1.uzsver, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tikai 28 % pilsētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tika īstenotas, izmantojot ITI; aicina Komisiju rīkoties, lai veicinātu šādu instrumentu izmantošanu TAP2030 izstrādē, jo īpaši — izmantojot labākus komunikācijas pasākumus;

2.uzsver vērtīgo ieguldījumu teritoriālajā attīstībā, ko sniedz ar CLLD starpniecību īstenotas darbības, piemēram, LEADER programmas darbības; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt LEADER programmu, palielinot tās budžetu un garantējot vietējām rīcības grupām lielu autonomiju attiecībā uz to izveides un lēmumu pieņemšanas procesiem, kā arī samazinot administratīvo slogu;

3.aicina Komisiju izmantot rezultātus, kas iekļauti gaidāmajā 2024. gada novērtējuma ziņojumā par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, kā arī to darbību rezultātus, kas veiktas, izmantojot CLLD, piemēram, LEADER programmas ietvaros, lai atbalstītu 2021.–2027. gadam paredzētās programmas; norāda, cik svarīga ir teritoriālās attīstības instrumentu kvalitatīvā analīze; šajā sakarībā pauž nožēlu par Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par LEADER un CLLD izdarīto secinājumu, ka to sniegtie ieguvumi nav pietiekami pierādīti;

4.atzinīgi vērtē Teritoriālo un attīstības stratēģiju rokasgrāmatu un Ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģiju rokasgrāmatu kā vadlīnijas visiem administratīvajiem līmeņiem teritoriālo un vietējo, tostarp pilsētu, attīstības stratēģiju izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai; uzskata, ka būtu jāveicina labas prakses izplatīšana, lai nodrošinātu projektu efektivitāti un ilgtspēju; tomēr pauž nožēlu par šo rokasgrāmatu novēlotu publicēšanu un mudina Komisiju savlaicīgi izstrādāt pamatnostādnes, lai vienkāršotu programmu izstrādes procesu; uzsver, ka ir jāsniedz dalībvalstīm vairāk norādījumu un lielāka elastība attiecībā uz PM Nr. 5 “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” īstenošanu un darbībām tā sasniegšanai, kā arī jāsaskaņo tās ar TAP2030 un jārada stimuli piešķirt lielāku finansējumu PM Nr. 5;

5.aicina dalībvalstis veicināt stratēģisko teritoriālo plānošanu, kurā ņemtas vērā ne tikai lielpilsētu, pilsētu un funkcionālās pilsētu teritorijas, bet teritorijas kopumā; turklāt aicina dalībvalstis stiprināt lauku un pilsētu saiknes, lai panāktu līdzsvarotāku teritoriālo attīstību visā ES, un apsvērt pārrobežu plānošanu un īstenošanu, izmantojot augšupējas pieejas, piemēram, CLLD/ITI;

6.aicina Komisiju un Padomi piešķirt finansējumu lauku apgabaliem un reģioniem, kas cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, tādā pašā veidā, ka 8 % no kohēzijas politikas līdzekļiem tiek piešķirti programmu izstrādei saskaņā ar pilsētprogrammu; norāda, ka šie līdzekļi galvenokārt būtu jāizmanto, izmantojot integrētus teritoriālās attīstības instrumentus;

7.ņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību apliecinātās spējas teritoriālo instrumentu īstenošanā un pārvaldībā un uzskata, ka ir nepieciešama paradigmas maiņa, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu teritoriālo instrumentu plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā; aicina pirms ITI un CLLD pasākumu noteikšanas efektīvi īstenot partnerības principu un padziļināti apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām; uzsver, cik svarīga ir augšupēja pieeja teritoriālajai attīstībai, vienlaikus dodot iedzīvotājiem iespēju uzņemties atbildību par savu teritoriju attīstību;

8.lai novērstu kavēšanos un administratīvus šķēršļus, aicina apvienot (saskaņā ar KNR 28. pantu un, ja nepieciešams, ar Komisijas atbalstu) teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas, ko finansē vairāk nekā viena programma; atzinīgi vērtē 2021.–2027. gada plānošanas periodā ieviesto iespēju izraudzīties vadošo fondu stratēģijām, ko finansē vairāk nekā viens fonds;

