1.atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iesniegt likumdošanas priekšlikumu par 28. režīmu (“EU Inc.”) uzņēmumiem; atzīst tā potenciālo sistēmisko ietekmi uz vienotā tirgus darbību un ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju; tomēr uzsver, ka ar priekšlikumu 28. režīmam uzņēmumiem nedrīkst aizstāt turpmākus likumdošanas centienus, ar kuriem samazina sadrumstalotību un atšķirības starp dalībvalstu tiesiskajiem regulējumiem;

2.uzver tā pieņemto rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par 28. režīmu: jauns tiesiskais regulējums inovatīviem uzņēmumiem;

3.atzinīgi vērtē programmas “Viena Eiropa, viens tirgus” pieņemšanu nolūkā atraisīt vienotā tirgus potenciālu; pieņem zināšanai Eiropadomes aicinājumu pieņemt 28. režīmu attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām; norāda, ka Eiropadome nav pietiekami atsaukusies uz mērķtiecīgo nodokļu politikas saskaņošanu šajā programmā, lai arī MVU ir īpaši norādījuši, ka nodokļu un PVN sadrumstalotība ir galvenais šķērslis darbības izvēršanai;

4.uzsver, ka nodokļi galvenokārt ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, tomēr – īpaši procedūru ziņā – ir iespējama turpmāka vai mērķorientēta saskaņošana, ko panāk, risinot tādus jautājumus kā atšķirīgie atbilstības režīmi, sarežģīts un sadrumstalots uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ziņošanas pienākumi un administratīvie šķēršļi pārrobežu investīciju režīmā; uzsver iepriekšējo ES likumdošanas iniciatīvu, kas papildina valstu tiesisko regulējumu, pozitīvo ietekmi nodokļu jomā, jo īpaši cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un krāpšanu nodokļu jomā;

5.prasa pēc būtības un arī nodokļu jomā vērienīgu 28. režīmu, kas būtu pilnībā atbilstīgs Līgumiem, lai MVU, mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi un inovatīvi uzņēmumi varētu paplašināties un netraucēti darboties ES vienotajā tirgū, kurā nav pārrobežu šķēršļu;

6.uzsver, ka 28. režīms nekādā gadījumā nedrīkst pavērt iespēju apiet valstī pieņemtos obligātos aizsardzības pasākumus darba ņēmējiem, viņu sociālajām tiesībām, pārstāvjiem un arodbiedrībām, ne arī kļūt par instrumentu esošā aizsardzības līmeņa graušanai, pazemināšanai vai vājināšanai ES vai dalībvalstu līmenī; uzsver, ka 28. režīmam, kas mudina likvidēt juridiskos un nodokļu šķēršļus, kuri ierobežo pārrobežu attīstību un paplašināšanos, un ievērot nodokļu taisnīgumu un vienlaikus efektīvi novērš nodokļu, sociālās un regulatīvās atšķirības, būtu jāatbalsta inovācija, uzņēmumu politikas pārredzamība un uzņēmumu dimensionāla izaugsme un mērogojamība;

7.uzsver, ka digitalizācijas priekšrocības un atbilstības prasību vienkāršošana, kas tiks ieviesta saskaņā ar 28. režīma nodokļu moduli (turpmāk “nodokļu modulis”), būtu jādara pieejama visiem uzņēmumiem saskaņā ar “EU Inc.”;

8.uzskata, ka 28. režīms ir stratēģisks solis ceļā uz iekšējā tirgus tālāku padziļināšanu, kas veicinās Eiropas integrāciju un uzlabos vienotā tirgus darbību un konkurētspēju;

9.uzsver, ka 28. režīms būtu jāveido pēc moduļu principa; saprot, ka ierosinātā regula, ar ko izveido uzņēmumu tiesisko regulējumu (“EU Inc.”), ir pirmais solis, kurā pēc tam varēs pievienot citus moduļus, tostarp par nodokļiem (nodokļu moduli); uzskata, ka šādiem nākotnes modeļiem būtu jāaptver visa uzņēmumu darbības cikla attiecīgie aspekti un tie būtu jāizvērtē atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem;

