Aizsardzība: starptautisko humanitāro tiesību un humanitāro principu ievērošana un civiliedzīvotāju un humānās palīdzības darbinieku aizsardzība, kā arī kopīgas humanitārās diplomātijas stratēģijas izstrāde1.atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā par humāno palīdzību paustās saistības attiecībā uz SHT un humanitārajiem principiem – cilvēcību, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību; atgādina, ka starptautiskās humanitārās paražu tiesības ir saistošas visām bruņotā konfliktā iesaistītām pusēm; stingri nosoda humānās palīdzības kavēšanu; principiāli iebilst pret praksi, kad humānā palīdzība tiek sniegta militāro mērķu īstenošanai un kad humānā palīdzība tiek politizēta, būtiski ierobežojot piekļuvi dzīvības glābšanas palīdzībai, un nosoda šādu praksi, jo tā grauj humanitāros pamatprincipus;
2.aicina Komisiju nosodīt SHT neievērošanu un ārējās attiecībās konsekventi saukt pie atbildības SHT pārkāpumu izdarītājus;
3.aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis stiprināt darbības humanitārās telpas aizsardzībai, nodrošināt atbilstību SHT un humanitārajiem principiem, stiprināt atbildības mehānismus, novērst trūkumus pārkāpumu uzraudzībā, cita starpā vācot datus un īstenojot tādus projektus kā “IHL in Focus”, un atturēties no partnerattiecībām, kas apdraudētu šos principus;
4.aicina Padomi, Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis arī turpmāk nodrošināt, lai ierobežojošie pasākumi un banku riska mazināšanas prakse ļautu veikt principiālu humanitāro rīcību, tajā skaitā visos attiecīgajos ierobežojošajos pasākumos sistemātiski iekļaut un piemērot efektīvus, skaidrus un operacionālus pastāvīgus humanitāros izņēmumus un aizsardzības pasākumus, pamatojoties uz pastāvīgo izņēmumu, kas noteikts ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2664 (2022);
5.uzsver, ka gadījumos, kad ES finansē un sniedz humāno palīdzību, lai glābtu dzīvības un nepieļautu badu, bet trešā valsts kavē šādas palīdzības sniegšanu vai to bloķē, ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie politiskie, diplomātiskie, juridiskie un ekonomiskie ietekmēšanas mehānismi, kas ļauj nekavējoties garantēt netraucētu šādas palīdzības plūsmu, un jāraugās, lai to saņemtu iedzīvotāji, kuriem palīdzība ir vajadzīga; aicina Komisiju un EĀDD visaugstākajā politiskajā līmenī sistemātiski risināt jautājumu par palīdzības kavēšanu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, vēršoties pret valstīm, subjektiem vai fiziskām personām, kas apgrūtina palīdzības sniegšanu, un tādējādi panākt tūlītēju un netraucētu humānās palīdzības piegādi;
6.aicina Komisiju pastiprināt atbalstu drošības un aizsardzības pasākumiem humānās palīdzības darbinieku aizsardzībai, cita starpā nodrošinot apmācības programmas, it īpaši vietējiem darbiniekiem, un izstrādājot kopīgus minimālos drošības standartus humānās palīdzības kopienai, palielinot drošības koordināciju un kritiski svarīgu drošības datu pieejamību, apvienojot drošības resursus un veidojot kopīgas iniciatīvas ar humānās palīdzības partneriem, arī attiecībā uz jauniem draudiem, piemēram, dezinformāciju; mudina Komisiju mehānismu “Protect Aid Workers” pārveidot par pastāvīgu, globālu programmu ar atbilstošu finansējumu;
7.aicina Komisiju palielināt atbalstu humānās palīdzības darbinieku, it īpaši vietējā personāla, psihoemocionālās veselības un psihosociālā atbalsta pakalpojumiem, ņemot vērā augsto stresa un traumu līmeni, kas saistīts ar humānās palīdzības operācijām;
