1.uzskata, ka ES pilsonība ietver vienotu un kopīgu Eiropas demokrātisko identitāti un ar to saistītās īpašās tiesības, pilsoņu pienākumus un brīvības un ka šo tiesību īstenošana gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē stiprina pilsoņu saikni ar ES un tās demokrātisko leģitimitāti, kā arī nodrošina viņiem papildu tiesības;

2.norāda, ka ES pilsonības veidošanā ir jāvirzās uz priekšu, lai apmierinātu ES 21. gadsimta vajadzības un risinātu problēmas, atzīstot digitālās inovācijas potenciālu un nepieciešamību pēc līdzsvarotas pieejas, kas aptvertu globalizācijas un jauno tehnoloģiju radīto sarežģītību; uzsver, ka demokrātisko procesu digitalizācija apvienojumā ar nepietiekamu digitālo pratību un piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām var veicināt pieaugošo digitālo plaisu pilsonības tiesību īstenošanā, atstājot daļu sabiedrības atsvešinātu no Eiropas projekta;

3.uzskata, ka daudzvalodība ES iestādēs un to saziņā ar pilsoņiem ir būtisks aspekts, kas stiprinātu ES pilsonības jēdzienu; šajā sakarā uzsver, ka Padomes 2005. gada 13. jūnija secinājumos bija paredzēts, ka dalībvalstīs vai to teritorijas daļā atzītas valodas, kas nav oficiālās ES valodas, ES pilsoņi varētu izmantot saziņā ar ES iestādēm, kā arī oficiāli izmantot ES iestādēs vai struktūrās, tostarp Eiropas Parlamentā;

4.norāda, ka Parlaments ES pilsonības statūtus prasīja izveidot gan 2019. gada 12. februāra rezolūcijā par līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu, gan 2022. gada 10. marta rezolūcijā par 2020. gada ziņojumu par ES pilsonību: iespēju nodrošināšana pilsoņiem un viņu tiesību aizsardzība; atgādina, ka Konference par Eiropas nākotni uzsvēra ES pilsonības stiprināšanas nozīmi, savos secinājumos norādot, ka šādi statūti būtu noderīgs instruments, lai ES principus un vērtības padarītu taustāmākus;

5.pauž nožēlu par to, ka Komisija savā paziņojumā par pasākumiem pēc Konferences par Eiropas nākotni Komisijas 2022. gada 17. jūnija paziņojums “Konference par Eiropas nākotni — pārvēršot redzējumu konkrētā darbībā” (COM(2022)0404), nav īpaši pieminējusi ES pilsonības stiprināšanu un iespējamos veidus tā panākšanai; atgādina, ka Padome tehniskajā novērtējumā, ko tā publicēja saistībā ar Konferenci par Eiropas nākotni, izrādīja vēlmi stiprināt pilsonību, taču tā vēl nav ierosinājusi, sākusi vai veikusi pasākumus šā mērķa sasniegšanai;

6.atgādina, ka Komisija līdz gada beigām publicēs 2023. gada ziņojumu par ES pilsonību, un sagaida, ka tajā tiks ierosinātas jaunas iniciatīvas ES pilsonības stiprināšanai un trūkumu tās īstenošanā novēršanai; pauž nožēlu par to, ka šoreiz Komisija ir izvēlējusies publicēt uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, nevis rīko sabiedrisko apspriešanu, kā tas bija iepriekšējos gados; atgādina, ka uzaicinājuma iesniegt atsauksmes rezultāti neietver visaptverošu pārskatu par jaunākajām norisēm un īstenošanas nepilnībām; uzsver, ka ziņojums būtu jāsagatavo, pamatojoties uz atjauninātiem datiem;

7.pauž bažas par konkrētām grūtībām, kas kavē pilnībā izmantot no ES pilsonības izrietošās tiesības un brīvības;

8.pauž nožēlu par to, ka mobilie pilsoņi retāk izmanto savas tiesības balsot un kandidēt Eiropas un pašvaldību vēlēšanās savās dzīvesvietas dalībvalstīs, tostarp nepietiekamas informācijas, valodas barjeras un grūtību reģistrēties balsošanai dēļ, kā arī tāpēc, ka ir neliels sekmīgo kandidātu skaits, kas nav attiecīgās valsts pilsoņi;

9.pauž nopietnas bažas par dažu dalībvalstu praksi atņemt saviem pilsoņiem tiesības balsot valsts parlamenta vēlēšanās, ja viņi pastāvīgi vai uz laiku dzīvo ārvalstīs, kas noved pie viņu izslēgšanas no politiskās dzīves gan viņu izcelsmes valstī, gan dzīvesvietas valstī;