10.uzskata, ka nodokļu moduli varētu pievienot tiesību akta priekšlikumam regulai, ar ko izveido uzņēmumu tiesisko regulējumu (“EU Inc.”), kas mērķtiecīgi, vērienīgi un samērīgi būtu jāattiecina arī uz nodokļu jomu; uzskata, ka nodokļu modulis varētu radīt arī tādus iespējamos ieguvumus kā zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, vienkāršotas regulatīvās procedūras, lielāka juridiskā noteiktība, paredzamība un netraucētāka piekļuve pārrobežu tirgiem, kas arī uzlabotu un padziļinātu Eiropas vienoto tirgu;

11.norāda – lai nodokļu modulis būtu izpildāms saskaņā ar spēkā esošo Līgumu satvaru un gadījumos, kad piemērojamā likumdošanas procedūra nedod rezultātus, būtu jāapsver vai nu attiecīgajiem tiesību aktiem piemērot izvēles struktūru, vai arī ciešāku sadarbību kā galējo līdzekli nodokļu politikas nepilnību novēršanai; norāda, ka uz nodokļu politiku joprojām attiecas vienprātība ES Padomē; uzskata, ka dažos nodokļu politikas aspektos ir jāpāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu, piemēram, par to starptautisko nolīgumu īstenošanu, ko parakstījušas visas dalībvalstis, konkrētām administratīvajām procedūrām vai juridiskajām definīcijām, lai nepieļautu, ka vienprātība ierobežo regulējuma saskaņošanu un neļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā gūt labumu no vienotā tirgus; norāda, ka šāds modulis būtu jāveido kā fakultatīva, skaidra un juridiski droša sistēma, kurai jebkurā laikā var pievienoties citas dalībvalstis, bet nepieļaujot turpmāku sadrumstalotību un nodrošinot iekšējā tirgus saskaņotību;

12.uzstāj, ka 28. režīmam ir efektīvi jāsamazina atbilstības nodrošināšanas sarežģītība iesaistītajiem uzņēmumiem un ka tas nedrīkst radīt paralēlu noteikumu kopumu papildus valstu tiesību sistēmām, jo tas palielinātu juridiskos izkropļojumus, pārklāšanos vai neatbilstības, vai arī radītu papildu administratīvo slogu; atgādina, ka jaunā režīma galvenais mērķis ir vienkāršošana un konkurētspēja un ka tas ir jāievēro vienmēr, cenšoties panākt augšupeju sociālo konverģenci;

13.uzsver, ka ne 28. režīma, ne tā nodokļu moduļa mērķis nav radīt negodīgu priekšrocību nodokļu jomā uzņēmumiem vai to darbiniekiem, bet gan samazināt sarežģītību un administratīvo slogu, kuru rada dažādi pienākumi, vienlaikus ievērojot minēto uzņēmumu specifiku;

14.uzsver – lai izvairītos no turpmākas sarežģītības, 28. režīma noteikumiem būtu jāatbilst visiem citiem svarīgākajiem Komisijas priekšlikumiem un attiecīgajām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnēm par lielāku integrāciju vienotajā tirgū, proti, nodokļu noteikšanas un piemērojamo nodokļu tiesību aktu jomā, jo īpaši ES nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanas sistēmās, tostarp Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1164/oj). (ATAD);

15.prasa 28. režīmam izmantot modulāru un pilotprojektā balstītu pieeju, priekšplānā izvirzot uzņēmējdarbības tiesības; uzsver, ka šādiem moduļiem ir efektīvi jāsamazina atbilstības sarežģītība iesaistītajiem uzņēmumiem, tomēr uzstāj, ka ir jāpieņem ceļvedis par to, kas būtu jāpievieno un kad, lai to varētu zināt jau pašā sākumā un pastāvīgi pielāgot periodiskas demokrātiskās pārskatīšanas procesā;

