1.atzīmē reģionālo lidostu nozīmi Eiropas Savienībā īso un vidējo attālumu elektrisko lidojumu veikšanai; uzsver reģionālo lidostu kā multimodālu inovāciju centru un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) potenciālu visā piegādes ķēdē, kas veicina pētniecību un konkurenci ne tikai aviācijas jomā, bet arī citās transporta nozarēs, piemēram, autotransporta, jūrniecības un dzelzceļa nozarē; tādēļ aicina Komisiju apstiprināt savu finansiālo atbalstu reģionālajām lidostām, jo īpaši tām, kas aktīvi darbojas elektroaviācijas jomā;

2.ir pārliecināts, ka tīrāka, ātrāka un ērtāka gaisa transporta iespējas uzlabotu savienojamību un pieejamību mazākos, izolētākos un retāk apdzīvotos reģionos, tostarp salu un tālākajos reģionos, un jo īpaši saistībā ar piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, darba iespēju radīšanu un ilgtspējīgāku tūrismu;

3.norāda, ka attālākajiem reģioniem būs grūti izveidot savienojumu ar Eiropas kontinentālo daļu, izmantojot elektroaviāciju, jo tie ir attālināti un gaisa kuģu akumulatoru ietilpība ir ierobežota; tomēr uzsver, ka elektroaviācija var nodrošināt savienojamību starp attālākajiem reģioniem, veicināt to attīstību un daļēji mazināt to sarežģītā reljefa radītās negatīvās sekas ekonomikai; uzsver, ka perifērajiem reģioniem ir nepieciešams finansiāls, materiāls un tehnisks atbalsts, lai nodrošinātu ātrai un uzticamai akumulatoru uzlādei, eVTOL gaisa kuģu apkalpošanai un augsti kvalificētu tehniķu un operatoru apmācībai nepieciešamās infrastruktūras pienācīgu attīstību;

4.uzsver, ka, saskaroties ar ģeogrāfiskiem šķēršļiem, var ievērojami ietaupīt laiku, izmantojot elektriskos lidojumus kā jaunu sabiedriskā transporta veidu, kas nav atkarīgs no esošajiem autoceļiem vai sliežu ceļiem; atsaucas uz Ziemeļvalstu pieredzi, kuru ģeogrāfiskā vide ir bagāta ar fjordiem, ezeriem un kalniem, kurās ir neliels iedzīvotāju blīvums un liels uzsvars uz ilgtspējīgu enerģiju Accessibility study for electric aviation. Part of the project “Electric Aviation and the Effect on Nordic Regions” (Pieejamības pētījums par elektroaviāciju. Daļa no projekta “Elektroaviācija un ietekme uz Ziemeļvalstu reģioniem”., un tālākajiem reģioniem, kurus raksturo to izolētība, nošķirtība, neliela teritorija, sarežģīts reljefs un klimats; aicina Komisiju izpētīt šo potenciālu ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem reģioniem un dalībvalstīm;

5.uzskata, ka reģionālās aviācijas elektrifikācija varētu padarīt ekonomiski dzīvotspējīgus iepriekš pamestus maršrutus, uzlabojot savienojamību, veicinot reģionālo attīstību un piesaistot jaunas reģionālas investīcijas; uzsver hibridizācijas reālās perspektīvas, ņemot vērā reģionālās aviācijas ierobežojumus, kas saistīti ar autonomiju un pasažieru skaitu;

6.atkārtoti norāda uz Komisijas redzējumu, ka eVTOL, kā norādīts Komisijas Dronu stratēģijā 2.0, līdz 2030. gadam kļūs par pasažieru pārvadājumu pamatelementu, integrējoties esošajās transporta sistēmās un veicinot ES dekarbonizāciju, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi Turpat.; uzsver, ka, neraugoties uz eVTOL straujo tehnoloģisko attīstību, pašlaik to ietilpība joprojām ir ierobežota līdz sešām sēdvietām, turpretī fiksēto spārnu elektriskie gaisa kuģi jau spēj pārvadāt vairāk pasažieru gan esošajos, gan jaunajos pilsētu gaisa satiksmes maršrutos; aicina Komisiju diferencēt abu virzienu iespējas, jo tajos izmanto dažādas tehnoloģijas un tie apkalpo dažādus tirgus; pauž pārliecību, ka gan eVTOL, gan fiksēto spārnu elektriskie gaisa kuģi jāuzskata par savstarpēji papildinošiem jaunas pilsētu gaisa mobilitātes veidiem;

