A.tā kā 2023. gada 10. martā uzņēmums Corteva Agriscience Belgium B.V., kas atrodas Beļģijā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu uzņēmuma Corteva Agriscience LLC, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, vārdā iesniedza pieteikumu, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP202216 × NK603 × DAS-40279-9 (“ĢM kukurūza”), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.tā kā 2025. gada 30. oktobrī EFSA pieņēma labvēlīgu zinātnisko atzinumu par atļauju izmantot ĢM kukurūzu, kas tika publicēts 2025. gada 5. decembrī;

C.tā kā EFSA secināja, ka attiecībā uz iespējamo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi pieteikumā aprakstītā ĢM kukurūza un tās apakškombinācijas ir tikpat drošas kā attiecīgais tradicionālais aizstājējs un testētās ģenētiski nemodificētās kukurūzas salīdzināmās šķirnes; tā kā EFSA secināja, ka no ĢM kukurūzas un tās apakškombinācijas iegūtas pārtikas un barības patērēšana nerada bažas par uzturu cilvēkiem un dzīvniekiem; tā kā minētajos atzinumos nav aplūkotas vairākas plašākas vidiskās, sociālekonomiskās un kumulatīvās ietekmes, kuras EFSA ieskatā neietilpst tās kompetencē;

D.tā kā ĢM kukurūza tika izstrādāta, krustojot augus, lai apvienotu šādus trīs atsevišķus transformācijas notikumus: DP202216, kas ekspresē fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) enzīmu, nodrošinot toleranci pret herbicīdiem, kuru sastāvā ir glufosināta amonijs, un kukurūzas endogēno proteīnu ar izmainītu ekspresiju (EPAE) ZMM28, lai nodrošinātu ražas pieauguma (YE) potenciālu lauka apstākļos; NK603, kas ekspresē CP4 EPSPS un CP4 EPSPS L214P, nodrošinot toleranci pret herbicīdiem, kuru sastāvā ir glifosāts; un DAS-40278-9, kas ekspresē ariloksialkanoāta dioksigenāzi (AAD-1), nodrošinot toleranci pret 2,4-D un ariloksifenoksipropionāta (AOPP) klases herbicīdiem EFSA zinātniskais atzinums, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2025.9746, 7. lpp.;

E.tā kā EFSA iepriekš ir novērtējusi tikai apakškombināciju NK603 × DAS-40278-9; tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis eksperimentālus datus par DP202216 x NK603 un DP202216 x DAS-40278-9apakškombināciju, ko EFSA iepriekš nav novērtējusi; tā kā, neraugoties uz to, EFSA secināja, ka šī apakškombinācija neradīs bažas par drošību;

F.tā kā EFSA veiktajos riska novērtējumos netika iekļauti ne ilgtermiņa toksikoloģiskie pētījumi, ne detalizēta kumulatīvās un kombinētās ietekmes analīze, tostarp attiecībā uz potenciālo mijiedarbību ar kukurūzas audzēšanā parasti izmantoto pesticīdu atliekām;

G.tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu, arī ĢM kukurūza, ir ģenētiski modificēti, lai tie būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja izmantotu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles;

H.tā kā pret herbicīdiem izturīgas ĢM kultūras piesaista lauksaimniekus nezāļu ierobežošanas sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdu izmantošanas, vienlaikus radot atkarību no papildu herbicīdu lietošanas kā neatņemamas ražošanas sistēmas sastāvdaļas; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kukurūzu, paātrinās pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi radīs vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, veidos apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu”; tā kā līdz ar to negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību virs un zem zemes virskārtas, kā arī palielina iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tādēļ, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

I.tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57. sēj. (1.), 31.-48. lpp., https://doi.org/10.1007/s00267-015-0589-7 un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, 24. sēj. (1.), https://doi.org/10.1186/2190-4715-24-24.; tā kā tādēļ ir sagaidāms, ka ĢM kukurūza tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifosāta, glufosināta, AOPP un 2,4-D herbicīdu devām un tādēļ ražā var būt lielāks atlieku un to noārdīšanās produktu (metabolītu) daudzums;

J.tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1107/lav).; tā kā termiņš atļaujai lietot glufozinātu Savienībā beidzās 2018. gada 31. jūlijā https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/start/screen/active-substances/details/79.;

