P9_TA(2024)0008Programmas "Radošā Eiropa" (2021–2027) īstenošanaEiropas Parlamenta 2024. gada 16. janvāra rezolūcija par programmas "Radošā Eiropa" (2021–2027) īstenošanu (2023/2003(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu, 173. panta 3. punktu un 294. panta 7. punktu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021.–2027. gads) OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.,

–ņemot vērā Komisijas 2018. gada 5. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (COM(2018)0366),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 OV C 108, 26.3.2021., 934. lpp.,

–ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu par tematu "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013" OV C 110, 22.3.2019., 87. lpp.,

–ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu par tematu "Radošā Eiropa un jauna Eiropas darba kārtība kultūrai" OV C 168, 16.5.2019., 37. lpp.,

–ņemot vērā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa ziņojumu "Programmas "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums" (COM(2018)0248),

–ņemot vērā Komisijas 2023. gada 5. jūnija Īstenošanas lēmumu C(2023)3227, ar ko groza Īstenošanas lēmumu C(2021)3563 par programmas "Radošā Eiropa" finansējumu 2021.–2025. gadam un darba programmu pieņemšanu 2021., 2022. un 2023. gadam,

–ņemot vērā Komisijas 2022. gada 31. augusta Īstenošanas lēmumu C(2022)6138, ar ko groza Īstenošanas lēmumu C(2021)3563, par programmas "Radošā Eiropa" finansējumu 2021.–2023. gadam un darba programmu pieņemšanu 2021. un 2022. gadam,

–ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. maija Īstenošanas lēmumu C(2021)3563 par 2021. gada darba programmas pieņemšanu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai;

–ņemot vērā Komisijas 2022. gada darba programmu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai,

–ņemot vērā Komisijas 2021. gada darba programmu programmas "Radošā Eiropa" īstenošanai,

–ņemot vērā Komisijas 2023. gada 11. jūlija paziņojumu "ES iniciatīva attiecībā uz tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm: sākums virzībai uz nākamo tehnoloģisko pārkārtošanos" (COM(2023)0442),

–ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu "Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam" (COM(2020)0784),

–ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu "Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai" (COM(2018)0267),

–ņemot vērā Padomes 2022. gada 7. decembra rezolūciju par ES 2023.–2026. gada darba plānu kultūras jomā OV C 466, 7.12.2022., 1. lpp.,

–ņemot vērā 2023. gada 14. septembra rezolūciju par Eiropas grāmatniecības nozares nākotni Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0329.,

–ņemot vērā 2022. gada 14. decembra rezolūciju par jaunas Eiropas darba kārtības kultūrai un ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģijas īstenošanu OV C 177, 17.5.2023., 78. lpp.,

–ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam OV C 184, 5.5.2022., 71. lpp.,

–ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp.,

–ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas "Erasmus+", programmas "Radošā Eiropa" un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp.,

–ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas kultūras atveseļošanu OV C 385, 22.9.2021., 152. lpp.,

–ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0425/2023),

A.tā kā iegūtie dati apstiprina kultūras un radošo nozaru ievērojamo interesi par programmu; tā kā augstākas līdzfinansējuma likmes dažādām darbībām Kultūras atzarā un atzarā "MEDIA" ir pozitīvi ietekmējušas atbalstu kultūras un radošajām ekosistēmām un radījušas labākas iespējas arī maza mēroga projektiem, jo īpaši pēc pandēmijas;

B.tā kā programmā "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam ir paredzēts kopējā budžeta palielinājums par aptuveni 68 % salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu; tā kā šis pieaugums būtiski samazinās pastāvīgi augošā inflācijas līmeņa dēļ https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20230309-2. saistībā ar enerģijas izmaksām; tā kā kopējais budžets ir pārcelts uz sākotnējo posmu un trešā daļa finansējuma ir piešķirta 2021. un 2022. gadā, lai cita starpā mazinātu COVID-19 pandēmijas sekas;

C.tā kā "Radošā Eiropa" ir vienīgā programma, kas sniedz atbalstu tikai visām kultūras un radošajām nozarēm, kuru darbības pamatā ir kultūras un mākslas vērtības, papildus maza mēroga projektiem jo īpaši atbalstot radītājus un māksliniekus, piemēram, autorus un izpildītājus;

D.tā kā programma atzīst kultūras būtisko un māksliniecisko vērtību, kam būtu jāpaliek programmas centrā, vienlaikus panākot vienlīdzīgu līdzsvaru ar tās plašāko ieguldījumu inovācijā un izaugsmē; tā kā programmai "Radošā Eiropa" kā ES finansētai programmai būtu jāsniedz ieguldījums Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā un jāveicina taisnīga prakse un darba apstākļi kultūras un radošajās nozarēs;

