1.atzinīgi vērtē Interreg NEXT programmu saskaņošanu ar Interreg programmām, jo šāds solis, iespējams, var vienkāršot procedūras, vairot programmu savstarpējo sinerģiju un palielināt Eiropas ieguldījumu efektivitāti; tomēr uzsver, ka gan projektu novērtēšanas, gan īstenošanas posmā ir vajadzīgas vienkāršākas procedūras, attiecīgā gadījumā lielāku uzmanību pievēršot skaitļos izsakāmiem rezultātiem un vispārējai ietekmei uz reģionu attīstību un iedzīvotāju dzīvi;

2.uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme pārrobežu sadarbībā ar kaimiņvalstīm, jo tām ir zināšanas par ģeogrāfisko, kultūras, lingvistisko un sociālo situāciju, iespējām, ierobežojumiem un kopīgajām problēmām;

3.uzsver, cik svarīgi cilvēku tuvināšanā ir pārrobežu projekti, tostarp cilvēku personisko kontaktu projekti, un tādējādi — ilgtspējīgas vietējas attīstības un pārrobežu sadarbības jaunu iespēju pavēršanā; uzsver pārrobežu ieguldījumu nozīmi inovāciju veicināšanā, tehnoloģiju pārnesē, kopīgos risinājumos un dažādu programmu sinerģijās, tādējādi palielinot teritoriālo kohēziju ārpus administratīvajām robežām un stiprinot solidaritāti;

4.uzsver, ka piešķīrums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam nebūt nav optimāls, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi stiprināt šo programmu finansēšanu; atzinīgi vērtē trešo valstu lielāku pārskatatbildību par līdzekļu atgūšanu no privātā sektora atbalsta saņēmējiem; uzsver, cik no visu saņēmēju viedokļa ir svarīgs tiesiskums un vienlīdzīgi konkurences apstākļi neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti, un uzsver, ka līdztekus publiskiem ieguldījumiem ir jāveicina privāto ieguldītāju iesaistīšanās pierobežas reģionu un trešo valstu ilgtspējīgā attīstībā, darot pieejamu lielāku līdzekļu apjomu;

5.atzinīgi vērtē pārzinošo iestāžu iespēju elektroniski nosūtīt datus Komisijai, taču vienlaikus norāda, ka biežāka datu nosūtīšana nedrīkstētu palielināt birokratizāciju; tādēļ uzsver, cik svarīgas ir sadarbspējīgas sistēmas, kas varētu automātiski iesniegt datus kopējā datubāzē, un mudina Komisiju turpināt attīstīt sadarbību ar trešām valstīm šajā jomā;

6.pauž bažas par to, ka Komisija lielus infrastruktūras projektus vairs neapstiprinās;

7.atzinīgi vērtē to, ka ir atcelts ierobežojums attiecībā uz ES finansējumu lieliem infrastruktūras projektiem, un uzskata, ka infrastruktūras attīstība veicina sociālekonomisko izaugsmi pārrobežu reģionos; vienlaikus uzsver nepieciešamību iesaistīt publisko un privāto sektoru, pateicoties kam, varētu veicināt vairāk inovāciju un tādas infrastruktūras attīstību, kas attiecas uz enerģētikas nozari, transportu, komunikāciju un digitalizāciju;

8.uzsver, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras ES, var risināt arī, veicinot pārrobežu sadarbību starp kaimiņreģioniem (piemēram, ilgtspējīga nākotne Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Baltijas jūrā un citos jūras baseinos); Alpu, Pireneju, Karpatu un citu kalnu grēdu ilgtspējīga nākotne; ilgtspējīga nākotne lielajiem Reinas, Donavas, Mēzas upes baseiniem utt.);

