1.uzsver izlūkošanas aģentūru atkārtotos brīdinājumus par ekonomiskās atkarības, spiegošanas un sabotāžas riskiem, ko rada trešo valstu vienību ekonomiskā klātbūtne un operacionālā iesaiste ES kritiski svarīgajā infrastruktūrā un stratēģiskajās nozarēs, piemēram, ostās AIVD, MIVD un NCTV, Dreigingsbeeld Statelijke actoren, 2022. gada 2. novembris., tostarp ārvalstu kuģu veiktās darbības;

2.aicina Komisiju nākt klajā ar ES stratēģisko politikas satvaru, lai samazinātu un ierobežotu ietekmi un finansiālo un operatīvo kontroli, ko pār ES ostām un to procesiem un iekšzemes operācijām īsteno trešās valstis, tostarp gadījumos, kad notiek līdzdalība ostas pārvaldes pārvaldībā un tās kontrole, lai rastu līdzsvaru starp atvērtas ieguldījumu vides saglabāšanu un risku mazināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis arī uzraudzīt trešo valstu iesaisti to kaimiņvalstu ostās, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanās politika;

3.aicina Komisiju ierosināt satvaru, kurā kopā ar dalībvalstīm tiek pastāvīgi uzraudzīta trešo valstu ietekme ES ostās, jo īpaši TEN-T ostās, ES termināļu pārvaldībā un globālajos konteineru pārvadājumos, un tiek ziņots par to, kā arī tiek novērtētas konkrētas trešās valsts darbību iespējama savstarpējā sakarība šajās nozarēs;

4.uzsver, ka ārvalstu ieguldījumu ierobežošana, jo īpaši tādu ieguldījumu ierobežošana, ko veic valstij piederoši, valsts kontrolēti vai valsts ietekmē esoši uzņēmumi, kādas dalībvalsts ostā var negatīvi ietekmēt minētās ostas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņos esošām ostām, kurās šādu ierobežojumu nav, un tas akcentē nepieciešamību izstrādāt kopīgu Eiropas stratēģiju ostām; uzskata, ka ārvalstu ieguldījumu asimetriska izplatība ES valstīs var apdraudēt ES vienotību, krīzes pārvarēšanas spējas un noturību; aicina Komisiju analizēt iespējamo ietekmi uz nodarbinātību un tirdzniecību vietējā un ES līmenī, ko varētu radīt trešo valstu ieguldījumu ierobežošana Eiropas ostās;

5.mudina valstu ostu iestādes, dalībvalstis un Komisiju izstrādāt piemērotu formātu stratēģiskai Eiropas ostu sadarbībai, lai mazinātu risku, ka ārēji dalībnieki varētu tās vērst citu pret citu;

6.uzsver, ka, neraugoties uz pastāvošajiem aizsardzības mehānismiem ES līmenī, piemēram, ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu un konkurences noteikumiem, šie instrumenti nav pietiekami, lai risinātu jautājumu par ārējo varu augošo ekonomisko potenciālu, ko tās īsteno, izmantojot atsevišķus uzņēmumus, tostarp valstij piederošus, valsts kontrolētus vai valsts ietekmē esošus uzņēmumus, un šie instrumenti ir lielā mērā atkarīgi no tā, kā tos īsteno katra dalībvalsts;

7.uzsver to, cik svarīgi ir palielināt ES sadarbību, pārbaudot un bloķējot ienākošos ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā gadījumos, kad nevar izslēgt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz citām dalībvalstīm vai uz visu ES kopumā, un ka šajā sadarbībā būtu jāiekļauj informācijas apmaiņa par apdraudējumu un iespējām;

8.stingri mudina Komisiju stiprināt ostu aizsardzības pasākumu nozīmi, vērienīgi pārskatot Ārvalstu tiešo ieguldījumu regulu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regula (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp.). (ĀTI regula), tostarp nosakot, ka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas sistēma ir obligāta visās dalībvalstīs, nodrošinot, ka izvērtēšanas procesi ir skaidri un objektīvi un ka definīcijas, darbības joma un procesuālie aspekti ir konsekventi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES mērogā;