16.tādēļ uzsver, ka, cenšoties nodrošināt (politisku) realizējamību un saglabāt dalībvalstu kontroli pār būtisku savas nodokļu politikas daļu, kā paredzēts pašreizējā tiesiskajā regulējumā, nodokļu moduļa darbības joma sākotnēji būtu jāattiecina tikai uz tādu uzņēmumu apakškopu kā uz izaugsmi orientēti pārrobežu jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi, kas dalībvalstīm parasti rada tikai ierobežotus ieņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa; pieņem zināšanai Komisijas 2026. gada 18. marta ieteikumu, ar ko izveido šādu uzņēmumu definīciju, izmantojot tādus kritērijus kā to pētniecības un izstrādes izdevumi un lielums, kas pievienoti “EU Inc.” priekšlikumam;

17.uzsver, ka nodokļu atvieglojumiem 28. nodokļu režīma satvarā ir pilnībā jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tie ir jāizstrādā tā, lai izvairītos no kaitīgas konkurences nodokļu jomā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

18.atkārtoti norāda, ka uzņēmumiem, kas brīvprātīgi izvēlas 28. režīmu un tā nodokļu moduli, būtu jāievēro tā noteikumi un ka to izvēle par labu 28. režīmam ir automātiski jāatzīst visu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā, lai tie visu dalībvalstu tirgū varētu darbotos kā jebkurš cits tur reģistrēts uzņēmums; atgādina, ka dalības uzsākšanai 28. režīmā vajadzētu būt fakultatīvai, tomēr tās pārtraukšanai – atkarīgai no skaidri noteiktu kritēriju, tostarp sākotnējā publiskā piedāvājuma, izpildes; šajā kontekstā uzsver, ka dalībvalstu uzņēmumu juridiskajām struktūrām būtu jāpiemēro nediskriminācijas princips;

19.norāda, ka ir jāparedz dalības pārtraukšanas nosacījumi uzņēmumiem, kas par to lemj pēc savas iniciatīvas, tostarp paziņošanas prasības, iespējamie minimālie dalības un stāšanās spēkā periodi, un, kad tie ir izpildīti, ir jānodrošina pietiekams laiks, lai varētu veikt nepieciešamo uzņēmumu pārveidi, kas nodrošinātu paredzamu un pakāpenisku pāreju, taču līdz minimumam samazinātu regulējuma arbitrāžas iespējas;

20.atzīst – lai nodrošinātu pietiekamu pieprasījumu pēc režīma, būtiska ir neitralitāte attiecībā uz juridiskajām struktūrām un fiskāla nediskriminācija; aicina Komisiju vajadzības gadījumā grozīt EU acquis, kas tieši vai netieši saistīti ar nodokļu uzlikšanu, lai 28. režīmā esošie uzņēmumi nonāktu attiecīgajā darbības jomā un vienkāršotu un vēl vairāk saskaņotu procedūras piekļuvei direktīvu sniegtajiem ieguvumiem;

21.uzskata, ka uzņēmuma dzīves cikla agrīnajos posmos ātrumam un vienkāršībai bez nepieciešamības izveidot atsevišķas juridiskās struktūras katrā dalībvalstī ir izšķiroša nozīme, lai no inovatīvas idejas izveidotu dzīvotspējīgu vienību; uzsver, ka 28. režīmam pēc noklusējuma būtu jāparedz vienota, pilnībā digitāla reģistrācija vienas pieturas aģentūrā, kā arī vienots nodokļu maksātāja numurs, tostarp pilnībā standartizēta dokumentācija, veidnes un vienotas nodokļu deklarācijas saskarnes, un saziņā jāievēro princips “vispirms angļu valodā”, taču nemazinot citu ES oficiālo valodu nozīmi; atgādina, ka 28. režīmā būtu jāapvieno skaidra juridiskā arhitektūra, jēgpilni ex ante kvantificējami ieguvumi uzņēmumiem un stingrs institucionālais atbalsts; uzsver sinerģiju ar priekšlikumu par Eiropas uzņēmējdarbības maku izveidi (COM(2025)0838), kura mērķis ir izveidot efektīvu un drošu vidi digitālai mijiedarbībai starp uzņēmējiem un valsts sektora struktūrām;