10. uzsver, ka Šengenas zona ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem; uzsver, ka Eiropas Savienībā būtu jālikvidē visi šķēršļi pārvietošanās brīvībai, lai visiem Eiropas pilsoņiem nodrošinātu vienlīdzīgas ES pilsonības tiesības; pieprasa Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai saskaņā ar Parlamenta rezolūcijām;

11.pauž bažas par to, ka attiecībā uz piekļuvi pabalstiem dzīvesvietas dalībvalstis pret mobilajiem ES pilsoņiem, jo īpaši tiem, kuri ir no neaizsargātām grupām, izturas citādi nekā pret saviem pilsoņiem; aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot ES Tiesas (EST) judikatūru, kas aizliedz šādu diskrimināciju;

12. pauž bažas par grūtībām un problēmām, ar kurām saskaras pilsoņi, kas dzīvo ES pārrobežu reģionos, jo īpaši robežu slēgšanas gadījumā ES mēroga vai reģionālu krīžu dēļ; šādos gadījumos aicina dalībvalstis saglabāt pārrobežu sadarbību un vajadzības gadījumā ciešu mijiedarbību ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

13.pauž bažas par nepilnībām Konsulārās aizsardzības direktīvas īstenošanā un par trūkumiem dalībvalstu konsulāro tīklu darbībā, norādot, ka tie pastiprinājās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka ES pilsoņiem ir ierobežota piekļuve konsulārajai aizsardzībai un palīdzībai dažās trešās valstīs;

14.norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad divas personas, kas ir divu dažādu dalībvalstu pilsoņi, nav varējušas nokārtot konkrētas formalitātes, piemēram, noslēgt laulību, vienas dalībvalsts konsulārajā pārstāvniecībā, pat ja otrai dalībvalstij šajā valstī nav pieejamas konsulārās pārstāvniecības;

15.uzskata, ka dalībvalstu noteikumu par valsts pilsonības iegūšanu un zaudēšanu vienveidības trūkums ir radījis atšķirības attiecībā uz ES pilsonības iegūšanu un zaudēšanu un ka šīs atšķirības dažos gadījumos ir izraisījušas ES principu un vērtību pārkāpumus;

16.uzsver, ka joprojām ir vairāki gadījumi, kad, neraugoties uz Tiesas judikatūras attīstību, tiek atteikta atvasinātu uzturēšanās tiesību iegūšana trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru nepilngadīgie apgādājamie ir ES pilsoņi;

17. atkārtoti pauž bažas par diskrimināciju, ar ko saskaras viendzimuma pāri un viņu bērni, īstenojot pamattiesības uz pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā;

18.aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes pilnībā īstenot spēkā esošās direktīvas par mobilo pilsoņu tiesībām un nekavējoties novērst dažādos pastāvošos trūkumus, ņemot vērā gaidāmās Eiropas vēlēšanas; prasa dzīvesvietas valstī veikt mērķtiecīgas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai informētu mobilos ES pilsoņus par viņu tiesībām balsot un kandidēt Eiropas un pašvaldību vēlēšanās attiecīgajā valstī; atkārtoti aicina paplašināt mobilo pilsoņu tiesības arī uz valsts un reģionālajām vēlēšanām;

19.aicina dalībvalstis garantēt savu emigrējušo pilsoņu tiesības balsot savā izcelsmes valstī, ja tiesības ir atzītas, izstrādājot regulatīvos nosacījumus, kas ļauj viņiem balsot, un novēršot jebkādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē un dažkārt neļauj izmantot šīs tiesības; jo īpaši aicina dalībvalstis vienlīdz garantēt šādas tiesības un novērst jebkādu atšķirīgu attieksmi pret to valstspiederīgajiem, kuri ir emigranti, attiecībā uz attālinātu balsošanu, jo īpaši balsošanu pa pastu, ja tāda ir paredzēta; prasa vienādi piemērot tiesības balsot Eiropas vēlēšanās ES pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES;

20.aicina Komisiju pieņemt jaunu paziņojumu, kurā precizēti daži galvenie jēdzieni, kas ietverti Direktīvā 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties ES, lai dalībvalstīm sniegtu atjauninātas vadlīnijas, kas varētu palīdzēt uzlabot direktīvas īstenošanu valstu līmenī, tādējādi sniedzot labumu ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem;

21.prasa ES veicināt saistošas Eiropas digitālo tiesību hartas, tostarp digitālās pilsonības tiesību, pieņemšanu, pamatojoties uz Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei;

