1.uzsver, ka CETA pamatā ir uz noteikumiem un vērtībām balstītas attiecības, kas veicina drošākas un stabilākas ekonomikas vides veidošanos starp tirdzniecības partneriem un kas ir īpaši svarīgi paaugstinātas ģeopolitiskās nenoteiktības situācijā, un ilgtspējīgas attīstības principi un cilvēktiesību, darba un vides standartu ievērošana; uzskata, ka šāda paredzamība var veicināt ekonomikas izaugsmi, preču apmaiņu, pakalpojumu sniegšanu, līdzdalību publiskajā iepirkumā, ieguldījumu pievilcību, kvalitatīvu nodarbinātību, vairāk un labāk apmaksātu darbvietu radīšanu un labākus darba un dzīves apstākļus; tomēr norāda, ka CETA ir jāturpina stiprināt ilgtspējīga attīstība, jāievēro cilvēktiesības un darba tiesības un jārūpējas par klimata aizsardzību;

2.ar gandarījumu norāda, ka laikā no 2016. gada līdz 2022. gadam ES un Kanādas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 66 %, savukārt ES un Kanādas pakalpojumu tirdzniecības apjoms palielinājās par 46 %, apsteidzot ES ārējo tirdzniecību ar citām valstīm; norāda, ka pirmajos piecos provizoriskās piemērošanas gados ES preču eksports uz Kanādu palielinājās par 47 % un vislielākais pieaugums tika reģistrēts rūpniecības ražojumu, ķīmisko produktu, kā arī pārtikas un dzīvnieku izcelsmes produktu jomā; norāda, ka lielākā daļa bažu, kas paustas pirms nolīguma provizoriskās piemērošanas attiecībā uz Kanādas lauksaimniecības produktu ieplūšanu ES tirgū, nav īstenojušās; konstatē, ka Kanādas eksports uz ES ir palielinājies par 46,4 % un lielākais pieagums reģistrēts rūdas, dārgakmeņu un metālu, kā arī minerālā kurināmā un minerāleļļu jomā;

3.uzsver ES un Kanādas pārtikas un lauksaimniecības produktu divpusējās tirdzniecības apjoma ievērojamo pieaugumu un ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta uz Kanādu pieaugumu par 62 %, kā arī šādu produktu ES importa no Kanādas pieaugumu par 52 % kopš CETA provizoriskās piemērošanas sākuma; norāda, ka tas ir devis ievērojamu labumu abu pušu ražotājiem un eksportētājiem un ir arī veicinājis jaunu darbvietu radīšanu; atzinīgi vērtē to Savienības mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaita būtisko pieaugumu, kuri eksportē uz Kanādu, kā arī to eksportēto produktu vērtības pieaugumu un norāda, ka tādējādi nolīgums būtiski kalpo to interesēm;

4.uzsver, ka CETA īstenošanā līdzīgi visiem citiem ES tirdzniecības nolīgumiem ir pienācīgi jāņem vērā tas, ka jāievēro ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas un savstarpīguma principi, jāsaglabā augsti standarti, jo īpaši sanitārie, fitosanitārie un veterinārie standarti, kā arī jāveic pienācīga kontrole un jāuzrauga, vai minētie standarti tiek savstarpēji ievēroti;

5.atzinīgi vērtē to, ka pandēmijas laikā, kā arī sarežģītajā situācijā, ko radījis Krievijas agresijas karš Ukrainā, tirdzniecības plūsmas starp abām pusēm kopumā ir bijušas noturīgas, tādējādi ir izturējušas spiedienu uz piegādes ķēdēm un veicinājušas stabilāku nodrošinātību ar pārtiku; uzskata, ka CETA vajadzētu kalpot kā instrumentam, ar kuru veicināt sadarbību un kopīgu rīcību Ukrainas atjaunošanā pēc kara beigām;

6.uzsver, ka ES eksports ir būtiski svarīgs nodarbinātībai; atzinīgi vērtē to, ka CETA ir veicinājis jaunu darbvietu radīšanu, jo ar ES eksportu uz Kanādu saistīto darbvietu skaits ir pieaudzis no 624 000 darbvietām 2017. gadā līdz vairāk nekā 700 000 darbvietām 2021. gadā;