9.uzsver arī to, ka būtiska nozīme ir mehānismam, kas minēts pārskatītās TEN‑T regulas [xxx/2024] [47.] pantā, saskaņā ar kuru dalībvalstis pārbauda trešo valstu ieguldījumus TEN-T infrastruktūrā attiecībā uz to potenciālajiem riskiem drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, un kas ir jāuzskata par papildinājumu ĀTI regulas noteikumiem, jo šis mehānisms attiecas gan uz ieguldījumiem infrastruktūrā (piemēram, akciju iegāde terminālī), gan infrastruktūras darbiem, ko Eiropas Savienībā veic trešās valsts uzņēmums (piemēram, publiskā iepirkuma procedūrā termināļa būvniecībai Eiropas ostā), un uzsver, ka šī mehānisma efektīva piemērošana attiecīgajai ostas infrastruktūrai būtu jānosaka par Eiropas ostu stratēģijas pamatu;

10.uzsver to, ka ir svarīgi uzraudzīt to, kā tiek īstenota Regula (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ostu nozares tirgu un vajadzības gadījumā iejaukties ex officio, kā paredzēts šīs Regulas 9. pantā;

11.aicina Komisiju pētīt un izvērtēt to, kā jūras loģistikas vertikālā integrācija, Konsorciju grupu atbrīvojuma regula, kuras termiņš beidzas 2024. gadā, un konteineru pārvadājumu alianšu izveide maina trešo valstu ietekmi ES ostās; aicina Komisiju vajadzības gadījumā iejaukties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu spēku līdzsvaru un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ostas ekosistēmas dalībniekiem;

12.uzsver, ka jo īpaši Ķīnas valsts kontrolē un/vai ietekmē esošu uzņēmumu kopējā klātbūtne Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla ostās un mezglos ir būtiski ietekmējusi atsevišķu mezglu un visa tīkla noturību un drošību; atgādina, ka trešo valstu investoru klātbūtne ostās var kavēt ostu divējādā lietojuma funkciju;

13.mudina Komisiju un dalībvalstis steidzami veikt riska novērtējumu par Ķīnas iesaistīšanos jūrniecības infrastruktūrā, ietverot tās ietekmi uz darbu un vidi, atkarību un vājo vietu novērtējumu preču pārvadājumos no Ķīnas uz ES un pārkraušanā, un norāda, ka šajā novērtējumā vajadzētu iekļaut arī citas trešās valstis;

14.atgādina, ka jūrniecības un ostu nozarēm Eiropā ir raksturīgas dažādas pārvaldības struktūras un to rīcībā ir dažādi līdzekļi, kas ļauj veikt ieguldījumus, sākot no licencēšanas un koncesiju shēmām un ostas infrastruktūras īpašumtiesību piešķiršanas līdz pat pilnīgām rīcības pilnvarām attiecībā uz ostu iestādēm; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir ostas vadības iestāžu riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu kontroli, nosakot vairākus nosacījumus (darbības, sociālos, vides u. c.), kurus būtu jāievēro termināļa darbībā; tomēr uzsver ierobežojumus pieejai, kuras pamatā ir tikai ostu koncesijas un/vai nomas līgumi;

15.ierosina visām dalībvalstīm ieviest tiesību aktus un izstrādāt ārkārtas rīcības plānus liela mēroga konflikta scenārijam vai citam ārkārtas stāvoklim vai kritiskās infrastruktūras nepārprotamas ļaunprātīgas izmantošanas vai divējādas izmantošanas gadījumiem, kas negatīvi ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, lai varētu atgūt kontroli pār ostām, termināļiem un citu jūras infrastruktūru, tostarp atcelt koncesijas tiesības un/vai apturēt domēna jaudu īpašuma un līdzdalības gadījumos;

16.prasa veikt ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus ostās, kas atrodas aizjūras teritorijās un tālākajos reģionos, lai tās pārveidotu par stratēģiskiem klasteriem multimodālā transporta, enerģijas ražošanas, uzglabāšanas un sadales, kā arī aizsardzības jomā; aicina Komisiju tās priekšlikumā iekļaut noteikumus par trešo valstu ietekmes un darbības kontroles ierobežošanu minētajās ostās;

17.aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst nepieciešamībai nepieļaut un samazināt spiegošanas un sabotāžas riskus, tostarp tādus, ko rada ārvalstu kuģi, ostās ar divējāda lietojuma vai militārām funkcijām, piemēram, ostās, ko izmanto NATO;