7.uzsver, ka gaisa kuģi ar elektriskajiem dzinējiem nerada gandrīz nekādu ekspluatācijas piesārņojumu, kas nozīmē samazinātas vietējās emisijas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt lidostu tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību; tāpēc uzskata, ka īpaši zemas decibelu intensitātes lidmašīnām būtu jāpiemēro vienkāršotas procedūras nolūkā saņemt ar troksni saistītas atļaujas vai atkāpes no lidojumu ierobežojumiem; uzsver, ka trokšņa samazināšana, ko panāk ar zemas decibelu intensitātes elektroaviāciju, var uzlabot situāciju dažās lidostās un tuvumā esošajos dzīvojamos rajonos;

8.uzsver, ka ir jāizmanto potenciāls, ko sniedz elektrisko un hibrīdelektrisko gaisa kuģu ievērojami mazākais trokšņa līmenis; mudina nozari izmantot EASA darbu, izstrādājot pirmo vides aizsardzības tehnisko specifikāciju https://www.easa.europa.eu/en/newsroom-and-events/press-releases/easa-publishes-worlds-first-proposal-assessment-and-limitation. dažu eVTOL gaisa kuģu trokšņa novērtēšanai, kuras mērķis būtu nodrošināt augstu un vienotu vides aizsardzības līmeni Eiropas iedzīvotājiem un veicināt šo lidaparātu integrāciju aviācijas ekosistēmā un pilsētvidē;

9.pauž stingru pārliecību, ka elektriskie un hibrīdelektriskie gaisa kuģi piedāvās ievērojamu potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijā un jaunas pilsētu mobilitātes iespējas; atzinīgi vērtē EASA līdz šim veikto darbu saistībā ar eVTOL gaisa kuģiem, kurus paredzēts izmantot kā gaisa taksometrus, kā arī ar drošai pilsētu gaisa mobilitātes ekspluatācijai nepieciešamās zemes infrastruktūras izstrādi EASA, Vertiports. Prototype Technical Specifications for the Design of VFR Vertiports for Operation of with Manned VTOL-Capable Aircraft Certified in the Enhanced Category (PTS-VPT-DSN), 2022. gada marts. un aviācijas tiesiskā regulējuma pielāgošanu, lai atvieglotu tādu gaisa kuģu ienākšanu tirgū, kuri izmanto elektrisko un ūdeņraža piedziņu; uzsver, ka EASA ir ļoti svarīga nozīme šāda veida gaisa kuģu sertificēšanā, jo tā varētu paātrināt to attīstību; atbalsta videi draudzīgu gaisa kuģu komercializāciju, izmantojot alternatīvas dzinēju tehnoloģijas, lai papildinātu pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar ilgtspējīgas aviācijas degvielas iniciatīvām; aicina Komisiju nākotnē veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka elektriskie lidojumi apkalpo īsus reģionālos maršrutus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem;

10.uzskata, ka īsi un vidēja attāluma lidojumi gan rada vien nelielu daļu no emisijām, tomēr ikviens elektrificēts maršruts samazina aviācijas ietekmi uz klimatu un vidi un ir vērtīgs ieguldījums; uzstāj, ka nepieciešamo investīciju apkopošana jāsāk jau tagad;

11.uzskata, ka mazemisiju un bezemisiju mērķi tiks sasniegti, izmantojot arī hibrīdelektriskās tehnoloģijas, kas izstrādātas reģionāliem un starptautiskiem īsiem un vidējiem attālumiem paredzētiem lidojumiem gan komerciālās, gan uzņēmējdarbības aviācijas vajadzībām, un aicina veikt nepieciešamās investīcijas pētniecībā un izstrādē gaisa kuģu un dzinēju sistēmu projektēšanā, akumulatoros un citos hibrīdos risinājumos; atzīmē, ka līdz ar elektroaviācijas komerciālu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pārskatīt tiesību aktus, ar kuriem aizliedz tuvsatiksmes un vidēja attāluma lidojumus;

12.atzīmē, ka būtiskās vajadzības, kas saistītas ar civilās aviācijas flotes nomaiņu, ir ne tikai sarežģīts uzdevums, kas prasa būtiskas finanšu investīcijas, bet ir arī liela tirgus iespēja, kas varētu radīt jaunas darbavietas un prasmes visā Eiropas transporta nozarē;