7.uzsver, ka ir svarīgi atvieglot CETA paredzēto darbaspēka mobilitāti, jo tā palīdz nodrošināt pienācīgu prasmju nodošanu starp ES un Kanādu un izvairīties no kvalificēta darbaspēka trūkuma; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā saskaņā ar CETA veiksmīgi tika noslēgts pirmais savstarpējās atzīšanas nolīgums, kas attiecas uz arhitektu kvalifikāciju; uzskata, ka ES zilā karte varētu vēl vairāk atvieglot apmaiņu starp abām konkurētspējīgajām ekonomikām, kurās ir ļoti labi izglītoti iedzīvotāji; uzsver, ka apmaiņas programmas starp ES un Kanādas akadēmiskajām iestādēm var vēl vairāk veicināt nepieciešamo darbaspēka mobilitāti ilgtermiņā;

8.norāda, ka divas svarīgākās produktu kategorijas, ko ES un Kanāda viena otrai eksportē, ir iekārtas un transporta aprīkojums, kas veido aptuveni 34 % no eksporta un importa apjoma, un ķīmiskie, farmācijas un plastmasas produkti, kas veido aptuveni 20 % no kopējā eksporta un importa apjoma; tomēr atzīmē, ka salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības partneriem kalnrūpniecības un ieguves nozarei, jo īpaši mēslošanas līdzekļiem, niķelim, urānam un bitumensmiltīm, ir ļoti būtiska nozīme importā no Kanādas, jo šīs nozares produkti veido gandrīz 20 % no kopējā ES importa no Kanādas; uzsver, ka piekļuve kritiski svarīgām izejvielām, ko nodrošina uzticami tirdzniecības partneri, tostarp Kanāda, ir svarīgs ES kritiski svarīgo izejvielu stratēģijas elements, kas ir būtisks arī ilgtspējīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai;

9.uzsver, ka sadarbība attiecībā uz piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām ir būtiska pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī nolūkā īštenot zaļo un taisnīgu pārkārtošanos, un atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada jūlijā atbilstīgi CETA tika parakstīta ES un Kanādas stratēģiskā partnerība kritiski svarīgo izejvielu jomā, kam būtu jāpalīdz integrēt ES un Kanādas izejvielu vērtības ķēdes un veicināt sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā; norāda, ka tas ir svarīgs Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijas elements; pauž pārliecību, ka izejvielu ieguvei ir jānotiek, ievērojot vides standartus, darba tiesības un cilvēktiesības, tostarp pirmiedzīvotāju tiesības;

10.atzinīgi vērtē to, ka Eiropas un Kanādas uzņēmumi arvien vairāk un pastāvīgi izmanto CETA paredzētās preferences, un preferenču izmantošanas līmenis gan ES, gan Kanādā 2022. gadā sasniedza 60 % salīdzinājumā ar attiecīgi 40 % un 52 % 2018. gadā; ar interesi atzīmē, ka mazāki uzņēmumi preferences izmanto vairāk nekā lieli uzņēmumi un ka lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā izmantošanas rādītāji ir ievērojami augstāki nekā apstrādes rūpniecībā; uzsver, ka vairāku ES dalībvalstu zemie preferenču izmantošanas rādītāji svarīgākajās nozarēs liecina par neizmantotām izmaksu ietaupīšanas un samazinātām ekonomiskās labklājības uzlabošanas iespējām, kas izriet no nolīguma; mudina abus partnerus turpināt veicināt pasākumus, lai palielinātu abu reģionu ieinteresēto personu informētību par CETA; tostarp izmantojot ES “Access2Markets” platformu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt jaunas iespējas uzņēmumiem un patērētājiem, izmantojot digitālo tirdzniecību saskaņā ar ES standartiem;

11.norāda, ka 2021. gadā tarifa kvotas (TK) izmantošanas rādītājs liellopu un teļa gaļas importam uz ES bija tikai 3 % un ka ES eksportētāji ir palielinājuši savu tirgus daļu Kanādā, kā rezultātā ES uz Kanādu eksportē vairāk saldētas liellopu gaļas nekā importē no tās; tomēr norāda, ka šis TK izmantojuma līmenis laika gaitā var mainīties sakarā ar atšķirībām citos Kanādas eksporta tirgos, jo īpaši ASV un Ķīnā;

12.uzsver, ka saskaņā ar Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta revīzijas ziņojumu Kanāda vēl nav pietiekamā mērā īstenojusi ieteikumus, kas sniegti ģenerāldirektorāta revīzijā par to kontroles sistēmu izsekojamību un kvalitāti, kuras reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētas liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanu;

