P9_TA(2024)0034Preventīvās diplomātijas nozīme iesaldētu konfliktu risināšanā visā pasaulē — zaudēta iespēja vai turpmākas pārmaiņas?Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. janvāra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par preventīvās diplomātijas nozīmi iesaldētu konfliktu risināšanā visā pasaulē — zaudēta iespēja vai turpmākas pārmaiņas? (2023/2050(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumus par konfliktu novēršanu un 2018. gada 22. janvāra secinājumus par integrēto pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm,

–ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus un ES miera mediācijas koncepciju,

–ņemot vērā rīcības plānu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, ko Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome — 2022. gada 25. martā,

–ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 1. septembra kopīgo dienestu darba dokumentu “Atjauninātie instrumenti ES konfliktu analīzei un konfliktu agrīnai brīdināšanai — mērķi, procesi un norādes” (SWD(2023)0295),

–ņemot vērā 1999. gada 10. februāra ieteikumu par Eiropas Civilā miera korpusa izveidi OV C 150, 28.5.1999., 164. lpp.,

–ņemot vērā 2023. gada 20. jūlija ANO Jauno programmu mieram,

–ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību,

–ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā OV C 404, 6.10.2021., 202. lpp.,

–ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 12. marta rezolūciju par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu OV C 23, 21.1.2021., 16. lpp.,

–ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa rezolūciju par civilās KDAP īstenošanu un citu ES palīdzību civilās drošības jomā Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0106.,

–ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 6. oktobra atzinumu par ES klimata diplomātiju,

–ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma OV C 28, 27.1.2020., 97. lpp.,

–ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0404/2023),

A.tā kā miera saglabāšana, konfliktu novēršana un starptautiskās drošības stiprināšana ir daži no svarīgākajiem Eiropas Savienības ārējās darbības mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punktā;

B.tā kā mainīgais ģeopolitiskais konteksts, ko rada jaunās lielvaras, kuras konfrontējas ar dalībniekiem, kas ilgstoši bijuši dominējošā pozīcijā, uzbrukumi daudzpusējai sistēmai, demokrātijai un noteikumos balstītai kārtībai, vardarbības atdzimšana jau iepriekš ieilgušos konfliktos, jaunās tehnoloģijas, kiberdraudi, ļaunprātīga trešo pušu iejaukšanās, klimata un biodaudzveidības krīzes, ekonomiskā nevienlīdzība vēl nebijušā globālā mērogā, tiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, regress, pastāvīga un sistemātiska veselu sociālo grupu izstumšana un diskriminācija, cilvēktiesību un demokrātijas pagrimums visā pasaulē, pārtikas nodrošinājuma jautājumi un migrācija ir daži no faktoriem, kas veicina konfliktus un nestabilitāti visā pasaulē, jo īpaši ņemot vērā Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu un pieaugošo spriedzi Tuvajos Austrumos;

C.tā kā jēdzienu “preventīvā diplomātija” ANO definē kā diplomātisku darbību, ko veic, lai novērstu strīdu saasināšanos līdz konfliktiem un ierobežotu sākušos konfliktu izplatīšanos;

D.tā kā preventīvā diplomātija Eiropas Savienībā ietver politisko un finansiālo atbalstu daudzpusējai sistēmai, tirdzniecībai, attīstībai, humānajai palīdzībai un cilvēktiesībām, lai galvenokārt apzinātu iespējas novērst konfliktu cēloņus un radītu iespējas dialogam bieži vien partnerībā ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī ar iesaistītajām pusēm;

E.tā kā iesaldēti konflikti veicina un normalizē nacionālistiskus naratīvus un uzskatus un veicina galēji labējas pārliecības izplatīšanos;

F.tā kā topošo lielvaru konfrontācija ar tradicionālajiem dalībniekiem, ko papildina jaunās tehnoloģijas un globalizācijas paplašināšanās, veicina aizvien lielāku starptautisko konkurenci, kura kopā ar klimata pārmaiņām, pārtikas nodrošināšanas problēmu un migrāciju rada aizvien lielāku spriedzi un noved pie konfliktiem visā pasaulē, kas ir problemātiski arī ES;

G.tā kā daudzpusējā un uz noteikumiem balstītā kārtība pašlaik šajā trauslajā ģeopolitiskajā situācijā tiek apdraudēta un apšaubīta tāpēc, lai vēl vairāk nevājinātu atbalstu multilaterālismam, ES uz starptautiskiem konfliktiem noteikti ir jāreaģē atbilstoši savām pasludinātajām vērtībām, kas ietver cilvēktiesības, līdztiesību, brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēka cieņu; tā kā sāk atjaunoties dažas bijušās un uz kopīgām interesēm izjaukt šo sistēmu balstītās alianses, piemēram, Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika (BRICS); tā kā Krievija ar vienpusējām darbībām ir ievērojami ietekmējusi alianšu veidošanos un savu ietekmes sfēru noteikšanu;

