P9_TA(2024)0032Virtuālās pasaules — iespējas, riski un ietekme uz politiku vienotajā tirgūEiropas Parlamenta 2024. gada 17. janvāra rezolūcija par virtuālajām pasaulēm — iespējas, riski un ietekme uz politiku vienotajā tirgū (2022/2198(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, kā precizēts ANO vispārīgajā komentārā Nr. 25 par bērnu tiesībām digitālās vides aspektā,

–ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0397/2023),

A.tā kā pasaule pašlaik piedzīvo vēl nepieredzētu transformāciju, kurai raksturīga digitalizācija un kura izraisa būtiskas pārmaiņas visās mūsu ekonomiskās, politiskās un sociālās dzīves sfērās;

B.tā kā digitalizācija paver daudz iespēju tādās jomās kā medicīna, kultūra, izglītība, ekonomika, drošība un tiesībaizsardzība un tai ir milzīgs potenciāls palīdzēt atrisināt globālas problēmas, kas saistītas ar nabadzību, nevienlīdzību un ilgtspēju, kā arī demokratizēt procesus un piekļuvi izglītībai un zināšanām; tā kā tā dod arī jaunas iespējas virzīt pāreju uz ilgtspējīgāku un taisnīgāku sabiedrību, ja vien tā ar pienācīgām rīcībpolitikām tiks vadīta pareizajā virzienā; tā kā digitālās plaisas likvidēšanai, kas pašlaik skar 46 % eiropiešu, joprojām ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas;

C.tā kā digitālā pārveide nozīmē arī ievērojamus izaicinājumus, kas varētu likt mums pārskatīt koncepcijas un normas, kuras līdz šim bijušas ekonomiskā un sociālā progresa pamatā, neskarot mūsu fundamentālos pamatprincipus un vērtības, piemēram, kultūras rīcībpolitikas un autortiesību aktus; tā kā digitālajā ekonomikā ir novērota pārmērīga tirgus koncentrācija; uzsver, ka ir jāsamazina tehnoloģiskā atkarība no trešām valstīm, virzoties uz Eiropas pieeju virtuālajām pasaulēm, kura ietvertu gan lielākus, gan mazākus operatorus dažādos vērtības ķēdes līmeņos;

D.tā kā Eiropas Savienībā izpratne par jauno tehnoloģiju potenciālu un par izaicinājumiem, ko rada digitālo milžu varas uzkrāšanās, ir likusi saprast, ka digitālajā tirgū ir jāatjauno vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un pamudinājusi uz politisku un leģislatīvu rīcību; tā kā ES iestādes zaļo un digitālo pārkārtošanos ir noteikušas par vienu no savām prioritārajām darbības un rīcībpolitikas izstrādes jomām, izstrādājot noteikumus saskaņā ar ES vērtībām, taisnīguma un godīgas konkurences principiem un pamattiesībām, vienlaikus nodrošinot stratēģisko autonomiju un neatkarību;

E.tā kā pāreja uz tīmekli 4.0 un virtuālo pasauļu attīstība var būt svarīga digitalizācijas nākotnes daļa un viens no būtiskajiem potenciālajiem elementiem digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai; uzskata, ka digitalizācija, kas ir neatņemama tīmekļa 4.0 daļa, būtu saskanīgi jāintegrē digitālajā vienotajā tirgū, neradot šķēršļus; atzīst, ka, lai gan virtuālās pasaules var papildināt reālo pasauli kā papildu instruments, tām nevajadzētu to aizstāt un tām nevajadzētu novest pie patērētāju izstumšanas;

