1.atzinīgi vērtē vēlētāju skaita pieaugumu 2019. gada Eiropas vēlēšanās un tiecas strādāt pie tā, lai vēl vairāk palielinātu vēlētāju aktivitāti 2024. gada Eiropas vēlēšanās; uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzdalību vēlēšanās; norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai palielinātu mobilo iedzīvotāju aktivitāti; pauž nožēlu par to, ka Padome nav panākusi progresu virzībā uz jaunā Eiropas vēlēšanu likuma pieņemšanu, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2022. gada 3. maijā; prasa to ātri apstiprināt Padomē; sagaida, ka Padome vienprātīgi panāks kompromisu par visu Parlamenta priekšlikumu kopumā;

2.uzsver Eiropas politisko partiju un visu relevanto sabiedrības ieinteresēto personu svarīgo lomu debatēs par Eiropas sabiedriskās politikas jautājumiem un Eiropas politiskās apziņas veidošanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka pašreizējā ES un valstu tiesiskajā regulējumā noteiktie ierobežojumi liedz Eiropas politiskajām partijām pilnībā piedalīties Eiropas vēlēšanu kampaņās; mudina Eiropas politiskās partijas rīkot savas Eiropas vēlēšanu kampaņas; aicina valstu un Eiropas politiskās partijas, kā arī attiecīgā gadījumā dalībvalstis:–īstenot Eiropas vēlēšanu kampaņu saskaņā ar Savienības vērtībām,–ievērot demokrātijas standartus un partiju iekšējos demokrātijas noteikumus, lai jo īpaši nodrošinātu, ka kandidātu izvirzīšana notiek demokrātiskā veidā, tostarp attiecībā uz vadošajiem kandidātiem Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam,–savlaicīgi pirms vēlēšanām sagatavot manifestus,–palielināt Eiropas politisko partiju pamanāmību publiskās debatēs un mediju kampaņās, tostarp to nosaukumus un/vai logotipus,–publiskajos paziņojumos konsekventi identificēt savus Eiropas partnerus,–atbalstīt to, ka vēlēšanu zīmēs un kampaņas materiālos ir redzami Eiropas politisko partiju nosaukumi un/vai logotipi,–uzlabot informētību par nesen izstrādātajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, pirms tie oficiāli stājas spēkā,–panākt vienošanos par to, kā rīkoties pēcvēlēšanu procesā, tostarp par sarunām par Savienības iestāžu priekšsēdētājiem;

3.atbalsta Eiropas kampaņas rīcības plānu (E-CAP), ko izstrādājusi Politisko partiju un politisko fondu iestāde (APPF), jo īpaši attiecībā uz vadošo kandidātu un Eiropas politisko partiju pamanāmību; uzsver APPF darba nozīmi iedzīvotāju informēšanā;

4.pauž nožēlu par to, ka 2019. gada Eiropas vēlēšanās netika ieviesta vadošo kandidātu sistēma Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai; turklāt pauž nožēlu par to, ka kopš 2019. gada Eiropadome un Eiropas Komisija, kuras bija apņēmušās uzlabot Eiropas demokrātiju, nav panākušas pietiekamu progresu šajā jautājumā; uzskata, ka ir vajadzīga skaidra un ticama saikne starp vēlētāju izvēli un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu; aicina Eiropas politiskās partijas, valsts līmeņa politiskās partijas un valstu valdības sadarboties, lai nodrošinātu šo rezultātu nākamajās vēlēšanās; norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana ir atkarīga no Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalsta iegūšanas, lai pilnībā tiktu ņemti vērā vēlēšanu rezultāti, kā paredzēts Lisabonas līgumā;

5.aicina Eiropadomi nodrošināt Eiropas pilsoņiem noteiktību par vadošo kandidātu sistēmu un pārtraukt darījumus aiz slēgtām durvīm; mudina Eiropadomi savlaicīgi sākt konsultācijas šajā nolūkā, lai īstenotu vadošā kandidāta principu, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus;

6.sagaida, ka Eiropas politiskās partijas izvirzīs savus kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam savlaicīgi, vismaz 12 nedēļas pirms vēlēšanu dienas;

7.prasa izstrādāt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu un Eiropadomi par vadošo kandidātu sistēmu saskaņā ar LES 17. panta 7. punktu; prasa Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai nekavējoties sākt sagatavošanas darbus, lai panāktu šādu vienošanos; uzskata, ka vadošajiem kandidātiem, Eiropas politisko partiju priekšsēdētājiem un to attiecīgajām parlamentārajām grupām būtu jāiesaistās sarunās uzreiz pēc 2024. gada Eiropas vēlēšanām, lai pirms Eiropadomes priekšlikuma iesniegšanas Eiropas Parlamenta vārdā vienotos par kopīgu Komisijas priekšsēdētāja kandidātu;