18.aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību uzticamu tehnoloģiju izmantošanai jūras loģistikā un konteineru termināļu darbībā; pauž bažas par augošo atkarību no trešo valstu ražotājiem attiecībā uz (robežu) drošības iekārtām ostās, kā arī uz celtņiem kravu pārvietošanai no kuģa uz krastu, kuri var vākt datus par konteineru nosūtīšanas vietu un galamērķi; mudina veikt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē šajās jomās, lai ES uzņēmumi varētu uzņemties vadību šo tehnoloģiju ražošanā un pārdošanā;

19.uzskata, ka sarežģītas un lielā mērā digitālas loģistikas darbības palielina neaizsargātību pret pārrāvumiem visā loģistikas ķēžu garumā; tādēļ prasa ierobežot un uzraudzīt piekļuvi ostas operācijām un informācijai, kas tiek piešķirta ārvalstīm piederošu, šo valstu kontrolētām vai to ietekmē esošām vienībām;

20.aicina Komisiju pievērst sevišķu uzmanību intelektuālā īpašuma apdraudējumam, ko var radīt ārvalstu ieguldījumi, jo īpaši uzspiestas tehnoloģiju pārneses veidā;

21.uzsver, ka būtiski svarīgs ir augsts visu ES ostu dalībnieku kiberdrošības un kibernoturības līmenis, lai novērstu spiegošanu un nopietnus traucējumus ostu sistēmā un darbībā, jo kiberdrošības apdraudējums dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies; aicina Komisiju veikt turpmākus pētījumus un vākt datus par tvērumu un riskiem, ko rada trešo valstu uzņēmumu iesaistīšanās kritiskās infrastruktūras kiberdrošībā un datu drošībā, un ar Eiropas Jūras drošības aģentūras tehnisko un operatīvo palīdzību atbalstīt visaptverošu ārkārtas rīcības plānu izstrādi ostām; uzskata, ka pastāv liels risks, ka kiberdrošības trūkums vienā ostā negatīvi ietekmēs citu, tāpēc augsti standarti būtu jāuztur visās dalībvalstīs un ir ieteicams apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi;

22.uzsver, ka ES ūdeņu un tajos veikto darbību drošībai un drošumam aizvien svarīgāka ir kritiskās infrastruktūras (tai skaitā energocauruļvadu, sakaru tīklu un atkrastes atjaunīgo enerģijas iekārtu) aizsardzība jūrā un zem ūdens;

23.uzsver, ka, lai gan datu apmaiņa loģistikā veicina piegādes ķēžu efektivitāti, elastību un noturību, trešām valstīm piederošu, to kontrolē vai ietekmē esošu platformu izmantošana ostās rada ekonomiskus un stratēģiskus riskus ES un tie būtu jānovērš;

24.pauž nožēlu par to, ka noziedzīgas organizācijas ļaunprātīgi izmanto ES ostas kā galvenos nelegālo narkotiku ievešanas punktus, kas ietekmē sabiedrību kopumā un apdraud ostu, tuvējo pilsētu un to iedzīvotāju drošību; aicina Komisiju ierosināt pasākumus efektīvai Eiropas sadarbībai, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību, ieguvi un krimināli sodāmu izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada 18. oktobra ceļvedi narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai un uzsver, ka visu veidu transnacionālās organizētās noziedzības apkarošanā ir vajadzīga koordinēta ES pieeja;

25.uzsver, ka Eiropas ostas ir īpaši neaizsargātas pret citu nelegālu objektu, piemēram, ieroču vai viltotu preču, ievešanu, kā arī pret krāpšanu muitas un PVN jomā un ka ir arī jāpastiprina cīņa pret šādām darbībām; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīga ir sadarbība starp ostas pārvaldības struktūrām un tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp digitālo rīku un datu izmantošanā, lai garantētu drošas ostas darbības; uzskata, ka gadījumos, kad ir pietiekams juridiskais pamatojums, ostām vajadzētu būt iespējai piekļūt visiem instrumentiem, kas tām vajadzīgi, lai veicinātu to drošību;

