1.aicina Komisiju aizsargāt vienotā tirgus integritāti; atgādina, ka reakcija uz ASV Inflācijas samazināšanas aktu nedrīkst būt balstīta tikai uz valsts atbalsta izmantošanu — tai jābalstās arī uz uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides radīšanu un atjauninātu konkurences regulējumu, nodrošinot ātrumu un elastību uzņēmumiem, kas Eiropā veic investīcijas un godīgi konkurē, vienlaikus ievērojot ES klimata mērķus;

2.pieņem zināšanai krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu (TCTF), kā arī valsts atbalsta noteikumu kopuma atjaunināšanu, kas ļauj veikt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai; pieņem zināšanai 2023. gadā pieņemto un iekļauto atbilstības klauzulu; aicina Komisiju rūpīgi izvairīties no apstākļu radīšanas subsidēšanas sacensībām un izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu un neitralizētu negodīgu konkurenci subsīdiju jomā; uzsver, ka jebkādam papildu valsts atbalstam vajadzētu būt mērķtiecīgam un īslaicīgam; atbalsta to, ka valsts atbalstam būtu jāatbilst ES politikas mērķiem, piemēram, zaļajam kursam un Eiropas sociālo tiesību pīlāram; aicina Komisiju izmeklēt, kāpēc dalībvalstu līdzekļu atgūšanas mehānismi nav saskaņoti;

3.aicina Komisiju nodrošināt, ka visi pagaidu valsts atbalsta instrumenti ir pietiekami mērķtiecīgi, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības;

4.uzsver, ka būs vajadzīgas papildu publiskās un privātās investīcijas, lai risinātu jaunas problēmas; uzsver, ka ES budžetā ir jānodrošina pietiekami līdzekļi cita starpā tādu nākotnes problēmu risināšanai kā iekšējā tirgus sadrumstalotība, atbalsts ES industriālajai stratēģijai, mūsu kritiskās atkarības mazināšana un mūsu atvērtās stratēģiskās autonomijas nodrošināšana; uzsver, ka šīs problēmas nevar atrisināt tikai ar publiskajiem izdevumiem;

5.atgādina, ka sadrumstalota pieeja valsts atbalstam var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū, jo ne visām dalībvalstīm ir vienādas fiskālās iespējas sniegt atbalstu; tāpēc aicina uzraudzīt iespējamo kropļojošo ietekmi un valsts atbalsta elastīgumu attiecināt tikai uz ES līmenī sniegto atbalstu;

6.aicina Komisiju izpētīt, kā inflācija ietekmē konkurenci, radot stimulus uzņēmumiem sadarboties ar konkurentiem, lai koordinētu cenas OECD, "Competition and Inflation: OECD Competition Policy Roundtable Background Note", 2022., kā arī tās ietekmi uz tirgiem un patērētāju labklājību; uzsver nepieciešamību uzlabot datus par peļņu, lai efektīvi risinātu iespējamās sekas, jo Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumi liecina, ka uzņēmumu peļņa ir bijusi svarīgs īslaicīgs inflācijas virzītājspēks; aicina Komisiju kopā ar valstu konkurences iestādēm cieši uzraudzīt pret konkurenci vērstas rīcības sekas un tās nozīmi inflācijas attīstībā; atkārtoti norāda, ka Komisijai ir jāizmanto visi konkurences tiesību aktos iestrādātie instrumenti, lai risinātu dzīves dārdzības krīzi;

7.atzinīgi vērtē vairākās dalībvalstīs īstenotās konkurences iestāžu iniciatīvas Grieķija, Vācija. ieviest jaunas tirgus izpētes pilnvaras, ja vien tās neizraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju ieviest līdzīgu tirgus izpētes instrumentu, lai novērstu ar izpildes panākšanu saistītas nepilnības gadījumos, kad noteikta prakse ES iekšienē tiek īstenota pāri valstu robežām, un vajadzības gadījumā pieņemt nozares mēroga tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai efektīvi novērstu pret konkurenci vērstu rīcību; atgādina par Komisijas iniciatīvu par jaunu konkurences rīku, kuras mērķis ir novērst nepilnības starp ES konkurences noteikumiem un intervences rīkiem, kas paredzēti strukturālu konkurences problēmu novēršanai tirgos; norāda, ka ar jaunā konkurences rīka palīdzību Komisija varētu izmeklēt konkurences jautājumus nozaru mērogā; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt jauno konkurences rīku;