13.uzsver, ka elektroaviācijas attīstīšanai komerciālai izmantošanai ir nepieciešams efektīvs finansiāls un regulatīvs atbalsts gan valstu, gan ES līmenī; uzsver ļoti pozitīvos rezultātus, kas sasniegti ar publiskā iepirkuma palīdzību, un uzskata, ka tas ir efektīvs līdzeklis nozares elektrifikācijai, neradot traucējumus tirgū;

14.aicina dalībvalstis izpētīt tirgus stimulus un priekšrocības attiecīgajiem elektrisko gaisa kuģu ražotājiem, operatoriem un MVU, lai veicinātu šīs videi draudzīgās tehnoloģijas attīstību un ieviešanu; uzskata, ka šādi stimuli un priekšrocības attiecībā uz elektroaviācijas komponentiem, elektroenerģiju un emisiju kredītiem var veicināt tirgus izaugsmi;

15.norāda, ka Eiropā tiek veikti daudzi maza un vidēja attāluma lidojumi; aicina Komisiju sadarbībā ar Eirokontroli un EASA noteikt lidojumu maršrutus, kas ir vispiemērotākie pilnīgai elektrifikācijai un kas ļautu ievērojami samazināt CO2 emisijas, jo tas palīdzēs attiecīgajām lidostām sākt nepieciešamos pielāgojumus; uzsver, ka ūdeņradim var būt nozīmīga loma emisiju samazināšanā; norāda, ka uzņēmumi liek lielas cerības uz elektriskajiem gaisa kuģiem, kas paredzēti mazāka mēroga risinājumiem, un ar ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem lielāka mēroga risinājumiem;

16.uzskata, ka ir jāizvērtē iespēja grozīt spēkā esošos ES valsts atbalsta noteikumus ar mērķi izveidot mērķtiecīgu uz publisko un privāto finansējumu balstītu investīciju sistēmu, lai tā atbalstītu topošo resursietilpīgo eVTOL nozari, tādējādi stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju šajā jomā, jo eVTOL noteikti kļūs par transporta nozares stratēģisku daļu;

17.uzskata, ka ES uzņēmumiem, kas darbojas aviācijas nozares elektrifikācijas jomā, būtu ciešāk jāsadarbojas ar valstu un ES iestādēm, lai izstrādātu integrētu tehnisko ceļvedi un kopīgas pētniecības programmas; atzinīgi vērtē AZEA ietvaros veikto darbu; uzsver, ka šī sadarbība ir būtiska, lai ES saglabātu savu vadošo lomu rūpniecībā un konkurētspēju starptautiskā mērogā;

18.atzīmē, ka mazāki elektriskie lidaparāti var darboties no esošajiem īsākiem un vienkāršākiem skrejceļiem, kas nākotnē varētu samazināt vajadzību pēc lielas un dārgas infrastruktūras;

19.uzsver, ka enerģētikas infrastruktūras plānošana un gatavība ir galvenais faktors, kas nosaka uz elektrību un ūdeņradi balstītas aviācijas ieviešanu, jo tikai tad, kad infrastruktūra būs sagatavota un pārbaudīta, būs iespējama elektroaviācijas ieviešana; atzīmē, ka, pārejot uz alternatīvām dzinēju sistēmām, esošās lielās lidostas līdz 2050. gadam varētu patērēt 5-10 reižu vairāk elektroenerģijas nekā pašlaik Target True Zero: Delivering the Infrastructure for Battery and Hydrogen-Powered Flight, (“Patiess nulles mērķis: ar akumulatoriem un ūdeņradi darbināmu lidojumu infrastruktūras izveide”), Pasaules Ekonomikas forums, 2023. gada aprīlis, 10.-15. lpp., un norāda, ka infrastruktūra elektriskajiem gaisa kuģiem un tādu objektu kā lidostas elektrifikācijai vēl nav pietiekami attīstīta; norāda, ka, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu pēc enerģijas, līdz 2025. gadam ir jāizveido pirmie lidostu infrastruktūras elementi, un aicina nodrošināt nepieciešamās investīcijas; turklāt šajā sakarā uzsver, ka, lai nodrošinātu elektrisku gaisa kuģu pienācīgu ieviešanu, Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi jāīsteno Alternatīvo degvielu infrastruktūras (AFIR) regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (OV L 234, 22.9.2023., 1. lpp.)., lai vēl vairāk veicinātu objektu elektrifikāciju; uzsver, ka šajā sakarā ir lietderīgi īstenot īpašus infrastruktūras finansēšanas projektus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu transporta un enerģētikas jomā; atgādina, ka saskaņā ar AFIR Komisijai 2026. gada beigās un pēc tam reizi piecos gados jāizvērtē ūdeņraža un elektriskās piedziņas aviācijas tirgus pašreizējais stāvoklis un turpmākā attīstība; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai šis novērtējums tiktu veikts, tostarp veikt priekšizpēti par attiecīgās infrastruktūras izvēršanu gaisa kuģu piedziņai, kam sekotu alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanas plāns lidostās, jo īpaši attiecībā uz elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes punktiem; mudina nozares pasaules mērogā pēc iespējas drīzāk vienoties par globāliem standartiem stacionāru gaisa kuģu zemes uzlādes stacijām;

