1.uzsver, ka gan ES, gan Vidusāzija saskaras ar dziļām globālām un reģionālām ģeopolitiskajām pārmaiņām un izaicinājumiem un tas rada tām būtisku stimulu strādāt, lai izveidotu ilgtermiņa strukturētu un savstarpēji izdevīgu sadarbību kopīgu interešu jautājumos; stingri mudina ES pastiprināt iesaistīšanos sadarbībā ar Vidusāziju, ņemot vērā reģiona ģeostratēģisko nozīmi, un veicināt stratēģisku partnerību ar šīm valstīm, paplašinot sadarbību politiskā un ekonomiskā līmenī; atzinīgi vērtē pieaugušos augsta līmeņa kontaktus starp ES un Vidusāziju, jo īpaši Vidusāzijas valstu vadītāju un Eiropadomes priekšsēdētāja tikšanās, kā arī ES īpašā pārstāvja Vidusāzijā darbu; aicina veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visām minētajām augsta līmeņa sanāksmēm un deklarācijām, veicot konkrētus pasākumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pirmais ES un Vidusāzijas samits ir plānots 2024. gadā, kā arī to, ka ir apstiprināts kopīgais ceļvedis attiecību padziļināšanai starp ES un Vidusāziju, kas kalpo kā stratēģisks plāns dialoga un sadarbības veicināšanai konkrētās jomās, tostarp kultūras, sociālās un ekonomiskās noturības veidošanā; mudina ES turpināt veicināt politiskās un ekonomiskās reformas, kas stiprina tiesiskumu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu; norāda, ka Parlaments ir gatavs veicināt parlamentāro sadarbību ar Vidusāziju;

2.norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un pieaugošie nacionālistiskie vēstījumi ir vājinājuši Krievijas pozīciju šajā reģionā un ir pamudinājuši Vidusāziju īstenot sadarbību ar citiem dalībniekiem un ka šie dalībnieki ir pastiprinājuši sadarbību ar Vidusāziju; ņem vērā arī Ķīnas iesaistīšanos šajā reģionā; uzsver, ka ES tagad ir iespēja paplašināt attiecības ar Vidusāziju un uzņemties nozīmīgāku lomu reģionā; uzsver, ka ES būtu jāizmanto šī iespēja, lai veicinātu abpusēji izdevīgu sadarbību, un jāpiedāvā Vidusāzijai partnerība, kas var kļūt par īpašu virzienu plašākā stratēģijā attiecībā uz ES austrumu kaimiņvalstīm; uzskata, ka šīs sadarbības stiprināšana arī palīdzētu stāties pretī Krievijas ietekmei reģionā;

3.uzsver transatlantiskās sadarbības nozīmi attiecībā uz Vidusāziju un aicina ES uzņemties iniciatīvu, kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm izstrādājot kopīgu stratēģiju Vidusāzijai, kurā būtu jāiekļauj sadarbība demokrātijas veicināšanas, ieguldījumu un tirdzniecības, ekonomikas un reģionālās drošības jomā;

4.atkārtoti pauž ES apņemšanos sadarboties ar Vidusāzijas valstīm, lai panāktu mieru, drošību, stabilitāti, labklājību un ilgtspējīgu attīstību, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, kā arī principus, kas paredz ievērot visu valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, neizmantot spēku vai tā izmantošanas draudus un starptautisku strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā;

5.noraida jebkādus mēģinājumus veicināt vai jebkādā veidā palīdzēt starptautiski atzīt separātistu vienību Kipras okupētajā daļā, tostarp saistībā ar tās iespējamo atzīšanu par novērotāju Tjurku valstu organizācijā; mudina attiecīgās Vidusāzijas valstis efektīvi ievērot visu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes principus un neratificēt grozītos Tjurku valstu organizācijas statūtus, ar kuriem tiktu īstenots lēmums piešķirt novērotāja statusu;