8.kategoriski nosoda tādu gadījumu skaita pieaugumu, kad konfliktu zonās notiek uzbrukumi humānās palīdzības darbiniekiem un viņi tiek nogalināti; atgādina valstīm, ka tām ir pienākums cienīt un aizsargāt humānās palīdzības personālu, un atgādina, ka tīši uzbrukumi humānās palīdzības misijā iesaistītajam personālam ir kara noziegumi; asi nosoda tā dēvētās dubultā trieciena taktikas izmantošanu, kas cita starpā dokumentēta arī konfliktos Ukrainā, Gazas joslā un Libānā, proti, sākotnējam triecienam seko vēl viens vai vairāki triecieni, kuru mērķis bieži vien ir civiliedzīvotāji un glābēji, jo īpaši humānās palīdzības darbinieki, un kurus var uzskatīt par kara noziegumu; aicina Komisiju un dalībvalstis nepārprotami nosodīt humānās palīdzības darbinieku nogalināšanu un ieguldīt līdzekļus izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības;
9.aicina Komisiju, EĀDD, ES delegācijas, ES īpašos pārstāvjus un dalībvalstis saskaņā ar Eiropas komandas pieeju izstrādāt kopīgu ES humanitārās diplomātijas stratēģiju ciešā saziņā ar humānās palīdzības sniedzējiem, tajā skaitā starptautiskajām nevalstiskajām partnerorganizācijām; uzsver, ka efektīvai humanitārajai diplomātijai jābūt pielāgotai konkrētajai situācijai, pamatotai ar datiem un balstītai uz vietējā līmeņa aizstāvību un zināšanām, kā arī sistemātisku dialogu ar vietējiem un valsts mēroga humānās palīdzības partneriem un pirmās līnijas darbiniekiem, kas strādā uz vietas, tajā skaitā vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sieviešu tiesību organizācijām, kas bieži ir humānās palīdzības sniegšanas priekšplānā;
10.uzsver – lai humanitārā diplomātija būtu efektīva un lietderīga, ir jāstiprina koordinācija starp visiem attiecīgajiem humānās palīdzības un politiskajiem dalībniekiem un jāizmanto visi iespējamie diplomātiskie instrumenti, tajā skaitā humanitārās diplomātijas kontaktpunkti un mērķtiecīgas komunikācijas stratēģijas, lai uzlabotu ES spēju aizsargāt humanitāro telpu bruņotu konfliktu laikā un iestāties pret SHT pārkāpumiem;
11.uzsver nepieciešamību stiprināt ES spēju uzraudzīt un dokumentēt SHT pārkāpumus, cita starpā atbalstot neatkarīgus atbildības mehānismus un sadarbību ar starptautiskajām izmeklēšanas struktūrām;
12.atzinīgi vērtē ES apņemšanos stiprināt aizstāvības darbu un atbalstu aizsardzības jomā, kas ir humanitārās rīcības centrā, kā arī dzimumu līdztiesības jomā; pauž bažas par to, ka strauji aug uzbrukumu skaits humānās palīdzības darbiniekiem, medicīnas personālam un humānās palīdzības infrastruktūrai, kā arī palielinās dzimumbalstīta vardarbība, arī ar konfliktiem saistīta seksuāla vardarbība, humanitāro krīžu situācijās ANO ģenerālsekretārs, “Conflict-related Sexual Violence – Report of the Secretary-General”, 2026. gada 21. aprīlis.; aicina Komisiju, EĀDD, ES delegācijas un dalībvalstis izvirzīt sievietes un meitenes humanitārās sagatavotības un reaģēšanas pasākumu centrā, pieņemt iekļaujošu pieeju un stiprināt sieviešu, miera un drošības programmas pilnīgu īstenošanu, ietverot pasākumus sieviešu un meiteņu aizsardzībai pret dzimumbalstītu vardarbību, un stiprināt sieviešu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību visos miera procesu posmos, arī humānās palīdzības sniegšanā un atjaunošanas centienos; aicina Komisiju un dalībvalstis 5 % no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) nestabilās