8.uzsver svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) nozīmi lielu starptautisku projektu finansēšanā un ES stratēģisko prioritāšu sasniegšanā; pieņem zināšanai īpašos kritērijus, kas IPCEI tiek izmantoti, lai analizētu valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu; pauž nožēlu par to, ka prasītās ilgstošās un sarežģītās procedūras bieži vien ir pārāk apgrūtinošas MVU; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visu paziņojumu apstrāde tiek pabeigta ne ilgāk kā sešos mēnešos; uzsver, ka IPCEI būtu jānodrošina patiesa Eiropas pievienotā vērtība;

9.aicina Komisiju izvērtēt, kā ES konkurences principi ir ietekmējuši pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, cita starpā ņemot vērā arī COVID-19 krīzi un pieaugošo dzīves dārdzību; aicina Komisiju izvērtēt vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu stāvokli un atbrīvojumu attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saistībā ar mājokļiem par pieņemamu cenu;

10.atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes par ES konkurences tiesību piemērošanu koplīgumiem, kurās ir precizēts, ka ES konkurences tiesību akti neliedz atsevišķiem pašnodarbinātiem darba ņēmējiem iesaistīties koplīguma sarunās; atgādina, ka pašnodarbinātām personām bieži vien ir ierobežota piekļuve darba koplīguma slēgšanas sarunām vai tās nav vispār, un ka tas var radīt nestabilus darba apstākļus;

11.atgādina par nedalāmo saikni starp konkurences politiku un iekšējo tirgu, kura skaidri izriet no LESD 101. un 102. panta, kas reglamentē ES konkurences politiku; atzinīgi vērtē to, ka Komisija gan likumdošanas, gan politikas darbā ir atzinusi, ka konkurences politika ir jāintegrē iekšējā tirgus mērķos, kas veido tās struktūru;

12.norāda, ka ir efektīvi jānovērš tirgus izkropļojumi un tirgus nepilnības un jāveicina konkurence, likvidējot pastāvošos nepamatotos regulatīvos šķēršļus un samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu, lai atvieglotu jaunu konkurentu ienākšanu tirgū;

13. uzsver, cik nozīmīgi ir EST spriedumi lietās C-555/21 (UniCredit Bank Austria) un C-383/18 (Lexitor sp. z o.o.), lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus patēriņa kredītu tirgū un izvairītos no tā konkurences izkropļošanas;

14.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā sāks antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas elektrotransportlīdzekļiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).; uzsver, ka ir svarīgi efektīvi īstenot ES instrumentus par ārvalstu subsīdijām, tostarp Regulu (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, lai nodrošinātu potenciāli kropļojošas ietekmes mazināšanu vienotajā tirgū; vērš uzmanību uz resursu trūkumu, jo Komisijā ir tikai astoņi pilnslodzes ekvivalenti (PLE);

15.aicina Komisiju modernizēt publiskā iepirkuma noteikumus, lai ņemtu vērā jaunas prioritātes un operatīvos izaicinājumus, tādējādi palīdzot veicināt videi nekaitīgāku rūpniecību un Eiropas standartu īstenošanu;

