neatlaidīgi atbalstīt Moldovas aizsardzības nozares modernizāciju, ieskaitot valsts pretgaisa aizsardzības spējas; uzsver – ņemot vērā Moldovas stratēģisko atrašanās vietu un vērtīgo reāllaika pieredzi, drošības izteiksmē šī valsts ir ne vien saņēmēja, bet arī devēja, kas veicina ES drošību; atzinīgi vērtē to, ka Moldova ir atzīta par valsti, kuras vajadzībām saskaņā ar Eiropas aizsardzības industrijas programmu var kopīgi iepirkt papildu aizsardzības ražojumu daudzumus, attiecīgi palielinot ES finansiālā ieguldījuma likmi no 15 % līdz 25 %, un aicina šo preferenciālo režīmu integrēt struktūrā, kas būs spēkā laika periodā pēc 2027. gada;

59.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentei, valdībai un parlamentam.