F.tā kā virtuālās pasaules rada būtiskus riskus dažādās jomās, piemēram, garīgās veselības, konkurences, datu aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, arī nepasargātām grupām, piemēram, nepilngadīgajiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti; tā kā ir vajadzīgi turpmāki pētījumi šajā jomā; tā kā virtuālās pasaules nozīmē arī daudzšķautņainus izaicinājumus, kas cita starpā saistīti ar lietotāju radītu saturu, intelektuālā īpašuma tiesībām, kiberdrošības pasākumiem un pamata cilvēktiesībām; tā kā virtuālo pasauļu izmantošanas pieredze var būt problemātiska sievietēm; saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) datiem katra desmitā sieviete kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kibervardarbību; tā kā ANO īpašā referente vardarbības par sievietēm jautājumos ir norādījusi, ka jaunās tehnoloģijas neizbēgami izraisīs dažādu un jaunu veidu tiešsaistes vardarbību pret sievietēm; uzskata, ka nelīdzsvarotība starp tiešsaistes patērētāju un tirgotāju virtuālajās pasaulēs varētu saasināties; uzsver, ka tehnoloģijas nedrīkst izstrādāt tā, lai manipulētu ar patērētāju uzvedību; atzīmē, ka pieaug tādu produktu, tostarp finanšu produktu, skaits un daudzveidība, kas ir sasaistīti ar virtuālajām pasaulēm, piemēram, virtuālo aktīvu, avatāru u. c. iegāde; uzsver, ka mērķim derīga tiesiskā regulējuma izstrādei ir vajadzīgi mērķorientēti pētījumi un plašas apspriešanās ar dažādu jomu ekspertiem — ekonomistiem, psihologiem, neirospeciālistiem utt.; atzinīgi vērtē nozares darbu šajā jomā, vienlaikus uzsverot, ka ir iespējams darīt vēl vairāk,

Vispārīgi principi

1.atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada 11. jūlija paziņojumu “ES iniciatīva attiecībā uz tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm. Sākums virzībai uz nākamo tehnoloģisko pārkārtošanos” (COM(2023)0442); uzsver, ka ikvienai stratēģijai jābūt ilgtspējīgai un vērstai uz cilvēku un vienlaikus jāaizsargā Eiropas Savienības vērtības;

2.atzīmē izaicinājumus, kas saistīti ar to, ka nav vispāratzītas vai saskaņotas virtuālo pasauļu definīcijas, kā dēļ trūkst arī rīcībpolitiskās koordinācijas valsts un augstākos līmeņos; atzinīgi vērtē Komisijas centienus virtuālās pasaules definēt tādā veidā, kas atbilst vienprātīgi atzītajām iezīmēm, piemēram, iegremdējošajam raksturam, sinhronitātei un noturībai;

3.uzsver, ka, balstoties uz izpēti, pamatīgiem zinātniskajiem pētījumiem un tehnisko specifiku, ir skaidri jānošķir jau pastāvošie digitāli instrumenti un citas iespējamas jaunas tehnoloģijas un vienlaikus jāizskata standartizācijas nepieciešamība šajā nozarē;

Iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība

4.atzīmē, ka, lai gan Eiropas Komisijas paziņojumā vēl nav norādīts uz konkrētas leģislatīvās darbības nepieciešamību, ir tomēr svarīgi rūpīgi novērtēt visus aspektus, kas saistīti ar virtuālo pasauļu izstrādi, un to, kā tās aptver jau pastāvošie tiesību akti; uzsver, ka īsts digitālais vienotais tirgus var būtiski veicināt virtuālo pasauļu attīstību un stiprināt ES globālo konkurētspēju; uzskata, ka nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas pilnībā izmanto virtuālo pasauļu potenciālu un dara iespējamu ekonomisko izaugsmi, izšķirīgi svarīgs ir skaidrs, vispusīgs tiesiskais regulējums, īpaši tad, kad tehnoloģija sasniegusi briedumu;

5.atzinīgi jaunākās regulatīvās norises šajā jomā, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu (Regula (ES) 2022/2065 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).), Digitālo tirgu aktu (Regula (ES) 2022/1925 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).) un Datu aktu (2022/0047(COD), kuru Padome un Eiropas Parlaments drīz apstiprinās; atzīmē arī mākslīgā intelekta akta un kibernoturības akta priekšlikumus un pašlaik ritošās sarunas par tiem; uzskata, ka Komisijai būtu regulāri jāveic digitālā vienotā tirgus tiesiskā regulējuma adekvātuma un saskanīguma pārbaudes, lai izmantotu jaunas izdevības, pievērstos riskiem un citiem jautājumiem, kas var kļūt aktuāli virtuālo pasauļu sakarā, un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem; uzskata, ka šādu pārbaužu rezultāti būtu jāpublisko;