E.tā kā viens no galvenajiem programmas jauninājumiem ir tas, ka tajā ir integrētas tādas transversālas prioritātes kā iekļautība un daudzveidība, jo īpaši dzimumu līdzsvars, kā arī zaļināšana; tā kā 2021. un 2022. gada darba programmās īpaša uzmanība pievērsta sociālās iekļautības un dzimumu līdztiesības veicināšanai; tā kā programmas īstenošanai būtu jānodrošina visplašākā līdzdalība kultūras norisēs, lai cita starpā iekļautu cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus no nelabvēlīgas vides;

F.tā kā programmas mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru digitālo pārkārtošanos, jo tehnoloģijas ir pārveidojušas veidu, kā šīs nozares rada, ražo un izplata saturu; tā kā, lai gan digitalizācija var sniegt iespējas palielināt līdzdalību kultūrā, tā var radīt arī problēmas, kas atšķiras no analogā laikmeta problēmām;

G.tā kā liela daļa atbalsta saņēmēju un potenciālo atbalsta saņēmēju joprojām uzskata, ka programmas "Radošā Eiropa" administratīvās pārvaldības procedūras (piedāvājumu iesniegšana, izvērtēšana un ziņošana) ir ļoti laikietilpīgas un apgrūtinošas, neraugoties uz to, ka ir panākts zināms progress vienkāršošanas jomā;

H.tā kā apgrūtinošās administratīvās pārvaldības procedūras bieži vien attur no dalības mazāk pieredzējušus pretendentus, tostarp jaunos radītājus, kā arī mazas organizācijas, jo īpaši no mazāk labvēlīgiem apgabaliem; tā kā piedāvājumu iesniegšanas procedūra ir jāvienkāršo un jāuzlabo, galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājies procesuālo darbību skaits un saskarne ir lietotājam nedraudzīga un var būt nesaderīga ar plaši izmantotajām lietojumprogrammām;

I.tā kā programmas platforma ietver sarežģītu ziņošanas procedūru, kurā ir grūti orientēties un kura sākotnēji nebija paredzēta programmas finansēto projektu veidam;

J.tā kā Kultūras atzars veicina radošo kopienu tīklošanos un sekmē pārrobežu sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības projektiem; tā kā pirmajos divos īstenošanas gados sadarbības projektu shēma ir izrādījusies populārākā shēma Kultūras atzarā, nodrošinot atbalstu 291 projektam; tā kā Komisijai būtu jāapsver iespēja paplašināt Kultūras atzara informatīvo darbību, lai palielinātu līdzdalību visās kultūras un radošajās kopienās, tostarp kopienās no nomaļiem un lauku apvidiem;

K.tā kā atzaram "MEDIA" ir būtiska nozīme izaugsmes un noturības veicināšanā audiovizuālajā nozarē; tā kā divu gadu periodā no 2021. līdz 2022. gadam tas ir piesaistījis 2124 pretendentus un vidējais sekmīgu projektu rādītājs ir 66 %;

L.tā kā sagatavošanās darbība "Rakstīt Eiropas valodā", kas tiek atbalstīta no 2021. gada, ir izstrādāta ar mērķi atbalstīt radītājus, jo īpaši autorus, lai tie iecerētu un radītu augstas kvalitātes seriālus, kas spēj ceļot pāri robežām un sasniegt jaunas auditorijas;

M.tā kā Starpnozaru atzarā ir ieviests lielāks skaits jauninājumu, kas atspoguļo jaunos mērķus; tā kā transversālās darbības, ar kurām atbalsta ziņu mediju nozari, ir pilnīgi jauns programmas "Radošā Eiropa" aspekts;

N.tā kā mobilitātes veicināšana Eiropas kultūras un radošajās nozarēs ir īpašs programmas mērķis, ko īsteno, izmantojot īpašu jaunu shēmu Kultūras atzarā;

O.tā kā "Kultūra virza Eiropu" ir lielākā ES mobilitātes shēma kultūras un radošajām nozarēm, un līdz 2023. gada vidum tā bija piesaistījusi aptuveni 4660 pieteikumus; tā kā aptuveni 85 % pieteikumu ir no tādām nozarēm kā vizuālā māksla, izpildītājmāksla un mūzika;