9.uzsver, ka tādi teritoriālie instrumenti kā CLLD un ITI ir pārbaudīti rīki, kas ļauj tuvināt ES tās iedzīvotājiem; norāda, ka STRAT-Board dati par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam liecina, ka CLLD ir bijusi nozīmīga loma teritoriālo stratēģiju izstrādē, uzsverot lielo ieinteresētību vietējā līmenī aktīvi piedalīties šo stratēģiju izstrādē; aicina dalībvalstis un Komisiju vienkāršot fondu administratīvo pārvaldību, jo īpaši gadījumos, kad CLLD tiek finansēta no vairāk nekā viena fonda; uzsver, ka ITI ir galvenais instruments, ko izmanto dalībvalstis ar lielāku ERAF līdzekļu piešķīrumu, jo tās var ātri apgūt summas un spēj aptvert vairākas galvenās asis vienā vai vairākās programmās;

10.uzsver, ka ir skaidri jānošķir dalībvalstis, kuras ir apņēmušās izstrādāt ITI vai CLLD, un tās, kuras to nedara; aicina Komisiju precizēt šo diferenciāciju, lai izvairītos no ģeogrāfiskām atšķirībām, un sniegt pielāgotu tehnisko atbalstu tām dalībvalstīm, kuras nav izmantojušas šos teritoriālos instrumentus; mudina visas dalībvalstis vairāk izmantot integrētas teritoriālās attīstības instrumentus, kā noteikts KNR 28. pantā, un nodrošināt, ka tiek ievērota partnerība, kā noteikts KNR 8. pantā; uzskata, ka integrētas teritoriālās attīstības instrumentiem vajadzētu būt dalībvalstīm obligātiem;

11.atzinīgi vērtē 2021.–2027. gada plānošanas periodā ieviestos teritoriālās attīstības tehniskos vienkāršojumus; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis līdz minimumam samazināt nepieciešamos papildu administratīvos noteikumus un vairāk koncentrēties uz proporcionalitāti, jo maziem projektiem pašlaik ir proporcionāli lielāks administratīvais slogs (saņēmējiem) un administratīvās izmaksas (programmas iestādēm) nekā lielākiem projektiem;

12.uzskata, ka TAP2030 ir reāls un atbilstošs instruments, kura mērķis ir samazināt nevienlīdzību telpiskajā ziņā un nodrošināt ES kohēziju, pārvaldot katru reģionu ar tam piemītošajām īpatnībām; tādēļ uzskata, ka sabiedrība un teritorijas būtu vairāk jāiesaista šīs programmas nozīmes atzīšanā; aicina Komisiju mainīt TAP2030 lomu, neaprobežojoties ar to, ka tā ir teritoriālās pārvaldības rokasgrāmata;

13.norāda, ka TAP2030 ne tikai atbalsta teritoriālus politiskus risinājumus teritoriālajām problēmām, bet arī paredz teritoriālās kohēzijas mērķa redzējumu un vērienīgumu, labāk iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un iedzīvotājus;

14.uzsver — lai gan daudzfinansējums ir viens no galvenajiem teritoriāli integrēto instrumentu mērķiem, pašreizējie konstatējumi liecina, ka vairākās valstīs daudzfinansējuma izmantošana joprojām var izrādīties sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka pašreizējā periodā ELFLA (lauku attīstība) vairs nav iekļauts KNR un tāpēc būtu vajadzīgi papildu un īpaši pasākumi, lai saskaņotu ELFLA un citu kohēzijas politikas fondu noteikumus (t. i., dažādu ES fondu izmantošana integrētiem projektiem vietējā līmenī, kas vērsti uz vairākiem politikas mērķiem);

15.aicina dalībvalstis aktīvi veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai TAP2030 izmēģinājuma projektu sagatavošanā un īstenošanā uz vietas;

16.uzsver, ka taisnīgi un cieņpilni ienākumi un dzīves kvalitāte iedzīvotājiem un viņu ģimenēm lauku apvidos ir būtiska, lai nodrošinātu sociālo progresu un sekmīgu teritoriālo un vietējo attīstību; uzstāj, ka ES reģionos ir jānodrošina pienācīgi darba un dzīves apstākļi un sociālā aizsardzība visiem;