22.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atjaunināt un uzlabot Konsulārās aizsardzības direktīvu, lai stiprinātu ES pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību, jo īpaši krīzes situācijās, tostarp piešķirot ES delegācijām aktīvāku lomu palīdzības sniegšanā nepietiekami pārstāvētiem ES pilsoņiem;

23.aicina dalībvalstis izbeigt t. s. “zelta vīzu” programmas un investoru programmas, kā arī visas citas līdzīgas valsts shēmas, kas ļauj iegūt to pilsonību un ietver tiešu vai netiešu ES pilsonības pārdošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, jo tās grauj pašu ES pilsonības jēdzienu un pārkāpj ES principus un vērtības; mudina dalībvalstis aizsargāt ES pilsonības integritāti un vērtību; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, piemēram, vērsties EST pret attiecīgajām dalībvalstīm;

24. prasa Līgumu nākamajā pārskatīšanā paredzēt noteikumu, ka Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt kopīgus noteikumus par to, kā novērst pasu pārdošanu trešo valstu valstspiederīgajiem vai citādu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz ES pilsonības iegūšanu vai zaudēšanu, lai savstarpēji tuvinātu dažādos nosacījumus, saskaņā ar kuriem var iegūt šādu pilsonību;

25.aicina dalībvalstis un attiecīgās iestādes pielāgot skolu mācību programmas vai izstrādāt jaunas, lai mācītu Eiropas un Eiropas Savienības vēsturi un tās darbību, veicinātu aktīvu pilsonību un kopīgās Eiropas vērtības un tādējādi palielinātu izpratni par pievienoto vērtību, ko sniedz piederība Eiropai un ES pilsonība; uzsver, ka pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensijas uzlabošana un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana visiem, arī izmantojot visus mūsu rīcībā esošos digitālos rīkus, ļaus ES pilsoņiem rīkoties kā informētiem pilsoņiem un pilnībā piedalīties pilsoniskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē gan Eiropas, gan valstu līmenī; uzsver, ka programmai “Erasmus+” var būt svarīga loma ES pilsoniskuma izglītības veicināšanā, izmantojot mācību mobilitāti visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nodarbinātības vai izglītības līmeņa;

26.aicina Komisiju attīstīt visiem ES pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, pielāgotas sabiedriskās apspriešanas, lai palielinātu ES pilsoņu līdzdalību; mudina Komisiju atjaunināt veidu, kādā tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, lai veicinātu plašāku Eiropas pilsoņu pilsonisko iesaisti un līdzdalību saskaņā ar Konferences par Eiropas nākotni veiksmīgo piemēru; šajā sakarā aicina Komisiju turpināt uzlabot portālu “Izsakiet viedokli”, izmantojot jaunās tehnoloģijas, un informēt par to, kā pilsoņu atsauksmes dod ieguldījumu dažādās iniciatīvās;

27.aicina izveidot vienotu kontaktpunktu visiem ES līdzdalības instrumentiem, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvai, lūgumrakstiem Parlamentam, sūdzībām Eiropas Ombudam, sabiedriskajām apspriešanām un pilsoņdialogiem, un uzlabot šo instrumentu efektivitāti, jo īpaši nodrošinot, ka tie veicina Eiropas darba kārtības veidošanu, vienlaikus arī garantējot, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek stiprināta pārstāvības demokrātija; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt centienus, lai informētu sabiedrību par esošajiem līdzdalības instrumentiem;

28.atkārtoti ierosina izveidot pastāvīgu apspriešanās ar pilsoņiem mehānismu, kas ļautu pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, apspriesties par ES prioritātēm un politikas virzieniem, cita starpā veicinot “jaunatnes pārbaudes” piemērošanu likumdošanā, lai papildinātu, nevis aizstātu pārstāvības parlamentāro demokrātiju; ierosina informēt Parlamenta deputātus par šīm apspriedēm, lai viņi varētu izvērtēt, vai vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus;

29.ierosina apsvērt iespēju ieviest Eiropas pilsoņu karti, kas, piemēram, varētu atvieglot pilsonības tiesību izmantošanu un balsošanu Eiropas vēlēšanās, kā arī līdzdalības instrumentu izmantošanu;

30. uzsver Europe Direct biroju būtisko lomu pilsoņu līdzdalības ES demokrātiskajā dzīvē vietējā līmenī palielināšanā; mudina dalībvalstis un reģionālā un vietējā līmeņa struktūras pastiprināt sadarbību ar šiem birojiem;