6.atzīst, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā sekas rada gan problēmas, gan iespējas Vidusāzijas valstīm, kuras tradicionāli ir uzturējušas ciešas attiecības ar Krieviju; uzsver ES ieinteresētību paplašināt ekonomiskās attiecības un pastiprināt politiskās saites ar Vidusāzijas valstīm, cita starpā lai līdz minimumam samazinātu pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju apiešanu; uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi īstenot ciešu apmaiņu sankciju jautājumos, un aicina Vidusāzijas valstu iestādes, jo īpaši Kazahstānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu, cieši sadarboties ar ES, jo īpaši ar ES sankciju sūtni, lai pastiprinātu viņu centienus novērst sankciju apiešanu; nosoda procedūru, saskaņā ar kuru Krievija vervē Vidusāzijas migrantus un pilsoņus, lai karotu Ukrainā, un atbalsta darbības, kuru mērķis ir to izbeigt; ņem vērā Vidusāzijas valstu individuālos centienus nodrošināt, ka to teritorijas netiek izmantotas, lai apietu ES sankcijas, un atzinīgi vērtē Kazahstānas administratīvos pasākumus un augsta līmeņa politisko iesaisti šajā ziņā; aicina ES tās Vidusāzijas stratēģijā izmantot diferencētu pieeju, kurā tiks novērtēts sadarbības līmenis ar ES attiecībā uz politiku pret Krieviju vērsto sankciju jomā; norāda uz pašu dalībvalstu lomu, nodrošinot, ka attiecībā uz eksporta precēm, kurām, ļoti iespējams, tomēr izdosies nonākt Krievijā caur Vidusāziju, tiek veiktas pienācīgas preventīvas kontroles;

7.uzskata, ka ir jāpārskata ES un Vidusāzijas stratēģija, lai to atjauninātu, ņemot vērā pēdējo gadu ģeopolitiskos notikumus; atkārtoti uzsver, ka pastiprinātas partnerības un sadarbības nolīgumi pilda būtisku lomu kā satvars sadarbībai ar Vidusāzijas valstīm; ar bažām norāda, ka PPSN ar Kirgizstānu, par kuru sarunas tika pabeigtas 2019. gadā, joprojām nav parakstīts; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt strauju progresu notiekošajās sarunās par PPSN ar Tadžikistānu un atrisināt neatrisinātos jautājumus, un nekavējoties parakstīt PPSN ar Kirgizstānu un Uzbekistānu, lai Parlaments varētu īstenot savas prerogatīvas attiecībā uz šo nolīgumu ratifikāciju; uzsver — tas, ka pēc sarunu noslēgšanas nav parakstīti šādi nolīgumi, ļauj šaubīties par ES kā globāla dalībnieka uzticamību;

8.norāda, ka PPSN ar Vidusāzijas valstīm, par kuriem līdz šim ir notikušas sarunas, īpaša uzmanība ir veltīta demokrātijas principa, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanai; uzsver, cik svarīgi ir integrēt cilvēktiesības, demokrātiskās vērtības, dzimumu līdztiesību, mediju brīvību un zaļo pārkārtošanos mijiedarbībā ar Vidusāzijas valdībām;

9.uzsver milzīgo potenciālu, ko sniedz savstarpēji izdevīga sadarbība ilgtspējīgas attīstības, savienojamības, enerģētikas, kritiski svarīgo izejvielu un drošības jomā, jo Vidusāzija ir būtiski svarīgs reģions savienojamībai starp austrumiem un rietumiem; šajā sakarībā atgādina par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu būtiskajām ģeopolitiskajām sekām, kas ir atjaunojušas Viduskoridoru ne tikai kā reģionālu ekonomikas zonu, bet arī kā alternatīvu un noturīgu maršrutu starp Āziju un Eiropu, izvairoties no Krievijas teritorijas šķērsošanas; atgādina, ka jaunais Eirāzijas sauszemes tilts šķērso sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas teritoriju; uzsver, ka ir svarīgi veicināt reģionālo integrāciju Viduskoridorā, un norāda — lai piesaistītu tik ļoti nepieciešamo finansējumu infrastruktūras projektiem Global Gateway ietvaros, ir jānovērš trūkumi, kurus konstatēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas veiktais pētījums; aicina Komisiju izpētīt iespēju nodrošināt Eiropas Investīciju bankas atbalstu ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā Vidusāzijas valstīs, jo īpaši Viduskoridorā;

10.uzskata, ka ES politikai attiecībā pret Vidusāziju enerģētikas, savienojamības un resursu dažādošanas jomā būtu jāiedvesmojas no Eiropas zaļā kuras un tā būtu jābalsta uz savstarpēji izdevīgām stratēģiskām partnerībām, kurās tiek ņemtas vērā ikvienas Vidusāzijas valsts raksturīgās iezīmes, nodrošinot šīm valstīm piekļuvi modernām tehnoloģijām un kvalitatīvām darbvietām, vienlaikus garantējot Eiropas Savienībai drošu un konkurētspējīgu piekļuvi izejvielām un enerģijai; šajā sakarībā pauž bažas par iespējamu atkarību no Krievijas sakarā ar to, ka starp uzņēmumu “Gazprom” un Uzbekistānu tika parakstīts nolīgums par dabasgāzes piegādi caur Kazahstānu;