9.uzsver, ka pārrobežu sadarbība ir uzskatāma par svarīgu soli ES pirmspievienošanās procesos, kas mudina kandidātvalstis dalīties pieredzē un mācīties, kā ES darbojas iekšēji; uzsver, ka šāds solis palīdz tuvināt ES iniciatīvas un mērķus kandidātvalstīm, dalīties pieredzē un sākt ekonomiskās un sociālās konverģences procesu; uzsver, ka kandidātvalstis, kas ir piedalījušās pārrobežu sadarbībā, pievienošanās ES laikā jau pārzinās ES programmas un projektus;

10.uzsver pārrobežu sadarbības izšķirošo nozīmi dabas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, tostarp dabas katastrofu, vides, bioloģiskās daudzveidības un pārtikas nodrošinājuma jomā, kā arī ekosistēmu jomā pierobežas apgabalos; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir novērst klimata pārmaiņas un izstrādāt to pārrobežu pasākumu vietējos un reģionālos plānus, ar kuriem nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus cīņā pret klimata pārmaiņām un uzlabot klimata pārmaiņu mazināšanu šajos reģionos, jo īpaši, lai pielāgotos ES mērķiem klimata jomā;

11.uzsver pārrobežu sadarbības potenciālu, jo īpaši mazapdzīvotākos pārrobežu apgabalos, tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi un aprites ekonomika, un prasa labāk izmantot esošās iespējas attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku un kvalitatīvas darbvietas;

12.atzinīgi vērtē pārrobežu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju apturēšanu Krievijas militārā uzbrukuma pret Ukrainu dēļ, kā arī līdzekļu pārvirzīšanu uz Ukrainu un Moldovas Republiku, pateicoties kam pašos pamatos ir mainījusies Eiropas drošības arhitektūra; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība drošības politikas jomā, lai pārrobežu sadarbības ietvaros sasniegtu kopīgos mērķus uzticamas kolektīvās atturēšanas un aizsardzības jomā;

13.vērš uzmanību uz sarežģīto situāciju reģionos, kuriem ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju pēc pārrobežu sadarbības pārtraukšanas ar šīm valstīm, un mudina Komisiju cieši sadarboties ar cietušajām dalībvalstīm, lai sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā šajos reģionos rastu ilgtspējīgus risinājumus;

14.ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai, tostarp dzelzceļa savienojumu un noliktavu būvniecībai uz ES robežām ar Ukrainu un Moldovas Republiku, prasa izmantot pārrobežu programmu līdzekļus, lai racionalizētu preču un graudu plūsmu un tādējādi panāktu globālo nodrošinātību ar pārtiku un palīdzētu veicināt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību abās valstīs un palīdzētu priekšposteņa dalībvalstīm, kā arī Moldovai un Ukrainai, risināt šīs problēmas;

15.atzīst, ka pierobežas reģionu starpā ir svarīgi veicināt vietējo un reģionālo kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu un apmaiņu izglītības un ekonomikas jomā, lai stiprinātu savstarpējo izpratni par kaimiņvalstu paražām un radītu būtiskus stimulus daudzvalodu izglītībai; uzsver iekļaujošas izglītības nozīmi attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām un nepieciešamību šajā jomā atbalstīt labāku kvalitāti;

16.prasa atbalstīt ilgtspējīgākus infrastruktūras projektus, kas palīdzētu uzlabot pārrobežu reģionu savienojamību, veicinātu mobilitāti šajos reģionos un starp tiem un uzlabotu dzīves kvalitāti un reģionu iedzīvotāju iespējas, kā arī prasa atbalstīt projektus, ar kuriem apmierina vajadzības pēc infrastruktūras;

17.atzīst Ukrainas apkārtējo ES dalībvalstu valdību, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības milzīgos centienus, kā arī Moldovas Republikas centienus uzņemt pārvietotos ukraiņus un risināt visas problēmas, kuras rada Krievijas militārais uzbrukums , tostarp jautājumu par graudiem no Ukrainas un transporta infrastruktūras trūkumu; šajā sakarībā aicina sniegt pienācīgu atbalstu, tostarp, izmantojot pārrobežu sadarbības programmas, lai apmierinātu jaunās vajadzības;