17.uzsver, ka ir svarīgi uzlabot politikas saskaņotību un īstenot turpmākās ES integrētās teritoriālās attīstības un citu attiecīgu iniciatīvu lauku aspektu nostiprināšanu, lai novērtētu ES politikas virzienu saskaņotību un papildināmību un to iespējamo ietekmi uz lauku apvidiem, tādējādi efektīvi novēršot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un veicinot paaudžu maiņu, vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem un darbvietu radīšanu lauku apvidos; uzsver lauku aspektu nostiprināšanas mehānisma nozīmi arī tad, kad dalībvalstis novērtē ierosināto tiesību aktu ietekmi uz lauku apvidiem; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības lauku aspektu nostiprināšanas mehānismu definēšanā un īstenošanā, kā arī to pārvaldībā gan ES, gan valstu līmenī, lai apkarotu ar transportu saistītu sociālo atstumtību un uzlabotu attiecīgo apvidu teritoriālo pieejamību nolūkā uzlabot pārrobežu un lauku un pilsētu sadarbību, piekļuvi platjoslas internetam un atbilstošiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpei un izglītībai, kā arī lauku ekonomikas dažādošanu un lauku apvidu atdzīvināšanu, palielinot šo teritoriju pievilcību, kā arī nodrošinot šo kopienu ilgtspējīgu nākotni;

18.uzsver, ka TAP2030 darbībām vajadzētu atvēlēt centrālo lomu partnerības nolīgumos un programmās; norāda, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt izlēmīgākiem līdzekļu piešķiršanā un ka ir jāveicina TAP2030 integrācija ES politikā, galveno uzmanību pievēršot pārvaldības līmeņiem, kas ir tuvāki vietējai situācijai; uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodrošina TAP2030 pienācīgs finansējums un piešķiršanas metodika;

19.uzsver, ka ir būtiski iekļaut TAP2030 prioritātes un mērķus kohēzijas politikas fondu juridiskajos instrumentos un programmās, kas būtu jāpielāgo katrai teritorijai; atzinīgi vērtē izstrādātos TAP2030 izmēģinājuma projektus un aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt ieguldīt šajos pasākumos, uzlabojot to ģeogrāfisko līdzsvaru un labāk saskaņojot tos ar TAP2030 principiem;

20.uzsver, ka izmēģinājuma projektos ir jāiesaista Parlaments, jo īpaši tā kompetentā Reģionālās attīstības komiteja, lai nodrošinātu, ka tie atbilst pašreizējām ES prioritātēm, popularizētu izmēģinājuma projektu rezultātus un informētu par tiem ES līmenī, tos integrējot un koordinējot ar tādām iniciatīvām kā kohēzijas politika, jo īpaši ERAF un Interreg;

21.aicina izstrādāt stratēģiju, lai veicinātu sinerģiju starp dažādiem ES fondiem projektiem, ko īsteno, izmantojot teritoriālos instrumentus, un administratīvi vienkāršot izmēģinājuma projektus, ko finansē vairāk nekā viens fonds, lai samazinātu administratīvos šķēršļus un atvieglotu pieteikumu iesniegšanu šiem projektiem;

22.uzskata, ka uzņēmumiem varētu būt svarīga nozīme teritoriālās attīstības stratēģijās; aicina Komisiju atbalstīt sadarbības pasākumus starp uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai izstrādātu teritoriālās attīstības projektus, kas veicina darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi;

23.norāda uz TAP2030 un tās pašreizējo un turpmāko izmēģinājuma projektu milzīgo potenciālu risināt ļoti atšķirīgās vajadzības ārpuspilsētu teritorijās, tostarp lauku apvidos, kalnu apvidos, salās un piekrastes teritorijās, attālos un mazapdzīvotos apgabalos un daudzu citu veidu teritorijās, kurās vienlaikus pastāv pilsētu un lauku teritoriju apvienojums; jo īpaši uzsver, ka lauku apvidi bieži saskaras ar demogrāfiskām problēmām, zemu iedzīvotāju blīvumu un ierobežotu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem un ierobežotu to kvalitāti, bet šie lauku apvidi ne vienmēr spēj izstrādāt un īstenot inovatīvus risinājumus, tādējādi tiem lielu labumu var sniegt paraugprakses apmaiņa;