11.atzīst ES izšķirošo lomu Vidusāzijas nozaru reformu finansēšanā, energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika uzsākts projekts “Ilgtspējīgi energosavienojumi Vidusāzijā” (SECCA), un cer, ka tas pozitīvi ietekmēs valsts politikas stiprināšanu reģionā attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu energosistēmu un investīciju, spēju un informētības palielināšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes jomā;

12.uzsver pozitīvas ieguldījumu vides nozīmi Vidusāzijas ekonomikas attīstībā un ES un Vidusāzijas tirdzniecībā un sadarbībā; uzsver, ka pozitīvu ieguldījumu vide, kas rezultātā ļauj izveidot kvalitatīvas darbvietas ar atbilstīgām algām un pienācīgiem darba apstākļiem, ir atkarīga no stabilām demokrātiskām iestādēm, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas, kā arī no uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības spējas ievērot pienācīgu rūpību;

13.norāda uz Vidusāzijas valstu (izņemot Tadžikistānu) ilgstošo pieeju, kas paredz uzturēt ciešas attiecības ar Afganistānu, un šo valstu mainīgo pragmatisko iesaistīšanos sadarbībā ar talibiem, ko tās tomēr neatzīst, kopš 2021. gadā notika varas pārņemšana; uzsver, ka ne tikai reģiona valstīm, jo īpaši Pakistānai un Ķīnai, bet arī Vidusāzijas valstīm ir būtiska nozīme stabilitātes nodrošināšanā Afganistānā, sniedzot humāno palīdzību, elektroenerģiju, tirdzniecības iespējas un kopīgus savienojamības projektus; mudina ES īpašo sūtni Afganistānā turpināt cieši sadarboties ar kolēģiem Vidusāzijas valstīs ES un Vidusāzijas dialogā par Afganistānu; atzīst, ka Vidusāzija ir būtisks reģions attiecībā uz reliģiskā ekstrēmisma, terorisma un narkotiku tirdzniecības tīklu ierobežošanu un tā saskaras ar pieaugošu migrācijas spiedienu, ko rada pašreizējā humanitārā krīze Afganistānā; atkārtoti pauž sašutumu par talibu attieksmi pret sievietēm kā pret personām ar zemāku statusu nekā otrās šķiras pilsoņiem un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES īpašo sūtni Afganistānā sadarboties ar Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, lai palīdzētu sievietēm, kuras mēģina bēgt no Afganistānas;

14.uzsver, ka ES ir nozīmīga palīdzības sniedzēja šim reģionam; uzsver, ka ir svarīgi izmantot vienotu pieeju kā Eiropas komandai, jo tas ļauj radīt sinerģiju un maksimāli palielināt veikto pasākumu ietekmi un uzskatāmi parāda priekšrocības, ko sniedz daudzpusējā sadarbība, kā arī apvieno labākos instrumentus un partnerus, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus, neatkarīgos medijus un ekspertus un publisko un privāto sektoru, lai panāktu paredzēto ietekmi; uzsver, ka ir jānodrošina ES palīdzības un investīciju pamanāmība, un aicina sasaistīt Vidusāzijas valstīm sniegto ES palīdzību un budžeta atbalstu ar konkrētiem kritērijiem demokrātisko reformu, cilvēktiesību aizsardzības, tiesiskuma un ilgtspējīgas attīstības jomā; uzsver, cik svarīga ir koordinēta sadarbība ar citiem partneriem un starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu sinerģiju un novērstu darba dublēšanos;

15.norāda, ka klimata pārmaiņas, iedzīvotāju skaita pieaugums un ekonomiskās vajadzības rada Vidusāzijā arvien lielāku ūdens resursu noslogojumu; uzsver, ka šajā jautājumā ir vajadzīga ciešāka reģionālā sadarbība starp augšteces un lejteces valstīm, lai novērstu konfliktus par ūdens resursu sadali un izmantošanu; atzinīgi vērtē reģionālās platformas, piemēram, Starptautisko Arāla jūras glābšanas fondu, kas veicina dialogu un sadarbību starp Vidusāzijas valstīm; atgādina, ka ES un Vidusāzijas vides dialogs tika izveidots, lai atbalstītu Arāla jūras stabilizāciju un veicinātu labāku ūdens resursu apsaimniekošanu; aicina īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un pauž gatavību nodrošināt speciālās zināšanas un sadarbību, lai to panāktu;

