1.pauž stingru pārliecību, ka programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) ir unikāls ieguldījums pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības veicināšanā no pamattiesību viedokļa, efektīvi apvienojot vērtības, pilsonisko dialogu un pilsonību un vienlaikus veicinot arī sociālo un dzimumu līdztiesību, daudzveidību, ko nodrošina, atbalstot reģiona mantojuma saglabāšanu, un vēsturisko apziņu, kā arī cīņu pret diskrimināciju un vardarbību; uzskata, ka CERV programma ir būtisks instruments ES nākotnei un tādu sociālpolitisko problēmu risināšanai kā zināšanu trūkums, eiroskepticisms, pilsoniskās telpas samazināšanās, tiesiskuma graušana un problēmas visā Eiropā; mudina ar šo programmu atbalstīt darbības, kuru mērķis ir palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju noturību, tostarp tādu, kas pievēršas tiesiskumam un ES vērtībām;

2.atgādina, ka CERV programma joprojām ir īstenošanas sākumposmā, jo regula, ar ko izveido šo programmu, tika pieņemta tikai 2021. gadā; norāda, ka šī iemesla dēļ ir pabeigti tikai daži 3. sadaļas projekti un no līdzekļu saņēmējiem ir pārāk maz informācijas, lai varētu precīzi novērtēt rezultātus;

3.aicina Komisiju piešķirt prioritāti datu vākšanai par CERV programmu, jo īpaši par nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp marginalizētām kopienām, minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai risinātu viņu unikālās problēmas un veicinātu viņu pieredzes izpēti; uzstāj, ka ir jāizveido stingri uzraudzības un novērtēšanas mehānismi; uzsver, ka šī pieeja būs noderīga gan politikas izstrādē, nodrošinot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu jēgpilnu līdzdalību pilsoniskās līdzdalības iniciatīvās un iespējas paust savu viedokli, gan iekļaujošākas un taisnīgākas programmas izveidē, vienlaikus nodrošinot kopumā labākus turpmākos novērtējumus;

4.uzsver, ka programma saskārās ar vairākām problēmām, kas kavēja tās īstenošanu sākotnējos posmos un no kurām daudzas bija ārējie faktori, piemēram, Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un ka tie liedza izmantot un apdraudēja pilsoņu tiesības un līdzdalību demokrātiskajā dzīvē; tomēr norāda, ka pēc gausa sākuma programmas īstenošana paātrinājās un tagad tā darbojas labi; turklāt uzsver, ka ir jāorganizē izpratnes veidošanas kampaņas, lai aptvertu plašāku sabiedrību, jo īpaši lauku apvidos;

5.pauž bažas, ka jaunu digitālo rīku izmantošana un ieviešana ES fondu īstenošanas nolūkā (piemēram, rīks eGrants), varētu būt galvenā līdzekļu saņēmēju problēma saistībā ar programmas īstenošanu; pauž nožēlu, ka sarežģītas procedūras ir arī kavējušas tādu mazāku organizāciju līdzdalību, kurām nav laika un resursu, kas nepieciešami, lai pabeigtu pieteikšanās procesu noteiktajos termiņos; uzskata, ka šo rīku struktūra ierobežo programmas spēju pielāgoties jaunām norisēm un mainīgām vajadzībām; prasa novērst administratīvos slogus un vienkāršot pieteikšanās, līgumu slēgšanas un ziņošanas procesus; uzsver, ka administratīvo prasību vienkāršošana ietver arī efektīvāku un elastīgāku pieteikšanās procesu organizācijām, kas parakstījušas daudzgadu partnerības pamatnolīgumus, arī lai prognozētu politikas attīstību; turklāt uzsver, ka pieteikšanās portāls ir jāpadara lietotājdraudzīgāks, jo īpaši maza mēroga organizācijām, un jānodrošina, ka visi ar procedūru saistītie dokumenti tiek tulkoti visās ES valodās, lai paplašinātu līdzdalību no visām dalībvalstīm un nodrošinātu kultūras daudzveidību;

6.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm nav obligāti jāveido CERV programmas valsts kontaktpunkts (VKP), kas sniegtu objektīvus padomus, noderīgu informāciju un atbalstu pieteikumu iesniedzējiem, ieinteresētajām personām un labuma guvējiem, ieskaitot arī palīdzību pieteikšanās procesā, vienlaikus apmainoties ar viegli saprotamu informāciju par programmas rezultātiem; ar nožēlu atzīmē, ka līdz 2023. gada jūnijam VKP bija tikai 20 dalībvalstīs;