H.tā kā demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma interesēs un nolūkā tos attīstīt mums ir steidzami jāatbalsta un jāaizstāv multilaterālisms un uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība;

I.tā kā autokrātiskie dalībnieki apstrīd cilvēktiesību universālumu un apdraud demokrātijas standartus visā pasaulē; tā kā veselīgu demokrātiju pasaule, ko izprot kā stingru demokrātisku sistēmu pasauli, ir drošāka pasaule, jo tajās ir ieviesta pamatīga līdzsvaru un atsvaru sistēma, kas nepieļauj autokrātiju neparedzamību;

J.tā kā galvenos konfliktus rada valsts un nevalstiskie dalībnieki, kas izmanto hibrīdstratēģijas, kiberuzbrukumus dezinformācijas kampaņas un tiešu iejaukšanos vēlēšanās un politiskajos procesos, ekonomisko spiedienu un neatbilstīgas migrācijas plūsmu instrumentalizāciju;

K.tā kā ES ir jāpastiprina savi prevencijas instrumenti un jāatzīst sava nozīmīgā loma miera, stabilitātes un drošības saglabāšanā kā ES, tā aiz tās robežām;

L.tā kā ES ir pasaulē lielākā starptautiskās palīdzības sniedzēja, kas palīdz pārvarēt nabadzību un veicināt globālo attīstību; tā kā tā nav panākusi līdzvērtīgu ietekmi publiskās diplomātijas jomā un tādēļ tai būtu jāuzlabo savi mērķi un pamanāmība preventīvās diplomātijas jomā visā pasaulē, galvenokārt informējot par saviem panākumiem un veiksmes stāstiem līdz šim veiktajās diplomātiskajās darbībās un sniegtā finansiālā atbalsta rezultātos; tā kā ES pašlaik veic starptautiskās sadarbības finansēšanas instrumentu rūpīgu novērtējumu;

M.tā kā ES pieeja preventīvai diplomātijai ir vērsta uz miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu ar daudzdimensionālām, daudzlīmeņu un daudzu dalībnieku darbībām, vienlaikus pievēršoties dažādiem konfliktu aspektiem un posmiem un palīdzot rast dialoga iespējas;

N.tā kā paļaušanās tikai uz politiskām, diplomātiskām vai militārām stratēģijām bieži vien ir izrādījusies neatbilstīga konfliktu novēršanai un tāpēc ir vajadzīga visaptveroša, ambicioza, iekļaujoša un dzimumvērīga konfliktu novēršanas un miera veidošanas pieeja, kas ietver humāno palīdzību, attīstības sadarbību, tirdzniecības, ārējo un drošības politiku, iekšējās tiesiskās kārtības atjaunošanu un saglabāšanu, administratīvo struktūru izveidošanu vai atjaunošanu, etnisko grupu un reliģiju dialogu un citas pieejas konfliktu atrisināšanai, ieskaitot cīņu pret nesodāmību; tā kā ES preventīvās diplomātijas darbību pamatā galvenokārt jābūt nelokāmai apņēmībai sadarboties demokrātijas labā un attīstības un uzticēšanās veidošanas pasākumiem starp dažādām pusēm;

O.tā kā ES starptautiskās attīstības centieni un demokrātijas atbalsts ir galvenie ES ārpolitikas instrumenti; tā kā vēlēšanu novērošanas misijām ir svarīga nozīme ES sadarbības ar partnervalstīm uzlabošanā, tostarp atbalstot to centienus pildīt savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā;

P.tā kā saskaņā ar jauno Eiropas konsensu attīstības jomā ES un tās dalībvalstis atzīst saikni starp ilgtspējīgu attīstību, humanitāro rīcību, mieru un drošību, tiecoties sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16. IAM par miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veicināšanu;

Q.tā kā Padome ir iecēlusi deviņus ES īpašos pārstāvjus dažādos nestabilos un konfliktu ietekmētos reģionos, kur daži no tiem darbojas kā mediatori un miera veicinātāji, lai nepieļautu strīdu eskalāciju un ierobežotu radušos konfliktu izplatīšanos, taču viņu iniciatīvas un rīcības ietekme ne vienmēr ir pietiekami redzama vai efektīva; tā kā ir svarīgi, lai ES īpašajiem pārstāvjiem būtu plašas, elastīgas pilnvaras, ko būtu iespējams pielāgot mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, lai popularizētu ES politiku un intereses noteiktos reģionos un valstīs un lai viņi aktīvāk iesaistītos preventīvajā diplomātijā;