P.tā kā programmā ir atzīts, ka mūzikas nozare ir būtiska Eiropas kultūras daudzveidības sastāvdaļa, ko var labvēlīgi ietekmēt horizontālā pieeja Kultūras atzarā; tā kā 2021.–2022. gada periodā iniciatīva "Mūzika virza Eiropu" piešķīra 5 miljonus EUR Eiropas mūzikas nozares konkurētspējas, inovācijas un daudzveidības stiprināšanai;

Q.tā kā Literārās tulkošanas darbībai ir unikāla loma, popularizējot autorus pāri robežām, sasniedzot jaunas auditorijas un veicinot kultūras un valodas ziņā daudzveidīgāku Eiropu;

R.tā kā publiskais atbalsts audiovizuālajai ekosistēmai Eiropā tiek nodrošināts galvenokārt valstu līmenī un atzars "MEDIA" papildina valstu sistēmas, atbalstot projektus ar ilglaicīgu ietekmi;

S.tā kā programmas "Radošā Eiropa" birojiem ir būtiska nozīme kā starpniekiem starp Komisiju, Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru (EACEA), pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem; tā kā vairāk nekā 60 % no visiem pretendentiem 2021.–2022. gadā pirms pieteikuma iesniegšanas sazinājās ar savu vietējo biroju,

T.tā kā, ņemot vērā programmas "Radošā Eiropa" biroju izšķirošo nozīmi kultūras un radošo nozaru popularizēšanā un informēšanā par visiem programmas aspektiem, ir jāstiprina sadarbība un apmaiņa starp Komisiju, tostarp EACEA, un programmas "Radošā Eiropa" birojiem, un tai jāietver attiecīgās informācijas apmaiņa par gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus;

U.tā kā programmai "Radošā Eiropa" ir stratēģiska nozīme Eiropas Savienības kultūras attiecību ārējās dimensijas stiprināšanā, veicinot partnerības starp dažādiem kultūras un radošo nozaru dalībniekiem, izmantojot tiešu personisko kontaktu pieeju, kā arī veicinot kultūras daudzveidību Eiropā un ārpus tās;

V.tā kā programmā ir atzīts, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt mākslas un amatniecības nozares, jo īpaši kultūras mantojuma jomā, papildus atzīstot to būtisko lomu gan pilsētu, gan lauku ekonomikas atbalstīšanā visā Eiropā, kā arī to lomu kultūras daudzveidības veicināšanā;

W.tā kā programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam jaunums ir izcilības zīmogs, kas tika ieviests ar mērķi veicināt sinerģiju un vienkāršot alternatīva finansējuma meklēšanu budžeta ierobežojumu gadījumā;

X.tā kā tāds īpašs pasākums kā Eiropas kultūras galvaspilsētas noteikšana ir prestiža iniciatīva, kurai ir vispāratzīta vieta pasaules kultūras programmās un kura kopš tās izveides 1985. gadā ir apliecinājusi kultūru un pilsētu daudzveidības bagātību un unikalitāti,

1.uzsver, ka jaunā programma "Radošā Eiropa" turpina radīt ievērojamu interesi kultūras, radošajās un audiovizuālajās nozarēs, kā arī ziņu mediju nozarē un ka palielinās saņemto pieteikumu skaits trijos atzaros, bet proporcionāli samazinās sekmīgo pieteikumu rādītājs, kas var radīt vilšanās sajūtu par programmu šajās nozarēs;

2.atzinīgi vērtē programmas reakciju, mazinot COVID-19 pandēmijas sekas, kas radīja būtiskus traucējumus kultūras un radošajās nozarēs vēl pirms pašreizējās programmas darbības uzsākšanas; tomēr atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz radītājiem un kultūras profesionāļiem, jo īpaši saistībā ar viņu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu, lai risinātu vajadzības, kas izriet no nozares skarošajām norisēm un problēmām;

3.pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis piešķīra vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma šo nozaru noturības nodrošināšanai, kā to prasīja Parlaments; tādēļ aicina visas dalībvalstis stiprināt sinerģiju un nodrošināt pietiekamus mērķtiecīgus ieguldījumus šajās nozarēs, izmantojot citas ES programmas;