22.norāda, ka vienas pieturas aģentūrai vai alternatīvi citai centrālai struktūrai arī būtu jāfunkcionē kā digitālai platformai, kas palīdz uzņēmumiem visā to dzīves ciklā īstenot 28. režīmu un tā dažādos moduļus; uzsver, ka tai būtu jānodrošina racionalizēta piekļuve attiecīgai regulatīvai, nodokļu un administratīvai informācijai visās dalībvalstīs, garantējot pārredzamību un juridisko noteiktību, kā arī paredzot iespēju iekļaut, pārvaldīt un izbeigt darbības;

23.neskarot nekādus turpmākus aizsardzības pasākumus, uzsver, ka ir rūpīgi jāpiemēro spēkā esošajos ES tiesību aktos paredzētie nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi; uzsver, ka pieeja nodokļu modulim būtu jāattiecina vienīgi uz uzņēmumiem, kas reāli veic ekonomisko darbību ES un ka tam nevajadzētu novest pie čaulas vai pastkastīšu uzņēmumu izveides, jo šāda prakse apdraud regulējuma integritāti, kropļo godīgu konkurenci un grauj patiesu saimniecisko darbību ES; uzsver, ka nodokļu modulim nevajadzētu kļūt par instrumentu nodokļu maksāšanai izdevīgākās vietas meklēšanai un ka tas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par veidu, kā neatbilstīgi samazināt vai apiet spēkā esošos nodokļu līmeņus ES vai dalībvalstu līmenī;

24.uzskata, ka uzņēmumam, kuram ir oficiāli konstatēti saistošo noteikumu pārkāpumi tādās jomās kā krāpšana, nodokļi, sociālā nodrošinājuma iemaksas vai darbinieku līdzdalība, nevajadzētu būt atbilstīgam dalībai nodokļu modulī;

25.uzsver, ka ir nepieciešama pārredzama, pārskatatbildīga un efektīva finanšu pārskatu sniegšanas sistēma un ka vienotie grāmatvedības standarti pēc noklusējuma būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar 28. režīmu visās iesaistītajās dalībvalstīs, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

26.uzskata, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas saskaņošanas trūkums ir nozīmīgs šķērslis pārrobežu saimnieciskajai darbībai ES un vienlaikus palielina agresīvas nodokļu plānošanas riskus; tādēļ ierosina, ka, lai nodrošinātu skaidru, efektīvu un pārredzamu nodokļu režīmu, ar gaidāmo nodokļu moduli būtu jātiecas uz vienotu konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi iesaistītajiem uzņēmumiem visā ES; atgādina par iepriekšējām iniciatīvām, piemēram, kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, KKUINB, BEFIT un galvenā biroja nodokļu sistēmas modeli MVU, un ierosina, ka nodokļu modulim būtu jānodrošina vienota metode ar nodokli apliekamo ienākumu noteikšanai saskaņā ar ESAO vadlīnijām, kas novērstu nodokļu bāzes aprēķināšanas sadrumstalotību un samazinātu pārrobežu nenoteiktību; uzsver, ka nodokļu modulis nedrīkst vēl vairāk ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju noteikšanā; uzsver, ka 28. režīmā par prioritāti būtu jāizvirza patiesa konsolidācija, lai nodrošinātu zaudējumu efektīvu pārrobežu kompensēšanu, tā stimulējot pārrobežu investīcijas;