18.uzsver, ka, lai gan Moldovas Republika nav atklāta kara ar Krieviju, tai arī ir konflikta zonas, ko atbalsta Krievija, un tā ir uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas bēgļu, un ka Moldovas ekonomisko un sociālo situāciju būtiski ietekmēja tās tirdzniecības attiecību pārtraukšana ar Krieviju; tādēļ uzsver, ka ir ļoti nepieciešami vērā ņemami ieguldījumi un atvērts tirgus un ka kopīgi projekti ir vairāk nekā atzinīgi vērtējami visās ekonomikas un sociālajās jomās;

19.ir satriekts par mājokļu un infrastruktūras iznīcināšanu Ukrainā; uzsver pārrobežu sadarbības programmu un Jaunā Eiropas “Bauhaus” aktīvo lomu ilgtspējīgā pēckara atjaunošanā un uzsver, ka steidzami ir jāatbalsta Ukrainas vietējās un reģionālās pašvaldības, vienlaikus turpinot palīdzēt kaimiņu reģioniem un veicinot ciešāku sadarbību;

20.atzinīgi vērtē Ukrainas iekļaušanas URBACT Eiropas teritoriālās sadarbības programmā iniciatīvu un Ukrainas un Moldovas Republikas pievienošanos novērotāju statusā Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīklā (ESPON);

21.pauž nožēlu par to, ka Krievija izmanto savus enerģijas avotus, lai izdarītu politisku un ekonomisku spiedienu; aicina ātri izmeklēt dažu dalībvalstu enerģētikas nozaru īstenoto ekonomisko sadarbību ar Krieviju un veikt arī turpmākus pasākumus, ar kuriem stiprina atjaunojamos energoresursus un uzlabo energoefektivitāti nolūkā samazināt atkarību no Krievijas tajās dalībvalstīs, kuras ir krasi samazinājušas sadarbību ar agresoru un kuras ir skārušas sankcijas, tostarp kaimiņvalstīs;

22.pauž nožēlu par Krievijas ietekmes palielināšanos kaimiņvalstīs, piemēram, izmantojot manipulācijas un dezinformāciju gan tradicionālajos medijos, gan tiešsaistes sociālajos medijos, un uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar šīm valstīm, jo īpaši izglītības un kultūras nozarēs, lai to iedzīvotājus informētu un izglītotu par demokrātiskajām vērtībām;

23.uzsver, ka ir svarīgi šai programmai piešķirt lielāku finansiālo atbalstu, ņemot vērā drošības problēmas Melnajā jūrā, kuras rada Krievijas uzbrukumi un jūras un Donavas ostu blokāde, kuru mērķis ir nepieļaut graudu sūtījumus, kas ir būtiski no Ukrainas ekonomikas viedokļa; uzsver drošības risku, ko šie uzbrukumi rada dalībvalstīm, kuras robežojas ar Ukrainu;

24.uzsver to Melnās jūras enerģijas avotu potenciālu, kas spēj veicināt ilgtspējīgu enerģētikas nākotni arī Eiropas Savienībā; uzsver, ka, neraugoties uz to minēto potenciālu, atjaunojamie energoresursi joprojām lielā mērā izmantoti nepietiekami;

25.uzskata, ka Interreg NEXT Melnās jūras baseina programmai būtu jāveicina ilgtspējīga ekonomikas attīstība un kopiskotu resursu efektīva pārvaldība;

26.uzsver, ka Melnās jūras piekrastes reģionos ir svarīgi attīstīt ilgtspējīgu tūrismu, un aicina visus iesaistītos dalībniekus īstenot atbildīgu vides aizsardzības pieeju;