26.uzsver, ka ostu drošība ir atkarīga no to noturības pret klimata un vides pārmaiņām; tādēļ aicina Komisiju veikt pētījumu, lai analizētu klimata riskus Eiropas ostām un ar tām saistītajai transporta infrastruktūrai, nosakot risku kategorijas, piemēram, jūras līmeņa celšanos, plūdus, ekstrēmu karstumu, analizētu riskus pa reģioniem un noteiktu pasākumus šo risku novēršanai, tostarp šo pasākumu izmaksas un nepieciešamos ieguldījumus; aicina dalībvalstis veikt savas kritiskās ostas infrastruktūras ilgtermiņa vides riska novērtējumu un laikus veikt adaptīvus pasākumus;

27.uzsver to, ka ostām ir būtiska nozīme ES zaļajā kursā izklāstītajā enerģētikas pārkārtošanā kā enerģijas centriem enerģijas nesēju pārveidē, energonesēju sagatavošanā un uzglabāšanā, elektroenerģijas ražošanā, kritiski svarīgu izejvielu importā, kā oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas centriem, kā atkrastes enerģētikas iekārtu apkalpošanas stacijām un elektroenerģijas ražošanas centriem un kā transporta sistēmu mezgliem, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu;

28.atgādina, ka ES ir noteikusi par mērķi līdz 2030. gadam importēt 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža un, lai šo mērķi sasniegtu, ir svarīgi, ka Eiropas ostu stratēģija ietver visaptverošu importa, koordinācijas un infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas būtu nekavējoties jāizstrādā;

29.aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību augošajai nepieciešamībai pēc ieguldījumiem ostās un termināļos, un to infrastruktūrā, lai tie varētu veikt savus uzdevumus enerģētikas pārkārtošanā; aicina Komisiju saistībā ar enerģētikas pārkārtošanu, piemēram, atkrastes vēja enerģijas iekārtu izvietošanu, analizēt nepieciešamību paātrināt atļauju piešķiršanu ostu paplašināšanai un risināt šo jautājumu, lai ostas nekļūtu par sastrēgumpunktu enerģētikas pārkārtošanā; uzsver, ka ir vajadzīga ilgtspējīgāka jūras telpas un piekrastes pārvaldība, lai atraisītu atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu; mudina izmantot ostu teritorijas fotoelementu un vēja enerģijas izmantošanai;

30.uzsver, ka ir svarīgi palielināt Eiropas transporta tīkla un Eiropas enerģētikas tīkla sinerģiju;

31.aicina Komisiju iekļaut ostas aprites ekonomikas stratēģijā un palīdzēt dalībvalstīm un vietējām ostu iestādēm, sniedzot norādījumus ar apritīgumu saistītu projektu īstenošanai; aicina Komisiju risināt aizvien lielāko problēmu saistībā ar naftas noplūdi ostās un kuģošanas kanālos;

32.aicina Komisiju īstenot zaļajā kursā noteikto modālās pārvirzes mērķi un novērst atlikušās problēmas saistībā ar iekšzemes ūdensceļiem un jo īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumiem, lai veicinātu to ieviešanu ostās un ostu savienotību ar iekšzemi;

33.uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana ostās, kuģubūves nozarē, kā arī jūrniecības nozarē nebūs iespējama bez kvalificēta darbaspēka un pietiekama publiskā un privātā finansējuma; mudina Komisiju nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošas apmācības, izglītības un mūžizglītības iespējas un veicināt sociālo dialogu, lai ostu darbiniekus izvirzītu digitālās un zaļās pārkārtošanās centrā un lai nozari padarītu pievilcīgāku sievietēm; vēlreiz uzsver, ka ostas pilda svarīgu sabiedrisku uzdevumu, nodrošinot daudz tiešu un netiešu darbvietu, un uzsver, ka ir jāgarantē taisnīgi un droši darba apstākļi visiem ostās un jūrniecības nozarē strādājošajiem; uzsver, ka nesenās krīzes ir apliecinājušas, ka jūrnieki, apkalpes locekļi, zvejnieki un ostu darbinieki ir būtiski svarīgi pirmajās līnijās strādājošie un viņu labklājība ir vitāli svarīga tam, lai dzīve neapstātos;

34.uzsver, ka Eiropas ostu stratēģijā kā viena no galvenajām prioritātēm būtu jāiekļauj ostu konkurētspēja;

