(3a)Komisijas ziņojumos par medus viltošanu “ES koordinētā rīcība “No stropiem” un “ES koordinēta rīcība, lai novērstu noteiktas krāpnieciskas darbības medus nozarē” ir uzsvērts, ka par ļoti lielu daudzumu importētā medus pastāv aizdomas, ka tas ir viltots, un tiek apstiprināta virkne medus nozarē konstatētu krāpšanas gadījumu, tostarp izmantojot cukura sīrupus, kuru klātbūtni ir ļoti grūti noteikt pat ar vissarežģītākajām analītiskajām metodēm. Direktīvai 2001/110/EK būtu jādod Komisijai pilnvaras noteikt piemērotas analīzes metodes, lai nodrošinātu, ka Savienībā tirgotais medus atbilst tiesību aktu prasībām. Būtu jāveic pasākumi un jāpieņem noteikumi, lai ierobežotu krāpšanas iespējas, atvieglotu kontroli un nodrošinātu labāku medus kvalitātes un izcelsmes izsekojamību un analīzi. Šajā sakarā šajā direktīvā paredzētajām prasībām uz etiķetes norādīt izcelsmes valstis ar tajās ievāktā medus attiecīgo procentuālo daudzumu būtu jārada arī priekšnosacījumi pilnīgas izsekojamības sistēmas ieviešanai. Piekļuve detalizētai un pilnīgai informācijai par medus izcelsmi un sastāvu ļautu medus analīzes laboratorijām vieglāk pārbaudīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi uz medus iepakojuma un atklāt krāpšanu. Lai nodrošinātu, ka informācija par medus izcelsmes valsti ir precīza, medus laišanai tirgū vajadzētu būt atkarīgai no tā, cik precīza ir informācija par šā produkta sastāvu. Lai nodrošinātu produktu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāveic regulāras un uz risku analīzi balstītas pārbaudes.

(3b)Lai pēc iespējas ierobežotu krāpšanu, kas saistīta ar viltotiem produktiem, kuri neatbilst nosaukumam “medus”, lai nodrošinātu par medus izcelsmi un kvallitāti sniegtās informācijas pareizību un visplašāko pārredzamību, Savienības noteikumi par izsekojamību būtu jāpapildina, paredzot obligātu un saskaņotu noteikumu minimumu un ieviešot izsekojamības sistēmu, kas nodrošina, ka visos piegādes ķēdes posmos tiek sniegta un ir pieejama būtiska informācija par medus vai maisījumā esošā medus izcelsmi, ievākšanas gadu un ir norādīts konkrētā ražotāja identifikators. Attiecībā uz medu, kas ražots un importēts Savienībā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iepspējai izsekot visu medus ķēdi līdz pat medu ievākušajiem biškopjiem vai — importēta medus gadījumā — līdz ražotājam. Šiem noteikumiem nevajadzētu palielināt ražotāju administratīvo slogu, bet tiem būtu jāatvieglo patērētāju un uzraudzības iestāžu iespējas sekot līdzi visai medus gatavošanas gaitai — no ievākšanas līdz iepildīšanai traukā.

(3c)Direktīvā 2001/110/EK lietoto terminu “kāsts medus” patērētāji mēdz interpretēt nepareizi, jo viņi neatšķir ultrafiltrāciju no kāšanas, ko biškopji veic pēc medus ievākšanas, lai no medus atdalītu vaska daļiņas un citus svešķermeņus. Lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama precīza informācija un tiek garantēta medus autentiskuma un izcelsmes izsekojamība un pārbaudāmība, ultrafiltrētu medu, kas Direktīvā 2001/110/EK minēts kā “kāsts medus”, vairs nevajadzētu atļaut tirgot un marķēt ar nosaukumu “medus”. Ultrafiltrācija attiecas uz filtrēšanas procesiem, kuros izmanto filtra sietu, kura izmērs ir mazāks par 100 µm, tādējādi no medus atdalot lielāko daļu ziedputekšņu. Tā kā ziedputekšņi ir galvenais elements medū, ko izmanto, lai ar analīzes palīdzību izsekotu tā izcelsmi, ziedputekšņu neesamība medū gandrīz pilnībā liedz iespēju pārbaudīt sniegtos datus par šā medus izcelsmes valsti vai valstīm. Tādējādi ultrafiltrācija maina medu, atņemot tam vienu no galvenajām tā sastāvdaļām un īpašībām, un nepieļauj tā izsekojamību, tādējādi ļaujot krāpt patērētājus un sniegt tiem maldinošas norādes. Ja, testējot produktu, ko tirgo kā medu, konstatē, ka tajā ir maz ziedputekšņu vai to vispār nav, šo produktu būtu jāaizliedz laist tirgū, kā arī attiecīgā gadījumā — visu partiju, kurā tas ietilpst. Tādēļ Direktīvas 2001/110/EK II pielikums būtu jāgroza, lai precizētu pieļaujamo filtrēšanas līmeni. Medus filtrēšanas līmenim vajadzētu būt tādam, kas būtiski neizmaina tā blīvumu un ziedputekšņu spektru, bet atdala lielāko daļu svešķermeņu.