8.uzskata, ka tās Eiropas politiskās partijas vadošajam kandidātam, kura ir ieguvusi lielāko skaitu vietu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, sākumā ir jāvada sarunas, lai noteiktu kopīgo kandidātu ar lielāko balsu skaitu, kam šajā nolūkā vajadzības gadījumā seko citi vadošie kandidāti proporcionāli vietu skaitam, ko iegūst attiecīgās Eiropas politiskās partijas; ierosina, lai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vajadzības gadījumā varētu vadīt šo procesu;

9.uzsver, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja prerogatīva būs paziņot Eiropadomei Parlamenta kopējā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta vārdu;

10.iesaka, ka gadījumā, ja nav kopīga Eiropas Parlamenta kandidāta Komisijas priekšsēdētāja amatam, Eiropadomes priekšsēdētājam pirms Eiropadomes priekšlikuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, vadošajiem kandidātiem un Eiropas politisko partiju un to attiecīgo parlamentāro grupu priekšsēdētājiem;

11.šajā sakarā uzskata, ka Eiropadomei, pirms tā nāk klajā ar savu priekšlikumu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam, būtu jāgaida, kamēr Eiropas Parlaments ierosina savu kopīgi izvēlēto kandidātu saskaņā ar LES 17. panta 7. punktā minētajām atbilstīgajām apspriedēm un lojālas sadarbības principu;

12.atgādina par Eiropas Parlamenta prerogatīvu izvēlēties savu priekšsēdētāju;

13.sagaida, ka Eiropas politiskās partijas un to parlamentārās grupas pieņems “sasaukuma nolīgumu” 2024.–2029. gada likumdošanas periodam kā līdzekli, kā nodrošināt balsu vairākumu Parlamentā pirms Komisijas iecelšanas, kas būtu pamats tās darba programmai un garantētu Eiropas vēlētājiem saskaņotus turpmākos pasākumus pēc vēlēšanām; katram Eiropas Komisijas komisāra amata kandidātam ir jāpiekrīt šim “sasaukuma nolīgumam”, lai saņemtu Parlamenta vairākuma atbalstu; norāda, ka plašam politiskam atbalstam ir izšķiroša nozīme šāda nolīguma īstenošanā;

14.uzskata, ka vienotas kopīgas Eiropas balsošanas dienas noteikšana Eiropas mēroga vēlēšanas padarītu saskaņotākas;

15.atgādina Parlamentam Līgumos noteikto atbildību par politisko uzraudzību; uzsver, ka Komisijas atbildība Parlamenta priekšā ir svarīgs iekšējās demokrātiskās kontroles princips; atgādina, ka komisāra amata kandidātu un komisāru kolēģijas uzklausīšana ir izšķirošs solis ceļā uz turpmāku ES lēmumu pieņemšanas procesa demokratizāciju un kļūst arvien nozīmīgāka, lai Parlaments varētu uzņemties lielāku lomu darba kārtības noteikšanā ES līmenī;

16.uzskata, ka ir būtiski garantēt, lai šīs tiesības varētu izmantot visi Savienības pilsoņi, kuriem ir tiesības balsot un kandidēt, tostarp mobilie Savienības pilsoņi, pilsoņi ar invaliditāti un bezpajumtnieki;

17.aicina dalībvalstis garantēt vēlēšanu piekļūstamību, ieviešot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi informācijai un piekļūstamu balsošanas infrastruktūru, piemēram, izmantojot tādas palīdzošas tehnoloģijas, formātus un metodes kā Braila rakstu, QR kodus, lielizmēra drukas formātu, audiomateriālus, taktilos trafaretus, viegli salasāmu informāciju un paziņojumus zīmju valodā; uzskata, ka sabiedrības informēšanas kampaņas ir ļoti svarīgas, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, un aicina dalībvalstis šajā sakarā darīt visu iespējamo, iesaistot arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

18.uzskata, ka piekļuve informācijai par vēlēšanu kampaņu ir nepieciešams nosacījums, lai uzlabotu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās; aicina dalībvalstis mudināt savus nacionālos medijus atspoguļot vēlēšanas tā, lai Eiropas pilsoņi varētu brīvi izmantot savas tiesības balsot un uztvert Eiropas dimensiju, tostarp lauku apvidos;

19.uzskata, ka Parlamenta institucionālā informācijas kampaņa sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām dod ieguldījumu debatēs par Eiropas sabiedriskās politikas jautājumiem un eiropiešu politiskās izpratnes par parlamentāro demokrātiju veidošanā, un atbalsta visu Eiropas politisko partiju vadīto vēlēšanu kampaņu; atzinīgi vērtē visu ES iestāžu koordinētos centienus šajā jomā;