6.atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sekot līdzi virtuālo pasauļu jomas norisēm; aicina Komisiju ik divus gadus sagatavot ziņojumu par šo jautājumu un nosūtīt to Parlamentam un Padomei; aicina Komisiju pievērst uzmanību potenciālajām tīmekļa 4.0 problēmām, kuras jau pastāv tīmeklī 3.0, piemēram, dezinformācijas izplatībai, nelikumīga satura izplatībai, digitālās identitātes zādzībai, kibernoziedzībai, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kiberterorismam, nepareizai personas datu izmantošanai, manipulatīvai uzvedībai un atkarību veicinošam digitālo pakalpojumu dizainam, krāpšanai, teroristiskam saturam tiešsaistē, seksuālai vardarbībai pret nepilngadīgajiem un kiberbulingam, kā arī izsvērt relevantos jau pastāvošos tiesību aktus, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu, un gaidāmos tiesību aktus, kuru mērķis ir šos jautājumus risināt;

7.norāda uz virtuālo pasauļu būtisko ekonomiskās izaugsmes potenciālu un pieaugošo vajadzību pēc investīcijām nepieciešamajā infrastruktūrā un saistītajā pētniecībā, inovācijā, pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē; uzsver, ka šādu investīciju kopējo izmaksu ietekmei uz galīgajām patēriņa cenām vajadzētu būt neitrālai; atzīst, ka nolūkā šos mērķus sasniegt ir jāpalielina ES līmenī pieejamie resursi; uzsver virtuālās realitātes (VR), paplašinātās realitātes (PR) un jauktās realitātes (JR) lomu, ko tās pilda kā virtuālo pasauļu izstrādei un izaugsmei izšķirīgi svarīgas tehnoloģijas, kuras lietotājiem nodrošina iegremdējošu un interaktīvu pieredzi, un atzīmē, ka industriālie un patēriņa lietojumi nozīmē atšķirīgus izaicinājumus un prasa diferencētas pieejas; atzīmē, ka arī dažu MI modeļu, piemēram, ģeneratīvā MI, izstrādei var būt izšķirīga loma virtuālo vižu izveidē un bagātināšanā; šajā sakarā aicina Komisiju cieši sekot līdzi arī straujajai šīs tehnoloģijas attīstībai un tās ietekmei uz digitālo ekosistēmu;

8.norāda arī uz potenciālo pozitīvo ietekmi, kas šai attīstībai varētu būt uz nodarbinātību, ieskaitot jaunu darbvietu radīšanu tādās jomās kā virtuālo pasauļu arhitektūra un satura radīšana; uzsver, ka ir jāinvestē pārkvalifikācijas iniciatīvās, lai izglītotu pastāvošo ES darbaspēku, īpašu uzmanību pievēršot nozarē nepietiekami pārstāvētām grupām; uzsver, ka ir svarīgi veicināt piemērotu prasmju attīstību un tajā investēt, lai nodrošinātu šīm darbvietām derīgu talantīgu un kvalificētu darbinieku piedāvājumu Eiropas Savienībā, kā arī radīt pievilcīgus apstākļus ES talantu paturēšanai, ārvalstu talantu piesaistei un uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanai ES teritorijā;

9.norāda uz jauno tehnoloģiju un produktu potenciālo labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi uz patērētājiem, viņu veselību un sociālo un saimniecisko dzīvi; uzsver virtuālo pasauļu potenciālu industriālā un profesionālā kontekstā, it sevišķi apmācības un prototipu izstrādes aspektā, un atzīst plašāku ietekmi uz darba ņēmējiem; uzsver, ka ir jānodrošina atbilstība darba tiesībām un augsts darba ņēmēju aizsardzības līmenis;

10.atgādina, ka, lai gan lielākā daļa uzņēmumu, kas virza virtuālo pasauļu attīstību, ir iedibināti ārpus ES, Savienībā pastāv dinamiska un attīstībā esoša ekosistēma; uzsver, ka ES ir jāieņem vadošā pozīcija virtuālo pasauļu ievirzīšanā uz tādu ekosistēmu ceļa, kurās tiek ievērotas un popularizētas ES vērtības, pamattiesības un augstākā līmeņa patērētāju aizsardzība; norāda, ka ir svarīgi veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas veicina Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu paplašināšanos un konkurētspējīgu Eiropas uzņēmumu rašanos, kā arī decentralizētas un sadarbspējīgas ekosistēmas;