16.uzsver, ka ES konkurences noteikumiem būtu jāveicina LES 3. pantā noteikto ES mērķu sasniegšana; uzsver, ka izstrādājumu taisnīga cena ir nevis zemākā iespējamā cena patērētājam, bet gan cena, kas nodrošina taisnīgu atlīdzību visiem piegādes ķēdes dalībniekiem, vienlaikus neradot negatīvu ārējo ietekmi; uzsver, ka, nodrošinot konkurences politikas īstenošanu patērētāju labā, būtu jāņem vērā ne tikai ar cenu līmeni saistīti apsvērumi, bet arī ilgtspējas apsvērumi un ietekme uz iedzīvotāju privātumu;

17.uzsver Eiropas Konkurences tīkla (EKT) būtisko nozīmi, jo tas ir forums, kas veicina sastrādāšanos un sadarbību starp Eiropas konkurences iestādēm; aicina Komisiju censties panākt nepārtrauktu konstruktīvu dialogu un sadarbību starptautiskā līmenī; uzsver, ka ir jāpalielina sadarbība starp pretmonopola un citiem nozaru regulatoriem, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar datu privātumu, lai gan uzraudzītu korporatīvo datu ļaunprātīgu izmantošanu, gan novērstu to, ka uzņēmumi izmanto patērētāju datus, lai gūtu negodīgas konkurences priekšrocības; atzinīgi vērtē valstu kompetento iestāžu būtisko lomu Digitālo tirgu akta noteikumu izpildes panākšanā un valstu likumdošanas iniciatīvas, kas tiek ieviestas, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, ko īsteno lielas tiešsaistes platformas digitālajās nozarēs; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir koordinēta un viendabīga rīcība, kas neapdraud Digitālo tirgu akta piemērošanu, no vienas puses, un valstu konkurences noteikumus digitālajā nozarē, no otras puses, kā paredzēts Digitālo tirgu akta 1. panta 6. punktā;

18.norāda, ka globalizētā pasaulē starptautiskajai sadarbībai ir izšķiroša nozīme efektīvas konkurences īstenošanas nodrošināšanā; uzsver, ka mērķtiecīgi sadarbības līgumi ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, konkurences politikas jomā var sniegt jēgpilnu devumu tās efektivitātes nodrošināšanā; aicina Komisiju paplašināt konkurences politikas ietekmi pasaulē, jo īpaši stiprinot sadarbību ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, noslēdzot otrās paaudzes sadarbības nolīgumus, kas ļauj efektīvāk apmainīties ar informāciju starp konkurences iestādēm;

19.aicina Komisiju konkurences tiesību aktu izpildes nodrošināšanā vairāk izmantot papildu pierādījumu instrumentus, piemēram, uzvedības aspektu analīzi un finanšu analīzi, kā arī plašāk izmantot datu zinātnieku, datorzinātnieku un MI zinātnieku, un uzvedības ekonomikas speciālistu pieredzi;

20.norāda, ka kredītreitingu aģentūru tirgus koncentrācija joprojām ir augsta, ņemot vērā to, ka triju lielāko kredītreitingu aģentūru tirgus daļa pārsniedz 90 % Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, "Report on CRA Market Share Calculation" ("Ziņojums par kredītreitinga aģentūru (CRA) tirgus daļas aprēķinu"), 2022. gada 15. decembris.; atkārtoti uzsver nepieciešamību veicināt konkurenci šajā tirgū, lai nodrošinātu objektivitāti un uzticēšanos;

21.pauž nožēlu par Ernst & Young lēmumu pārtraukt savu revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu nodalīšanas procesu; norāda, ka revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu apvienošana var novest pie interešu konfliktiem un palielināt katra "lielo četrinieku" veidojošā uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū; aicina Komisiju izmeklēt revīzijas un konsultēšanas pakalpojumu apvienošanas gadījumus un, iespējams, ierosināt pasākumus interešu konfliktu un dominējoša stāvokļa tirgū novēršanai;

22.norāda, ka dominējošo tirgus dalībnieku veiktā jaunuzņēmumu iegāde varētu vājināt inovācijas un galu galā arī konkurenci; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija cieši sekotu līdzi tādai parādībai kā "iznīcinošas iegādes" digitālajā nozarē, par ko jāziņo Komisijai saskaņā ar Digitālo tirgu aktu, un attiecīgā gadījumā veiktu izšķirošus pasākumus saskaņā ar EK Apvienošanās regulas 22. pantu;