27.norāda, ka, ņemot vērā priekšlikumu par atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, modulim būtu jāsekmē neitrāla pieeja parāda un pašu kapitāla finansējumam, lai nepieļautu strukturālu neobjektivitāti nodokļu jomā un stiprinātu pašu kapitāla investīcijas, kas ir sevišķi svarīgas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kuri agrīnā attīstības posmā galvenokārt paļaujas uz pašu kapitāla finansējumu;

28.ierosina, ka 28. režīmā ir jācenšas vienkāršot nodokļu administrēšanu un samazināt pārrobežu nenoteiktību, tostarp pēc iespējas standartizējot nodokļu deklarācijas, izvairoties no dubultām deklarācijām, uzlabojot saziņu nodokļu iestāžu starpā un piemērojot principu “vispirms digitāli”;

29.ierosina konsolidēto nodokļa bāzi sadalīt starp dalībvalstīm, izmantojot iepriekš saskaņotu formulu, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, piemēram, pārdošanas apjomu, darbaspēku, materiālos pamatlīdzekļus un digitālo klātbūtni, lai strīdus par grupas iekšējo transfertcenu sarežģīto noteikšanu režīma ietvaros varētu aizstāt ar pārredzamu sadales metodi atbilstoši ESAO vadlīnijām; uzsver, ka tas būtu gan vienkāršošanai, gan cīņai pret nodokļu apiešanu izmantojam instruments;

30.atgādina, ka nodokļu likmēm jāpaliek dalībvalstu kompetencē; tomēr norāda, ka tās varētu iekasēt, izmantojot vienotu saskarni;

31.uzsver, ka nodokļu dubulta uzlikšana ir efektīvi jānovērš, piemēram, ieviešot kapitāla pieauguma un režīma iekšējo maksājumu vienotu definīciju un klasifikāciju vai nodokļu statusa automātisku savstarpēju atzīšanu;

32.ierosina, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja savās valsts tiesās izveidot īpašas kolēģijas, kas izskatītu strīdus saistībā ar nodokļu moduli, un ka šādām kolēģijām vajadzētu būt iespējai risināt strīdu izšķiršanu angļu valodā;

33.uzsver, ka pārrobežu darbības izvēršana var ietvert regulārus korporatīvos mobilitātes pasākumus un reorganizācijas, un ka, lai gūtu labumu no esošā satvara nodokļa ziņā neitrālām darbībām, nodokļu modulim būtu jāparedz esošo ES tiesību paplašināšana, kā arī ar uzlabotu administratīvo koordināciju un lielāku pārliecību par klātbūtni jārisina ar mobilitāti saistītas nodokļu nesaskaņas, tajā pašā laikā nodrošinot, ka visiem vienkāršošanas pasākumiem piemēro atbilstīgu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu Eiropas Parlaments, Ekonomikas un izaugsmes politikas departaments; Filip Debelva, Joris Luts, Anne Mieke Vandekerkhove, Niels Bammens pētījums “Feasibility of a 28th Tax Regime and Its Potential to Support EU Competitiveness”, 2026. gads.;

34.uzsver – lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu, režīma dalībniekiem ir jādarbojas centralizētā PVN sistēmā, kurā vienotu ES PVN numuru un digitālo vienas pieturas aģentūras Tiesību aktu pakete “PVN digitālajā laikmetā” (PDL pakete). portālu piemēro deklarācijām un atmaksājumiem visās dalībvalstīs, arī ar savlaicīgām un efektīvām atmaksas procedūrām un samazinātu vajadzību pēc vairākkārtējas reģistrācijas; uzsver, ka ir svarīgi veicināt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izmantošanu, tai skaitā e-rēķinus, lai vienkāršotu atbilstības nodrošināšanu, uzlabotu pārredzamību un samazinātu administratīvās izmaksas; atgādina, ka nodokļu modulim vajadzētu tiekties vienkāršot procedūras, nevis saskaņot PVN likmes, kas ļautu uzņēmumiem paplašināt darbību, nepalielinot administratīvo saskarņu skaitu;