11.uzsver, ka ir jāizveido piemērots rīcībpolitiskais satvars un jāiesaistās starptautiskos dialogos, jo īpaši ar līdzīgi domājošām trešām valstīm, lai koordinētu pieeju virtuālajām pasaulēm; uzsver, ka ir svarīgi palielināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par atbildīgu digitālo produktu lietošanu;

12.atzīst, ka dažādi uzņēmumi ir izstrādājuši daudzas virtuālās pasaules, nepastāvot atvērtiem un kopīgiem standartiem, noteikumiem un sadarbspējīgām platformām; uzsver, ka šīs virtuālās pasaules pašlaik izstrādā ierobežots skaits uzņēmumu, kam ir tam nepieciešamie resursi un līdzekļi; uzskata, ka sadarbspēja un atvērti standarti var palīdzēt novērst kvazimonopolu un ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas kaitē patērētājiem un Eiropas uzņēmumiem, it sevišķi MVU;

13.atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sadarboties ar jau pastāvošajām daudzpusējām interneta pārvaldības institūcijām, lai izstrādātu kopīgus pārvaldības standartus un noteikumus; mudina Komisiju atbalstīt pašreizējās daudzu ieinteresēto personu iniciatīvas, kas pašlaik izstrādā standartus, tostarp patērētāju apvienību un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iniciatīvas; iesaka veikt vispusīgu pētījumu par sadarbspējīgām virtuālajām pasaulēm; uzsver potenciālu, kāds virtuālo pasauļu attīstības ziņā piemīt Eiropas datu telpu izveidei;

14.uzsver, ka ir jānodrošina, ka virtuālās pasaules ir atvērtas, iekļaujošas un piekļūstamas un veicina personu ar invaliditāti lielāku līdzdalību jaunajā digitālajā vidē; norāda uz virtuālo pasauļu potenciālu palielināt personu ar invaliditāti līdzdalību dažādās aktivitātēs, piemēram, virtuālajā tūrismā; brīdina par potenciālajām problēmām, ar kurām saskarsies lietotāji ar invaliditāti, mijiedarbojoties ar virtuālajām pasaulēm, un kuras rada piekļūstamības elementu nepietiekamība vai dizains, kas neatbilst viņu īpašajām vajadzībām; aicina Komisiju sekot līdzi tam, cik derīgs ir Eiropas Piekļūstamības akts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. un Tīmekļa piekļūstamības direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.). nolūkā nodrošināt piekļūstamību virtuālajās pasaulēs; turklāt uzsver, ka ir jāatzīst īpašās bērnu vajadzības;

15.uzskata, ka debatēm par virtuālo pasauļu lietotāju identifikācijas nepieciešamību virtuālo pasauļu izstrādē vajadzētu būt prioritārai jomai un ka būtu padziļināti jāpārdomā šīs digitālās vides iespējamā konfigurācija, paturot prātā, ka dažos gadījumos anonimitāte var būt vēlama; norāda, ka anonimitāte digitālajā vidē vienmēr ir iespējama ar lietotājvārdu (pieņemtu vārdu), un aicina Komisiju novērtēt potenciālu virtuālajās pasaulēs izmantot Eiropas digitālo identitāti (eID) un digitālo maku;

16.atkārto, cik svarīgi ir aizsargāt lietotāju personas datus un privātumu; norāda, ka ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). varētu nepietikt, lai stātos pretim visiem izaicinājumiem, ko rada datu aizsardzība savienotās virtuālajās pasaulēs; aicina īpašu uzmanību pievērst tam, ko datu aizsardzības aspektā nozīmē lietotāju radīts saturs, kā arī sensitīvu datu, piemēram, biometrisko un uzvedības datu, emocionālo reakciju un haptiskās informācijas apstrāde, vienlaikus nodrošinot inovācijai labvēlīgu vidi;