16.uzsver, ka konfliktu, tostarp to, kas saistīti ar ūdens sadali, atrisināšana saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un labām kaimiņattiecībām un par katru cenu izvairoties no spēka lietošanas vai draudiem, ir izšķiroši svarīga, lai sasniegtu gan ilgtermiņa reģionālo stabilitāti, gan ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzsver, ka ir svarīgi veikt apstrīdēto pierobežas apgabalu noteikšanu un demarkāciju starp Tadžikistānu un Kirgizstānu, lai novērstu turpmākas militāras sadursmes starp abām valstīm, un atzinīgi vērtē abu pušu pasākumus šajā ziņā; atkārtoti pauž ES piedāvājumu atbalstīt konflikta noregulējumu mierīgā ceļā, izmantojot tehnisko palīdzību un uzticības veicināšanas pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada janvārī starp Kirgizstānu un Uzbekistānu tika atrisināts robežu noteikšanas jautājums; atkārtoti norāda, ka ES ir apņēmusies šajā teritorijā neizplatīt masu iznīcināšanas ieročus;

17.uzstāj, ka cilvēktiesību un starptautisko saistību ievērošana ir svarīgs nosacījums ES attiecībām ar Vidusāziju; mudina Vidusāzijas valstis ievērot to saistības demokrātijas un cilvēktiesību jomā, norādot, ka tas atbilst arī partnerības un sadarbības nolīgumiem un vispārējo preferenču shēmai Plus (VPS+); uzsver, ka ir svarīgi uzturēt regulārus cilvēktiesību dialogus ar Vidusāzijas valstīm, jo šie dialogi ir instruments, ar ko veicināt cilvēktiesību, pamatbrīvību un politiskā plurālisma ievērošanu, un forums problemātisku jautājumu risināšanai; aicina ES delegācijas un dalībvalstu pārstāvniecības Vidusāzijā turpināt aktīvi uzraudzīt situāciju uz vietas, sadarboties ar cilvēktiesību aizstāvjiem un reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem un politiski motivētu vajāšanu, tostarp apmeklējot tiesas procesus un apmeklējot politieslodzītos; mudina sadarboties ar ANO līgumu struktūrām un īpašajām procedūrām, kā arī daudzpusējos cilvēktiesību forumos, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomē;

18.pauž bažas par to, ka trūkst atbildības par nopietniem plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz gadījumiem, kad varas iestādes īstenojušas stingrus pasākumus, lai izbeigtu masu protestus un no tiem izrietošos nemierus tā dēvētajos “asiņainā janvāra” notikumos Kazahstānā, kā arī Kalnu Badahšānas autonomajā apgabalā (GBAO) Tadžikistānā un Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā; aicina visu piecu Vidusāzijas valstu iestādes veikt efektīvus pasākumus, lai sāktu neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu saistībā ar visiem ziņojumiem par iespējamu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un novērst to, ka policija un drošības spēki izmanto pārmērīgu spēku un spīdzināšanu; aicina Vidusāzijas valstu valdības veikt tiesu sistēmas reformas, lai nodrošinātu lielāku neatkarību un pārredzamību;

19.uzsver būtiskos demokrātijas trūkumus Vidusāzijā, kuri joprojām pastāv un pēdējā laikā vairākos aspektos ir pasliktinājušies — attiecībā uz demokrātisku pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību; uzsver, ka vēlēšanu procesi ir jāpadara pārredzamāki, atvērtāki un taisnīgāki visiem politiskajiem dalībniekiem; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai var būt svarīga loma demokrātisko reformu, labas pārvaldības un cilvēktiesību aizsardzības atbalstīšanā un veicināšanā Vidusāzijā; pauž nožēlu, ka likumdošanas iniciatīvās attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām un medijiem tiek izmantota ierobežojoša pieeja, kas samazina pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; aicina Vidusāzijas valstis veikt nozīmīgus pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, īstenotu attiecīgas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un nodrošinātu atbilstību šo valstu starptautiskajām saistībām attiecībā uz demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesību aizsardzību, norādot, ka tās ir apņēmušās to nodrošināt saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīgumiem ar ES, apspriestajiem PPSN un ES vispārējo preferenču shēmu Plus; norāda, ka Vidusāzijas valstu iedzīvotāji ir jauni un dinamiski un būtu jādod viņiem iespēja jēgpilni iesaistīties savas valsts nākotnes veidošanā; atzinīgi vērtē ES un Vidusāzijas pilsoniskās sabiedrības foruma darbību un aicina ES palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;