20.ņemot vērā, ka tehnoloģiskās tendences dažādās transporta nozarēs attīstās vienā virzienā, atzinīgi vērtējamas esošās starpnozaru pētniecības un izstrādes partnerības Airbus and Renault Group to advance research on electrification. (“Airbus un Renault Group veicinās pētniecību elektrifikācijas jomā”). starp aviācijas un autobūves nozari (par nākamās paaudzes akumulatoru un kurināmā elementu izstrādi), aviācijas un kuģniecības nozari (par alternatīvo degvielu izmantošanu) un aviācijas un dzelzceļa nozari (par elektrības sadales sistēmām);

21.norāda, ka, lai gan elektriskie un hibrīdelektriskie gaisa kuģi ir ļoti daudzsološi ilgtspējīgākai aviācijas nākotnei, to pašreizējās paaudzes akumulatori rada būtiskas problēmas, kas galvenokārt saistītas ar svaru un enerģijas blīvumu; norāda, ka šie ierobežojumi ietekmē elektrisko gaisa kuģu darbības rādiusu, kravnesību un kopējo efektivitāti;

22.atgādina, ka elektrisko gaisa kuģu ekspluatācija ietver stingras prasības attiecībā uz akumulatoriem, prioritāti piešķirot drošībai, kā arī prasot, lai tie būtu viegli, kompakti, ātri uzlādējami un nodrošinātu lielu jaudu, kas nepieciešama pacelšanās un augstuma uzņemšanas posmiem; uzsver, ka šādiem augstas veiktspējas akumulatoriem ir vajadzīgas kritiski svarīgas izejvielas, kas Eiropā bieži vien nav pieejamas; aicina aviācijas nozari iesaistīties nozares centienos nodrošināt ilgtspējīgu piegādes ķēdi;

23.atgādina, ka gaisa transportam raksturīgie augstuma apstākļi rada īpašus tehniskus ierobežojumus akumulatoriem salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem;

24.uzsver uz kurināmā elementiem balstītas ūdeņraža darbinātas aviācijas potenciālu, kas ir elektroaviācijas alternatīvs veids, jo īpaši autonomijas ziņā; uzsver, ka pastāvīgi uzlabojumi akumulatoru un kurināmā elementu tehnoloģijā apvienojumā ar energoefektīvākām‑ gaisa kuģu konstrukcijām var nodrošināt labākus ekoloģiskos raksturlielumus; atkārtoti uzsver, ka dažas no lielākajām tehnoloģiskajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras nozare, ir akumulatoru svars un izmēri, kurināmā elementu maksimālā jauda, elektroenerģijas sadales un termiskās sistēmas, gaisa kuģa korpusa integrācija un aerodinamikas uzlabošana;

25.uzsver, ka, palielinoties akumulatoru izmantošanai aeronautikā, būs nekavējoties jāizveido šīs nozares vajadzībām atbilstoša ES pārstrādes rūpniecība, lai izvairītos no jaunas atkarības no ārpussavienības valstīm;

26.atgādina, ka aeronautikas nozare ir ne tikai nozīmīgs saimnieciskās darbības veicinātājs, bet arī viena no veiksmīgākajām augsto tehnoloģiju nozarēm ES; aicina Komisiju īstenot proaktīvu politiku nolūkā atbalstīt un attīstīt šo nozari, rīkojoties ciešā sadarbībā ar esošajiem forumiem, piemēram, Aviācijas pētniecības un inovācijas konsultatīvo padomi (ACARE) un AZEA; aicina Komisiju nodrošināt, lai spēkā esošie ES noteikumi šajā jomā nebūtu pretrunā cits citam un netraucētu aeronautikas nozarei attīstīt dekarbonizācijas un elektrifikācijas projektus;