situācijās piešķirt sieviešu vadītām organizācijām un sieviešu tiesību aizstāvības organizācijām, izmantojot elastīgu ilgtermiņa finansējumu, jo sievietes miera veidotājas un sieviešu vadītas organizācijas nodrošina svarīgu saikni, gan sniedzot pirmo palīdzību humanitārajās krīzēs, gan arī darbojoties kā miera veidotājas, mediatores un attīstības dalībnieces savās kopienās; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pastiprinās savu iesaisti seksuālās un reproduktīvās veselības jomā un reproduktīvo tiesību jomā humanitārajās krīzēs, arī sākot programmu SHIELD (seksuālā un reproduktīvā veselība ārkārtas situācijās un cieņpilna dzīve), un aicina Komisiju piešķirt šai programmai pietiekamu finansējumu;
Sniegums: uz cilvēkiem vērstas humānās palīdzības reformas virzīšana, efektīvāka un lietderīgāka humānās palīdzības sniegšana13.pauž dziļu nožēlu par globālo humānās palīdzības un attīstības finansējuma krīzi un vairāku galveno līdzekļu devēju, tajā skaitā vairāku ES dalībvalstu, lēmumu samazināt savus palīdzības budžetus; aicina dalībvalstis veikt reālistiskus pasākumus, lai izpildītu ES kolektīvo apņemšanos nodrošināt oficiālajai attīstības palīdzībai 0,7 % no nacionālā kopienākuma un 10 % no šīs palīdzības paredzēt humanitārajai rīcībai;
14.pauž bažas, ka augošā ģeopolitiskā konkurence un līdzekļu devēju prioritāšu maiņa varētu novirzīt uzmanību un resursus prom no pasaules vismazāk attīstītajām un visnestabilākajām valstīm; aicina Komisiju un dalībvalstis, piešķirot humāno palīdzību, piemērot pārredzamus, uz vajadzībām balstītus kritērijus un nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu krīzēm, kuras lielā mērā ir atstātas novārtā un kuru pārvarēšanai trūkst finansējuma;
15.atzinīgi vērtē Komisijas centienus ANO humānās palīdzības sistēmas pārkārtošanas kontekstā uzlabot palīdzības efektivitāti un humānās palīdzības finansējuma kvalitāti, kā arī piešķirt prioritāti tiem, kam palīdzība visvairāk nepieciešama; uzsver, ka papildus palīdzības apjomam būtiska nozīme ir arī ES humānās palīdzības kvalitātei un pārskatatbildībai un ka humānās palīdzības reformām jābūt balstītām uz vajadzībām, virzītām uz rezultātiem un vērstām uz efektivitāti un reālu ietekmi; tomēr uzsver, ka šie pasākumi nedrīkst aprobežoties tikai ar izmaksu samazināšanas pieeju, kas apdraud principiālu, uz vajadzībām balstītu palīdzības sniegšanu; aicina Komisiju iestāties par to, lai ietaupījumi, kas gūti, pateicoties humānās palīdzības sistēmas pārkārtošanā panāktajam efektivitātes pieaugumam, tiktu ieguldīti pirmās līnijas humānās palīdzības sniegšanā, nevis tiktu samazināts kopējais palīdzības apjoms; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai visas humānās palīdzības reformas, ko tās veic, būtu vērstas uz cilvēkiem un dzimumvērīgas, proti, saskaņot finansēšanas, atbilstības nodrošināšanas un reformu procesus ar kvalitātes un lokalizācijas mērķiem un atbildību pret skartajiem iedzīvotājiem;
16.mudina Komisiju turpināt centienus padarīt humānās palīdzības piegādes ķēdes efektīvākas, lietderīgākas, vidiski ilgtspējīgākas un noturīgākas; aicina Komisiju izstrādāt šīs reformas kopīgi ar īstenotājiem un nodrošināt tām atbilstošu finansējumu;