4.atzīst Komisijas un EACEA elastību programmas īstenošanā, kas tika pielāgota, lai ņemtu vērā COVID-19 pandēmijas sekas; tomēr uzsver, ka jāpanāk līdzsvars starp saskaņotām visu ES programmu administratīvās pārvaldības sistēmām, no vienas puses, un dažādu atbalsta saņēmēju konkrētajām vajadzībām, no otras puses; tādēļ mudina Komisiju un EACEA pastiprināt centienus, lai vienkāršotu programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam administratīvās pārvaldības procedūras; tomēr uzsver, ka racionalizācijas un vienkāršošanas rezultātā nevajadzētu samazināties finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti projektu uzraudzībai un novērtēšanai;

5.atzīst, ka pieteikumu iesniegšanas process bieži vien ir sarežģīts, jo īpaši privātpersonām, mikroorganizācijām un mazām organizācijām ar ierobežotiem finanšu un cilvēkresursiem; tādēļ aicina Komisiju un EACEA atļaut ar pieteikumu iesniegšanas procesu saistītās izmaksas iekļaut kopējā budžeta izmaksu tāmē; turklāt aicina programmas "Radošā Eiropa" birojus vēl vairāk stiprināt atbalstu visiem pieteikumu iesniedzējiem;

6.aicina Komisiju plānot regulāru spēju veidošanas pieredzes apmaiņu ar atbalsta saņēmējiem, lai iepazīstinātu ar jauninājumiem, piemēram, jaunām ziņošanas sistēmas prasībām, tostarp mērķuzdevumiem, kas jāizpilda saskaņā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).; uzsver, ka saistībā ar programmas mērķi veicināt daudzveidību, iekļautību un dzimumu līdztiesību ir steidzami jāuzlabo ziņošanas sistēma, lai nodrošinātu tās pieejamību un ērtu izmantošanu visiem atbalsta saņēmējiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti;

7.atzīst pakāpenisku iekļautības stimulu ieviešanu visos atzaros programmas īstenošanas pirmajos divos gados; tomēr norāda, ka trūkst visaptverošu datu par to, kā tiek īstenoti programmas mērķi, veicinot iekļautību, vienlīdzību, daudzveidību un līdzdalību; mudina Komisiju šajā sakarā savā starpposma izvērtēšanā sniegt detalizētu ziņojumu par šo jautājumu;

8.atzīst, ka programma ar savām darbībām veicina klimata un vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu; tomēr norāda, ka trijos programmas atzaros zaļināšanas prioritātes ir ieviestas atšķirīgi; aicina Komisiju cieši uzraudzīt zaļināšanas prioritāšu īstenošanu un to ietekmi uz nozarēm un regulāri ziņot par savu novērtējumu; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgākas prakses pieņemšanu kultūras un radošajās nozarēs;

9.uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt kultūras un radošos dalībniekus to iespēju izmantošanā, kas tiek piedāvātas ES līmenī; šajā sakarā atzinīgi vērtē CulturEU iniciatīvu – daudzvalodu interaktīvu ceļvedi, kurā apzinātas visas pieejamās finansējuma iespējas; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt regulāru un attiecīgā gadījumā mērķtiecīgu informācijas apmaiņu ar kultūras, radošajām un audiovizuālajām nozarēm, kā arī ziņu mediju nozari, lai panāktu pozitīvu sadarbību; atgādina Komisijai, ka ir svarīgi nodrošināt ieinteresēto personu pienācīgu iesaisti turpmāko gada darba programmu sagatavošanā; ierosina Komisijai izvērtēt, vai programmu "Radošā Eiropa" 2028.–2034. gadam varētu labāk īstenot, izmantojot gada vai divgadu darba programmas;

10.aicina stiprināt saziņu un informācijas apmaiņu starp Komisiju, EACEA un programmas "Radošā Eiropa" birojiem, lai nodrošinātu, ka tiem ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas ļauj sniegt kvalitatīvu atbalstu un norādījumus pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem; šajā sakarā atgādina arī par pārredzamības nozīmi aicinājumu iesniegt pieteikumus rezultātu izplatīšanā; tādēļ aicina Komisiju turpināt savlaicīgi publicēt visu dotāciju saņēmēju sarakstu kopā ar piešķirtajām summām;

11.uzsver, cik svarīgi ir identificēt programmu un palielināt tās atpazīstamību; šajā sakarā aicina Komisiju ziņot Parlamentam par programmas komunikācijas stratēģijas īstenošanu, tostarp par oficiālo logotipu izmantošanu;

12.uzsver, ka ievērojams skaits atbalsta saņēmēju vēlas dalīties savos sasniegumos un rezultātos ar kultūras, radošajām un audiovizuālajām nozarēm, kā arī Eiropas iedzīvotājiem; šajā sakarā norāda, ka šim nolūkam pieejamā platforma tiek uzskatīta par neatbilstīgu, tādēļ aicina Komisiju iesaistīt atbalsta saņēmējus piemērotākas platformas izveidē;