(3d)Termiskā apstrāde temperatūrā virs 40 °C (± 5 °C) izraisa dažu medus sastāvdaļu noārdīšanos, un patērētājiem vajadzētu būt iespējai atšķirt medu, kura kvalitāte šādas termiskās apstrādes rezultātā mazinājusies, un citu medu. Ja medus ir apstrādāts temperatūrā virs 40 °C (+- 5°C), uz etiķetes būtu jānorāda termins “karsēts medus” . Lai kontrolētu medus termiskās noārdīšanās neesamību, būtu jānosaka minimālais slieksnis invertāzes klātbūtnei medū, jo šis ferments ir daudz jutīgāks un ļoti ātri noārdās augstā temperatūrā. Tā kā medus karsēšana var nozīmēt tā dabisko īpašību maiņu, ir svarīgi noteikt robežvērtību, kuru pārsniedzot rūpniecisko medu uzskata par pārkarsētu saskaņā ar Direktīvas 2001/110/EK.

(3e) Gan Direktīvā 2001/110/EK, gan Pārtikas kodeksā sniegtajā medus definīcijā ir skaidri norādīts darbs, ko bites veic stropā pēc tam, kad tās ir ievākušas izejvielas, kuras bites vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj stropa šūnās nobriest un nogatavoties. Dehidrēšana, kam seko nogatavināšana, ir darbības, ko veic bites. Ārpus Savienības dažas valstis atzīst, ka bišu darbs, ražojot medu, aprobežojas ar nektāra sekrētu ieguvi no augiem vai medusrasas. Šādi ražota negatava medus mitruma saturs ievērojami pārsniedz Direktīvā 2001/110/EK noteikto 20 % robežvērtību. Operatori strādā ar uzsildītām tvertnēm vakuumā, lai medū ierobežotu ūdens vārīšanās temperatūru. Tomēr šis process noārda galaproduktu, noplicinot tā aromātus un fermentus. Tādēļ ar Direktīvu 2001/110/EK būtu jāaizliedz šāds medum pielietots iztvaicēšanas vakuumā process.

(3f) Tāda medus komercializācija, kuru bites nav dabiski nogatavinājušas un kura lielākā daļa tiek importēta no trešām valstīm, kropļo konkurenci Savienības tirgū. Vairumā gadījumu tas ir saistīts ar medū esošā ūdens iztvaicēšanu vakuumā, kā rezultātā samazinās dabiski klātesošie aromāti. Straujā un mākslīgā ūdens iztvaikošana no medus konkurē ar lēno mitruma aizvadīšanas procesu, ko dabiskā veidā veic bites stropā. Tāpēc mākslīga iztvaicēšana būtu jāaizliedz.

(3g)Medus definīcija, kas sniegta Direktīvā 2001/110/EK, būtu jāaizstāv Starptautiskajā Standartizācijas organizācijā (ISO), lai nepieļautu definīciju, kas ļautu eksportēt lētus produktus ar nosaukumu “medus”, tādējādi kaitējot Savienības medus tirgus kvalitātei un stabilitātei un mazinot patērētāju uzticību Savienības produktiem.

(4a)Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā pieeja “Viena veselība”, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas saiknes starp cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Pārtikai jābūt veselīgai gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, un būtu jāņem vērā dzīvnieku labturība un planētas iespēju robežas, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119* noteiktie saistošie mērķrādītāji.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(7a)Ņemot vērā zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi atbalstīt patērētājus, tiem izdarot uz informāciju balstītu izvēli, arī par savas pārtikas ģeogrāfisko izcelsmi, un tiecoties visā Savienībā saglabāt iekšējā tirgus efektīvu darbību, šajā nolūkā saskaņojot marķēšanas noteikumus atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību attiecībā uz svaigiem augļiem, ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par augļu sulām un paredzēt, ka uz iepakojuma dilstošā secībā būtu jānorāda sulu gatavošanai izmantoto augļu izcelsmes valsts vai valstis.

(8a) Dalībvalstīm un Komisijai būtu pilnībā jāņem vērā aspartāma negatīvā ietekme uz veselību, jo saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) datiem tas, iespējams, ir kancerogēns cilvēkiem. EFSA pēc PVO sniegtajiem paziņojumiem līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jāpārskata noteikumi par aspartāma izmantošanu.

(16a)Ņemot vērā zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi atbalstīt patērētājus, tiem izdarot uz informāciju balstītu izvēli, arī par pārtikas ģeogrāfisko izcelsmi, un tiecoties visā Savienībā saglabāt iekšējā tirgus efektīvu darbību, šajā nolūkā saskaņojot marķēšanas noteikumus atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību attiecībā uz svaigiem augļiem, ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldināta kastaņu biezeni un paredzēt, ka uz iepakojuma dilstošā secībā būtu jānorāda šādu produktu gatavošanai izmantoto augļu izcelsmes valsts vai valstis.