17.ņem vērā Komisijas apņemšanos vismaz divas trešdaļas no humānās palīdzības finansējuma izmantot pārveidojošos finansēšanas un palīdzības veidos, kas palielina elastību un efektivitāti un samazina administratīvo slogu partneriem; mudina Komisiju attiecīgā gadījumā vēl vairāk paplašināt skaidras naudas palīdzības sniegšanu, kas ir efektīvs, cieņpilns un uz cilvēkiem vērsts humānās palīdzības sniegšanas veids;
18.stingri atbalsta lokalizācijas programmu un ceļvedi; aicina Komisiju līdz 2026. gada beigām ziņot par progresu, ko tā ir panākusi virzībā uz mērķrādītāju līdz 2027. gadam ar starptautisku aģentūru un organizāciju, dalībvalstu specializēto aģentūru un NVO partneru starpniecību pēc iespējas tiešāk novirzīt vietējiem dalībniekiem 25 % no humānās palīdzības finansējuma, tomēr uzsver ANO centrālo lomu starptautiskās humānās palīdzības koordinēšanā katastrofu un bruņotu konfliktu gadījumā; aicina Komisiju apsvērt, kā tā var turpināt progresu lokalizācijas jomā pēc 2027. gada;
19.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt jēgpilnu lokalizāciju un vienlīdzīgas partnerības ar vietējiem palīdzības sniedzējiem, cita starpā nodrošinot, ka vietējie dalībnieki aktīvi piedalās humānās palīdzības lēmumu pieņemšanā, plānošanā, pārraudzībā un humānās palīdzības izvērtēšanā; ļoti atzinīgi vērtē ES apņemšanos ieguldīt vietējo dalībnieku iesaistē humanitārajā diplomātijā; aicina Komisiju vienkāršot vietējo dalībnieku piekļuvi ES humānās palīdzības finansējumam, arī samazinot administratīvos šķēršļus, pielāgojot atbilstības un ziņošanas prasības un vairāk izmantojot paredzamus finansēšanas starpniecības mehānismus;
Partnerību veidošana: ceļā uz integrētu pieeju nestabilitātei20.uzsver, ka ES vispārējai pieejai nestabilām situācijām ir jānodrošina saskaņotība visos tās humānās palīdzības, attīstības un drošības instrumentos, jābūt saskaņotai ar humānās palīdzības, attīstības un miera saikni un jēgpilni jāiekļauj vides un klimata apsvērumi; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu gan pārvietotajām personām, gan kopienām, kas tās uzņem, ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos un pašpaļāvībā, kā arī nodrošināt, ka reakcija uz ieilgušu pārvietošanu aptver humānās palīdzības, attīstības un miera pasākumus;
21.atzīst, ka nestabilās un konfliktu skartās situācijās liela nozīme ir koordinētai pieejai starp humānās palīdzības, attīstības un miera nodrošināšanas dalībniekiem; uzsver, ka šādai koordinācijai ir pilnībā jāievēro humanitārās rīcības dažādie mandāti un darbības principi; brīdina, ka humānās palīdzības sniegšanu nedrīkst pakārtot jebkādiem mērķiem, kas neatbilst humanitārajiem principiem, jo šāda pakārtošana var apdraudēt drošu piekļuvi humānajai palīdzībai un tās pieņemšanu skartajās kopienās un konfliktā iesaistītajās pusēs, kā arī pakļaut saņēmējus un humānās palīdzības personālu papildu riskiem;
22.lūdz Komisiju sniegt turpmākus norādījumus par humānās palīdzības, attīstības un miera pasākumu integrāciju, kam izmantojams secīgs, papildinošs vai kopīgs finansējums ar dalībvalstīm; mudina Komisiju izmantot pieejamās finansēšanas instrumentu elastības iespējas, lai pienācīgi reaģētu uz krīzēm nestabilās teritorijās;
23.uzsver ilgstošas iesaistes nozīmi nestabilās un konfliktu skartās vidēs, kurās jāīsteno uz cilvēkiem vērsta pieeja, kas ir pilnībā saskaņota ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un principu “nevienu neatstāt novārtā”; uzsver, ka intervencēm nestabilās un konfliktu skartās vidēs būtu jārisina nabadzības un nevienlīdzības strukturālie faktori, jāveicina cilvēku attīstība un vispirms bez jebkādas diskriminācijas jāsasniedz visneaizsargātākās personas, vienlaikus stiprinot pārvaldību, institucionālās spējas un piekļuvi pamatpakalpojumiem;