13.atzinīgi vērtē to, ka ir ieviests saskaņots ES eksporta sertifikāts svaigas mājputnu gaļas eksportam no apstiprinātām dalībvalstīm, kurš sāka darboties 2021. gadā; aicina Komisiju turpināt darbu attiecībā uz līdzīgiem sertifikātiem pārstrādātai gaļai un aitas vai kazas gaļai un vienlaikus pastiprināt centienus nodrošināt stingrākas izsekojamības sistēmas gaļas produktiem; aicina Komisiju pārvaldības komitejas darbā un sadarbībā ar Kanādas iestādēm un dalībvalstīm panākt progresu pārējo gaļas pārbaudes sistēmu atzīšanā, lai pārējās dalībvalstis varētu eksportēt gaļu uz Kanādu;

14.ar nožēlu norāda, ka CETA kopumā nepiemēro reģionalizācijas principu un uzskata ES par vienotu teritoriju lopkopības jomā, bet ne attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari, un tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij ir individuāli jāvienojas par eksporta prasībām katram produktam; aicina pēc iespējas ātrāk novērst šo trūkumu ES un Kanādas apvienotajā pārvaldības komitejā;

15.aicina Komisiju veicināt pastāvīgu sadarbību ar Kanādas iestādēm, lai panāktu to, ka CETA lielāka uzmanība tiek veltīta dzīvnieku labturības standartu aizsardzības pasākumiem un tiek izvērtēta iespēja nākotnē šajā jomā izveidot spoguļklauzulas, kuru mērķis būtu garantēt līdzvērtīgus dzīvnieku labturības standartus un tādējādi vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES izcelsmes un importētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

16.norāda, ka ES tirdzniecības politikai un jo īpaši CETA ir būtiska ekonomiska ietekme uz tālākajiem reģioniem, un tādēļ uzsver, ka turpmākajās sarunās vai iespējamā nolīguma pārskatīšanā ir jāaizsargā šo reģionu intereses;

17.uzskata, ka daļa no tarifiem un tarifa kvotām, kas piešķirtas ES produktiem, būtu jāpiešķir tālākajos reģionos reģistrētiem uzņēmējiem, ņemot vērā viņu ekonomisko situāciju; uzsver, ka atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem tālākajos reģionos ir būtiska, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un tarifu un tarifa kvotu taisnīgu sadalījumu starp tirdzniecības pārstāvjiem, izvairoties no priekšrocību attiecināšanas tikai uz nelielu uzņēmēju skaitu;

18.ņem vērā to, ka TK izmantošanas līmenis ES siera eksporta jomā vidēji ir 98 %; tomēr aicina izveidot pārredzamāku un elastīgāku Kanādas TK pārvaldības sistēmu attiecībā uz piena produktiem, jo īpaši siera kvotām, un mudina Kanādas iestādes pēc iespējas ātrāk veikt iespējamo sistēmas pārskatīšanu;

19.uzver, ka ir svarīgi atzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēmu kā īpaši būtisku nolīguma elementu; uzsver, ka nolūkā nodrošināt pārliecību par nolīguma pareizu darbību ir jāturpina efektīvi īstenot ĢIN aizsardzību ES tiesību subjektiem Kanādā;

20.atzīmē, ka pirmajos sešos CETA provizoriskās piemērošanas gados ES pakalpojumu eksports uz Kanādu un imports no tās ir palielinājies attiecīgi par 54 % un 74 %, un vislielākais pieaugums ir bijis vērojams transporta pakalpojumu, uzņēmējdarbības pakalpojumu un informācijas, datoru un telekomunikāciju pakalpojumu jomā, īpašu labumu sniedzot mazākām ES dalībvalstīm, kuru ekonomikas struktūrā būtiska nozīme ir tieši pakalpojumiem;

21.atzinīgi vērtē konkrētus centienus atvieglot piekļuvi publiskajam iepirkumam, piemēram, vienoto piekļuves punktu Kanādā; uzskata, ka pat tad, ja aizvien vairāk ES uzņēmumu veiksmīgi piedalās Kanādas iepirkumu konkursos, piemēram, saistībā ar reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Ontārio vai tiltiem Monreālā, ES piegādātāji varētu vēl vairāk izmantot piedāvātās iespējas, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras projektiem un provinču un pašvaldību piedāvātajām līgumu slēgšanas iespējām;