7.pauž nopietnas bažas, ka pašreizējie inflācijas rādītāji ietekmē CERV programmas līdzekļu saņēmēju darbības izmaksas; pauž nožēlu, ka līdzekļu saņēmēji, īstenojot plānotās darbības, saskaras ar grūtībām, jo īpaši attiecībā uz ceļa, izmitināšanas un dienas naudas vienības izmaksām, un viņiem var nākties atteikties no dažām sākotnēji plānotajām darbībām, lai iekļautos budžetā;

8.aicina Komisiju izveidot pilsoniska dialoga grupu, lai nodrošinātu regulāru, atklātu un pārredzamu dialogu un stiprinātu pilsonisko dialogu visā programmas darbības laikā, atbalstot divvirzienu procesu starp visu līmeņu iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši PSO, un Regulas (ES) 2021/692 11. panta īstenošanas ietvaros izmantojot pilsonisko dialogu kā instrumentu, lai noteiktu prioritātes divu gadu darba programmai un vēl vairāk veicinātu pilsoniskās iesaistes kolektīvo dimensiju kā demokrātijas un tiesiskuma būtiski svarīgu dimensiju; šajā saistībā atgādina, ka būtu jāveicina inovatīvi pasākumi, lai atbalstītu dialogu ar pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinātu uz uzticēšanos balstītas partnerattiecību kultūras veidošanu ar dotāciju saņēmējiem; jo īpaši aicina īstenot spēju veidošanas pasākumus, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības plašu iesaistīšanos, it īpaši izmantojot saiknes ar citām finansēšanas shēmām, ko nodrošina, izmantojot dalītu pārvaldību, piemēram, tehniskā atbalsta instrumentu;

9.atgādina, ka ir jāveicina pilsoņu aktīva līdzdalība, stiprinot pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju gan mācību programmās, gan ārpusskolas aktivitātēs; uzsver, ka patiesa Eiropas pilsoniskuma izglītība var informēt un veidot pilsoņus pilsoniskās iesaistes un līdzdalības garā un ka šajā ziņā noderīgs instruments var būt atbilstošas ES pamatnostādnes; uzsver, ka ir svarīgi CERV programmas mērķgrupā iekļaut ES dzīvojošos nepilsoņus un viņu vadītās organizācijas, jo tas veicinās demokrātisku pārvaldību, tiesiskumu un sociālo iekļaušanu;

10.aicina dalībvalstis, kuras vēl nav izraudzījušās VKP, darīt to pēc iespējas ātrāk un aicina Komisiju turpināt sadarbību ar VKP tīklu, organizējot sanāksmes, apmācības pasākumus un īpašas apmaiņas, jo līdz šim tās ir izdevies organizēt ļoti veiksmīgi; šajā sakarībā mudina Komisiju, dalībvalstis un VKP izveidot Eiropas VKP tīklu, lai veicinātu dalīšanos ar paraugpraksi un zināšanu apmaiņu; turklāt mudina Komisiju izveidot CERV labuma guvēju tīklu, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi nolūkā gūt dziļāku izpratni par realitāti vietējā un valstu līmenī visā ES un ārpus tās;