27.prasa īpašu uzmanību pievērst Melnajai jūrai un reģionālās sadarbības uzlabošanai, lai risinātu drošības jautājumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar reģionāliem konfliktiem un energoapgādes drošību, un ostu un saistītās infrastruktūras modernizācijai projektu sekmēšanai un to savienojumu palielināšanai ar esošajiem transporta mezgliem; tādēļ jo īpaši prasa tos savienot ar TEN-T koridoriem;

28.uzstāj. ka ir jāpieņem saskaņota, Melnās jūras reģionam veltīta stratēģija un jāpanāk sinerģija ar Donavas programmu laikposmam 2021.–2027. gads;

29.uzsver, cik svarīgas ir spēcīgas ekonomiskās un sociālās partnerības ar Vidusjūras baseina trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, palielinās to valstu skaits, kuras piedalās 2021. –2027. gada Interreg Euro-MED programmās;

30.prasa koordinētāk un efektīvāk izmantot esošos līdzekļus saskaņā ar pašreizējiem sociālajiem, klimata un vides noteikumiem, lai palielinātu Vidusjūras baseina konkurētspēju, vienlaikus veicinot sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu;

31.uzskata, ka pārrobežu programmām ir aktīvi jāiesaistās kopīgu drošības problēmu risināšanā un jācenšas panākt reģionālo stabilitāti;

32.prasa pārvaldīt migrācijas plūsmas un apkarot neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību, tostarp, finansējot projektus, kuru mērķis ir uzņemt migrantus, rūpēties par viņiem un nodrošināt viņiem apmācību, lai palīdzētu viņiem konfrontēt konkurences ekonomiskās vides problēmas un labāk izprast un ievērot Eiropas vērtības, vienlaikus veicinot iekļautību abos Vidusjūras krastos;

33.atzīst pētniecības un inovācijas izšķirošo nozīmi dabas katastrofu riska nepieļaušanā, ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā un CO2 samazināšanā un uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka projekti, kuriem ir ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes ziņā skaitliski nosakāmi mērķi;

34.uzsver, ka, neraugoties uz to potenciālu, atjaunojamie energoresursi joprojām lielā mērā izmantoti netiek un ka šis potenciāls būtu jāstimulē, tostarp, iesaistot MVU un uzņēmumus ar vidēji lielas kapitalizācijas uzņēmumus;

35.atzinīgi vērtē WestMed jūras baseina stratēģiju Vidusjūras rietumdaļā un Interreg programmas, piemēram, MARITTIMO, kā labus tiešas un daudzveidīgas, uz kopīgiem mērķiem vērstas sadarbības piemērus, tostarp reģionālā līmenī;

36.atzinīgi vērtē progresu saistībā ar Adrijas un Jonijas jūras makroreģionālo stratēģiju (EUSAIR), kas ir mobilizējusi dalībvalstis un to reģionus, trešās valstis un to vietējās pašvaldības; uzskata, ka EUSAIR ir veiksmīgs piemērs tam, ka Savienība ir apliecinājusi sevi kā dzinējspēku un atvērtības vektoru; uzskata, ka tādi paši principi un līdzīga vienota pieeja ir jāīsteno arī citos Vidusjūras apgabalos;

37.aicina Eiropadomi lūgt Komisiju iesniegt sīki izstrādātu makroreģionālu stratēģiju Vidusjūras reģionam, ņemot vērā tās jauno programmu Vidusjūras reģionam, jo īpaši tās 5. iedaļu („Zaļā pārkārtošanās: noturība pret klimata pārmaiņām, enerģētika un vide”) un pieņemt to; pauž nožēlu par vides pastāvīgo degradāciju visā Vidusjūras baseinā, bioloģiskās daudzveidības zudumu un gaisa un jūras piesārņojuma palielināšanos, jo īpaši plastmasas un sadzīves atkritumu piesārņojuma palielināšanos, un prasa tos novērst, ierobežot un pārvaldīt, pie viena veicinot aprites ekonomiku;