13.norāda, ka dažas dalībvalstis nenodrošina valsts kompensācijas shēmas vai apdrošināšanas segumu, lai veicinātu kultūras priekšmetu mobilitāti; atzīst, ka komerciālās apdrošināšanas izmaksas daudziem kultūras darbiniekiem var būt ievērojamas; šajā sakarā kā pirmo soli šā jautājuma risināšanā ierosina Komisijai publicēt priekšizpēti par Eiropas garantiju shēmu, lai segtu kompensācijas izmaksas;

14.mudina Komisiju veicināt mākslīgā intelekta (MI) cilvēkcentrētu un pārredzamu izmantošanu mākslas un radošajā procesā, izstrādājot atbilstošus ētikas standartus saistībā ar MI izmantošanu; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt, ka gan pieteikumu iesniedzēji, gan atbalsta saņēmēji sniedz informāciju par MI izmantošanu projektos, tostarp radošo darbu producēšanā, izplatīšanā un popularizēšanā, lai novērtētu šo jauno tendenci kultūras un radošajās nozarēs un tās ietekmi uz programmu;

15.uzsver programmas "Radošā Eiropa" ievērojamo potenciālu starpvalstu partnerību veidošanā un stiprināšanā, tādējādi ar kultūras starpniecību veicinot arī ES starptautiskās attiecības;

16.aicina Komisiju ieguldīt atbilstīgus resursus programmas ārējā dimensijā un veicināt turpmāku sadarbību starp kultūras institūtiem un organizācijām dalībvalstīs, kā arī ES valstu kultūras institūtu (EUNIC) kopām trešās valstīs; turklāt aicina Komisiju iespēju robežās atbalstīt un veicināt trešo valstu dalību programmā;

Budžets

17.uzsver, ka, neraugoties uz ievērojamo budžeta pieaugumu 2021.–2027. gada periodā, pašreizējās programmas "Radošā Eiropa" finansējums joprojām nav pietiekams; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis būtiski palielināt programmas "Radošā Eiropa" finanšu piešķīrumu 2028.–2034. gadam;

18.atzīst, ka steidzami bija jāpārceļ finansējums uz sākotnējo divu gadu periodu no 2021. līdz 2022. gadam, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi; tomēr uzsver šā pasākuma negatīvo ietekmi finanšu cikla otrajā pusē;

19.mudina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā problēmas, ko rada digitalizācija un zaļināšana, kā arī augstie pieteikšanās rādītāji, straujā inflācija un ar to saistītās augstās enerģijas izmaksas, kas kopā būtiski negatīvi ietekmē atbalsta saņēmēju darbības spējas, nodrošināt, ka nākamajos budžeta gados netiek samazināts programmas finansējums;

20.pauž nožēlu, ka izcilības zīmoga marķējums vēl nav ieviests; aicina Komisiju nekavējoties ieviest šo marķējumu, lai projekti šajā plānošanas ciklā varētu izmantot kumulatīvā un alternatīvā finansējuma sniegtās iespējas;

21.pauž nožēlu par to, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) nav paredzēta elastība programmas "Radošā Eiropa" papildināšanai, un uzsver, ka tas liedz finansēt jaunas iniciatīvas, vērtīgus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības; šajā sakarā atgādina, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir svarīgi instrumenti, lai pārbaudītu jaunas iniciatīvas, kas var izvērsties par pastāvīgām ES finansējuma programmām vai tikt iekļautas pašreizējās programmās;

22.pauž nožēlu par finansējuma trūkumu starp abiem DFS cikliem, kas jo īpaši ietekmēja tīkla shēmu, un aicina Komisiju nodrošināt, lai nākotnē tas neatkārtotos; aicina Komisiju, ņemot vērā šīs shēmas būtisko nozīmi, atbalstot kultūras un radošo nozaru spēju darboties starpvalstu un starptautiskā mērogā, nodrošināt pienācīgu finansējumu, kā arī papildus apsvērt darbības dotāciju ieviešanu šai darbībai;

Kultūras atzars

23.atzinīgi vērtē nozaru pieejas ieviešanu Kultūras atzarā kā jaunu elementu, kas papildina horizontālās darbības; aicina to uzlabot, izmantojot atbilstīgu budžeta piešķīrumu, nodrošinot, ka neviena nozare netiek atstāta novārtā un netiek samazināts piešķīrums horizontālajām darbībām;