22.aicina abas puses darīt pieejamu visu juridisko un administratīvo atbalstu un instrumentus, kas MVU ir nepieciešami, lai iesaistītos tirdzniecībā un ieguldījumu veikšanā saskaņā ar CETA un tādējādi sekmētu apmaiņu un līdzdalību, lai tie varētu gūt labumu no CETA, cita starpā veicot aktīvus pasākumus MVU internacionalizācijas veicināšanai, procedūru vienkāršošanai, un tādu tehnisku šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, kas nesamērīgi ietekmē MVU; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Apvienotās komitejas 2018. gadā pieņemto ieteikumu attiecībā uz MVU un turpmākos rīcības plānus, tostarp konkrētas darbības, piemēram, platformas “Access2Markets” atklāšanu 2020. gada oktobrī; šī platforma palīdz MVU saņemt praktisku informāciju par tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības šķēršļiem; sagaida, ka ex post novērtējumā tiks sniegti dati par to, kā attīstās MVU veiktas ES un Kanādas tirdzniecības īpatsvars; aicina puses apsvērt iespēju nolīgumā paredzēt pilnvērtīgu nodaļu par MVU, kā tas ir nolīgumos ar Jaunzēlandi un Čīli;

23.ņemot vērā Sociālās un solidaritātes ekonomikas nozares nozīmi Kanādā un Komisijas 2021. gada 9. decembrī pieņemto rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojums “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošana. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai” (COM(2021)0778)., aicina Apvienoto komiteju noteikt, kādus konkrētus pasākumus varētu ieviest, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp sociālajiem un solidaritātes dalībniekiem Atlantijas okeāna reģionā;

24.mudina abas puses turpināt informatīvos pasākumus, jo īpaši koncentrējoties uz MVU un sociālās un solidaritātes ekonomikas dalībniekiem, lai palielinātu informētību par CETA sniegtajām iespējām, un to darīt, īstenojot mērķtiecīgas informatīvas kampaņas un vienlaikus nodrošinot, ka nolīguma sniegtie ieguvumi ir vienādā mērā pieejami vīriešiem un sievietēm;

25.atzinīgi vērtē CETA Apvienotās komitejas jau 2018. gadā pieņemto ieteikumu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību, kurā ietverta apņemšanās apmainīties ar metodēm un procedūrām, lai vāktu pa dzimumiem sadalītus datus, izmantotu rādītājus, uzraudzītu un novērtētu metodiku un analizētu uz dzimumiem vērstus statistikas datus, kas saistīti ar tirdzniecību; uzsver, ka tirdzniecībai būtu jādod labums visiem un jo īpaši jāstiprina sieviešu ekonomiskās iespējas; stingri mudina CETA Apvienoto komiteju turpināt uzraudzīt nolīguma ietekmi uz dzimumu līdztiesību; uzskata, ka saskaņā ar kopīgi pieņemto rīcības plānu veiktais darbs var kalpot par piemēru citiem tirdzniecības nolīgumiem, pat ja pašā nolīgumā nav īpašu nodaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību; atgādina par Parlamenta rezolūciju par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija par ES trešo dzimumu līdztiesības rīcības plānu (OV C 347, 9.9.2022., 150. lpp.). un mudina Komisiju publicēt vieglāk pieejamus un pa dzimumiem sadalītus datus par nolīguma izmantošanu, jo īpaši saistībā ar nodaļām par publisko iepirkumu un par tirdzniecību un darbu;

26.aicina Komisiju nepieļaut, ka piesardzības princips kā Līgumos nostiprinātais Eiropas Savienības pamatprincips un Eiropas lauksaimnieku un iedzīvotāju aizsardzības garants tiek vājināts; uzsver, ka ir svarīgi veicināt piesardzības principu visos tirdzniecības aspektos un nodrošināt tā piemērošanu, vienlaikus izvairoties no nepamatotiem tirdzniecības šķēršļiem;

27.uzsver, ka CETA nodrošina satvaru, kas veicina gan tirdzniecību, gan klimatrīcību, ieskaitot apņemšanos sadarboties ar tirdzniecību saistītos, abas puses interesējošos vides jautājumos, piemēram, klimata pārmaiņu jomā, kā to apliecina ieteikums par tirdzniecību, klimatrīcību un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicinot tīras tehnoloģijas; uzsver, cik svarīga ir Kanādā bāzēta globāla elektroenerģijas ražošana, kas paātrina pāreju uz tīru enerģiju, ražojot enerģiju no atjaunīgajiem resursiem; atzinīgi vērtē videi nekaitīgu preču tirdzniecības pieaugumu par 27 % kopš nolīguma provizoriskās piemērošanas sākuma; tomēr norāda, ka Kanāda ir uzskatījusi Eiropas leģislatīvo un neleģislatīvo iniciatīvu elementus attiecībā uz Eiropas zaļo kursu par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai; aicina puses rast sinerģiju oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) un citu iniciatīvu īstenošanā ES un kopīgi atbalstīt centienus izstrādāt vienotu vai salīdzināmu oglekļa emisiju metodiku starptautiskā līmenī;