38.konstatē, ka atšķirīgas tiesiskās un institucionālās sistēmas rada projektu īstenošanas papildu šķēršļus un tāpēc projektu īstenošanu padara problemātisku; atgādina, ka administratīvās procedūras var būt sarežģītas un laikietilpīgas, kas var atturēt vietējās un reģionālās pašvaldības no dalības teritoriālajā sadarbībā; aicina Komisiju palīdzēt šīs procedūras vienkāršot, padarot tās pieejamākas un pārredzamākas;

39.konstatē, ka valodu barjeras un kultūras atšķirības apgrūtina saziņu un var radīt administratīvu slogu, kas būtu jāpārvar, veicot atbilstošus pasākumus;

40.uzsver, ka starp valstīm pastāv nesaderība attiecībā uz iestāžu kompetenci, kā arī reģionālajās iestādēs bieži notiek izmaiņas, kas var izraisīt nokavējumu; uzskata, ka būtu jāveicina vietējo pašvaldību dialogs un jāveicina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība teritoriālās sadarbības projektos, iesaistot nevalstiskās organizācijas, sociālos uzņēmumus un citas ieinteresētās personas;

41.uzsver, ka ir jāizstrādā ilgtermiņa apmaiņas un uzņēmējdarbības iestāžu un uzņēmumu sadarbības programmas pārrobežu reģionos, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, un ir jāuzlabo administratīvā koordinācija starp iesaistītajām valstīm, turpinot attīstīt, reorganizēt vai attiecīgā gadījumā izveidot ilgtspējīgas pārrobežu sadarbības un tīklu funkcionālas struktūras;

42.uzsver, ka ir svarīgi izveidot īstermiņa un vidēja termiņa starpkultūru apmaiņas sistēmu, ar kuru veicina kopīgu valodu apguvi, sekmē reģionālo kultūru dziļāku izpratni un atvieglina pārrobežu kopienu sadarbību, uzsverot, ka šajā sistēmā būtu jāiekļauj arī uzņēmējdarbības un administratīvie aspekti, kas stimulētu ekonomikas un administratīvo attīstību;

43.izsakās, ka programmas ir jāpielāgo katras iesaistītās valsts/reģiona individuālajām vajadzībām un īpatnībām; prasa šajā sakarībā pielikt papildu pūliņus;

44.konstatē, ka Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi pierobežas reģionus un ir iespaidojusi pašreizējo programmu un projektu īstenošanu;

45.norāda, ka atbilstošas transporta infrastruktūras un tīklu trūkums, jo īpaši, ja runa ir par jūras un salu pārrobežu sadarbību, kavē tirdzniecību un mobilitāti un minēto sadarbību sarežģī;

46.norāda uz jūras robežu īpašajām problēmām un nepieciešamību tās atzīt par īpašām robežām, kurām ir savas vajadzības, jo īpaši, ņemot vērā valodu un kultūras atšķirības, administratīvo un juridisko slogu, sociālekonomiskās atšķirības un vides jautājumus;

47.uzsver, ka, ņemot vērā daudzās krīzes un konfliktus, pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm prasa ieguldījumus valstu un sabiedrības atjaunīgumā un ka partnerības prioritātēm būtu jāpalīdz būtiski uzlabot dzīves apstākļus abās robežas pusēs, tostarp, nodrošinot iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību, sociālo taisnīgumu, nodarbinātības iespējas un ekonomisko labklājību;

48.uzskata, ka pārrobežu sadarbība var ievērojami palīdzēt stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiju un partnervalstu administratīvās spējas; uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) nozīmi teritoriālās sadarbības veicināšanā un sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu transporta pakalpojumu vai slimnīcu pārvaldību, pārrobežu attīstības projektu veikšanu vai pārvaldību un zināšanu un paraugprakses apmaiņu;