23.atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus apvienošanās lietās Eiropas Komisija, "Booking Holdings/Etraveli Group", lēmuma datums — 2023. gada 25. septembris.; uzsver strukturālo aizsardzības līdzekļu nozīmi apvienošanās lēmumos; atzīmē, ka lielākās un ietekmīgākās tiešsaistes platformas ietekmē desmitiem tūkstošu MVU ikdienas darbību; uzsver, ka iegāde nevar izraisīt uzņēmuma dominējošā stāvokļa nostiprināšanos viesnīcu tirgū, ļaujot tam kombinēti pārdot savus dažādos pakalpojumus;

24.atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt tās paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju un gaida sabiedriskās apspriešanas rezultātus; uzsver, ka ir jāpieņem dinamiskāka pieeja, kas pārsniedz tradicionālās pieejas robežas, jo īpaši attiecībā uz jauniem, attīstībā esošiem tirgiem, piemēram, digitālajā nozarē, un jāņem vērā ilgtermiņa redzējums, kas ietver globālo dimensiju un iespējamo turpmāko konkurenci; pauž nožēlu, ka līdz šim Komisijai reizēm ir bijis pārāk šaurs skatījums uz konkrēto tirgu, tādējādi liedzot Eiropas uzņēmumiem iespēju efektīvi konkurēt globālajā vidē; atbalsta to, ka Komisija, vērtējot apvienošanos, kad paplašināšanās blakustirgos vēl vairāk stiprinātu dominējošo stāvokli ieguvēja uzņēmuma pamattirgū, vairāk ņem vērā iespējamo kaitējumu konkurencei;

25.pauž bažas par būtisko koncentrāciju dažās pārtikas piegādes ķēdes daļās, kas kaitē patērētājiem, lauksaimniekiem, videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

26.atgādina, ka saskaņā ar EK Apvienošanās regulu dalībvalstis var veikt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, klimata aizsardzības, ilgtspējas un tiesiskuma jomā, un prasa, lai Komisijai tiktu dota tāda pati iespēja, pārbaudot koncentrācijas ietekmi uz iekšējo tirgu;

27.aicina Komisiju labāk izmantot pagaidu pasākumu instrumentu, lai apturētu jebkādas darbības, kas varētu nopietni apdraudēt konkurenci, jo īpaši dinamiskos un strauji augošos, piemēram, digitālajos, tirgos;

28.atzinīgi vērtē jauno pieeju nesenākajās pretmonopola lietās, kurās Komisija pirmo reizi un ar zināmiem nosacījumiem paredz strukturālu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lai apturētu pret konkurenci vērstu rīcību, jo īpaši tad, ja tas pats uzņēmums gadu gaitā ir atkārtojis attiecīgo pret konkurenci vērsto praksi citos tirgus segmentos; šajā sakarā mudina Komisiju turpināt šo virzību, lai panāktu efektīvu ex post pretmonopola noteikumu izpildes nodrošināšanu;

29.aicina Komisiju paātrināt pretmonopola procedūras, noteikt atbilstošus termiņus procedūrām un nodrošināt efektīvu lēmumu izpildi, lai izvairītos no ilgstošām procedūrām, kā tas bija, piemēram, Spotify gadījumā, kas 2019. gadā iesniedza sūdzību pret Apple un kur, neraugoties uz Komisijas iebildumu paziņojumu, līdz šim nav veikti konkrēti pasākumi, lai novērstu Apple ierobežojumus, kas liedz lietotņu izstrādātājiem brīvi sazināties ar saviem lietotājiem;