24.atgādina, cik svarīgi ir arī turpmāk aizsargāt un veicināt mākslinieciskās izteiksmes brīvību, jo īpaši attiecībā uz finansējuma iespējām, ko piedāvā programma kultūras sadarbības projektu darbības un Eiropas tīklu shēmas ietvaros;

25.atzīst, ka lielākas līdzfinansējuma likmes, jo īpaši maza mēroga sadarbības projektiem, nodrošina pozitīvu ieguvumu un veicina mazo organizāciju līdzdalību; šajā sakarā aicina Komisiju un EACEA ļaut projektu konsorcijiem patstāvīgi noteikt, kā finansējums tiek sadalīts starp to partneriem, ar nosacījumu, ka projekta līmenī tiek piemērota kopējā līdzfinansējuma likme;

26.uzsver pārrobežu mobilitātes nozīmi visiem radītājiem, jo tā veicina radošo procesu, uzlabojot profesionālās iespējas ārvalstīs; šajā sakarā atzinīgi vērtē programmu "Kultūra virza Eiropu" kā jaunu mobilitātes darbību programmas "Radošā Eiropa" ietvaros;

27.atzīst mobilitātes shēmas ietvaros saņemto pieteikumu augsto kvalitāti; tomēr aicina Komisiju popularizēt programmu "Kultūra virza Eiropu" plašākai auditorijai ar visu programmas "Radošā Eiropa" biroju palīdzību un atbalstu, izmantojot saziņas un informatīvus pasākumus; uzskata, ka šīm darbībām jābūt īpaši vērstām uz atsevišķām nozarēm, tostarp radītājiem no visām marginalizētajām grupām, kā arī mazāk pārstāvētām valstīm un reģioniem, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru;

28.atzīstot jaunās mobilitātes darbības ievērojamos panākumus, tomēr norāda, ka līdz 2024. gada beigām ir obligāti jāveic galveno jauno tendenču analīze, lai izpētītu iespēju vēl vairāk paplašināt šo darbību, iekļaujot tajā jaunus dalībniekus, piemēram, grāmatniecības nozares pārstāvjus; šajā sakarā aicina Komisiju no 2025. gada palielināt šai darbībai piešķirto budžetu;

29.uzsver pozitīvo ietekmi, ko rada mobilitātes shēmā ieviestie zaļināšanas un uz ģimeni vērstie papildinājumi, kas ir konkrēts piemērs tam, kā programmu padarīt iekļaujošāku; tādēļ aicina Komisiju apsvērt šīs pieejas īstenošanu arī citās programmas "Radošā Eiropa" darbībās;

30.atzinīgi vērtē finansējuma palielināšanu Eiropas platformām jauno mākslinieku popularizēšanai Kultūras atzarā un uzsver tā pozitīvo ietekmi uz daudzveidību, veicinot mākslinieku un viņu darbu pamanāmību starptautiskajā vidē; tādēļ aicina Komisiju turpināt attīstīt šo darbību, nodrošinot pienācīgu finansējumu un popularizēšanu;

31.uzsver tīkla shēmas nozīmi, nodrošinot tīklošanas un spēju veidošanas iespējas, kas stiprina Eiropas kultūras un radošo nozaru daudzveidību un konkurētspēju; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu finansējumu šai darbībai, lai atbalstītu pašreizējos atbalsta saņēmējus un jaunus tīklus;

32.uzsver, ka nozaru pieeja ir lielisks instruments, kas stiprina grāmatniecības un izdevējdarbības nozari, ļaujot veikt saskaņotas darbības, kas atbalsta un stimulē piekļuvi tirgum un Eiropas darbu plašāku apriti;

33.atgādina, ka literatūras tulkošana ir grāmatniecības nozares galvenā atbalsta shēma; tomēr uzsver nepieciešamību paplašināt šo shēmu, iekļaujot Eiropas nozaru literatūras tulkošanu; aicina Komisiju programmas "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatā noteikt izmērāmus mērķus attiecībā uz to, kā tiek sadalīts finansējums, lai uzlabotu grāmatu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti;