49.uzsver, ka ir svarīgi, lai ES pārrobežu programmās kultūra tiktu iekļauta kā svarīgs reģionālās attīstības rādītājs, jo īpaši pierobežas apgabalos, kuros cilvēki dzīvo abās robežas pusēs un viņiem ir vienāda kultūras un valodas izcelsme, pateicoties kam, tiktu nodrošināti dzīvelīgi reģioni un palielināta reģionu pievilcība, pastiprināta kultūras apmaiņa un veicināta daudzveidība un solidaritāte ārpus ES robežām;

50.uzsver, ka programmas piedāvā padziļināta dialoga iespējas ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, akadēmiskajām aprindām, iedzīvotājiem, NVO un privātajam sektoram; īpaši uzsver pārrobežu programmu nozīmi no ES kandidātvalstu viedokļa, jo tās sniedz vietējām un valsts iestādēm iespēju iepazīties ar ES tiesību aktiem;

51.konstatē, ka pārrobežu sadarbība var palīdzēt vēl vairāk samazināt reģionālās atšķirības, veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, nodarbinātību, tirdzniecību un teritoriālo kohēziju un uzlabot cilvēku mobilitāti un reģionu savienojamību;

52.uzsver pārrobežu sadarbības nozīmi digitalizācijas jomā un pasvītro, ka ir vajadzīgi kopīgi digitālās infrastruktūras projekti, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu publisko sektoru, kas būtu orientēts uz visu vajadzībām;

53.uzsver, ka ES un dalībvalstīm būtu ciešāk jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības pakalpojumu jomā un jāuzlabo MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu spēja darboties pāri robežām;

54.uzsver tīklošanas un salīdzinošās novērtēšanas nozīmi pārrobežu sadarbības šķēršļu likvidēšanā un konstatē, ka, pateicoties minētajām darbībām, būtu jāvar labāk izmantot tādus instrumentus kā ETSG, integrēto teritoriālo ieguldījumu instruments un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija;

55.uzsver, ka ieguldījumiem augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos ir izšķiroša nozīme sociālā atjaunīguma veidošanā un palīdzības cilvēkiem sniegšanā pārvarēt ekonomikas, veselības un sociālās krīzes;

56.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības pastāvīgo apņemšanos īstenot programmu PEACE, kurai ir būtiska loma Ziemeļīrijas un Īrijas pierobežas reģionu sadarbībā;

57.uzsver PEACE PLUS programmas būtisko nozīmi labu kaimiņattiecību uzturēšanā reģionos un to sociālekonomiskās attīstības nodrošināšanā;

58.iesaka panākt projektu lielāku savstarpējo papildināmību un uzsver, ka ir vajadzīga sinerģija ar citiem ES finansētiem rīkiem, kas ģeogrāfiski un tematiski pārklājas, lai izvairītos no dubultas finansēšanas; uzsver, ka 2021.–2027. gada plānošanas periodā mērķtiecīgajās programmās ir skaidri jānosaka prasības un prioritātes, kas būtu kopīgas reģioniem pie ES ārējām robežām, un jāpapildina citas ES finansētas iniciatīvas, kas ar tām nepārklājas;

59.uzskata, ka ar pierobežas reģioniem saistīto problēmu risināšanā būtu vēl vairāk jāpalielina ES makroreģionālo stratēģiju nozīme;

60.iesaka pārrobežu pārvaldības jomā izstrādāt pilnībā integrētu infrastruktūras stratēģiju (autoceļi, dzelzceļš, ūdens), ņemot vērā pārrobežu reģionu kopumā; uzsver, ka pārrobežu teritorijās ir svarīgi izstrādāt ilgtspējīgākus mobilitātes risinājumus, tostarp, īstenojot TEN-T politiku; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt viedo mobilitāti;

61.iesaka popularizēt Eiropas Savienības finanšu instrumentus, kuriem ir pievienota sociālā un ekonomiskā vērtība, lai palielinātu informētību par ES priekšrocībām;