20.atkārtoti aicina dalībvalstis atļaut visiem Savienības pilsoņiem, kas dzīvo vai strādā trešā valstī, piešķirt tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; aicina dalībvalstis sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai informētu Savienības pilsoņus trešās valstīs par Eiropas vēlēšanām un veicinātu viņu dalību šajās vēlēšanās; aicina Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos mudināt dalībvalstu ārlietu ministrus apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz informācijas kampaņām un atvieglot kārtību, kādā notiek balsošana no ārvalstīm, tostarp izveidot pieejamus vēlēšanu iecirkņus ārpus ES un izmantot pasta vai citus attālinātās balsošanas veidus;

21.pauž nožēlu par to, ka virzības trūkums Padomē attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka detalizētu kārtību mobilo Savienības pilsoņu balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai, kavēs Komisijas un Parlamenta ierosināto inovāciju stāšanos spēkā pirms 2024. gada vēlēšanām;

22.mudina ieviest balsošanu pa pastu, lai nodrošinātu, ka nevarēšana vēlēšanu dienā ierasties vēlēšanu iecirknī neliedz Savienības pilsoņiem izmantot savas balsstiesības; turklāt atbalsta tādu papildu instrumentu ieviešanu, kas atvieglotu balsošanu, piemēram, iepriekšēju fizisku balsošanu un balsošanu uz pilnvaras pamata, kā arī elektronisko un tiešsaistes balsošanu;

23.uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir viens no galvenajiem elementiem pārstāvības uzlabošanā vēlēšanās; atzinīgi vērtē progresu, kas pēc 2019. gada Eiropas vēlēšanām panākts virzībā uz dzimumu ziņā līdzsvarotu Parlamentu, taču uzsver pastāvošās atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz sieviešu pārstāvības līmeni; šajā sakarā mudina īstenot Parlamenta 2022. gada 3. maijā pieņemtos noteikumus par jauno Eiropas vēlēšanu likumu;

24.uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāapsver balsošanas vecuma un minimālā kandidātu vecuma saskaņošana un samazināšana, kā norādīts vēlēšanu likuma priekšlikumā un Konferences par Eiropas nākotni secinājumos;

25.uzskata, ka dezinformācija un ārvalstu iejaukšanās ir nopietns uzbrukums vēlēšanu procesa integritātei un Eiropas demokrātijai; uzsver, ka digitālajām platformām ir būtiska nozīme cīņā pret dezinformāciju;

26.atzīst ES iestāžu centienus apkarot dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos, piemēram, 2022. gada Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un ātrās brīdināšanas sistēmu; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgi stingrāki aizsardzības līdzekļi un pasākumi pret dezinformāciju un iekšēju un ārēju iejaukšanos vēlēšanu procesā; apņemas pastiprināt centienus cīņā pret ārvalstu iejaukšanās mēģinājumiem Eiropas Parlamentā;

27.norāda uz notiekošajām iestāžu sarunām par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politiskajām partijām un fondiem, aicina Komisiju un Padomi turpināt iestāžu sarunas lojālas sadarbības garā; atzinīgi vērtē likumdevējiestāžu panākto vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu; atzinīgi vērtē dažu tās noteikumu, piemēram, noteikumu par nediskrimināciju, izpildāmību pirms 2024. gada vēlēšanām; aicina dalībvalstis pilnībā piemērot pārējos regulas noteikumus, tiklīdz tie stāsies spēkā;

28.atgādina, ka Parlaments ir pieņēmis rezolūciju un pašlaik strādā pie priekšlikumiem Līgumu grozīšanai, lai cita starpā palielinātu ES demokrātisko leģitimitāti un nodrošinātu pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar Konferences par Eiropas nākotni pieņemtajiem priekšlikumiem; norāda, ka 2024. gada vēlēšanas ir unikāla iespēja sākt ES mēroga debates par Savienības reformu, pamatojoties uz Parlamenta iesniegtajiem Līgumu reformas priekšlikumiem; aicina Eiropadomi ātri pieņemt nostāju par konventa rīkošanu pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis tās priekšlikumus; šajā sakarā atkārtoti pauž atbalstu Līgumu reformai;

29.prasa pārskatīt Līgumus un mudina Padomi un galu galā Eiropadomi rīkoties saskaņā ar tā priekšlikumu piemērot LES 48. pantu, lai izveidotu konventu;

30.uzsver nepieciešamību stiprināt vēlētāju uzticēšanos vēlēšanu procesiem, nodrošinot, ka visas vēlēšanas ir brīvas un godīgas; šajā sakarā norāda, ka no 2023. gada 6. līdz 9. novembrim EDSO veica vajadzību novērtēšanas misiju četrās dalībvalstīs, lai izskatītu Eiropas vēlēšanu novērošanas misijas sagatavošanu; ierosina Padomes prezidentvalsti mudināt dalībvalstis nosūtīt ielūguma vēstules EDSO Eiropas vēlēšanu novērošanai un pilnībā izmantot šo iespēju;

31.aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju pārbaudīt, vai dažus šīs rezolūcijas noteikumus un ieteikumus varētu iekļaut Parlamenta Reglamentā;

32.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.