20.norāda uz nepieciešamību palielināt Vidusāzijas noturību pret dezinformāciju, veicinot neatkarīgus medijus un saturu vietējās valodās, uzlabojot medijpratību un organizējot mērķtiecīgus kursus vietējiem žurnālistiem; uzsver nepieciešamību stiprināt mediju neatkarību, plurālismu un vārda brīvību Vidusāzijā saskaņā ar augstākajiem demokrātijas standartiem; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz mediju īpašumtiesībām un finansējumu, lai palielinātu mediju neatkarību un plurālismu; pauž nožēlu par to, ka Vidusāzijas iestādes cīņu pret dezinformāciju ir izmantojušas nolūkā ierobežot vārda brīvības likumīgu īstenošanu, cita starpā apsūdzot, iespējams, “nepatiesas” informācijas izplatīšanā, “nesaticības” izraisīšanā un “ekstrēmisma” veicināšanā tos, kuri atklāti runā par korupciju, netaisnību un varas ļaunprātīgu izmantošanu; pauž bažas par arvien biežākiem žurnālistu un blogeru arestiem un par draudiem slēgt neatkarīgus medijus; uzstāj, ka ir jānodrošina žurnālistu, neatkarīgu blogeru, cilvēktiesību aizstāvju, pilsonisko un vides aktīvistu tiesību ievērošana, jānodrošina viņiem aizsardzība pret vajāšanu, spiedienu un draudiem, ir jāizmeklē visi pret viņiem vērstie uzbrukumi un nekavējoties un bez nosacījumiem jāatbrīvo visi nepamatoti aizturētie un ieslodzītie; nosoda vairākas nesenās valdības iniciatīvas slēgt neatkarīgus medijus un bloķēt piekļuvi to objektiem Tadžikistānā un Kirgizstānā, kā arī pašlaik Kirgizstānā un Kazahstānā izskatītos mediju tiesību aktu projektus, kas draud palielināt valsts kontroli pār mediju darbībām;

21.aicina Vidusāzijas valstu varas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos; konkrēti, pieprasa, lai Kazahstānas iestādes atbrīvo šādas personas: Aigerim Tleuzhan, Marat Zhylanbayev, Bekizhan Mendygaziyev, Timur Danebayev, Kairat Klyshev; Kirgizstānas iestādes – šādas personas: Azimbek Beknazarov, Aibek Buzurmankulov, Aidanbek Akmatov, Temir Makhmudov, Marat Bayazov; Uzbekistānas iestādes – šādas personas: Dauletmurat Tazhimuratov, Allabai Tokymbetov, Nurlan Naiypov, Amirbek Adilbekov; Tadžikistānas iestādes – šādas personas: Faromuz Irgashov, Ulfatkhonim Mamadshoeva, Khursand Mamadshoev, Khushruz Djumaev; un Turkmenistānas iestādes – šādas personas: Omruzak Omarkuliev, Murat Dushemov, Murat Ovezov, Mansur Mingelov, Nurgeldy Khalykov;

22.pauž bažas par to, ka, lai gan dzimumu līdztiesību, domājams, aizsargā tiesību akti visās valstīs, Vidusāzijā joprojām ir plaši izplatīta ar dzimumu saistīta vardarbība, vardarbība ģimenē, bērnu laulības, etnisko un reliģisko minoritāšu un LGTBIQ personu diskriminācija un aizskaršana; mudina Vidusāzijas valstu valdības novērst šos cilvēktiesību pārkāpumus, izmantojot atbilstīgus tiesību aktus, izglītojošas kampaņas un pasākumus, tostarp palielinot valsts amatpersonu, jo īpaši policijas darbinieku, informētību un kvalifikāciju, stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju iestāties par tiesību aktu izmaiņām, uzlabojot svarīgāko pakalpojumu sniegšanu cietušajām personām un palielinot informētību, lai apkarotu pastāvošos stereotipus un veicinātu līdztiesību sabiedrībā; pauž bažas par to, ka LGBTIQ personas joprojām tiek kriminalizētas, lielākajā daļā valstu trūkst tiesību pamataktu diskriminācijas novēršanai, pret lesbietēm tiek vērsta koriģējoša izvarošana un nav drošas vides, kur LGBTIQ personas varētu pulcēties, un joprojām bāros un sociālajās telpās notiek reidi un pieaug policijas brutalitāte; uzsver, ka jebkurai ES stratēģijai attiecībā uz Vidusāziju ir jāatbilst ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānam III;