62.aicina Komisiju samazināt birokrātisko slogu, ievērojami vienkāršot procedūras un samazināt šķēršļus, kas ir saistīti ar dažādiem tiesību aktiem; uzstāj, ka, pateicoties tam, būtu jāvar apmierināt pārrobežu teritoriju reālās vajadzības; uzsver, ka ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstības nolūkā ir vajadzīga visos līmeņos veikta rīcība; nepārprotami atzīst, ka ir svarīgi pievērst uzmanību pārrobežu reģionos esošajiem lauku apvidiem, jo demogrāfiskās problēmas tos skar īpaši;

63.prasa uzlabot koordināciju, dialogu un turpmāku paraugprakses apmaiņu starp reģioniem un valstīm, piemēram, izmantojot tādu platformu kā INTERREG Europe; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību šajā jomā un prasa, lai dalībvalstis nodrošinātu vietējām un reģionālajām pašvaldībām instrumentus un resursus, kas tām ir vajadzīgi, lai veicinātu vērienīgu pārrobežu sadarbību; apgalvo, ka valsts izglītības un kultūras pakalpojumiem būtu jābūt atvērtiem un fiziski un cenas ziņā pieejamiem iedzīvotājiem abās robežas pusēs;

64.uzsver, ka saskaņā ar partnerības principu projektu sagatavošanā un īstenošanā pēc iespējas vairāk no paša sākuma ir jāiesaista reģionālās un vietējās pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvji; aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt tehnisku atbalstu kaimiņvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai palīdzētu tām izstrādāt un īstenot teritoriālās sadarbības projektus; papildus tam šajā jomā prasa izstrādāt pamatnostādnes;

65.aicina Komisiju arī turpmāk integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus turpmākajos pārrobežu sadarbības rīcības plānos, lai neviena vieta un neviens netiktu atstāts novārtā;

66.aicina Komisiju turpināt sadarbību ar partnervalstīm, lai veicinātu pārrobežu sadarbību, vajadzības gadījumā sniedzot zinātību, lai palīdzētu partnervalstu partneriestādēm un uzlabotu tām sniegto informāciju par piekļuves ES finansējumam procedūrām un nosacījumiem;

67.prasa palielināt pārrobežu teritoriālās sadarbības kopējo budžetu;

68.uzskata, ka piemērs, ko būtu vērts pārņemt, varētu būt kopīgu pārrobežu vietējo pašvaldību padomju izveide, piemēram, tādu, kuras ir izveidojušas Rumānija un Moldova, lai palīdzētu izstrādāt kopējus projektus, kuros ieinteresētas būtu abas puses;

69.slavē centienus tuvināt partnervalstis ES, stimulēt iekšējās reformas un spēju veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī un veicināt vietējo demokrātiju, daudzlīmeņu pārvaldību un decentralizētu sadarbību, tostarp, sadarbojoties EuroNest un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferencē (CORLEAP), ja runa ir par austrumu kaimiņattiecībām, un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejā (ARLEM) un Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā (PA-UfM) dienvidu kaimiņattiecību gadījumā;

70.uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus un piešķirt vairāk resursu pārrobežu projektiem, kuru mērķis ir attīstīt IT infrastruktūru un paplašināt piekļuvi platjoslas tīkliem, lai atbalstītu pārrobežu reģionu ekonomisko un sociālo sadarbību; uzsver, ka tehnoloģijām un mākslīgā intelekta radītajām inovācijām var būt būtiska nozīme saikņu stiprināšanā, ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un administratīvo procedūru uzlabošanā un vienkāršošanā;

71.uzsver, ka ir svarīgi apzināt un novērst dažādu Eiropas programmu un iniciatīvu projektu pārklāšanos un nevajadzīgus izdevumus;

72.iesaka periodiski izvērtēt pārrobežu sadarbības projektus, lai nodrošinātu ES finanšu resursu efektīvu izmantošanu;

73.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.