17.uzsver, ka dalība virtuālajā pasaulē ir brīvprātīga, un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest tiesības uz neatgriezenisku datu dzēšanu, kas patērētājiem dotu iespēju pieprasīt, lai no jebkādām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm un virtuālajām vidēm tiktu dzēsti viņu dati un profili;

18.uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš atkarību izraisošam dizainam un maldinošām saskarnēm šajās virtuālajās vidēs; brīdina par potenciālajām veselības problēmām, ko var radīt mijiedarbe ar virtuālajām pasaulēm, piemēram, atkarību, kibernelabumu un miega režīma traucējumiem; uzsver nepilngadīgo un jauniešu īpašo nepasargātību pret šīm veselības problēmām, ieskaitot iespējamo ietekmi uz viņu kognitīvo attīstību, un uzsver, ka ir vajadzīgs vecumam piemērots dizains un vecākvadības pasākumi, kas viņus aizsargātu; turklāt uzskata, ka ir jāpēta ietekme, kāda ir tehnoloģijām, kas prasa tiešus un pastāvīgus ķermeņa pārveidojumus;

19.atgādina par virtuālo pasauļu un iegremdējošas izglītības potenciālu veicināt bērnu tiesības tiešsaistē viņu izglītības, spēcināšanas, līdzdalības un rotaļāšanās aspektos un to, ka tās var piedāvāt unikālu pieredzi, kas var palīdzēt nepilngadīgajiem attīstīt vēlmi mācīties, piemēram, mācoties rotaļājoties; atzīmē, ka šī iesaistīšanās viņiem var palīdzēt attīstīt sadarbības, komunikācijas, kritiskās domāšanas, inovācijas un pašapziņas prasmes; uzsver izdevību novērst prasmju trūkumu ES un apmācīt nākotnes talantus; uzsver, ka ir vajadzīgas izglītības programmas, kas bērniem un jauniešiem palīdzētu pielāgoties tehnoloģiskajām pārmaiņām un ieturēt veselīgu un līdzsvarotu pieeju, kura virtuālajā vidē pavadīto laiku apvieno ar tradicionālo sociālo saskarsmi, un ir jānodrošina vecākiem rīki, kas vajadzīgi pārraudzībai un informētiem lēmumiem par to, kad bērniem ļaut piekļūt virtuālajai videi vai kad viņus tajā iesaistīt;

20.atzīmē, ka ir jāveic pētījumi par virtuālās realitātes un citu tehnoloģiju ietekmi uz kognitīvo un uzvedības attīstību; uzsver iespējamos riskus, kuri piemīt agrīnai eksponētībai ekrānierīcēm un pārmērīgai to izmantošanai, kas var ietekmēt labbūtību un labu kognitīvo, fizisko, psiholoģisko un sociālo attīstību; uzstāj, ka ir jāīsteno informācijas kampaņas par atbildīgu ekrānierīču izmantošanu; uzsver, ka pedagogi ir pienācīgi jāapmāca, lai nodrošinātu, ka viņiem ir nepieciešamās digitālās prasmes un pratība; aicina Komisiju pamudināt īstenot iniciatīvas, kurās sadarbotos augstskolas, inženiertehniskās izglītības iestādes un industrijas dalībnieki, lai novērtētu prasmju nepietiekamību, kopīgi izstrādātu ceļvežus un stiprinātu publiskā un privātā sektora sadarbību ES jauniešu labā; uzsver, ka attiecībā uz dažādiem riskiem, piemēram, vardarbību, aizskaršanu, bulingu un eksponētību vardarbīgam, seksistikam, rasistiskam vai pornogrāfiskam saturam, ir svarīgi augstāko aizsardzības līmeni, kāds nepilngadīgajiem nodrošināts citās bezsaistes un tiešsaistes vidēs, panākt arī virtuālajās pasaulēs; uzsver, ka ir jāatzīst īpašās bērnu vajadzības, nepasargātība un tiesības virtuālajās pasaulēs; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un piedāvāt integrēti un pēc noklusējuma bērniem drošus tiešsaistes pakalpojumus un produktus, kuriem galvenokārt piekļūst bērni;