34.atzinīgi vērtē to, ka Kultūras atzarā ir palielinājies to darbību skaits, ar kurām sniedz atbalstu mūzikas nozarei, kā rezultātā pašreizējā programmā ir iesniegts lielāks skaits ar mūziku saistītu projektu; tomēr aicina Komisiju izstrādāt stratēģiskāku un vairāk uz nozari orientētu pieeju mūzikas nozarei, lai risinātu jaunas un gaidāmas problēmas, pamatojoties uz sagatavošanas darbības "Mūzika virza Eiropu" rezultātiem; šajā sakarā uzsver, cik būtiska nozīme ir regulāram strukturētam dialogam starp mūzikas ekosistēmu un Komisiju; turklāt aicina Komisiju sadarbībā ar nozari apkopot datus par dalībvalstu mūzikas tirgiem un ziņot par visām jaunajām problēmām, kas ietekmē visu ekosistēmu;

35.uzsver, cik būtiska nozīme ir īpašajai iniciatīvai "Eiropas kultūras galvaspilsēta", jo tā veicina pilsētu un reģionu kultūras un ekonomikas atjaunošanu; uzsver, ka šai īpašajai iniciatīvai jau sen ir vajadzīgs papildu finansējums, lai segtu papildu izmaksas, kas radušās COVID-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmes un straujā inflācijas kāpuma dēļ; tāpēc aicina Komisiju palielināt finansējumu Melinas Merkuri (Melina Mercouri) vārdā nosauktajai balvai, kurai jau vairākus gadus piešķirti tikai 1,5 miljoni EUR; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt šai iniciatīvai paliekošu mantojumu un atbalstīt tās popularizēšanu, lai palielinātu līdzdalību kultūras pasākumos, kas izstrādāti šīs iniciatīvas ietvaros;

36.atzīst, ka Eiropas mantojuma zīme ir vērtīga iniciatīva, kas veicina šo objektu nozīmīgo lomu Eiropas vēsturē un kultūrā, un norāda, ka laikposmā no 2013. līdz 2021. gadam šī zīme ir piešķirta 60 objektiem; tomēr aicina Komisiju uzlabot Eiropas mantojuma zīmes atpazīstamību, attīstot sinerģiju ar citiem attiecīgiem ES finanšu instrumentiem;

37.uzsver programmas "Radošā Eiropa" atbalstīto balvu nozīmi literatūrā, arhitektūrā un mantojumā, mūzikā (laikmetīgajā, rokmūzikā un popmūzikā) un audiovizuālajā mākslā; uzsver, ka šīs ilglaicīgās iniciatīvas šajās nozarēs ir labi pazīstamas un ka tās palielina Eiropas kultūras un radošo nozaru atpazīstamību, apbalvojot par sasniegumiem dažādās jomās;

Atzars "MEDIA"

38.atzīst, ka atzars "MEDIA" joprojām ir galvenais Eiropas instruments, kas nodrošina stratēģisku atbalstu neatkarīgai audiovizuālajai nozarei, ko veido galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi; uzsver ievērojamo starptautisko konkurenci, ar ko saskaras Eiropas audiovizuālās, kino un videospēļu nozares, un būtisko atbalstu, ko šis atzars piedāvā šo nozaru atveseļošanai un pārveidošanai un ES stratēģiskās autonomijas palielināšanai; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu budžeta piešķīrumu atzaram "MEDIA", un uzstāj, ka ir nepieciešami visaptveroši dati, lai novērtētu un uzraudzītu, vai un kā programma efektīvi palielina šo nozaru ekonomisko un kultūras potenciālu;

39.atzīst atzarā "MEDIA" ieviesto mērķtiecīgo pasākumu pozitīvo ietekmi, lai veicinātu valstu ar dažādām audiovizuālajām spējām līdzdalību un stiprinātu pārrobežu sadarbību;

40.uzsver, ka 2021.–2022. gadā budžeta ierobežojumu dēļ tika noraidīts liels skaits augstas kvalitātes projektu līdzattīstības un nelielu darbu kopuma shēmās; tādēļ aicina Komisiju piešķirt lielāku budžetu šo shēmu turpmākai īstenošanai;

41.uzsver Eiropas filmu izplatīšanas un Eiropas filmu pārdošanas atbalsta shēmu būtisko nozīmi Eiropas audiovizuālās nozares kultūras daudzveidības veicināšanā, palielinot Eiropas filmu pārrobežu apriti un kompensējot dažus riskus, ko izplatītāji uzņemas, ieguldot citu Eiropas valstu filmu ražošanā, izplatīšanā un popularizēšanā; tādēļ uzsver, ka ir būtiski palielināt abu shēmu finansējumu un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas darbu plašāku apriti un pieejamību tiešsaistē;

