A.tā kā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/696 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/696 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON87705 (MON-877Ø5-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV L 112, 30.4.2015., 60. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2015/696/2021-02-16). atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 (ĢM sojas pupas), sastāv vai ir ražota no tām; tā kā minētās atļaujas darbības joma attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, un kas paredzēti tādam pašam izmantošanas veidam kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot audzēšanu;

B.tā kā 2024. gada 8. martā Beļģijā bāzētais uzņēmums Bayer Agriculture BV Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma Bayer CropScience LP vārdā iesniedza Komisijai pieteikumu par minētās atļaujas atjaunošanu;

C.tā kā 2026. gada 12. janvārī EFSA sniedza labvēlīgu zinātnisko atzinumu par ĢM sojas pupām EFSA Ģenētiski modificēto organismu ekspertu grupas zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87705 novērtējumu, lai atjaunotu atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums GMFF-2023-21236), EFSA Journal 2026, 24(1):e9846, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2026.9846. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu; tā kā EFSA secināja, ka atļaujas atjaunošanas pieteikumā nav ietverti pierādījumi par jauniem apdraudējumiem, izmaiņām iedarbībā vai zinātnisku nenoteiktību, kas liktu mainīt secinājumus, kas izdarīti sākotnējā ģenētiski modificēto sojas riska novērtējumā, ko EFSA pieņēma 2012. EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par Monsanto pieteikumu EFSA-GMO-NL-2010–78 laist tirgū, importēt un pārstrādāt herbicīdizturīgas ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 izmantošanai pārtikā un barībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, EFSA Journal, 2012, 10(10):2909, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2012.2909. un 2013. gadā EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos, “Paziņojums, ar ko papildina zinātnisko atzinumu par pieteikumu EFSA-GMO-NL-2010-78 attiecībā uz ģenētiski modificētu sojas pupu MON 87705 eļļas drošumu izmantošanai komerciālajā cepšanā”, EFSA Journal, 2013, 11(12):3507, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2013.3507.; tā kā minētajos atzinumos nav aplūkotas vairākas plašākas vidiskās, sociālekonomiskās un kumulatīvās ietekmes, kuras EFSA ieskatā neietilpst tās kompetencē;

D.tā kā ĢM sojas pupās ir paaugstināts oleīnskābes saturs un tās ir izturīgas pret glifozātu saturošiem herbicīdiem;

E.tā kā EFSA veiktajos riska novērtējumos netika iekļauti ne ilgtermiņa toksikoloģiskie pētījumi, ne detalizēta kumulatīvās un kombinētās ietekmes analīze, tostarp attiecībā uz potenciālo mijiedarbību ar sojas pupu audzēšanā parasti izmantoto pesticīdu atliekām;

F.tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu, arī ĢM sojas pupas, ir ģenētiski modificēta, lai būtu izturīga pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja izmantotu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles;

G.tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdu lietošanas, nosakot augstāku cenu par ģenētiski modificētām sēklām un vienlaikus radot atkarību no komplementāru herbicīdu izmantošanas kā neatņemamas ražošanas sistēmas sastāvdaļas; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM sojas pupas, paātrinās pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi radīs vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, veidos apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu”; tā kā līdz ar to negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību virs un zem zemes virskārtas, kā arī palielina iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tādēļ, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

H.tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tāpēc, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57. sējums (1.), 31.–48. lpp., https://doi.org/10.1007/s00267-015-0589-7 un Benbrook, C. M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, 24. sējums (1.), https://doi.org/10.1186/2190-4715-24-24.; tā kā tādējādi sagaidāms, ka ĢM sojas pupas tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glifozāta devām, kādēļ var palielināties atlieku un to noārdīšanās produktu (“metabolītu”) līmenis ražā;

I.tā kā joprojām pastāv būtiska zinātniska nenoteiktība par glifozāta drošumu cilvēka veselībai un videi; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, kas ir specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra, glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns Skatīt, piemēram, https://doi.org/10.1016/j.mrrev.2019.02.001, https://doi.org/10.1093/ije/dyz017, https://doi.org/10.1371/journal.pone.0219610 un https://doi.org/10.1186/s13045-019-0767-9.; tā kā žurnāls “Regulatory Toxicology and Pharmacology” ir oficiāli atsaucis 2000. gadā publicēto zinātnisko rakstu “Safety Evaluation and Risk Assessment of the Herbicide Roundup and Its Active Ingredient, Glyphosate, for Humans”, kas daudzos riska novērtējumos tika izmantots, lai aizstāvētu glifozāta drošību, jo “radās bažas par tā autorību, pētījuma rezultātu ticamību autoru un pētījuma sponsora sniegtā ieguldījuma sagrozīšanas kontekstā un autoru iespējamiem interešu konfliktiem” https://doi.org/10.1006/rtph.1999.1371.;