27.uzskata, ka nolūkā uzlabot elektriskos lidojumus ir nepieciešama turpmāka aviokosmiskās un aizsardzības ekosistēmas un enerģētikas ekosistēmas saskaņošana; norāda, ka Komisija strādā pie abām ekosistēmām atsevišķiem pārkārtošanās ceļiem; atzīst, ka pārkārtošanās ceļi ir ārkārtīgi svarīgi, lai nozare klimata mērķus varētu efektīvi pārvērst reālā rīcībā klimata jomā, tādējādi saglabājot un radot vērtību gan mūsu sabiedrībai, gan mūsu planētai un uzņēmumiem; tomēr pauž bažas par abu ekosistēmu atšķirīgajiem pārkārtošanās ceļiem, jo īpaši ņemot vērā kopīgo nepieciešamību izveidot stabilus elektrotīklus un nodrošināt tīras elektroenerģijas par pieņemamu cenu pieejamību, tostarp gaisa kuģu elektrifikācijai; ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver, cik svarīga ir kopīga stratēģija attiecībā uz elektriskajiem gaisa kuģiem, un mudina Komisiju veikt aktīvus pasākumus šādas stratēģijas izstrādei; turklāt aicina Komisiju šajā sakarā uzsākt kopīgu strukturālu dialogu starp Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu un Enerģētikas ģenerāldirektorātu un līdz Eiropas vēlēšanām 2024. gadā pabeigt šo procesu, lai to varētu izmantot kā atsauci turpmākajos noteikumos, ko pieņems jaunā, 2024. gadā gaidāmā Komisija;

28.atgādina, ka AZEA tika izveidota pēc Komisijas iniciatīvas, lai pulcētu visus privātos un publiskos partnerus visā aviācijas ekosistēmā nolūkā sagatavoties ar ūdeņradi darbināmu un elektrisku gaisa kuģu komerciālai izmantošanai; aicina Komisiju sadarboties ar AZEA un to atbalstīt, lai tiktu attīstītas zināšanas par elektroaviāciju; norāda, ka šajā sakarā varētu izmantot Neto nulles emisiju industrijas akta prasmju akadēmijas, un aicina Komisiju un dalībvalstis tās popularizēt;

29.uzsver pašreizējo prasmju trūkumu elektrotehnikas un sistēmu inženierijas jomā; atgādina, ka ES jauno zinātnieku konkursu varētu izmantot kā paraugu ar mērķi izstrādāt tematisku ES konkursu jaunajiem talantiem visās rūpniecības ekosistēmās, tostarp attiecībā uz elektriskajiem lidojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt informētību par t.s. zaļās karjeras iespējām aviācijā un veicināt valstu un ES projektus šajā sakarā;

30.atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veidot koordinētus pakalpojumus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar esošajiem ES instrumentiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem, lai atbalstītu jauno pamatprojektu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju jomā; mudina EIB ieviest un izmantot mērķtiecīgus finansēšanas instrumentus, kas paredzēti topošās Eiropas elektroaviācijas nozares un tās vajadzību atbalstam, ņemot vērā tās kapitālietilpīgo raksturu un unikālās prasības un atzīstot, ka eVTOL ieviešanai būs vajadzīgas arī investīcijas zemes infrastruktūrā, tostarp vertiportos un uzlādes infrastruktūrā;

31.pauž bažas, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros paredzētais budžets kopuzņēmumam CAJU ir daudz mazāks par tā mērķu vērienīgumu; atgādina, ka ar katru projektu saistīto inovāciju līmenis ir ļoti augsts un ka atbalstam saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2027. gada ir jābūt samērīgam un nepārtrauktam; atgādina, ka CAJU būtu jāmudina nodarboties ar elektroaviāciju un par prioritāti jānosaka finansējums inovatīviem bezemisiju aviācijas projektiem, piemēram, ar elektrību un ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem; norāda, ka tehnoloģiju ieviešanai tirgū ir vajadzīgs jauns finansējums, kās pārsniegtu 6. tehnoloģiju gatavības līmenī paredzēto apjomu; atzinīgi vērtē neseno paziņojumu par programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valsts statusa piešķiršanu Apvienotajai Karalistei, kas veicinās mūsu kopīgos centienus tīras aviācijas jomā;