42.uzsver, ka daudzās Eiropas valstīs nav atbalsta shēmu, kas paredzētas kinematogrāfisko darbu demonstrēšanai; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir saglabāt pienācīgu finansējumu Europa Cinemas tīklam, kas ir pamatiniciatīva atzarā "MEDIA" un veicina Eiropas filmu apriti kinoteātros;

43.uzsver, ka ar programmas "Radošā Eiropa" regulu 2021.–2027. gadam tiek pagarināta atbalsta sniegšana audiovizuālās jomas profesionāļu, tostarp radītāju, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem; norāda, ka šī darbība vēl nav īstenota; tādēļ aicina Komisiju īstenot īpašu darbību ar mērķi savlaicīgi atbalstīt pasākumus, kas paredzēti Eiropas profesionālo un kultūras organizāciju tīklošanai un sadarbībai audiovizuālajā vērtību ķēdē;

44.atgādina par sagatavošanas darbības "Rakstīt Eiropas valodā" panākumiem un ierosina Komisijai iekļaut šīs darbības mērķus programmā "Radošā Eiropa";

45.atzinīgi vērtē īpašas darbības ieviešanu, lai atbalstītu videospēļu un iegremdējoša satura veidošanu, kas izraisījusi ievērojamu interesi nozarē; aicina Komisiju, izstrādājot attiecīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, atbalstīt šīs nozares kultūras un radošo dimensiju, ņemot vērā tās īpatnības un saistītās vajadzības, tostarp nepieciešamību pārbaudīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus virtuālajā pasaulē, lai veicinātu prasmju attīstību šajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalībai; tomēr norāda, ka pašreizējais budžets tam varētu būt nepietiekams, un aicina piešķirt papildu finansējumu, lai atbalstītu Eiropas videospēļu ekosistēmas izaugsmi un veicinātu Eiropas talantu attīstību un saglabāšanu;

46.uzsver, ka pieaugošā inflācija audiovizuālajā tirgū, kurā valda liela konkurence, ietekmē ražošanas izmaksas; tādēļ aicina Komisiju augšupēji pielāgot maksimālo finansējumu, lai nodrošinātu, ka atzars "MEDIA" sniedz atbalstu audiovizuālajai nozarei;

47.atzīst panākumus saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Eiropas festivālu tīkla iniciatīvā, atbalstot 71 festivālu 12 tīklos, kas cita starpā sadarbojās, lai veicinātu auditorijas iesaisti; tādēļ aicina Komisiju katru otro gadu turpināt finansēt abas papildu darbības, proti, Eiropas festivālus un Eiropas festivālu tīklu;

48.norāda, ka, tā kā "Media Invest" programma piesaistīja daudz pieteikumu, ir jānodrošina lielāka budžeta sinerģija ar programmu "InvestEU" tās turpmākai īstenošanai; aicina Komisiju turpināt uzlabot šīs programmas popularizēšanu audiovizuālajā nozarē;

49.atgādina, ka ar Komisijas 2022. gada septembra priekšlikumu Eiropas Mediju brīvības aktam ir izveidota Eiropas Mediju pakalpojumu padome, lai aizstātu Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).; ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, kas pieejami programmas mērķu īstenošanai, uzsver, ka finansējums, kas piešķirts atzaram "MEDIA" un citām programmas budžeta pozīcijām, nedrīkst tikt izmantots valdes finansēšanai;

Starpnozaru atzars

50.pauž nožēlu, ka atzarā ieviesto jauninājumu dēļ visvairāk ir aizkavējusies Starpnozaru atzara ietvaros plānoto darbību īstenošana, jo īpaši 2021. gadā;

51.norāda, ka uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus žurnālistikas partnerību un medijpratības jomā 2021.–2022. gadā piesaistīja vislielāko pieteikumu skaitu, uzsverot nepieciešamību steidzami palielināt finanšu atbalstu Eiropas mediju nozarei;

52.norāda, ka, neskatoties uz kopumā augsto iesniegto pieteikumu kvalitāti, zemais sekmīgo pieteikumu rādītājs Starpnozaru atzarā liecina par augstu finansiālā atbalsta pieprasījumu, ko diemžēl nav iespējams nodrošināt ar pašreizējo finansējumu;

53.aicina Komisiju nodrošināt, ka atlikušajā plānošanas periodā ne mazāk kā 9 % Regulas (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2021.–2027. gads), 8. pants. no kopējā budžeta 2021.–2027. gadam tiek piešķirti Starpnozaru atzara mērķu atbalstam;

° °

54.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un programmas "Radošā Eiropa" valstu birojiem.