21.atzīmē, ka virtuālās pasaules radīs augstas izšķirtspējas attēlus, grafiskus materiālus un video, lai darītu iespējamu lietotājiem iegremdējošu pieredzi, savukārt tas prasīs augstas veiktspējas infrastruktūru; atzīmē, ka īpaši svarīgi būs nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkli, kā arī efektīvi Wi-Fi savienojumi, piemēram, Wi-Fi 6, ar zemu latentumu un lielu joslas platumu, kā arī tādas tehnoloģijas kā perifērdatošana atgādina par Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada janvāra ziņojumu, kurā lēsts, ka 5G izvēršanas kopējās izmaksas visās ES dalībvalstīs līdz 2025. gadam būs 281–391 miljards EUR, ieskaitot jaunas 5G infrastruktūras izbūvi un esošās infrastruktūras modernizāciju;

22.ar bažām atzīmē, ka pieaugošā virtuālo pasauļu izmantošana varētu izslēgt konkrētas cilvēku grupas, kam trūkst pamatprasmju vai resursu dalībai šajā vidē, kā arī cilvēkus, kas dzīvo laukos un nomaļās vietās, piemēram, tālākajos reģionos; uzsver, ka jebkāda ES līmeņa virtuālo pasauļu regulējuma priekšnosacījums ir digitālās pratības un piekļuves kvalitatīvam un cenas ziņā pieņemamam internetam veicināšana; aicina Komisiju veikt pierādījumos balstītu novērtējumu par to, kā panākt, ka visiem patērētājiem, arī nomaļās vietās un mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, ir pieejama infrastruktūra un ierīces, kas vajadzīgas, lai atbalstītu virtuālo pasauļu izstrādi un darbību, un pārejai no tīmekļa 3.0 uz tīmekli 4.0; uzsver, ka šajā ziņā būtisks ir īsts vienotais telesakaru tirgus; brīdina par riskiem, kas raksturīgi finanšu darījumiem ar kriptovalūtām, it sevišķi par krāpšanu, un kas virtuālajās pasaulēs var būt vēl lielāki; atgādina arī to, ka daudzu kriptovalūtu darījumu neatgriezeniskums nozīmē arī jaunus kanālus paralēlajai ekonomikai, kur krāpšanas upuriem ir niecīgas iespējas atgūt zaudētos līdzekļus vai to nav vispār; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Kriptoaktīvu tirgu (KAT) regulu OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., kuras mērķis ir izveidot kriptovalūtu un digitālo aktīvu tiesisko regulējumu;

Ilgtspēja

23.norāda, ka, lai ražotu ierīces, kas vajadzīgas, lai piekļūtu virtuālajām pasaulēm, ir vajadzīgi tādi resursi kā retzemju metāli un citas minerālizejvielas; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām (COM(2023)0160);

24.atzīmē, ka virtuālajām pasaulēm un tīmeklim 4.0 ir potenciāls dot pozitīvu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām un vides ilgtspējā, piemēram, atvieglojot tāldarbu, tādējādi samazinot svārstsatiksmi un ar to saistītās oglekļa emisijas; atzīmē, ka izšķirīgi svarīga loma ir tīkla infrastruktūrai, kas dara iespējamus digitālus risinājumus un jaunus uzņēmējdarbības modeļus;

25.uzskata, ka virtuālo pasauļu izstrādē un izvēršanā būtu jāņem vērā ietekme uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi palielināt patērētāju izpratni par šo jauno tehnoloģiju vidisko ietekmi un ilgtspēju, arī elektronikas atkritumu aspektā; atzīmē, ka saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņām lielo datu centru elektroenerģijas patēriņš pašlaik veido 1–1,5 % globālā patēriņa, un norāda, ka virtuālo pasauļu tehnoloģiju masveida ieviešanās gadījumā datu centru elektroenerģijas patēriņš var palielināties; atgādina, ka nolūkā samazināt enerģijas patēriņu un vidisko pēdu, ko rada darbības, kuras saistītas ar virtuālo pasauļu izveidi, izmantošanu un izstrādi, ir jāizmanto, jāpaātrina un jāstimulē tehnoloģiskie sasniegumi, piemēram, progresīvas reciklēšanas metodes un atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas;

° °

26.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.