23.atkārtoti pauž bažas par plaši izplatīto korupciju un kleptokrātiju Vidusāzijā, kas mazina uzticēšanos valdībai, veicina nevienlīdzību, liedz iedzīvotājiem sabiedrisko pakalpojumu izmantošanas iespējas un palēnina ekonomikas izaugsmi; aicina Vidusāzijas valdības ne tikai izmantot plaši izplatītu pretkorupcijas retoriku, bet veikt pasākumus un beidzot apņemties apkarot korupciju un kleptokrātiju un pieņemt valstu stratēģijas, kas uzmanības centrā liek integrētu pieeju korupcijas novēršanai un izskaušanai, kā arī palielināt pārredzamību un piekļuvi informācijai un ierobežot privāto ietekmi;

24.uzsver, ka ES būtu jāizmanto savs pozitīvais tēls Vidusāzijā, plašāk iesaistoties kultūras un publiskajā diplomātijā; aicina stiprināt saiknes un palielināt sadarbības iespējas starp Eiropas un Vidusāzijas iestādēm un veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus un mobilitāti, sniedzot iespējas izglītībā un zinātnē, piemēram, akadēmiskā līmeņa apmaiņā, izmantojot programmas “Erasmus+” un “Apvārsnis 2020”, kā arī palielinot ilgtspējīgu tūrismu;

25.norāda uz Vidusāzijas valstu vēlmi sākt dialogu ar ES par vīzu režīma liberalizāciju un aicina Komisiju intensīvāk apspriest mērķtiecīgu un visaptverošu reformu ceļvežu izstrādi Vidusāzijas valstīm, lai pavērtu ceļu vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem;

26.norāda, ka Kazahstāna ir pirmā Vidusāzijas valsts ar ratificētu PPSN, kas nodrošina stabilu pamatu sadarbības paplašināšanai tādās svarīgās savstarpējo interešu jomās kā savienojamība, energoefektivitāte, zaļā ekonomika un digitalizācija; atzinīgi vērtē saprašanās memoranda parakstīšanu starp Kazahstānas Republiku un ES par stratēģisku partnerību ilgtspējīgu izejvielu, akumulatoru un atjaunīgā ūdeņraža vērtības ķēžu jomā; aicina Kazahstānas iestādes turpināt īstenot politiskās un ekonomiskās reformas, kurām būtu jāstiprina demokrātija, tiesiskums un laba pārvaldība; uzsver, ka redzējuma „Taisnīga un godīga Kazahstāna” īstenošanai ir jāietver cilvēktiesību un vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības ievērošanas nodrošināšana un vēlēšanu sistēmas uzlabošana saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumiem; aicina Kazahstānas iestādes pabeigt izmeklēšanu par 2022. gada janvāra notikumiem, publicēt tās konstatējumus un nodrošināt taisnīgumu spīdzināšanas upuriem; norāda uz potenciālajiem ieguvumiem, ko varētu sniegt pastiprināta cilvēku savstarpējā saziņa ar Kazahstānu, izmantojot nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu, par kuru apspriedes sākās 2023. gada maijā;

27.uzsver, ka gaidāmā PPSN parakstīšana un pašreizējā VPS+ īstenošana vēl vairāk ir akcentējusi nepieciešamību nodrošināt Kirgizstānā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām; ar bažām konstatē, ka pēdējos gados ir pasliktinājušies demokrātijas standarti un cilvēktiesības, ņemot vērā to, ka Kirgizstāna tiek uzskatīta par visdemokrātiskāko reģiona valsti, kurā ir dinamiska pilsoniskā sabiedrība un brīvi mediji; pauž bažas par politiskās opozīcijas, tostarp Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvju, vajāšanu un par negatīvo ietekmi, ko rada likumdošanas iniciatīvas, kas vērstas pret neatkarīgu mediju un pilsoniskās sabiedrības darbībām, jo īpaši likums par "viltus informāciju” un likumprojekti par “ārvalstu pārstāvjiem”, “masu medijiem” un ”bērnu aizsardzību pret kaitīgu informāciju”, kā arī par to, ka pieaug pret cilvēktiesību aizstāvjiem, mediju darbiniekiem un žurnālistiem, kā arī medijiem vērstu lietu skaits; aicina ES turpināt atbalstīt pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus;