30.atzinīgi vērtē iniciatīvas uzsākšanu attiecībā uz pamatnostādnēm par no konkurences izslēdzošu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas tiks izstrādātas 2024. gadā un pieņemtas 2025. gadā, un Komisijas apņemšanos stingri, efektīvi un nekavējoties piemērot LESD 102. pantu izslēdzošas ļaunprātīgas izmantošanas jomā; aicina Komisiju konkrēti apstiprināt uz ietekmi balstītu pretmonopola noteikumu izpildi un jo īpaši ekonomisko pierādījumu nozīmi attiecīgos gadījumos; aicina ņemt vērā patērētāju neaizsargātību, novērtējot ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, pārmērīgi augstas cenas un negodīgus noteikumus;

31.atzīmē, ka ir sākta oficiāla izmeklēšana par kāda vārtziņa iespējamām pret konkurenci vērstām darbībām, sasaistot vai komplektējot saziņas un sadarbības platformu ar savu dominējošo un populāro programmatūru Eiropas Komisija, "Antitrust: Commission opens investigation into possible anticompetitive practices by Microsoft regarding Teams" ("Pretmonopola politika: Komisija sāk izmeklēšanu par iespējamu pret konkurenci vērstu Microsoft praksi attiecībā uz Teams"), 2023. gada 27. jūlijs.; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt koncesijas, ko vārtzinis vienpusēji piedāvā iesaistītajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tās novērš tirgus dalībnieku bažas, kas saistītas ar jauniem un pašreizējiem lietotājiem, kā arī risina sadarbspējas un cenu noteikšanas jautājumus;

32.uzstāj, ka ir vajadzīgi efektīvi aizsardzības līdzekļi, kas var prasīt lielāku koordināciju starp izpildiestādēm un turpmāku dialogu ar trešām personām, kā arī pienācīgu izpildes nodrošināšanu; atgādina, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kam noteikts vārtziņa statuss, iepriekš ir pieņemti pretmonopola nolēmumi, kuru rezultātā nekādas būtiskas izmaiņas rīcībā nav notikušas, īpaši saistībā ar prioritātes piešķiršanu saviem produktiem un pakalpojumiem digitālajos tirgos; aicina Komisiju kā galējo līdzekli labāk izmantot strukturālos aizsardzības līdzekļus; atkārtoti aicina Komisiju izbeigt ar rīcību saistīto korektīvo pasākumu pārākumu ES tiesību aktos;

33.atkārtoti aicina Komisiju pievērsties teritoriālo piegādes ierobežojumu negatīvajai ietekmei uz konkurenci, lai nodrošinātu pilnībā funkcionējošu vienoto tirgu un izmantotu potenciālos ieguvumus, ko tas var sniegt patērētājiem;

34.turklāt atkārtoti aicina Komisiju turpināt aktīvi uzraudzīt un atcelt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus ierobežojumus attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē, galveno uzmanību pievēršot patērētājiem labvēlīgai pieejai, lai ļautu patērētājiem piekļūt plašākam produktu un pakalpojumu klāstam visā ES;

35.atzinīgi vērtē sešu vārtziņu — Alphabet, Amazon, Apple, ByteDance, Meta, Microsoft Skatīt oficiālos lēmumus DMA. 100044, 100040, 100035, 100027, 100026, 100025, 100024, 100020, 100018, 100017, 100016, 100013, 100011. — noteikšanu 22 platformas pamatpakalpojumiem saskaņā ar Digitālo tirgu aktu, četras tirgus izpētes saistībā ar atspēkošanu, kā arī pirmo tirgus izpēti saskaņā ar Digitālo tirgu akta 3. panta 8. punktu; mudina Komisiju drīzumā pieņemt deleģētos aktus, lai paplašinātu piemērošanas kārtību vai precizētu Digitālo tirgu akta 5., 6., 7. un 12. pantā noteikto pienākumu īstenošanas kārtību; aicina Komisiju līdz 2024. gada 6. martam rūpīgi izvērtēt, vai vārtziņi ievēro Digitālo tirgu aktā noteiktos pienākumus, un lūgt trešo personu atsauksmes par to, vai vārtziņu piedāvātie atbilstības risinājumi nodrošina taisnīgākus un sāncensīgākus digitālos tirgus; aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumus, ko vārtziņi veic savu platformu drošībai un integritātei un kas varētu ietekmēt atbilstību Digitālo tirgu aktam, pārbauda neatkarīgas trešās personas un tie nav balstīti tikai uz pašu vārtziņu novērtējumu;