35.uzsver, ka moduļa ietvaros pārrobežu kapitāla plūsmām būtu jāpiedāvā saskaņotāks un efektīvāks režīms, kurā dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām starp iesaistītajām struktūrām un ar tām saistītajiem ieguldījumu instrumentiem būtu jāgūst labums no kopēja vienkāršota ieturējuma nodokļa procedūras un minimāla efektīva nodokļa, ko tiem piemēro; ierosina rezidences nodokļu vajadzībām tūlītēju atzīšanu centralizētā ES digitālajā reģistrā, kas optimizētu digitālās tīrvērtes procedūras un novērstu kavēšanos saistībā ar manuāli veiktu atmaksu, kura ir atzīta par nozīmīgu šķērsli darbības izvēršanai ES Padomes Direktīva (ES) 2025/50 (2024. gada 10. decembris) par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (OV L, 2025/50, 10.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/50/oj).;

36.prasa izstrādāt skaidru un pārredzamu faktisko īpašumtiesību definīciju nodokļu vajadzībām, kurā uzrādītu uzņēmumu reālos īpašniekus vai vismaz vispusīgu un plaši pieņemtu kritēriju kopumu, lai ienākumu izcelsmes vietā būtu jāpiedāvā atbilstoši ieturējuma nodokļa atvieglojumi, un kurā izvairās no ilgstošām atmaksas procedūrām, kas tomēr būtu jāsaglabā gadījumos, kad kritēriji nav izpildīti;

37.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ES darba ņēmēju akciju iegādes iespēju fakultatīvu izmantošanu plašākā “EU Inc.” priekšlikumā un jo īpaši tās principu, ka nodokļu uzlikšanai vajadzētu būt pieejamai un uz to būtu jāattiecina tāds pats nodokļu režīms, kāds saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērojams citām darba ņēmēju akciju iegādes iespējām vai līdzīgiem instrumentiem; tomēr uzskata, ka ES darba ņēmēju akciju iegādes iespēju shēma būtu obligāti jāīsteno saskaņā ar nodokļu moduli; norāda, ka peļņa būtu jāuzskata par ienākumiem no kapitāla, nevis ienākumiem no nodarbinātības, lai stimulus darba ņēmējiem pieskaņotu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes vajadzībām un tā novērstu sākotnējās nodokļu uzlikšanas kropļojošo ietekmi; pauž atbalstu jautājuma par konvertējamību ar darba ņēmēju akciju iegādes iespēju shēmām visā Eiropā risināšanai, lai atvieglotu esošo uzņēmumu pāreju uz 28. režīmu;

38.uzsver ES darba ņēmēju akciju iespējas plānu un līdzīgu mehānismu nozīmi, lai radītu stimulus talantu piesaistei un galvenajiem darbiniekiem šādos uzņēmumos; uzsver, ka galvenie darbinieki ir arī dibinātāji un citi vadošie darbinieki, kuru prasmes un specializētās zināšanas ir kritiski svarīgas uzņēmuma attīstībai; uzsver, ka pārredzams, ekonomiski atbilstīgs un prognozējams nodokļu režīms ir būtisks šādiem instrumentiem, lai minētie uzņēmumi paliktu ES un piesaistītu un noturētu talantus uz nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piedāvā citas konkurējošajās jurisdikcijas;

39.prasa izstrādāt standartizētu ES vērtēšanas metodi, kas paredzētu aizsardzības noteikumus biržas sarakstā neiekļautu uzņēmumu akciju un akciju iegādes iespēju vērtības noteikšanai, lai novērstu pārvērtēšanu ar atpakaļejošu spēku un samazinātu juridisko nenoteiktību; uzskata, ka iesaistītajām nodokļu iestādēm minētais vērtējums būtu jāatzīst, ja vien nav atklāta ļaunprātīga izmantošana, krāpšana vai kļūdas;