28.atzinīgi vērtē ES un Kanādas digitālās partnerības uzsākšanu kā svarīgu zaļās un digitālās pārkārtošanās veicinātāju; aicina abas puses stiprināt sadarbību CETA īstenošanas jautājumos, kas skar abpusējas stratēģiskas intereses, piemēram, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un cīņa pret dezinformāciju;

29.atzinīgi vērtē vietējo konsultantu grupu (VKG) un Pilsoniskās sabiedrības foruma aktīvu iesaistīšanos CETA īstenošanā un tās uzraudzību, pulcējot simtiem pārstāvju no visas ES un Kanādas, tostarp uzņēmumus, vides un darba aizsardzības organizācijas, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko aprindu pārstāvjus, kā arī pirmiedzīvotāju pārstāvjus no Kanādas, un ar kopīgiem paziņojumiem aktīvi veicinot jo īpaši Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas darbu; mudina Komisiju un Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar minēto dalībnieku priekšlikumiem; uzsver, ka VKG būtu jāpilnvaro arī apsvērt visa nolīguma ietekmi uz ilgtspēju; uzsver, ka ir lietderīgi to darbā iekļaut apspriešanu par ieguldījumu aizsardzības nodaļas ietekmi uz ilgtspēju un cilvēktiesībām;

30.aicina abas puses nodrošināt mazo lauksaimnieku un patērētāju labāku integrāciju vietējās konsultantu grupās un šajā nolūkā atjaunināt minēto grupu sastāvu;

31.uzstāj, ka ir efektīvi jāīsteno īpašās saistības, kas attiecas uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) noteikumiem, tostarp agrīno TIA pārskatīšanu, kas paredzēta Kopīgajā interpretējošajā instrumentā, taču nav veikta, jo tās ir neatņemama CETA daļa un būtiskas izvirzīto mērķu sasniegšanai; pieņem zināšanai, ka 2024. gadā Komisija veiks CETA, tostarp tā TIA nodaļas, ex post novērtējumu, iesaistot neatkarīgus ekspertus, un tā būs iespēja šo nolīgumu novērtēt, ņemot vērā Komisijas 2022. gada jūnija jauno pieeju, un apsvērt iespēju ieviest konkrētus priekšlikumus, ko Kanāda iesniedza 2020. gadā, lai dažus minētās nodaļas noteikumus padarītu saistošākus; atgādina, ka Apvienotā komiteja var pieņemt saistošu lēmumu, ar ko izveido īstenošanas ceļvežus, lai stiprinātu sadarbību jomās, kurās ex post novērtējumā tiktu konstatēti trūkumi, un sagaida, ka tā šādi aktīvi rīkosies; uzskata, ka pirms centieniem panākt labāku TIA nodaļas īstenošanu vai to pārskatīt būtu jārīko jēgpilna visu ieinteresēto personu apspriešanās;

32.norāda, ka kopš CETA provizoriskās piemērošanas Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts; norāda, ka Apvienotā Karaliste un Kanāda ir vienojušās par virkni divpusēju tirdzniecības nolīgumu, lai to ņemtu vērā, tostarp attiecībā uz TK izmantošanu un kumulāciju; norāda, ka dažus no šiem nolīgumiem pārtrauks piemērot pēc 2024. gada un tas var radīt nelielus traucējumus izveidotajās piegādes ķēdēs; aicina Komisiju izpētīt iespēju noslēgt jaunus nolīgumus, ja minētie traucējumi negatīvi ietekmē Eiropas Savienības ekonomikas dalībniekus;

33.aicina abas puses pēc CETA ratificēšanas to pārskatīt, izmantojot pārskatīšanas klauzulu, nolūkā ieviest piemērotu un efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp dažādu izpildes metožu vidū apsverot sankcijas kā atturošu elementu, kas izmantojams kā galējais līdzeklis nopietnu pārkāpumu gadījumā; uzsver vēlmi apsvērt pašreizējās sadarbības institucionalizāciju tirdzniecības un dzimumu līdztiesības jomā; uzsver, ka šajā pārskatīšanā būtu jāapsver iespēja ieviest īpašus un stingrus noteikumus par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, tostarp SDO Konvenciju Nr. 169 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

34.mudina Beļģiju, Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Kipru, Poliju, Ungāriju un Slovēniju drīzumā ratificēt CETA, jo tas būs svarīgi arī nolīguma atjaunināšanai, un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ir pilnībā piemērot CETA, tostarp tā ieguldījumu aizsardzības noteikumus;

35.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Kanādas valdībai un parlamentam.