32.pauž nožēlu, ka, neraugoties uz ievērojamajām pūlēm un saistībām, kas no aviācijas nozares tiek prasītas nolūkā panākt dekarbonizāciju, nav īpaša ES aviācijas fonda, kas būtu paredzēts tieši aviācijas nozares atbalstam; aicina Komisiju izsludināt īpašus konkursus ar mērķi finansēt projektus, kas atbalsta elektrifikāciju un pasākumus aviācijas kopējās ietekmes mazināšanai; tomēr atgādina, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas Inovāciju fonds un oglekļa dioksīda cenas starpības līgumi ir svarīgākie instrumenti, lai izvērstu un rūpnieciskā mērogā ieviestu tehnoloģijas, kas pavērs ceļu ar elektrību un ūdeņradi darbināmas aviācijas attīstībai; atgādina par Direktīvu (ES) 2023/959 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp.)., ar ko grozīja Direktīvu 2003/87/EK un paplašināja to projektu klāstu, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Inovāciju fonda, lai aptvertu plašāku bezoglekļa produktu, procesu un tehnoloģiju klāstu;

33.uzsver, ka ir jāuzlabo akumulatoru termiskā pārvaldība un akumulatoru uzlādes un nomaiņas pārvaldība, kā arī jāpaātrina akumulatoru reciklēšanas nozares attīstība; aicina Komisiju investēt nākamās paaudzes cietvielu akumulatoru pētniecībā un izstrādē, kuriem ir divreiz lielāks enerģijas daudzums nekā litija jonu akumulatoriem un aptuveni trīs reizes lielāks uzglabāšanas potenciāls; tādēļ aicina Komisiju, izmantojot tādus instrumentus kā Neto nulles emisiju industrijas akts un Eiropas Akumulatoru alianse, veicināt atkarības samazināšanu akumulatoru piegādes ķēdē un nodrošināt pietiekamu svarīgāko izejvielu piegādi, tādējādi samazinot mūsu ārējo atkarību akumulatoru jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis paralēli turpināt attīstīt stratēģiskās partnerības ar līdzīgi domājošām ārpussavienības valstīm aeronautikas izejvielu jomā;

34.aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci starp elektrotransporta attīstību un mobilitāti, nepieciešamo infrastruktūru un ES politikas virzieniem, kuru mērķis ir palielināt Eiropas akumulatoru ražošanas jaudu, tostarp akumulatoru ražošanai nepieciešamo izejvielu un progresīvu materiālu piegādi; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā, kurā būtu sasaistīti iepriekš minētie aspekti un kurā jo īpaši būtu noteikti kvantitatīvi un laika ziņā ierobežoti mērķi akumulatoru ražošanai ES; ņemot vērā iepriekš minēto, aicina dalībvalstis un Komisiju sadarbībā ar nozari apzināt iespējamās sinerģijas ar autotransporta nozari, lai maksimāli palielinātu valsts un privātās investīcijas, jo īpaši akumulatoru un kurināmā elementu ražošanā un pārstrādē;

35.Aicina Komisiju saskaņā ar priekšlikumu par Enerģijas nodokļu direktīvu izveidot politikas satvaru, kas atbalstītu elektrisko gaisa kuģu tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, daļu no ETS ieņēmumiem no aviācijas vai jebkādus aviācijas nodokļus novirzīt CAJU Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).;

36.aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu, ka elektroaviācijai nepieciešamā infrastruktūra, tostarp elektroenerģijas ražošana, tīkla pieslēgums un uzlādes infrastruktūra, tiek izvērsta proporcionāli elektrisko gaisa kuģu izplatībai; atgādina, ka zaļā ūdeņraža un ar to saistītās infrastruktūras trūkums varētu aizkavēt ar ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu ieviešanu ekspluatācijā; mudina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgu stratēģiju ūdeņraža ražošanai un uzglabāšanai;

37.aicina EASA turpināt darbu, lai noteiktu sertifikācijas standartus un veidus, kā padarīt elektrolidmašīnas un hibrīdelektriskās lidmašīnas dzīvotspējīgas un spēt ievērojami saīsināt laiku līdz šādu lidmašīnu laišanai tirgū; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamos resursus, jo īpaši personālu;

38.aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju koordinētai pieejai jaunās paaudzes gaisa kuģu, tostarp eVTOL lidaparātu, izstrādei, sertificēšanai un ieviešanai, lai palielinātu Eiropas iedzīvotāju informētību par to priekšrocībām un palielinātu privātās un publiskās investīcijas, vienlaikus saglabājot Eiropas tehnoloģisko bāzi un vadošo lomu; uzskata, ka elektroaviācija sola ilgtspējīgāku gaisa satiksmes nākotni, un ka mērķtiecīga informācijas kampaņa ir ļoti svarīga, lai veicinātu sabiedrības izpratni par tās potenciālajiem ieguvumiem un ietekmi;

39.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.