35.uzsver, ka ES ostu ekonomiskā stāvokļa nostiprināšanai un to konkurētspējas uzlabošanai globālajā ekonomikā ir izšķiroša nozīme ārvalstu ietekmes un drošības risku ierobežošanā, kā arī Eiropas piegādes ķēžu suverenitātes aspektā; uzskata, ka ar Eiropas tiesību aktiem nebūtu jāapdraud ES ostu konkurētspēja un jārada oglekļa emisiju un uzņēmējdarbības pārvirze uz ostām ārpus ES;

36.uzsver riskus, kas saistīti ar konteineru pārkraušanas darbību pārvietošanu uz ostām ārpus ES, lai izvairītos no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.). un “FuelEU Maritime” regulas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regula (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 234, 22.9.2023., 48. lpp.). prasībām; prasa stingri piemērot šo divu tiesību aktu noteikumus par pārkraušanas uzraudzību, lai atklātu un aizliegtu šādu rīcību, kā arī novērtēt to, vai šie noteikumi ir pietiekami, lai efektīvi novērstu šo izvairīšanos, kas kaitē gan videi, gan izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā, un vai ir vajadzīgi papildu pasākumi;

37.aicina Komisiju analizēt un risināt Eiropas ostu ieguldījumu vajadzības, lai tās arī turpmāk būtu konkurētspējīgas, un strādāt pie tā, lai panāktu stabilāku ieguldījumu vidi, tostarp gan publisko, gan privāto ieguldījumu novērtējumu pārredzamību un paredzamību;

38.uzsver — lai saglabātu ES ostu konkurētspēju un iespējamās Eiropas ostu stratēģijas darbību, būtu jāizvairās no pārmērīga administratīvā sloga, kas varētu apdraudēt šādas stratēģijas īstenošanu;

39.uzsver, ka konsekventa Eiropas ostu stratēģija ir būtiska, lai nodrošinātu godīgu konkurenci; mudina pastiprināt sadarbību starp Eiropas ostām un izskaust kaitējošu praksi, piemēram, nepietiekamu cenu noteikšanu;

40.uzskata, ka labi funkcionējoša muitas savienība ir būtiska ES konkurētspējai, ilgtspējai un noturībai; uzskata, ka reformēta un nostiprināta muitas savienība ar kopīgu muitas kodeksu pasargās vienotā tirgus integritāti, palīdzot saglabāt ES konkurētspēju divējādās — zaļās un digitālās — pārkārtošanās procesā un izvairīties no negodīgas konkurences starp Eiropas ostām;

41.uzsver, ka muitas procedūru atšķirības dažādās ES muitas savienības ievešanas vietās bieži izraisa tirdzniecības plūsmu kropļojumus un apdraud Eiropas vienotā tirgus integritāti;

42.atgādina par to, ka ir svarīgi ieviest saskaņotu muitas kontroli visās Eiropas ostās, lai izvairītos no sanitāro vai pienācīgas pārbaudes standartu atšķirīgas piemērošanas; uzstāj, ka Komisijai jānodrošina, lai muitas kontrolē visā ES tiktu ievēroti vienādi standarti, izmantojot tiešu un vienotu muitas kontroles mehānismu sadarbībā ar dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

43.atgādina, ka ostas nav atsevišķi aktīvi, jo tām ir sava vieta plašajā jūras loģistikas un ražošanas un piegādes ķēžu ūdens transporta ekosistēmā, kuras darbība notiek, pamatojoties uz Eiropas importētāju un eksportētāju pieprasījumu;

44.pauž bažas par to, ka ES kuģniecības uzņēmumi saskaras ar ierobežojošiem jūras kabotāžas tiesību aktiem Ķīnā, kas faktiski aizliedz tiem veikt kabotāžas pārvadājumus starp Ķīnas ostām, savukārt kabotāžas pārvadājumi ir viens no Ķīnas kuģniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļa galvenajiem elementiem noteiktās ES ostās un starp tām; aicina Komisiju izskatīt iespēju ieviest ES jūras kabotāžas tiesību aktus, kas darbojas savstarpēji un ko varētu piemērot atsevišķiem trešo valstu kravas pārvadātājiem, piemēram, Ķīnai; atgādina — tas, ka ieguldījumi ostās nav savstarpēji, kaitē ES interesēm;