36.norāda, ka Eiropas Komisijas pētījumā par digitālās reklāmas jaunāko norišu ietekmi uz privātumu, izdevējiem un reklāmdevējiem ir secināts, ka plaša mēroga personas datu vākšana un apstrāde reklāmas nolūkos un digitālās reklāmas tirgus nepārredzamība, iespējams, veicina krāpšanu reklāmas jomā Eiropas Komisija, "Study on the impact of recent developments in digital advertising on privacy, publishers and advertisers" ("Pētījums par digitālās reklāmas jaunāko norišu ietekmi uz privātumu, izdevējiem un reklāmdevējiem"), 263.–264. lpp.; aicina Komisiju saskaņā ar pētījuma ieteikumiem turpināt analizēt likumdošanas iespējas attiecībā uz turpmākiem politikas intervences pasākumiem, tostarp strukturālu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību, šajā sakarā papildinot Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.;

37.norāda uz tirgus izpēti par Microsoft Edge un Bing Lēmums DMA. 100015; DMA. 100028 un DMA. 100034. un Apple iOS un iMessage Lēmums DMA. 100047 un DMA. 100022., lai novērtētu to kā vārteju lomu un to nostiprinājušos stāvokli tirgū saskaņā ar lēmumu par Apple un Microsoft iecelšanu par vārtziņiem atbilstoši Digitālā tirgus aktam; uzsver, ka iMessage pēc noklusējuma ir iekļauts visās iOS ierīcēs vairāk nekā 144 miljoniem lietotāju; uzsver, ka viedtālruņiem ir liela nozīme kā būtiskam personīgam un profesionālam rīkam; uzsver, ka mūsdienu tirgū dominē divas operētājsistēmas ar saviem savstarpēji nesavietojamiem ziņapmaiņas pakalpojumiem, kas ierobežo lietotāju un uzņēmumu iespēju brīvi pāriet no vienas ekosistēmas uz otru un netraucēti savstarpēji sazināties neatkarīgi no operētājsistēmas, un tas pašos pamatos ir pretrunā Digitālo tirgu akta garam un burtam; tāpēc aicina Komisiju nekavējoties turpināt izpēti un tās efektīvu īstenošanu, lai savlaicīgi visiem nodrošinātu ziņapmaiņas sadarbspējas sniegtās priekšrocības;

38.norāda uz EST lēmumu lietā "Meta pret Bundeskartellamt", kurā ir apstiprināta valstu konkurences iestāžu kompetence nodrošināt datu aizsardzības noteikumu izpildi saskaņā ar pretmonopola tiesību aktiem; norāda, ka EST apstiprina, ka personas datu aizsardzība ir svarīgs apsvērums, izskatot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un liek izvirzīt nosacījumus fizisku personu personas datu izmantošanai mērķorientētas reklāmas nolūkos; mudina konkurences iestādes izmeklēt Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. un datu aizsardzības iestādes piemērot sodus par šādiem pārkāpumiem;

39.norāda uz Bundeskartellamt un Alphabet Inc. tiesvedībā izdarītajiem secinājumiem, kas Google lietotājiem nodrošina lielākas izvēles iespējas attiecībā uz to, kā Google apstrādā viņu datus; stingri norāda, ka ES patērētājiem ir jābūt iespējai izvēlēties, vai viņi atļauj apkopot un savstarpēji apstrādāt savus personas datus; mudina Komisiju turpināt izpildes pasākumu koordinēšanu un sadarboties ar valstu konkurences iestādēm, lai veicinātu efektīvu mijiedarbību starp konkurences tiesībām un Digitālo tirgu aktu, jo īpaši saistībā ar Digitālo tirgu aktā noteiktajiem "papildu pienākumiem";