K.tā kā joprojām pastāv būtiskas zinātniskas neskaidrības par glifozāta drošumu cilvēka veselībai un videi; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kāб pretēji tamб 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, kas ir specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra, glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki citi neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns Skatīt, piemēram, https://doi.org/10.1016/j.mrrev.2019.02.001, https://doi.org/10.1093/ije/dyz017, https://doi.org/10.1371/journal.pone.0219610 un https://doi.org/10.1186/s13045-019-0767-9.; tā kā žurnāls “Regulatory Toxicology and Pharmacology” ir oficiāli atsaucis 2000. gadā publicēto zinātnisko rakstu “Safety Evaluation and Risk Assessment of the Herbicide Roundup and Its Active Ingredient, Glyphosate, for Humans”, kas daudzos riska novērtējumos tika izmantots, lai aizstāvētu glifozāta drošumu, jo “radās bažas par tā autorību, pētījuma rezultātu ticamību saistībā ar autoru un pētījuma sponsora ieguldījuma nepatiesu atspoguļošanu, kā arī par iespējamiem autoru interešu konfliktiem” https://doi.org/10.1006/rtph.1999.1371.;

L.tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta recenzētā zinātniskā rakstā apšaubīts pret 2,4-D tolerantu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo, tiem sadaloties, veidojas citotoksiski noārdīšanās produkti Lurquin, P.F., “Production of a toxic metabolite in 2, 4-D-resistant GM crop plants”, 3 Biotech 6, 82 (2016), https://doi.org/10.1007/s13205-016-0387-9.;

M.tā kā ĢM augos atrasto herbicīdu atlieku un metabolītu izvērtēšana neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē, un līdz ar to šāds novērtējums nav daļa no ĢMO apstiprināšanas; tā kā šāda situācija rada problēmu, jo ģenētiska modifikācija pati par sevi var ietekmēt veidu, kā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, kā arī var izmainīt metabolītu sastāvu un attiecīgi izraisīt toksiskumu Tas patiešām attiecas uz glifozātu, kā norādīts EFSA pamatotajā atzinumā “Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005” (Pārskats par pašreizējo glifosāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu), EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):e5263, 12. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5263.;

N.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi pamatoti faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp. un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību OV L 309, 13.12.1993., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1993/626/lav. (ANO KBD);

O.tā kā joprojām nav pietiekami nodrošināts neatkarīgs monitorings un novērošana attiecībā uz iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz biodaudzveidību, augsnes veselību, apputeksnētājiem un nemērķa organismiem;

P.tā kā zinātniskās nenoteiktības gadījumos būtu jāpiemēro piesardzības princips, kas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā;

Q.tā kā Savienībai kā ANO KBD līgumslēdzējai pusei un saskaņā ar tās 3. pantu ir pienākums nodrošināt, ka tās jurisdikcijā vai kontrolē esošās darbības nerada kaitējumu videi citās valstīs;

R.tā kā ĢM kukurūzas atļaujas atjaunošana Savienībā būtu pretrunā starptautiskajām saistībām pesticīdu lietošanas samazināšanā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā 2022. gada decembrī tika panākta vienošanās par globālu biodaudzveidības satvaru, kas ietver vispārēju mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834)., jo valstīs, kurās audzē šos herbicīdizturīgos ĢM kultūraugus, palielinātos cilvēku, dzīvnieku un vides eksponētība glifozātam un glufozinātam, kā arī varētu rasties nopietnas ar to saistītas sekas veselībai;

S.tā kā Savienībā nav atļauts audzēt ĢM kukurūzu;

T.tā kā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2026/1443 tiktu atļauts Savienībā importēt produktus, kas neatbilst Savienības lauksaimnieku ievērotajiem standartiem, un tādējādi viņiem tiktu radīti neizdevīgi konkurences apstākļi;

U.tā kā stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā secinājumos https://commission.europa.eu/topics/agriculture-and-rural-development/strategic-dialogue-future-eu-agriculture_lv. Komisija tiek aicināta atkārtoti izvērtēt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā grūtības, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas globālās tirdzniecības attiecības, kas saskanētu ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023., 2024. un 2025. gada demonstrāciju laikā;

V.tā kā Parlaments ir vairākkārt uzsvēris – lai novērstu pastāvīgo demokrātijas deficītu, Komisijai nevajadzētu atļaut ĢMO gadījumos, kad dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā vai pārsūdzības komitejā nav panākušas kvalificētu balsu vairākumu;

W.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

X.tā kā pieeja “Viena veselība” paredz, ka, novērtējot ĢMO ilgtermiņa ilgtspēju un drošumu, ir jāņem vērā cilvēku, dzīvnieku, augu un vides veselības savstarpējā atkarība,