J.tā kā ĢM augos atrasto herbicīdu atlieku un metabolītu izvērtēšana neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē, un līdz ar to šāds novērtējums nav daļa no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā šāda situācija rada problēmu, jo ģenētiska modifikācija pati par sevi var ietekmēt veidu, kā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, kā arī var izmainīt metabolītu sastāvu un attiecīgi izraisīt toksiskumu Tas konkrēti attiecas uz glifozātu, kā norādīts EFSA publikācijā “Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005” (Pārskats par pašreizējo glifozāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu), EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5263.;

K.tā kā sastāva analīze parādīja, ka ĢM sojas pupām ir būtiski mainīts taukskābju profils salīdzinājumā ar tradicionālajām sojas pupām, palielināts oleīnskābes daudzums un attiecīgi samazināts linolskābes un palmitīnskābes daudzums; tā kā zinātniskās bažas galvenokārt ir saistītas ar ilgtermiņa uzturvērtības ietekmi, ko var radīt plašāka iedzīvotāju saskare ar šo mainīto taukskābju sastāvu, jo īpaši patērētājiem, kuru uzturā nozīmīgu vietu ieņem sojas eļļa; tā kā EFSA ņēma vērā ar uzturu uzņemtās devas aplēses, lai novērtētu izmaiņu uzturvērtības nozīmi, izmantojot dažādus pieņēmumus par patēriņu un aizstāšanas scenārijus; tā kā EFSA, pamatojoties uz minētajiem pieņēmumiem, ieteica vienīgi pēctirgus uzraudzības plānu, kas paredz vākt datus par importu Savienībā un veikt atjauninātu uzturvērtības novērtējumu gadījumā, ja pieejamā informācija par patēriņa paradumiem atšķirtos no tās, kas tika izmantota sākotnējā riska novērtējumā;

L.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi pamatoti faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp. un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību OV L 309, 13.12.1993., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1993/626/oj. (ANO KBD);

M.tā kā joprojām nav pietiekami nodrošināts neatkarīgs monitorings un novērošana attiecībā uz iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz biodaudzveidību, augsnes veselību, apputeksnētājiem un nemērķa organismiem;

N.tā kā zinātniskās nenoteiktības gadījumos būtu jāpiemēro piesardzības princips, kas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā;

O.tā kā Savienība kā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēja puse un saskaņā ar tās 3. pantu ir atbildīga par to, lai tās jurisdikcijā vai kontrolē esošās darbības neradītu kaitējumu videi citās valstīs;

P.tā kā ĢM sojas pupu atļaujas atjaunošana Savienībā būtu pretrunā starptautiskajām saistībām pesticīdu lietošanas samazināšanā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā 2022. gada decembrī tika panākta vienošanās par globālu biodaudzveidības satvaru, kas ietver vispārēju mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834)., jo valstīs, kurās audzē šos herbicīdizturīgos ĢM kultūraugus, palielinātos cilvēku, dzīvnieku un vides eksponētība glifozātam, kā arī varētu rasties nopietnas ar to saistītas sekas veselībai;

J.tā kā Savienībā nav atļauta ĢM sojas pupu audzēšana;

R.tā kā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2026/1419 tiktu atļauts Savienībā importēt produktus, kas neatbilst Savienības lauksaimnieku ievērotajiem standartiem, un tādējādi viņiem tiktu radīti neizdevīgi konkurences apstākļi;

S.tā kā stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā secinājumos https://commission.europa.eu/topics/agriculture-and-rural-development/strategic-dialogue-future-eu-agriculture_lv; Komisija tiek aicināta atkārtoti izvērtēt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā grūtības, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas globālās tirdzniecības attiecības, kas saskanētu ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023., 2024. un 2025. gada demonstrāciju laikā;

T.tā kā Parlaments ir vairākkārt uzsvēris – lai novērstu pastāvīgo demokrātijas deficītu, Komisijai nevajadzētu atļaut ĢMO gadījumos, kad dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā vai pārsūdzības komitejā nav panākušas kvalificētu balsu vairākumu;

U.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

V.tā kā pieeja “Viena veselība” paredz, ka, novērtējot ĢMO ilgtermiņa ilgtspēju un drošumu, ir jāņem vērā cilvēku, dzīvnieku, augu un vides veselības savstarpējā atkarība;