40.norāda, ka lietu internets (IoT) ir uzskatāms par augošu tirgu; turklāt norāda, ka viedās mājsaimniecības ierīces, piemēram, putekļu sūcēji roboti, ir būtisks patērētāju datu avots; norāda, ka uzņēmumu apvienošanās un iegāde šajā nozarē var ievērojami kaitēt konkurencei; aicina Komisiju, kad tā izvērtē apvienošanās un pārņemšanas gadījumus šajā nozarē, uzskatīt datus par tirgus varas avotu, jo īpaši tad, ja ir iesaistīti atzīti lielie tehnoloģiju uzņēmumi; turklāt aicina, ja nepieciešams, izvirzīt nosacījumus datu izmantošanai;

41.pauž nožēlu par to, ka vārtziņu sarakstā nav mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju; aicina Komisiju apsvērt iespēju šajā nozarē sākt tirgus izpēti saskaņā ar Digitālo tirgu akta 3. panta 8. punktu (kvalitatīvs novērtējums), jo īpaši ņemot vērā koncentrēto tirgus struktūru un kaitējošo pret konkurenci vērsto praksi, ko uzsvērušas valstu konkurences iestādes; uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas tirgū dominē nedaudzi ļoti lieli dalībnieki; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek noteikti visi atbilstīgie pakalpojumi, lai atjaunotu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci Eiropas mākoņdatošanas tirgū;

42.aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību sākt tirgus izpēti saskaņā ar Digitālā tirgus akta 19. pantu un pievienot jaunas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar Digitālā tirgus akta 2. panta 2. punktu, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, kuru rezultātā var rasties jauni pakalpojumu veidi, kas neietilpst esošajās kategorijās, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts; atzīst, ka jaunas funkcijas, ko darbina ģeneratīvais mākslīgais intelekts, var iekļaut esošajos digitālajos pakalpojumos, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammās, un tās var ietvert esošajā pamatplatformu pakalpojumu sarakstā, kas varētu stiprināt esošos vārtziņus;

43.norāda uz G7 valstu konkurences iestāžu kopīgo paziņojumu par konkurenci un mākslīgo intelektu, uzsverot sadarbības nozīmi konkurences veicināšanā digitālajos tirgos G7 Hirosimas samits, "Compendium of approaches to improving competition in digital markets" ("Pieeju apkopojums konkurences uzlabošanai digitālajos tirgos"), 2023. gada 8. novembris.; aicina Komisiju būt modrai attiecībā uz sadarbības nolīgumiem mākslīgā intelekta attīstības kontekstā, lai nodrošinātu, ka šādi sadarbības nolīgumi nav potenciāli slēpta apvienošanās vai iznīcinoša iegāde;

44.atkārtoti norāda, ka Digitālo tirgu aktam ir cits juridiskais pamats nekā konkurences regulējumam; uzsver, ka ir vajadzīga efektīva konkurences tiesību ex post izpildes un Digitālo tirgu akta ex ante izpildes līdzāspastāvēšana, ņemot vērā to papildinošo raksturu; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami personāla resursi un sinerģija efektīvai noteikumu īstenošanai un jāizvairās no pašreizējo struktūru un pasākumu pārklāšanās vai dublēšanās;

45.uzsver ES turpmākās savienojamības vajadzības infrastruktūras un investīciju ziņā; aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt pašreizējo konkurences praksi telesakaru tirgū, lai veicinātu pilnībā integrēta vienotā telesakaru pakalpojumu tirgus izveidi; norāda, ka tirgus konsolidācija varētu būt vienīgais veids, kā izvairīties no infrastruktūras pārdošanas pa daļām ārvalstu uzņēmumiem ārpus ES un efektīvi konkurēt pasaules mērogā; norāda, ka šīs nozares izaugsme Eiropā pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi ļoti vāja un galvenais iemesls tam ir sadrumstalotība; šajā sakarā atzinīgi vērtē komisāra Tjerī Bretona (ThierryBreton) paziņojumu par Komisijas darbu pie jauna digitālo tīklu akta priekšlikuma izstrādes, lai piesaistītu investīcijas, nodrošinātu telesakaru infrastruktūru un inovāciju bez papildu izmaksām patērētājiem un neapdraudot tīkla neitralitāti un godīgu konkurenci tirgū starp visiem tā dalībniekiem;

46.ar bažām norāda, ka vārtziņi, kuriem attiecībā uz datiem ir priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem, var panākt kritiskus apjomradītus ietaupījumus, kā rezultātā vēl vairāk tiek izjaukts konkurences līdzsvars digitālajos tirgos un tiek apslāpēta inovācija;

47.uzsver, ka, pieņemot lēmumus par digitālu apvienošanos un iegādi, personas datu aktīvi būtu jāņem vērā un jāizvērtē gluži tāpat kā visi citi tradicionālie aktīvi; turklāt uzsver, ka uzņēmumu apvienošanās un iegādes rezultātā notikusi datu konsolidācija var pastiprināt dominējošo stāvokli tirgū;

48.pauž nožēlu par dažu dalībvalstu agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu sistēmu kropļojošo ietekmi uz godīgu konkurenci, jo tā var kavēt inovāciju un apdraudēt sāncensību tirgos, kas īpaši skar MVU; prasa no publiskā iepirkuma procedūrām un valsts atbalsta saņemšanas izslēgt uzņēmumus, kas piemēro nodokļu apiešanas praksi, izmantojot trešo valstu nodokļu oāzes, jo tie negodīgi konkurē ar uzņēmumiem, kuri nav iedibināti nodokļu oāzēs; atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 14. jūlija ieteikumu nepiešķirt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu oāzēm, tā aizsargājot godīgos nodokļu maksātājus;

49.aicina Komisiju izskatīt iespēju uzlikt naudas sodus valstīm, par kurām konstatēts, ka tās ir pārkāpušas ES valsts atbalsta noteikumus; mudina Komisiju turpināt izmeklēt dalībvalstu praksi nodokļu nolēmumu jomā;

50.norāda uz priekšsēdētāja vietnieka Maroša Šefčoviča (Maroš Šefčovič) un komisāra Vopkes Hūkstras (Wopke Hoekstra) apņemšanos sākt diskusiju par fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku atcelšanu; atgādina savu prasību īstenot konkrētas politikas, grafikus un pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk pakāpeniski atceltu fosilā kurināmā subsīdijas ar nodokļu pasākumu palīdzību;

51.atzinīgi vērtē Komisijas modrību, īstenojot valsts atbalsta noteikumus nodokļu jomā;

52.vienlaikus pauž nožēlu, ka EST ir atcēlusi vairākus Komisijas nesen pieņemtus lēmumus plašu rezonansi ieguvušās konkurences lietās nodokļu jomā; aicina Komisiju lietas par konkurences politiku sagatavot rūpīgāk, lai tās spētu izturēt pārbaudi tiesās; ar bažām norāda, ka naudas sodu atcelšana, kā arī atpakaļejoši nokavējuma procentu maksājumi atcelto naudas sodu gadījumā, arī rada ES budžeta apdraudējumu;

53.uzsver, ka Parlamentam būtu aktīvi jāpiedalās konkurences politikas veidošanā un vairāk jāiesaistās darba grupu un ekspertu grupu darbībā; uzskata, ka biežāk būtu jāizmanto Parlamenta tiesības iejaukties ar konkurences tiesībām saistītā tiesvedībā;

54.aicina par konkurences politiku atbildīgo komisāru uzturēt ciešus kontaktus ar Parlamenta kompetento komiteju un tās darba grupu konkurences jautājumos;

55.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un konkurences iestādēm.