45.uzsver to, cik ES iniciatīva “Global Gateway” ir svarīga kā stratēģiska globāla alternatīva Ķīnas iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš”; uzsver, ka ar “Global Gateway” projektiem jūrniecības nozarē (piemēram, ostu infrastruktūra, iekšzemes autoceļu un dzelzceļa savienojumi, zaļais ūdeņradis) ir iespējas izveidot ostu tīklu, kas sekmē tirdzniecību un ieguldījumus, un savstarpēji izdevīgas partnerības;

46.uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo Eiropas ostu, jo īpaši TEN-T tīklā ietilpstošu ostu, iekšzemes savienojumu stiprums, jauda un noturība, ņemot vērā nepieciešamību samazināt emisijas un uzlabot energoefektivitāti un tiecoties iekšzemes pārvadājumus pēc iespējas vairāk novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, kā arī vienlaikus jāgatavojas klimata pārmaiņu ietekmei, piemēram, ekstremāliem laikapstākļu notikumiem un zemam ūdens līmenim iekšzemes ūdensceļos;

47.ierosina Komisijai izveidot Eiropas ostu atlantu, kurā cita starpā būtu kartēta Eiropas tirdzniecības ostu energoapgādes un alternatīvo degvielu pieejamība, iekšzemes infrastruktūra (jo īpaši dzelzceļu) un kuģošanas joslas, kas, iespējams, varētu balstīties uz TENtec interaktīvajām kartēm un Eiropas Alternatīvo degvielu novērošanas centru, bet tajā būtu jāiekļauj arī mazākas ostas un papildu informācija; uzskata, ka šāda kartēšana varētu palīdzēt veidot vispārēju informatīvu bāzi turpmākai ES ostu un saistīto nozaru attīstībai, piemēram, kravu un pasažieru pārvadājumiem, kruīzu satiksmei, zvejai, jūras vēja enerģijai, degvielas bunkurēšanai un ražošanai;

48.uzsver to, cik svarīga Eiropas Savienībā ir jūrniecības ražošana, kā arī kuģubūve un tās piegādes ķēde kā pamats plaukstošas ūdens transporta nozares saglabāšanai; aicina Komisiju izpētīt Eiropas atkarību no ārvalstu jūrniecības ražošanas un novērtēt šīs atkarības ietekmi, lai steidzami izstrādātu vērienīgu Eiropas industriālo jūrniecības stratēģiju un veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā uzlabot Eiropas kuģu būvētavu un to kopējo piegādes ķēžu konkurētspēju un noturību;

49.aicina Komisiju ieviest veicinošu digitālo satvaru, lai stimulētu inovācijas un turpmākas ostu digitalizācijas programmas, piemēram, viedo ostu programmas, lai uzlabotu ostu efektivitāti, produktivitāti un ilgtspēju; jo īpaši uzsver digitalizācijas potenciālu attiecībā uz optimizāciju, kas veicama saistībā ar piestāšanu ostā (lai samazinātu gaidīšanas laiku piekrastes ūdeņos un ostās), ienākšanu tieši laikā, modernām navigācijas sistēmām (degvielas ietaupījumiem un emisiju samazināšanai), automātiskās identifikācijas sistēmām (lai uzlabotu drošību jūrā un uzlabotu vides noteikumu izpildi), kā arī bezpilota lidaparātiem un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ļautu pieņemt labākus lēmumus par ostu infrastruktūru;

50.uzsver to, ka būs jāpiešķir pienācīgs finansējums un finansēšanas instrumenti ostām, lai tās saglabātu konkurētspēju, veicinātu zaļo pārkārtošanos un ierobežotu ārvalstu ietekmes riskus; prasa palielināt finansējumu, kas ostām paredzēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta satvarā; uzsver privāto ieguldījumu nozīmi ostās un to, ka nodarbinātību un inovāciju ostās un to tuvumā nodrošina uzņēmumi;

51.aicina rīkot Eiropas augstākā līmeņa sanāksmi par ostām, lai turpinātu attīstīt iepriekš minētos jautājumus un šajā nolūkā izpētītu iespējas uzlabot sadarbību starp Eiropas ostām;

52.aicina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu Eiropas ostu stratēģiju, ar ko līdz 2024. gada beigām tiek atrisināti iepriekš minētie jautājumi;

53.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.