24.atbalsta centienus pastiprināt Eiropas komandas koordināciju nestabilās situācijās un stiprināt partnerības ar ārpus ES esošām valstīm, reģionālām un daudzpusējām organizācijām, starptautiskajām attīstības bankām, privāto sektoru un filantropiskajām organizācijām; aicina Komisiju cieši sadarboties ar vietējiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un organizācijām, kā arī vietējām kopienām nestabilās situācijās, lai stiprinātu ilgtspēju, kopienu veidotu noturību un līdzatbildību;
25.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā izstrādās jaunu globālu programmu daudznozaru vajadzību novērtēšanai un investīcijām datu kvalitātē, sadarbspējā, drošā datu apmaiņā un spēcīgākos analītiskajos un ziņošanas rīkos, tajā skaitā Zemes novērošanas un modelēšanas rīkos, lai stiprinātu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un nodrošinātu ātrāku, koordinētāku un efektīvāku humānās palīdzības sniegšanu;
26.uzsver konfliktsensitīvas plānošanas nozīmi un aicina Komisiju un partnerus sistemātiski integrēt konfliktu analīzi humānās palīdzības un attīstības intervencēs nestabilās situācijās;
27.aicina ES delegācijām piešķirt pietiekamu rīcības brīvību, lai tās varētu pielāgot programmas strauji mainīgajiem nestabilajiem apstākļiem un efektīvi koordinēt politisko dialogu un īstenošanu, ņemot vērā humānās palīdzības, attīstības un miera saikni;
28.ņem vērā Komisijas nodomu palielināt finansējumu projektiem, kas atbalsta privātā sektora iesaisti un inovatīvas riska dalīšanas investīcijas ieilgušu humanitāro krīžu gadījumā; mudina Komisiju noteikt katram kontekstam vispiemērotākos instrumentus, nodrošinot konfliktsensitīvu pieeju investīcijām, un apsvērt iespēju izmantot Global Gateway kā ES instrumentu noturības veidošanai un ilgtspējīgai attīstībai nestabilās situācijās, arī visakūtāko un neatliekamāko vajadzību apmierināšanai;
29.aicina Komisiju atbalstīt atbildīgu privātā sektora iesaisti humanitārajās krīzēs saskaņā ar humanitārajiem principiem un pārredzamības un pārskatatbildības prasībām, nodrošinot, ka tas veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, cita starpā radot pienācīgas kvalitātes darbvietas un mazinot nabadzību;
30.uzsver, ka OAP būtu jāpiešķir tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama, un tai arī turpmāk jābūt būtiskam instrumentam humanitāro vajadzību risināšanai un dzīvības glābšanas pakalpojumu sniegšanai krīzes skartajiem iedzīvotājiem, kas ir priekšnoteikumi stabilas, iekļaujošas un pārtikušas sabiedrības veidošanai; uzsver, ka publiskā un privātā sektora partnerības var papildināt, bet nedrīkst aizstāt OAP humānās palīdzības sniegšanā un noturības atbalstīšanā;
31.aicina Komisiju regulāri uzraudzīt uz nestabilitātes situācijām attiecināmo saistību īstenošanu un reizi divos gados ziņot Parlamentam par to īstenošanu; uzsver, ka svarīga ir cieša koordinācija starp Komisijas dienestiem, EĀDD un ES delegācijām un ir jāizmanto īpaši satvari darbam nestabilās situācijās; lūdz Komisiju sniegt papildu skaidrojumu par to dienestu lomu, kas ir iesaistīti integrētajā pieejā nestabilitātei; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi sadarboties ar ANO un citiem starptautiskajiem partneriem nestabilitātes situāciju risināšanā;