31. aicina Komisiju vairāk izmantot sociālos medijus un digitālos rīkus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai palielinātu jauniešu un personu ar invaliditāti iesaisti demokrātiskajā procesā, tādējādi veicinot viņu iesaistīšanos, vienlaikus atzīstot arī samazināto atļāuto balsošanas vecumu dalībvalstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanās; šajā sakarā aicina Komisiju stiprināt demokrātiskās līdzdalības veicināšanu, paplašinot dialogu ar pilsoņiem un palielinot pilsoņu informētību par ES tiesību aktu ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi;

32. uzskata, ka, ņemot vērā digitālās jomas, jo īpaši sociālo mediju un MI, pieaugošo ietekmi uz pilsoņu dzīvēm, joprojām ir svarīgi, lai dalībvalstis un Eiropas iestādes arī turpmāk izstrādātu jaunas publiskās politikas un ieviestu efektīvus mehānismus, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības tiešsaistē un cīnīties pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju, jo tās rada eksistenciālus draudus demokrātijai un pašai pilsoņu tiesību izmantošanai;

33.mudina Padomi un Komisiju atsākt sarunas par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības piekļūt dokumentiem un rūpīgi pārbaudīt ES iestādes, struktūras, birojus un aģentūras;

34. atkārtoti norāda, ka, pamatojoties uz LESD 25. pantu, ir jāizstrādā ES pilsonības statūti, kuros būtu apkopotas pašreizējās un turpmākās pilsonības tiesības, lai uzlabotu pilsonības tiesību izpildāmību un nodrošinātu pilsoņu līdztiesību, uzlabojot kohēziju un reaģējot uz sociālajām, ekonomiskajām, politiskajām un digitālajām pārmaiņām; atgādina, ka tas būtu jāveic saskaņā ar Līgumiem;

35.ierosina, ka līdzdalības un politisko tiesību, pārvietošanās brīvības un digitālās pilsonības jomā un saskaņā ar spēkā esošajiem un turpmākajiem ES tiesību aktiem pilsoņiem jo īpaši vajadzētu nodrošināt:–dzimumu ziņā līdzsvarotu demokrātisku pārstāvību vēlēšanu sarakstos;–pastāvīgu interaktīvu digitālo platformu, ar kuras starpniecību pilsoņi var iesniegt savus priekšlikumus un idejas visās ES oficiālajās valodās;–studiju periodu, ne tikai kvalifikācijas un profesionālās kompetences, atzīšanu par līdzvērtīgiem, lai būtu iespējams strādāt citā dalībvalstī;–vispārēju piekļuvi internetam, lai panāktu pilsoņu iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi digitālajai videi;–savas digitālās identitātes pārvaldību, kas pārsniedz jau esošo aizsardzību attiecībā uz personas datiem digitālajā vidē;–mirušas personas digitālo datu digitālo mantošanu;–tādu MI sistēmu izstrādi, kas ir drošas, pārredzamas un izsekojamas un ko pārrauga cilvēki un regulatīvās iestādes;

36.prasa ES pilsonības statūtos iekļaut horizontālu nediskriminācijas klauzulu kā papildu garantiju vienlīdzībai pilsonības tiesību īstenošanā, lai nodrošinātu nediskrimināciju un aizsargātu pilsoņus, jo īpaši neaizsargātu un marginalizētu grupu pārstāvjus, un personas, kas dzīvo ES pārrobežu reģionos;

37.aicina Komisiju rīkot mērķtiecīgas izpratnes veicināšanas kampaņas par tiesībām un pilsoniskajiem pienākumiem, kas izriet no ES pilsonības un statūtiem, tostarp ieviešot ES tiesību aktu kopumu, lai sniegtu informāciju par ES pilsonību, un piešķirt vairāk resursu ES pilsonībai; uzsver, ka līdz ar digitālo un tehnoloģisko revolūciju pilsoņi ir kļuvuši par mūsu demokrātisko sistēmu patiesajiem pīlāriem un būs tie, kas tās aizstāvēs;

38.pieņem zināšanai tiesību aktu kopumu par pilsonību, jo īpaši 2023. gada ziņojumu par ES pilsonību, ko Komisija publicēja 2023. gada 6. decembrī, lai vēl vairāk nostiprinātu ES pilsonību un padarītu to reālāku ES pilsoņiem; aicina Komisiju ņemt vērā šajā ziņojumā iekļautos ieteikumus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos īstenotu saskaņā ar Līgumos paredzēto procedūru;

39.atkārtoti prasa sasaukt Konventu Līgumu pārskatīšanai, kā paredzēts LES 48. pantā; pauž stingru pārliecību, ka Konventam būtu rūpīgi jāizvērtē, kā ES pilsonību varētu nostiprināt vēl vairāk;

40.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.