24.uzsver nepieciešamību plašāk izplatīt izmēģinājuma projektu darbības un sasniegumus kā ES līdzekļu izmantošanas piemērus; atbalsta ideju reizi divos gados rīkot konferenci, lai iepazīstinātu vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī attiecīgos dalībniekus valstu un ES līmenī ar izmēģinājuma programmām, saistot to ar citiem pasākumiem, piemēram, Lauku pakta vai Pilsētu foruma pasākumiem;

25.aicina dalībvalstis izstrādāt savas teritoriālās attīstības programmas saskaņā ar TAP2030 kā pamatu savu teritoriālo stratēģiju plānošanai, kurās ņem vērā katra no to reģioniem īpatnības un ļoti dažādās vajadzības un kas kalpo par pamudinājumu, kā arī lai stimulētu lēmumu pieņemšanas procesu un teritoriālās un pilsētpolitikas izstrādi; turklāt aicina dalībvalstis darīt iespējamas atšķirīgas teritoriālās stratēģijas visiem ES reģioniem, tostarp lauku apvidiem, tādiem apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, reģioniem, kas cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, vistālākajiem ziemeļu reģioniem un reģioniem ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu, salām, pārrobežu reģioniem un kalnainiem reģioniem;

26.uzsver, ka pārvaldības struktūru laba darbība var noteikt optimālu ieguldījumu prioritāšu kombināciju, lai panāktu nepieciešamo daudzlīmeņu vertikālo un horizontālo koordināciju integrētas attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai;

27.aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt TAP2030 īstenošanu papildus izmēģinājuma projektiem, padarot šo instrumentu par pamatprincipu kopumu rīcībai, kas sniedz konkrētas un pielāgotas pamatnostādnes ES teritorijām nolūkā uzlabot to sniegumu; uzsver iespēju piesaistīt reģionālo finansējumu TAP2030 prioritāšu īstenošanai un aicina Komisiju izstrādāt uzraudzības rādītājus, kas sasaista TAP2030 un kohēzijas politikas fondu, konkrētāk, ERAF, izmantošanu;

28.atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami stiprināt ES politiku attiecībā uz mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ņemot vērā arī to, ka pēdējos gados un mēnešos ES ir palielinājusies ekstremālo laikapstākļu tendence; tādēļ aicina iestādes turpināt cīņu pret klimata pārmaiņām; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāpalielina izmēģinājuma projektu vēriens un kvalitāte saistībā ar mērķi par zaļāku Eiropu un tā pirmo prioritāti — veselīgāku vidi; uzsver, ka teritoriālā attīstība ir būtiska, lai veidotu noturīgus reģionus un nodrošinātu kohēzijas politikas finansējuma ilgtspējīgu īstenošanu;

29.atzinīgi vērtē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšlikumu veicināt Eiropas mēroga hartu par lauku un pilsētu tiesībām un pienākumiem; turklāt pauž pārliecību, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar pilsētu teritorijām, lai nodrošinātu, ka neviena teritorija un iedzīvotājs netiek atstāts novārtā taisnīgas pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu un pārticīgu Eiropas Savienību, cenšoties panākt lauku un pilsētu apņemšanos īstenot taisnīgu pieeju un apliecinot pievienoto vērtību, ko sniedz lauku un pilsētu organizāciju sadarbība;

30.uzsver, ka ir jānodrošina līdzsvarotāka ES reģionu attīstība, nodrošinot ES līdzekļu, tostarp kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta, labāku sadali dalībvalstīs un starp tām; uzsver, ka nav iespējams panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa teritoriālo attīstību, ja atbalsts dažādiem reģioniem tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem;

31.norāda, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētās un strādāt lauku apvidos; aicina Komisiju izstrādāt programmas, kurās būtu ņemtas vērā visas teritorijas, tostarp lielpilsētu, pilsētu un funkcionālās teritorijas; mudina Komisiju izstrādāt LEADER tā, lai to varētu izmantot mazās pilsētas;

32.aicina Komisiju sasaistīt TAP2030 īstenošanā gūto pieredzi ar turpmāko kohēzijas politiku un augsta līmeņa darba grupas par kohēzijas politikas nākotni ieteikumiem, lai efektīvāk novērstu teritoriālo nelīdzsvarotību un funkcionālās neatbilstības; norāda uz TAP2030 sniegto iespēju kā instrumentu kohēzijas politikas ietekmes novērtēšanai attiecībā uz teritoriālās kohēzijas mērķi;