28.norāda, ka sarunu sākšana par PPSN nolīgumu ar Tadžikistānu ir iespēja paplašināt divpusējās sadarbības un apmaiņas jomu; uzsver, ka ir jāturpina cieša sadarbība drošības jautājumos, jo Afganistāna joprojām ir nestabilitātes un drošības problēmu avots, ko rada talibu skarbā vara un humanitārās krīzes valstī; atkārtoti uzsver, ka likumīgo cīņu pret terorismu un ekstrēmismu nedrīkst izmantot par attaisnojumu, lai apspiestu opozīcijas darbību, ierobežotu vārda brīvību vai apdraudētu tiesu iestāžu neatkarību; atzinīgi vērtē Tadžikistānas interesi pievienoties VPS+, kas var atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un veicināt tirdzniecību, un prasa efektīvi īstenot starptautiskos cilvēktiesību un darba tiesību standartus; aicina Tadžikistānu uzlabot cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, jo īpaši vārda brīvību, un pārtraukt mediju darbinieku, cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgo juristu un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšanu un vajāšanu, kā arī represijas pret pamiriešu minoritāti GBAO;

29.norāda, ka Turkmenistāna joprojām ir vienīgā Vidusāzijas valsts, kurai nav PSN ar ES, un tas ierobežo divpusējās iesaistes iespējas; uzsver ― lai Parlaments varētu pārskatīt savu nostāju un ratificēt PSN, Turkmenistānai ir jāapliecina, ka tās smagā demokrātijas un cilvēktiesību situācija ir uzlabojusies; mudina Turkmenistānas valdību atcelt kriminālatbildību par abpusēji labprātīgām seksuālajām attiecībām starp vīriešiem; norāda, ka Turkmenistānas interesēs ir kļūt atvērtai, lai tā nebūtu izolēta reģiona valsts, kurai ir ierobežotas sadarbības iespējas; atzīst savstarpēji izdevīgas sadarbības potenciālu tādās jomās kā enerģētika, savienojamība un tirdzniecība un atzinīgi vērtē Turkmenistānas pausto interesi piegādāt gāzi Eiropai, izbūvējot Kaspijas jūras gāzes cauruļvadu;

30.norāda uz Uzbekistānas paziņotajām reformām, kuru mērķis ir panākt patiesas pārmaiņas valstī attiecībā uz sociālekonomisko attīstību, efektīvu pārvaldi, neatkarīgāku tiesu sistēmu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; uzsver, ka konstitucionālā reforma ir iespēja stiprināt tiesiskumu un nodrošināt reformām stabilu juridisko pamatu; tomēr atkārtoti pauž dziļas bažas par Uzbekistānas sliktajiem rādītājiem demokrātijas, mediju brīvības, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, tostarp par Karakalpakstānas protestu brutālo apspiešanu un biedrošanās brīvības ierobežojumiem, kas noteikti gan nevalstiskajām organizācijām, gan politiskajām partijām, kā arī žurnālistu, neatkarīgo blogeru, satura veidotāju un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un pret viņiem vērstajiem draudiem; atgādina iestādēm, ka ir svarīgi saglabāt vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un mediju neatkarību; atzinīgi vērtē dažus vērā ņemamus uzlabojumus Uzbekistānā sieviešu tiesību jomā; mudina Uzbekistānas valdību atcelt kriminālatbildību par abpusēji labprātīgām seksuālajām attiecībām starp vīriešiem; atzinīgi vērtē sarunu pabeigšanu par ES un Uzbekistānas PPSN un atkārtoti aicina ātri pabeigt nepieciešamās juridiskās un tehniskās procedūras PPSN parakstīšanai; atzinīgi vērtē Uzbekistānas vadošo lomu reģionālās sadarbības veicināšanā dažādās jomās, tostarp attiecībā uz savienojamību un ūdens resursu izmantošanu;

31.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas prezidentiem, valdībām un parlamentiem.