11.ņem vērā rezultātus, kas gūti, CERV programmā ieviešot dažāda veida atkārtotas dotāciju piešķiršanas mehānismus, kuru darbība līdz šim ir bijusi ļoti daudzsološa; aicina veikt dažādu atkārtotas dotāciju piešķiršanas mehānismu kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, lai vajadzības gadījumā izmantotu tos arī citās CERV programmas sadaļās, jo īpaši 3. sadaļā, lai nodrošinātu, ka ES finansējums nonāk pie vietējā līmeņa PSO, kurām ir ilga un ievērojama pieredze; mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot administratīvās procedūras un prasības attiecībā uz atkārtotu dotāciju piešķiršanu, lai organizācijām, kas piesakās atkārtotai dotāciju piešķiršanai, sniegtu lielāku elastību attiecībā uz apakšdotāciju saņēmējiem, nodrošinot atbilstošus darba, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības standartus; uzskata, ka līdzfinansējuma prasības varētu pārskatīt, lai pielāgotu noteikumus līdzekļu saņēmēja situācijai, lai atbalstu varētu sniegt dažādākiem labuma guvējiem, tostarp fiziskam personām un mikrostruktūrām, un dažādās tematiskajās jomās; uzstāj, ka ir svarīgi veicināt programmas izmantošanu izglītības nozarē kopumā, ietverot studentus, skolotājus, izglītības darbiniekus un jaunatnes darbiniekus; uzsver, ka no CERV programmas piešķirtajam finansējumam tiesību, vienlīdzības, vērtību un pilsoņu iesaistes jomā, kam citi finansējuma avoti ir ļoti ierobežoti vai to nav vispār, būtu jāsedz lielāka dotāciju daļa; mudina Komisiju nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts struktūrām, kas ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, piemēram, izveidojot kontroles mehānismus, lai garantētu pienācīgus darba, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības standartus; prasa izvērtēt atkārtotas piešķiršanas mehānismus, lai novērtētu to efektivitāti un elastību attiecībā uz iedzīvotāju grupu iesaistīšanu un atbalstu organizācijām valstīs, kurās samazinās pilsoniskā telpa;

12.prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt programmas budžetu līdz 2,6 miljardiem EUR, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pilsoniskās iesaistes un demokrātiskās līdzdalības iniciatīvām, un izveidot ad hoc mehānismu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kurš būtu līdzīgs mehānismiem, kas pastāv attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem ārpus ES, vai žurnālistu aizsardzībai, un kopumā pievērsties inflācijas ietekmei uz programmas izmaksām, ņemot vērā arī Konferences par Eiropas nākotni secinājumus par Eiropas pilsonību un izglītību, kā arī CERV programmas stratēģisko nozīmi ES prioritāšu īstenošanā;

13.uzsver, ka efektīvi komunikācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi ir būtiski, lai programma būtu sekmīga, un tādēļ tie ir jānosaka par prioritāti, lai iesaistītu potenciālos labuma guvējus, jo īpaši vietējā līmenī;

14.atzīst, ka apmaiņai un dalībai CERV programmas pasākumos ir būtiska nozīme pilsoniskās sabiedrības organizāciju pilsoniskās iesaistīšanās spēju veidošanā un ES vērtību veicināšanā trešās valstīs; uzsver, ka aktīva iesaistīšanās un apņemšanās ievērot Eiropas vērtības nesākas ar pievienošanās nolīgumiem un ir rezultāts ilgstošam aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbam, kura mērķis ir popularizēt šīs idejas un atbalstīt vietējos aktīvistus trešās valstīs; mudina Komisiju veicināt trešo valstu pilsoņu līdzdalību, iesaistot trešo valstu PSO CERV darbībās; tādēļ prasa, lai no CERV programmas līdzekļiem tiktu segtas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju (vismaz kandidātvalstu un asociēto valstu pārstāvju) dalības izmaksas neatkarīgi no tā, vai viņu valsts ir vai nav iesaistīta CERV programmā; uzsver, ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar karu Ukrainā, un mudina īstenot projektus kopā ar Ukrainas partneriem, organizējot piemiņas pasākumus un demokrātiskas līdzdalības pasākumus un atgūstot Ukrainas kultūras mantojumu;

15.atkārtoti aicina padarīt CERV programmu par rīcības sviru Eiropas vēsturiskās apziņas jomā, aktīvi atbalstot struktūras, kuru mērķis ir veicināt kritisku vēsturisko atmiņu, piemēram, attiecībā uz starptautiskiem pētījumiem un piemiņas vietām gan ES, gan ārpus tās; aicina jo īpaši nosodīt vēsturisko un kultūras revizionismu; aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst sensitīviem sabiedrības jautājumiem, kas varētu būt pakļauti iespējamai instrumentalizācijai;

16.prasa, lai CERV programma atbalstītu jauno dinamiku pilsētu sadraudzības un pilsētu tīklu sasaistē ar izglītības iestāžu mērķsadarbību, kas var stiprināt Eiropas dimensiju, paraugprakses apmaiņu un piederības sajūtu;

17.mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot administratīvās procedūras četru gadu partnerību veidošanai darbības dotāciju saņemšanas nolūkos, jo īpaši attiecībā uz izmantotā IT rīka īpašajām iezīmēm, kas šķiet atbilstošāk darbības dotāciju raksturam;

18.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.