R.tā kā ES nav nepieciešamās uzticības, līdzekļu, resursu vai instrumentu, lai pilnībā attīstītu savu starpniecības potenciālu stratēģiski svarīgos reģionos, un viena vai vairākas karojošās puses to varētu neuzskatīt par objektīvu; tā kā tas ES tuvākajā kaimiņreģionā un trešās valstīs varētu veicināt pret Eiropu vērstu naratīvu izplatību;

S.tā kā Krievijas nelikumīgais, neprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu un pret Gruziju 2008. gada augustā un tā sekas visā pasaulē izceļ vajadzību pēc spēcīgākas, vērienīgākas, ticamākas, stratēģiskākas, reālākas un vienotākas ES rīcības pasaules mērogā un akcentē nepieciešamību ES autonomi noteikt pašai savus stratēģiskos mērķus un attīstīt un izvērst spējas to sasniegšanai, lai nepieļautu iepriekšējo kļūdu atkārtošanos un gūto pieredzi izmantotu nākotnes problēmu risināšanai; tā kā ES būtu jāpiešķir visi nepieciešamie finanšu resursi strauji pieaugošo ģeopolitisko problēmu risināšanai un vairāk jāiegulda preventīvajā diplomātijā un citos konfliktu novēršanas pasākumos, lai nepieļautu konfliktu izplatīšanos, jo tie kaitē skarto teritoriju sociālajai un ekonomiskajai attīstībai;

T.tā kā drošību austrumu kaimiņreģionā un Rietumbalkānos un Sāhelā, Rietumāfrikā un Āfrikas raga reģionā lielā mērā apdraud Krievijas iebrukums Ukrainā un ļaunprātīgās hibrīddarbības, kā arī iespēja, ka šī agresija varētu izplatīties kaimiņvalstīs; tā kā mūsu tuvākā kaimiņreģiona destabilizācija apdraud ES ārējo robežu un tādējādi pašas ES un tās dalībvalstu stabilitāti, mieru un drošību; tā kā ES ir jāpalielina savas drošības un aizsardzības politikas iedarbīgums, jo īpaši attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm;

U.tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir trauksmes signāls ES, jo tas rada tiešu apdraudējumu Eiropas un globālās drošības kārtībai un ES un tās dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu drošībai; tā kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un tā sekas visā pasaulē ir stimulējuši virzību uz ES ārpolitikas ģeopolitisko pārdefinēšanu, tostarp tās reaģēšanas mehānisma, ieskaitot preventīvās diplomātijas instrumentu kopuma, pārskatīšanu, kā arī ir rosinājuši sabiedrības prasības ES ar saskaņotu rīcību reaģēt uz starptautiskajiem konfliktiem;

V.tā kā ES preventīvā diplomātija būtu aktīvi jāizmanto iesaldēto konfliktu reģionos, lai novērstu to eskalāciju un veicinātu stabilizāciju;

W.tā kā ES vienmēr ir centusies veicināt tiešas sarunas un mazināt eskalācijas risku dažādos pasaules reģionos, sarežģītā ģeopolitiskajā kontekstā piedāvājot atbalstu miera procesiem, miera veidošanas iniciatīvām un reģionālajām agrīnās brīdināšanas sistēmām;

X.tā kā tas, ka dalībvalstīm trūkst gribas atteikties no savām individuālajām, politiskajām vai ekonomiskajām interesēm ārējās attiecībās, lai kopīgi veidotu kopīgas spējas un panākt pilnīgu stratēģisko autonomiju, ir viens no galvenajiem šķēršļiem ES līderībai pasaulē preventīvās diplomātijas jomā;

Y.tā kā ES būtu jāturpina virzība uz pašai saviem pilnībā autonomiem un pastāvīgiem instrumentiem ārējās darbības, kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā;

Z.tā kā krīžu civila pārvarēšana ir ES KĀDP pamatelements;

AA.tā kā ir atkārtoti jāizvērtē un jāstiprina koordinācija starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Parlamentu un dalībvalstīm, lai veidotu kopējas spējas un modernizētu pašreizējās pieejas un tādējādi gūtu reālus rezultātus un uzsāktu jēgpilnas iniciatīvas preventīvās diplomātijas, miera veidošanas un miera atjaunošanas jomā; tā kā ES jāpauž vienots vēstījums un tās darbībām uz vietas vajadzētu būt saskaņotām ar dalībvalstu darbībām agrīnās brīdināšanas, konfliktu novēršanas un krīzes pārvarēšanas jomā; tā kā konfliktu novēršana ir visu dalībvalstu kopīgs mērķis;