(1a)direktīvas 2. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2. Produktu nosaukumus, kas norādīti I pielikuma 2. un 3. punktā, attiecina tikai uz minētajos punktos definētajiem produktiem, un lieto tirdzniecībā, lai apzīmētu šos produktus. Šos nosaukumus var aizstāt ar vienkāršu produkta nosaukumu “medus”, izņemot attiecībā uz šūnu medu, šūnu gabalu medu vai medu ar šūnu daļām un rūpniecisko medu.

(1b)2. panta 2. punkta 2. daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(b) Izņemot rūpnieciskai izmantošanai paredzētu medu, šos nosaukumus var papildināt ar informāciju par medus:

(1c)direktīvas 2. panta 2. punkta, otrai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“(aa) Uz iepakojumu, kuros ir vairāk nekā 30 g medus, etiķetes norāda katras izcelsmes valsts medus svara procentuālo daļu, izmantojot vienu no šādiem diapazoniem:

“(ab) Tikai uz iepakojumu, kuros ir mazāk nekā 30 g maisīta medus, kas ievākts vairāk nekā vienā valstī, etiķetes izcelsmes valstis var norādīt, izmantojot ISO 3166 alpha-2 valsts kodu.”

“(ac) Ja divās vai vairākās izcelsmes valstīs iegūto izejvielu daudzums kopā sastāda vismaz 98 % no maisījuma svara, pārējo izcelsmes valstu izejvielu daudzums uz etiķetes nav jānorāda.”

(2a) direktīvas 2. panta 4. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

(2a) direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“Rūpnieciskai izmantošanai paredzētam medum uz nefasētu produktu konteineriem, uz iepakojuma un pārdošanas dokumentos skaidri norāda pilnu produkta nosaukumu, kā norādīts I pielikuma 3. punktā.”

direktīvā iekļauj šādu pantu:

(2c) direktīvas I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta viii) punktu aizstāj ar šādu:

“(viii) nekarsēts medus

Medus, kas iegūts no kārēm, pārliets un, ja nepieciešams, kāsts. Šāda veida medus nav karsēts tādā mērā, ka tā fermenti un citi pret temperatūru jutīgie elementi ir noārdījušies tādā mērā, ka tie vairs neatbilst II pielikuma 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.”

(2d) Direktīvas II pielikuma otro daļu aizstāj ar šādu:

Medum, ko laiž tirgū kā medu vai izmanto kādā produktā, kurš paredzēts lietošanai pārtikā, nav pievienotas nekādas pārtikas sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas, ne kādas citas piedevas, kas nav medus. Medum jābūt bez organiskām un neorganiskām vielām, kas nav raksturīgas tā sastāvam. Izņemot I pielikuma 3. punktu, medum nedrīkst būt nekāda sveša garša vai smarža, tas nedrīkst būt sācis rūgt vai būt ar mākslīgi mainītu skābumu vai pārkarsēts tā, ka dabīgie enzīmi ir vai nu iznīcināti, vai kļuvuši neaktīvi, vai arī no tā vakuumā iztvaicēts ūdens. Medum, kad to tirgo kā tādu vai izmanto jebkurā produktā, kas paredzēts lietošanai pārtikā, jāatbilst 1. līdz 6. punktā noteiktajām sastāva īpašībām. Turklāt, ja to tirgo kā “neapstrādātu medu” vai “dabīgs medus”, tam jāatbilst arī 6.a punktā noteiktajām sastāva īpašībām.”

(2e) Direktīvas II pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas ziedputekšņu skaitā vai tādu ziedputekšņu spektrā, kas mazāki par 100 µm. Nedrīkst atdalīt medus sastāvdaļas, kas mazākas par 100 µm.”

(2f) II pielikuma 4. daļā pievieno šādu punktu:

(ba)pantā iekļauj šādu punktu:

(da)pievieno šādu punktu:

(2a)direktīvas 10. pantā iekļauj šādu otro daļu:

“3.a pants

(ba)pantā iekļauj šādu punktu:

6.a pants

-I Direktīvas 2001/110/EK II pielikumu groza šādi: 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “6.a Invertāzes indekss (Zīgentālera metode) “nekarsētam medum” nosaka pēc apstrādes un jaukšanas — parasti ne mazāk par 50 U/kg — medus ar zemu dabisko fermentu saturu, ne mazāk par 25 U/kg.”

Ir stingri aizliegts augļu sulā ar samazinātu cukura saturu izmantot jebkāda veida pievienoto cukuru vai saldinātāju — gan dabīgo, gan mākslīgo.

Ir stingri aizliegts no koncentrāta iegūtai augļu sulai ar samazinātu cukura saturu izmantot jebkāda veida pievienoto cukuru vai saldinātāju — gan dabīgo, gan mākslīgo.

(2a)direktīvas V pielikumā pievieno šādu rindu: