1.atzinīgi vērtē Parlamenta augošo lomu ES ārējā darbībā — Parlaments ir pakāpeniski kļuvis aizvien svarīgāks šajā jomā, apvienojot tā likumdošanas, budžeta un kontroles pilnvaras ar dažāda veida publisku un klusu iesaisti ar starptautiskām organizācijām, valstīm, sabiedrību un indivīdiem ārpus Eiropas Savienības;

2.uzsver ES parlamentārās diplomātijas īpašo lomu un vērtību ES ārpolitikas un drošības politikas pamanāmības un ietekmes papildināšanā un stiprināšanā kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un parlamentiem, vienlaikus nodrošinot Parlamenta autonomiju;

3.uzsver, cik svarīga ir parlamentārā diplomātija kā līdzeklis, lai uzrunātu daudzveidīgākas ieinteresētās personas partnervalstīs un trešās valstīs nolūkā uzlabot informētību par ES tiesību aktiem un nostājām, labāk izprast šādu tiesību aktu un nostāju uztveri, ietekmi un sekas šajās valstīs un veidot vienādranga alianses un stabilas partnerības arvien sarežģītākā un multipolārākā starptautiskā kontekstā;

4.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta īpašo ieguldījumu ES ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanā un parlamentārās diplomātijas sniegto pievienoto vērtību un papildinājumu, Komisija, Padome un EĀDD vēl nav pilnībā to atzinušas par neaizstājamu dalībnieku Eiropas komandas pieejā;

5.uzskata, ka Parlamentam ir liels neizmantots potenciāls vēl vairāk attīstīt savu diplomātisko lomu un ieguldījumu ES ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanā;

6.uzsver Parlamenta īpašo, dinamisko un publisko ieguldījumu ES ārpolitikā un drošības politikā un globālo problēmu risināšanā ar darbu, ko veic ar ārlietām saistītās komitejas, tostarp Cilvēktiesību apakškomiteja un Drošības un aizsardzības apakškomiteja, kuras veicina attiecības ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību visā pasaulē;

7.uzsver, ka pastāvīgās delegācijas veic svarīgu darbu un papildina komiteju darbu, veidojot regulāru un noturīgu forumu politiskajam dialogam ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, tostarp apvienotajās parlamentārajās struktūrās un daudzpusējās asamblejās;

8.uzsver, ka pastāvīgajām delegācijām ir nozīmīga loma kā tiltam starp Parlamentu un tā partneriem visā pasaulē, veicinot mijiedarbību, pastāvīgi sniedzot informāciju komitejām un citām Parlamenta struktūrām, apspriežot kopējas intereses nostājas un politikas virzienus, kā arī uzklausot dažādus partnerus un citas ieinteresētās personas un nododot viņu viedokli Parlamenta kompetentajām struktūrām;

9.uzskata, ka Parlamenta oficiālie braucieni ārpus ES ir neatņemama ES ārpolitikas daļa, un tādēļ tiem ir jāsaņem pilnīgs ES delegāciju atbalsts un augstākā līmeņa informatīvais un drošības atbalsts no EĀDD; prasa, lai EĀDD Krīzes reaģēšanas centram tiktu nodrošināti visi nepieciešamie resursi; uzskata, ka darba braucienu labāka koordinācija, plānošana un prioritāšu noteikšana starp dažādām Parlamenta struktūrām palielinātu Parlamenta diplomātiskās lomas konsekvenci, uzticamību un ietekmi;

10.ierosina attiecīgajām Parlamenta struktūrām izstrādāt iekšējo koordināciju, cita starpā periodiski izveidojot to prioritāro valstu sarakstu, ar kurām sadarboties, pamatojoties uz gaidāmajiem likumdošanas dokumentiem un ģeopolitiskajām vai stratēģiskajām prioritātēm, un šajā nolūkā rīkojot kopīgu viedokļu apmaiņu ar šīm prioritārajām valstīm par ES attiecībām vai horizontāliem ģeopolitiskiem vai konflikta jautājumiem un veicinot sinerģiju starp Parlamenta ārvalstu misijām, lai izvairītos no nevajadzīgas pārklāšanās, racionalizētu resursus un stiprinātu Parlamenta vēstījumu konsekvenci;

11.uzsver, ka parlamentāriešiem, dodoties oficiālā misijā, vajadzētu būt pilnībā sagatavotiem par trešās valsts kultūras un starptautisko kultūras attiecību dimensiju, lai viņi varētu veicināt veicinot dialoga kultūru kultūru dialogā; šajā sakarībā aicina EĀDD un jo īpaši tā Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļu pilnībā atbalstīt Parlamenta oficiālos darba braucienus uz trešām valstīm;

12.uzskata, ka Parlamenta un atsevišķu tā deputātu īstenotais politiskais dialogs ar dažādu pasaules valstu valdības, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem palīdz veicināt ES prioritātes, viedokļus un vērtības attiecībā uz globālajiem standartiem tādās jomās kā vispārējās cilvēktiesības un demokrātija, LGBTI tiesības, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, klimata un enerģētikas diplomātija, savienojamība, mākslīgais intelekts un digitālā un tehnoloģiskā politika;

13.uzsver, ka Parlaments konsekventi velta uzmanību tam, lai cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju izvirzītu ES ārējās darbības centrā un nodrošinātu svarīgu forumu, kurā uzklausītu un padarīt dzirdamāku visas pasaules pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko dalībnieku viedokli; šajā sakarībā uzsver darbības, ar kurām tas atbalsta cilvēktiesību aizstāvjus, apdraudētos parlamentāriešus un jaunos politiskos līderus, kā arī sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē un cīņu pret dezinformāciju; prasa turpināt attīstīt Parlamenta darbības un nākamajā Parlamenta sasaukumā panākt vārda došanu tiem, kuru tiesības ir apdraudētas;

14.uzsver, ka Parlamenta debates un rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu gadījumiem ir ļoti svarīgs Parlamenta instruments ar vislielāko ietekmi ārvalstīs, kad tiek risinātas cilvēktiesību situācijas trešās valstīs; tādēļ aicina uzlabot šo debašu un rezolūciju pamanāmību, tostarp plenārsesiju darba kārtībā un komiteju un citu pastāvīgo Parlamenta struktūru darbā;

15.uzsver, cik svarīga un unikāla ir Parlamenta loma vēlēšanu novērošanas misijās un plašākā nozīmē demokrātijas atbalsta programmās, piemēram, parlamentārās demokrātijas stiprināšanā trešās valstīs un iniciatīvās, kas ietver mediāciju, spēju veidošanas veicināšanu, konfliktu novēršanu, vienprātīgas un demokrātiskas parlamentārās kultūras sekmēšanu un cilvēktiesību veicināšanu; prasa secinājumus, kas gūti Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas darbībās attiecībā uz konkrētām valstīm, un secinājumus, kas gūti ES vēlēšanu novērošanas misijās, labāk integrēt attiecīgajā komiteju un delegāciju darbā, kā arī plenārsesijās, kas koncentrējas uz šīm pašām valstīm;

16.aicina stiprināt koordināciju ar Komisiju, tostarp ar Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu un Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātu, lai atbalstītu parlamentāro demokrātiju visā pasaulē un veicinātu institucionālo atbalstu parlamentiem; ierosina, ka Parlamenta izveidotais tīkls ar valstu parlamentiem demokrātijas atbalsta jautājumos varētu kļūt par regulāru institucionālu platformu, kurā koordinēt darbības un izmantot speciālās zināšanas;

17.uzsver, ka ir jāpanāk dzimumu līdzsvaru visās darbībās un misijās, tostarp Parlamenta pārstāvībā ceļojumos ārpus Eiropas Savienības, un jāpaplašina zināšanas dzimumu līdztiesības jomā, parlamentārās palīdzības darbību un programmu ietvaros norīkojot ekspertus dzimumu līdztiesības jomā;

18.uzskata, ka nākamajam Parlamenta sasaukumam un nākamās Komisijas izveidei vajadzētu būt iespējai stiprināt iestāžu attiecību sistēmu starp Parlamentu, EĀDD un Komisiju, tostarp ES delegācijām, lai uzlabotu parlamentāro diplomātiju un stiprinātu ES ārējās darbības instrumentu kopumu;

19.jo īpaši prasa pastiprināt Parlamenta pārraudzību darbam saistībā ar ES ārpolitikas un drošības politikas darbībām, uzlabojot EĀDD un Komisijas ārējo dienestu pārskatatbildības un pārredzamības līmeni; uzsver nepieciešamību atjaunināt 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību, lai pārdefinētu EĀDD un Parlamenta attiecības;

20.aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis patiesi iesaistīt Parlamentu stratēģiski svarīgu jautājumu īstenošanā un kontrolē ES ārlietu jomā, tostarp ierobežojošu pasākumu piemērošanā, kā arī ārējās finansēšanas instrumentu kontrolē;

21.prasa ievērot LES 36. pantā paredzētās Parlamenta tiesības uz informāciju KĀDP jautājumos, tostarp attiecībā uz savlaicīgu piekļuvi ziņojumiem, valstu stratēģijām un citai konfidenciālai informācijai, kas nosaka ES KĀDP īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk pabeigt atjaunināšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumam par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā;

22.uzsver, ka Parlamenta kontroles funkcija un pilnvaras uzraudzīt starptautisko nolīgumu sarunas un šo nolīgumu īstenošanu nozīmē, ka Parlamentam ir jāieņem būtiska loma, veidojot Savienības sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, un tās vispārējo rīcību starptautiskajā arēnā, kas arī ļautu ES starptautiskajās attiecībās veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un klimata diplomātiju; šajā sakarībā pauž nožēlu par praksi veikt tā dēvētās neoficiālās vai ad hoc vienošanās, kurām nav vajadzīga Parlamenta piekrišana un kuras līdz ar to apdraud Parlamenta likumdevēja autoritāti un pārraudzības lomu;

23.uzskata, ka ES vēstnieki stratēģiskās valstīs un ES īpašie pārstāvji būtu jāapstiprina amatā tikai pēc Parlamenta Ārlietu komitejas pozitīva novērtējuma;

24.prasa Parlamenta ārējo komiteju priekšsēdētājiem sistemātiskāk piedalīties augsta līmeņa KĀDP sanāksmēs un pasākumos, tostarp Ārlietu padomē; aicina nosūtīt kopīgas EĀDD, Komisijas un Parlamenta delegācijas uz nozīmīgām daudzpusējām un reģionālām sanāksmēm;

25.stingri prasa, ka visi svarīgākie stratēģiskie politikas dokumenti, ko Komisija un Padome pieņem saistībā ar ES ārpolitikas īstenošanu, būtu jāizstrādā, apspriežoties ar Parlamentu, un tajos būtu jāiekļauj Parlamenta loma un tā ieguldījums;

26.aicina stiprināt Parlamenta attiecības ar dalībvalstu parlamentiem, kas ir labi izvietotas struktūras saziņai ar dalībvalstu izpildvaru; tādēļ uzsver, ka starpparlamentārā konference par KĀDP/KDAP, kā arī starpparlamentārās konferences, ko katru gadu rīko Cilvēktiesību apakškomiteja, ir svarīgs forums attiecīgās informācijas un paraugprakses apmaiņai starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu un ka tās būtu jāstiprina;

27.uzskata, ka Parlamentam var būt unikāla loma ES ārpolitikas tuvināšanā Eiropas iedzīvotājiem un tā demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanā, tostarp sadarbojoties ar valsts līmenim pakārtotām vienībām, piemēram, reģionālajām valdībām un parlamentiem, un tādējādi ļaujot attiecīgajās ES un dalībvalstu ārpolitikas tiesiskajās un institucionālajās struktūrās īstenotajai daudzlīmeņu diplomātijai papildināt ES līmeņa ārējo darbību un balstīties uz to;

28.atkārtoti aicina izstrādāt autonomu ES diplomātiju, kas balstītos uz kopēju diplomātisko kultūru ES perspektīvā, un uzsver Parlamenta lomu šajā sakarībā; uzskata, ka konkrēts solis virzībā uz to ir īstenot Parlamenta izmēģinājuma projektu par Eiropas Diplomātijas akadēmijas un jo īpaši tās turpmākās un pastāvīgās struktūras izveidi; aicina garantēt Parlamenta pastāvīgu līdzdalību un aktīvu iesaistīšanos topošās Eiropas Diplomātijas akadēmijas vadošajās vai pārvaldes struktūrās, kā arī tās mācību programmās un pasākumos;

29.uzskata, ka, ņemot vērā visā pasaulē vērojamo regresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Parlamentam ir īpaša loma uz noteikumiem balstīta multilaterālisma, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā, cilvēktiesību un politiskā plurālisma veicināšanā, dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanā trešās valstīs un palīdzot demokrātiski ievēlētiem parlamentiem visā pasaulē konsolidēt savu institucionālo lomu un iekšējās darba metodes, izmantojot mērķorientētas programmas; norāda, ka EP deputāti var pievērsties sensitīvākiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem, sniegt publiskus paziņojumus, pavērt iespējas publiskai vai privātai saziņai vai sadarboties ar vietējiem partneriem, ja tradicionālās diplomātijas telpa ir ierobežotāka;

30.uzsver parlamentāro struktūru īpašo lomu — palīdzēt partnervalstīm un jo īpaši paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un potenciālajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos un austrumu kaimiņvalstīs; aicina stiprināt to lomu ES pievienošanās procesā, ņemot vērā valstu parlamentu īpašo un būtisko lomu vajadzīgo reformu procesā, cita starpā izmantojot tiesību aktu tuvināšanu, pārraudzību un iedzīvotāju informēšanu; atgādina, ka ES delegācijām ir aktīvi jāatbalsta šāda starpparlamentārā sadarbība kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

31.atzinīgi vērtē inovatīvas pieejas, piemēram, nesen uzsākto Eiropas Parlamenta un Ukrainas Augstākās radas komiteju sadarbību, un mudina izstrādāt turpmākas iniciatīvas šajā jomā, ņemot vērā paplašināšanās procesa politisko nozīmi;

32.atkārtoti aicina uzlabot ES institucionālās spējas preventīvajā diplomātijā, konfliktu novēršanā un mediācijā un uzskata, ka Parlaments šajā jomā var sniegt speciālās zināšanas un būtisku ieguldījumu ar savu struktūru un darbību starpniecību, tostarp iesaistoties ar agrīnas brīdināšanas mehānismiem un apmeklējumiem uz vietas;

33.uzsver, ka plašais parlamentu sadarbības tīkls, ko Parlaments ir izveidojis ar pastāvīgo delegāciju un daudzpusējo asambleju starpniecību, ir labākā platforma, kurā ar starptautiskajiem partneriem apspriest un koordinēt nostājas daudzpusējos forumos, piemēram, saistībā ar ANO rezolūcijām, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, klimata diplomātiju vai G20 nostājām, kā arī precizēt ES nodomus pret partneriem un veicināt tās darbības; uzsver Parlamenta nozīmīgo ieguldījumu daudzpusējo forumu darbā, cita starpā iesaistoties G7 un G20 parlamentārajos samitos un Parlamentu savienības sanāksmēs;

34.uzsver, ka Eiropas Parlaments visā pasaulē veicina dzimumu līdztiesību, tostarp feminicīda un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, un LGBTI tiesības ES ārējā darbībā; norāda, ka parlamentāriešiem ir liela nozīme dzimumsensitivitātes veicināšanā ES ārējās attiecībās, izmantojot izpratnes veicināšanu, spēju veidošanu un labas prakses apmaiņu, tostarp, bet ne tikai attiecībā uz pievienoto vērtību, ko nodrošina dzimumu ziņā līdzsvaroti parlamenti un dzimumu perspektīvas nodrošināšana parlamentāro struktūru darbībā; aicina Parlamentu savā mijiedarībā ar partnervalstīm vēl vairāk stiprināt šo attiecīgo parlamentārās diplomātijas dimensiju;

35.uzskata, ka, ņemot vērā 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi (panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm), Parlamentam ir jāuzņemas svarīga loma galveno stratēģisko dzimumu līdztiesības kritēriju sasniegšanā;

36.uzsver Parlamenta darbu pie tā, lai ratificētu un īstenotu attiecīgās ANO un citas starptautiskās konvencijas un fakultatīvos protokolus, piemēram, Parīzes nolīgumu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

37.uzskata — lai gan Parlamentam būtu jāsaglabā pilnīga autonomija savas ārpolitikas programmas īstenošanā, kopīgas vizītes un Parlamenta paziņojumi līdztekus Komisijas un Padomes pārstāvju paziņojumiem par galvenajām norisēm trešās valstīs ir daudzsološa joma, kurā īstenot Eiropas komandas pieeju; šajā sakarībā aicina atsevišķās trešās valstīs uzsākt starpiestāžu Eiropas komandas izmēģinājuma programmu; aicina ar šo izmēģinājuma programmu nodrošināt, ka Parlamenta instrumenti ir pilnībā integrēti vienotā iestāžu pieejā pret attiecīgajām valstīm;

38.nosoda dažu valstu, tostarp to, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, lēmumu aizliegt Parlamenta delegācijām un atsevišķiem EP deputātiem ieceļot dažās vai visās to teritorijās; nosoda trešo valstu draudus un sankcijas pret EP deputātiem; stingri prasa Padomei un dalībvalstīm nekavējoties un stingri rīkoties, tostarp nosakot sankcijas, ja trešās valstis vērš pret Parlamenta struktūrām vai atsevišķiem EP deputātiem ierobežojošus pasākumus;

39.uzsver, ka vēlēšanu novērošana ir joma, kurā Parlamenta un EĀDD sadarbība ir visstrukturētākā, abas iestādes veic vēlēšanu novērošanas darbības, kas ir savstarpēji labi integrētas vairākos veidos;

40.atkārtoti aicina nodrošināt stratēģiskāku koordināciju starp ES iestādēm atsevišķos steidzamos gadījumos, kuros ir iesaistīti cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti vai īpaši neaizsargātu grupu pārstāvji; pauž pārliecību, ka parlamentārā diplomātija var izrādīties efektīvs mehānisms, kas papildina sadarbību ar trešām valstīm šādos gadījumos; aicina izveidot starpiestāžu darba grupu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, lai koordinētu Eiropas centienus prioritāro cilvēktiesību aizstāvju lietās;

41.atkārtoti prasa AP/PV sadarbībā ar dalībvalstīm un Parlamentu katru gadu pieņemt to valstu sarakstu, kuras rada nopietnas bažas saistībā ar cilvēktiesību aizstāvju un demokrātijas aktīvistu smago stāvokli, un tas cita starpā ļautu pilnībā koordinēt Eiropas komandas praktisko reakciju uz vietas; uzskata, ka Parlamentam varētu būt izšķiroša nozīme šīs mērķtiecīgās un vienotās pieejas atbalstīšanā ar saviem institucionālajiem un citiem līdzekļiem;

42.mudina katru ES delegāciju savā informēt par Parlamenta darbu saistībā ar tās uzņēmējvalsti, tostarp vietējā valodā tās tīmekļa vietnē, un veikt turpmākus pasākumus ar vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības grupām;

43.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.