33.aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2024. gada beigām veikt saskaņotu TAP2030 pārskatīšanu, tostarp rūpīgi pārskatīt tās pārvaldības sistēmu, tās īstenošanā panākto progresu un tās prioritāšu atbilstību, kā izklāstīts TAP2030;

34.atzinīgi vērtē teritoriālās un vietējās attīstības stratēģiju rokasgrāmatā aprakstītās metodikas saistošo raksturu, piešķirot teritoriālajai politikai tādu pašu nozīmi kā pilsētpolitikai;

35.aicina izveidot vienotu satvaru stratēģijām, kas vērstas gan uz pilsētu, gan plašāku teritoriālo attīstību, aplūkojot teritoriālās prasības kopumā; uzsver, ka tas varētu būtiski samazināt birokrātiskos šķēršļus līdzekļu apguvē;

36.aicina Komisiju nodrošināt fondu līdzekļu pienācīgu izmantošanu un teritoriālo instrumentu īstenošanu, veicinot efektīvu pārvaldību bez nesamērīgas birokrātijas; uzsver, ka ir jāvienkāršo piekļuve līdzekļiem, nosakot „vienas pieturas aģentūras” potenciālajiem saņēmējiem no ES Kohēzijas fonda ITI vai CLLD projektiem, jo īpaši, lai piekļūtu informācijai par finansējuma veidu, administratīvajām prasībām un atbilstību;

37.atzīst Eiropadomes lomu dalībvalstu teritoriālo darbību attīstībā; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus gan vadošajām iestādēm, gan īstenošanas struktūrām, kas atbild par ITI vai CLLD, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un konsultāciju pakalpojumus tieši vietējām rīcības grupām un ITI partneriem un nodrošinātu atbilstību noteikumiem;

38.aicina Komisiju vairāk iesaistīties teritoriālajā politikā, izmantojot kohēzijas politiku, un stiprināt reģionu pārvaldību nolūkā veicināt kohēziju un mikrokohēziju, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, uzlabojot lēmumu pieņemšanu vietējā un reģionālajā līmenī un izmantojot spēkā esošos instrumentus, kas ļautu uzlabot likumdošanas instrumentu pārvaldību; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt kohēzijas politikas fondus, lai palielinātu teritoriālās attīstības noturību, jo īpaši lai spētu mazināt neparedzētu notikumu sekas, novērstu to, ka reģioni cieš no sekām, un ievērotu principu “nekaitēt kohēzijai”;

39.apzinās ES pusgada lēmumu ietekmi uz teritoriālo kohēziju un līdz ar to uz spēju izstrādāt teritoriālās programmas; tādēļ atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas pusgada teritoriālo dimensiju un uzlabot atbilstību starp kohēzijas politiku un Eiropas ekonomikas pārvaldību, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības visos procedūru posmos, kas saistītas ar Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem;

40.aicina Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju aktīvāk iesaistīties TAP2030 pārraudzības pēcpasākumos un turpmākajā attīstībā; aicina Komisiju veikt pētījumu par katra reģiona spēju mazināt nākotnes globālās problēmas, kas ietekmē teritoriālo kohēziju; norāda, ka tas nodrošinātu ātrās reaģēšanas instrumentu, kas ļautu rīkoties elastīgi, piešķirot vai palielinot resursus atkarībā no reālā laika situācijas ES reģionos;

41.uzsver teritoriālo instrumentu nozīmi pilsoniskās sabiedrības un vietējo un reģionālo pašvaldību lielākai un iekļaujošai līdzdalībai; aicina Komisiju izpētīt jaunus veidus, kā palielināt informētību par to loģisko pamatojumu un būtiski palielināt ITI un CLLD izmantošanu, arī potenciāli paredzot procentuālo daļu, kas izmantojama kohēzijas politikas satvarā laikposmam pēc 2027. gada;

42.aicina Eiropas Investīciju banku palielināt finanšu piešķīrumu, kas paredzēts kohēzijas politikas fondiem, kuri paredzēti reģionu līdzsvara un pienācīgas darbības nodrošināšanai;

43.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.