40.atgādina, ka sociālā nodrošinājuma iemaksas un pensiju ienākuma nodokļus, ko piemēro darba ņēmējiem, kuri strādā vairāk nekā vienā dalībvalstī, nosaka daudzvalstu darba ņēmēju sistēma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/883/oj). 13. pantu – tajā piemērojamās tiesību normas nosaka, ņemot vērā vairākus faktorus, un tas uzlabo juridisko noteiktību un samazina pārrobežu administratīvo slogu;

41.prasa pieņemt mērķorientētus noteikumus, lai nodrošinātu nodokļu noteiktību darbiniekiem, kuri pārvietojas starp dalībvalstīm starplaikā starp tiesību uz darbinieka kapitāla daļu piešķiršanas līdz to pamatā esošo akciju pārdošanai, tam izmantojot arī racionalizētus vienas pieturas digitālos darba devēja ziņojumus, kā arī nepieļaujot nodokļu dubultu vai vairākkārtēju aplikšanu darbinieka kapitāla daļas pārdošanas vietā; uzsver, ka jebkādu nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanai ir nemainīgi jābūt samērīgai, vienkāršai un prognozējamai;

42.pauž nožēlu par to, ka, lai gan visām dalībvalstīm ir valsts tiesību akti, kas atbilst ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām, šīs vadlīnijas joprojām tiek piemērotas atšķirīgi, jo trūkst ES transfertcenu noteikšanas direktīva; uzsver – lai atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekļūtu par strukturālu šķērsli darbības izvēršanai, būtu ievērojami jāsamazina transfertcenu noteikšanas sarežģītība; uzskata, ka ir jāizmanto KKUINB elementi, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu vienotai Eiropas nodokļu sistēmai; ierosina Komisijai nodokļu modulī skaidri precizēt transfertcenu noteikšanas noteikumus, kas piemērojami uzņēmumiem, kuri izvēlas 28. režīmu, un iekļaut koordinētas drošības zonas, kas būtu jāpiemēro regulāriem grupas iekšējiem pakalpojumiem un zema riska darījumiem, un saskaņotas pieejas, kas būtu jāpiemēro intelektuālā īpašuma licencēšanai un izmaksu sadalei, lai ierobežotu strīdus, savukārt dokumentācijas prasībām vajadzētu būt samērīgām ar uzņēmuma lielumu un izaugsmes posmu;

43.prasa saskaņot kapitāla pieauguma definīcijas un režīmu, kā arī ar efektīviem mehānismiem novērst nodokļu dubultu uzlikšanu un samazināt pārrobežu nenoteiktību; ierosina izvērtēt iespēju izveidot vienotu digitāli pārbaudītu ieguldītāju statusu, pamatojoties uz kopīgu standartu kopumu, lai nodrošinātu, ka to atbilstība tiek automātiski atzīta visās dalībvalstīs, kas atvieglos pārrobežu ieguldījumus; uzskata – lai samazinātu darījumu izmaksas un juridisko nenoteiktību, būtu jāievieš standartizēti ieguldījumu instrumenti, tostarp saskaņotas, konvertējamas finansēšanas veidnes un akcionāru nolīgumu paraugi, vienlaikus stiprinot investoru aizsardzību un tirgus pārredzamību;

44.uzsver, ka viens no jaunā režīma mērķiem ir sekmēt patiesa ES kapitāla tirgus izveidi, sniedzot iespēju tā darbības jomā esošajiem uzņēmumiem saņemt vajadzīgo finansējumu, saglabājot savu klātbūtni ES; tādēļ uzsver nepieciešamību minēto investīciju vajadzībām mobilizēt Savienībā esošo lielo uzkrājumu apjomu, galvenokārt izstrādājot pievilcīgus un pieejamus investīciju produktus privātajiem investoriem, kā arī novēršot risku, ka šādus uzkrājumus varētu novirzīt uz trešo valstu jurisdikcijām; uzsver, ka nodokļu modulim ir jāveicina pašreizējā finansējuma deficīta novēršana ES;

