(3)Tomēr pasažieru neregulāro autopārvadājumu nozares specifika nav raksturīga ne kravu autopārvadājumu, ne pasažieru regulāro autopārvadājumu nozarei. Pasažieru neregulārajiem autopārvadājumiem ir raksturīga izteikta sezonalitāte un dažāds transportlīdzekļa vadīšanas laiks, kā arī dažādi transportlīdzekļu vadīšanas attālumi, kas ir atkarīgs no pasažieru tūrisma aktivitātēm. Šiem autopārvadājumiem, ja vien iespējams, ir jāapmierina tādas pasažieru vajadzības kā neplānoti un improvizēti pasažieru pieprasījumi par papildu pieturām un maršruta vai grafika izmaiņām. Pasažieru neregulārie autopārvadājumi parasti ir saistīti ar īsāku transportlīdzekļa vadīšanas laiku, salīdzinot ar kravu pārvadājumiem vai regulārajiem autobusu pārvadājumu pakalpojumiem. Turklāt transportlīdzekļu vadītāji parasti guļ viesnīcās un reti brauc naktī. No otras puses, transportlīdzekļu vadītāji darba laikā var tikt iesaistīti atsevišķos papildu pasākumos, kas bieži rodas mijiedarbībā ar pasažieriem.

(6)Elastīgāki noteikumi to transportlīdzekļu vadītāju pārtraukumu un atpūtas laikposmu plānošanā, kuri veic pasažieru neregulāros autopārvadājumus, nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt transportlīdzekļu vadītāju drošību un ceļu satiksmes drošību, palielināt transportlīdzekļu vadītāju noguruma līmeni vai izraisīt darba apstākļu pasliktināšanos. Tāpēc šāda elastība nedrīkst mainīt pašreizējos noteikumus par kopējiem minimālajiem pārtraukumiem, maksimālajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem dienā un nedēļā, maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laiku divās nedēļās un maksimālo darba laiku.

(8)Lielākai elastībai to transportlīdzekļu vadītāju pārtraukumu plānošanā, kuri veic pasažieru neregulārus autopārvadājumus, nekādā veidā nevajadzētu palielināt transportlīdzekļu vadītāju nogurumu vai stresu, un vajadzētu nodrošināt viņiem iespējas izmantot minimālā ilguma pārtraukumus, kas nepieciešami, lai viņi varētu pienācīgi un pietiekami atpūsties. Tāpēc ir lietderīgi katram pārtraukumam noteikt minimālo ilgumu. Tāpēc transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic pasažieru neregulāros autopārvadājumus, būtu jāļauj sadalīt obligāto pārtraukumu divos pārtraukumos, kuru ilgums ir vismaz 15 minūtes, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka kopīgais obligātais atpūtas laiks ir vismaz 45 minūtes. Tomēr lielāka elastība šo pārtraukumu plānošanā nedrīkstētu atturēt vadītājus no pārtraukumiem, kas pārsniedz obligāto minimālo ilgumu, vai no papildu pārtraukumiem.

(9)Lai nodrošinātu, ka netiek ļaunprātīgi izmantota lielāka elastība to transportlīdzekļu vadītāju atpūtas laiku plānošanā, kuri veic pasažieru neregulāros autopārvadājumus, ir svarīgi skaidri noteikt šādas elastības darbības jomu un arī nodrošināt pienācīgas valstu kompetento iestāžu veiktas un Eiropas Darba iestādes (ELA) atbalstītas pārbaudes. Tāpēc transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt iespējai atlikt ikdienas atpūtas laikposmu sākumu ne ilgāk kā par 1 stundu gadījumos, kad transportlīdzekļa vadīšanas laikposms šajā dienā nav pārsniedzis 7 stundas, un sākums būtu jāatliek tikai tad, ja brauciens ilgst 6 dienas vai ilgāk. Braucienos, kuru ilgums ir vismaz 6 dienas, transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāļauj vienu reizi atlikt savu ikdienas atpūtu par 1 stundu. Šai iespējai nevajadzētu apdraudēt ceļu satiksmes drošību, un tā brauciena laikā būtu jāierobežo. Lai nodrošinātu iedarbīgu un efektīvu izpildi un lai pārbaudītu šādus apstākļus, pirms brauciena sākuma papildus tahogrāfa datiem un izdrukai no reģistrācijas kontrolierīces vai darba žurnāla būtu elektroniski jāreģistrē digitāls brauciena formulārs.

(10)Tas, ka tiek ierobežota iespēja atlikt iknedēļas atpūtas laikposmu līdz 12 secīgiem 24 stundu laikposmiem, attiecinot to tikai uz pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem, negatīvi ietekmē vienlīdzīgu attieksmi un neizkropļotu un godīgu konkurenci starp pārvadātājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nobrauktā attāluma vai ilguma, vai pasažieriem sniegto pakalpojumu ziņā pasažieru neregulārie iekšzemes pārvadājumi varētu būt tādi paši kā pasažieru regulārie starptautiskie pārvadājumi. Tāpēc pārvadātājiem, kas veic pasažieru neregulāros iekšzemes pārvadājumus, arī būtu jāizmanto šāda iespēja.

Transportlīdzekļa vadītājam, kas veic pasažieru neregulāros pārvadājumus, pirmajā daļā minēto pārtraukumu var aizstāt arī ar diviem vismaz 15 minūšu ilgiem pārtraukumiem, kas sadalīti pirmajā daļā minētajā transportlīdzekļa vadīšanas laikposmā tā, lai atbilstu pirmajai daļai.;

2.aJa tas neapdraud ceļu satiksmes drošību un transportlīdzekļa vadītāja darba apstākļus, transportlīdzekļa vadītājs, kas veic vienu pasažieru neregulāro pārvadājumu, par ko noformēts viens brauciena formulārs un kura ilgums ir vismaz 6 dienas, var atkāpties no 2. punkta pirmās daļas, atliekot ikdienas atpūtas laikposmu ne ilgāk kā par 1 stundu, ja kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laiks šajā dienā nav pārsniedzis 7 stundas un ir ievērots piemērojamajos tiesību aktos paredzētais maksimālais darba laiks dienā;

svītrots

svītrots

Šādu atkāpi pirmajā daļā minētā brauciena laikā var izmantot tikai vienu reizi.

svītrots