45.uzsver, ka 28. režīmam būtu tieši jārisina strukturālie šķēršļi, kas ierobežo kapitāla mobilizēšanu Eiropā; atgādina, ka no ieguldītāju perspektīvas ir jānodrošina regulatīva un prudenciāla saskaņotība; uzskata, ka 28. režīmā būtu jāiekļauj saskaņoti noteikumi par pašu kapitālam līdzīgiem parāda instrumentiem, tai skaitā maksātnespējas noteikumi saistībā ar šiem instrumentiem, – tas ļautu ieguldītājiem ieguldīt uzņēmumā, neiegūstot tajā kontroles tiesības;

46.uzsver, ka ar nodokļu modulī būtu jāievieš pienācīgi koordinēti un stingriem nosacījumiem balstīti nodokļu stimuli, kas vērsti uz pētniecību, izstrādi un reinvestēšanu; norāda, ka saskaņotā pētniecības un izstrādes stimulu pamatscenārijā būtu jānosaka visām dalībvalstīm kopīgas atbilstības definīcijas un minimālie standarti, tai skaitā, bet ne tikai sociālie nosacījumi un regulāras uzraudzības un izvērtēšanas instrumenti nodokļu izdevumiem, lai nodrošinātu, ka tie: i) atbilst mērķim; ii) ir rentabls veids, kā veicināt inovāciju; un iii) nerada negaidītas vai negatīvas sekas; uzsver, ka uzņēmumus, kas izvēlas piemērot nodokļu moduli, nevajadzētu nostādīt nelabvēlīgā situācijā gadījumos, kas saistīti ar piekļuvi dalībvalstu programmām vai stimuliem to juridiskās struktūras dēļ;

47.turklāt uzsver, ka pētniecības un izstrādes stimuli nodokļu moduļa ietvaros ir skaidri jāplāno tā, lai tie atbilstu ESAO otrā pīlāra globālajam minimālā nodokļa satvaram un ar tiem galvenokārt risinātu mijiedarbību ar kvalificēto atmaksājamo nodokļu kredītu noteikumiem, tā nodrošinot, ka nodokļu moduļa darbības jomā esošie uzņēmumi, kuri pašreiz, iespējams, negūst peļņu, tāpat varētu pilnā mērā gūt labumu no stimuliem, neciešot no nesamērīga administratīvā sloga;

48.atgādina, ka ir spēcīgi jāveicina izvēršanas darbības; uzskata, ka peļņas reinvestēšanai pētniecībā un izstrādē, digitalizācijā vai zaļajā inovācijā, vajadzētu dot tiesības saņemt pagaidu papildu atskaitījumus vai nodokļu atlikšanu, kas nolūkā palielināt tehnoloģiskās spējas un konkurētspēju stimulētu nesadalītās peļņas novirzīšanu uz produktivitāti veicinošām investīcijām, nevis tās īstermiņa sadali; uzsver, ka visi stimuli ir jāveido tā, lai tie būtu pārredzami, vienkārši un atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem;

49.aicina Komisiju nodrošināt visaptverošu pārskatīšanu un vajadzības gadījumā regulāri pārskatīt 28. režīma nodokļu aspektus, tostarp iespēju režīmam pievienot jaunu moduļu normas, un rādītājus par tā pieņemšanas uzņēmumu, galvenokārt MVU, jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu, vidū novērtējumu, kā arī par to attīstību un ekonomisko izaugsmi, tā atbilstību mainīgām uzņēmumu un sabiedrības vajadzībām, vispārējo piemērotību mērķim un ietekmi uz ES konkurētspēju (starptautiska salīdzinošā novērtēšana); uzskata, ka pārskatīšanas cikls būtu jāveic ik pēc četriem gadiem, lai nodrošinātu spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem;

50.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.