AB.tā kā ES uzticamība ir viena no vissvarīgākajām prasībām, kas jāizpilda, lai pienācīgi īstenotu preventīvās diplomātijas darbības, jo tas stiprina dažādo konfliktā iesaistīto dalībnieku uzticēšanos ES; tā kā šajā ziņā ir nepieciešams nodrošināt visaugstāko ES ārējās darbības koordināciju un saskaņotību, jo īpaši nostiprinot Komisijas priekšsēdētājas vietnieka un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vadošo lomu KĀDP un ES ārējo attiecību sasaistē; tā kā Komisijai ir jāstiprina tās koordinācija ar EĀDD, arī ES preventīvās diplomātijas iniciatīvās un darbībās, nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērots EĀDD lēmuma Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību, OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp. 3. panta 2. punkts un 9. pants;

AC.tā kā kopējais finansējums konfliktu novēršanai un miera veidošanai pasaulē ir zemākais pēdējo 15 gadu laikā ESAO Attīstības palīdzības komiteja, “Peace and Official Development Assistance” (Miers un oficiālā attīstības palīdzība), 2023. gada oktobris.;

AD.tā kā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības (NDICI – “Eiropa pasaulē”) instrumentā ir iekļauta tematiska programma par mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu; tā kā Komisija ir publicējusi daudzgadu indikatīvo programmu, kurā šai tematiskajai jomai 2021.–2027. gadā paredzēti 870 970 044 EUR, no kuriem tikai 13–18 % tiks piešķirti konfliktu novēršanai;

AE.tā kā ES civilajām un militārajām operācijām ir pilnvaras konfliktu novēršanā, miera uzturēšanā un krīžu pārvarēšanā; tā kā būtu jāpaplašina to preventīvās rīkkopas spējas un jānodrošina papildu personāla apmācība;

AF.tā kā ES ārējā pārstāvībā dažādos gadījumos diemžēl ir demonstrējusi nepietiekamu skaidrību, kas noteikti ietekmē tās saskaņotību un tādējādi arī uzticamību visā pasaulē; tā kā ir skaidri jānosaka PV/AP, Komisijas priekšsēdētājas un Eiropadomes priekšsēdētāja kompetence attiecībā uz ES ārējo darbību un pārstāvību, jo pašreizējais tiesiskais regulējums ir neskaidrs attiecībā uz katras amatpersonas kompetenci;

AG.tā kā pētījumi liecina, ka sievietes un vīrieši vardarbīgus bruņotus konfliktus pārdzīvo un tajos iesaistās atšķirīgi un tie viņus arī atšķirīgi ietekmē, kā arī viņiem ir atšķirīga izpratne par mieru Humanitarian Law & Policy, “Gendered impacts of armed conflict and implications for the application of IHL” (Bruņotu konfliktu ietekme pa dzimumiem un to sekas uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām), 2022. gada 30. jūnijs.;

AH.tā kā programmas sieviešu, miera un drošības jomā īstenošana ir svarīgs līdzeklis, ar ko apliecināt, ka visu vecumu sievietēm ir nodrošināta pilnvērtīga un taisnīga līdzdalība lēmumu pieņemšanā visos konfliktu novēršanas, miera veidošanas, miera atjaunošanas un pēckonfliktu rehabilitācijas posmos; tā kā programma sieviešu, miera un drošības jomā ir ES stratēģiskā kompasa neatņemama sastāvdaļa;

AI.tā kā simboliskie un kultūras mantojuma pieminekļi kara skartajās vietās veicina miera veidošanu un izlīgumu starp kopienām;

AJ.tā kā atbalsts kultūrai un skaidri mērķorientēti līdzekļi starptautiskajām attiecībām kultūras jomā lielā mērā pastiprinātu ES spēju pilnībā attīstīt un atbalstīt savas starpkultūru attiecības ar partneriem kā vērtīgu preventīvās diplomātijas instrumentu elementu;

AK.tā kā ES kultūras diplomātija un kultūras un vēstures mantojuma aizsardzība ir svarīga līdzāspastāvēšanai, mieram, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai, jo ES delegācijas un dalībnieki uz vietas veicina solidaritāti, iecietību un izlīgumu;

AL.tā kā ASV atgriešanās Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO) ir svarīga globālajai sadarbībai starpvalstu problēmu risināšanā, tostarp preventīvās diplomātijas centienos;

AM.tā kā Krievijas – Ķīnas – Irānas ass arvien vairāk izmanto starptautiskās organizācijas, jo īpaši ANO struktūras, lai grautu starptautiskās tiesības un tās pakļautu savām interesēm, kas arvien vairāk ir pretrunā ANO Statūtiem un noteikumos balstītajai globālajai kārtībai;

AN.tā kā klimata diplomātija klimata pārmaiņas uzskata par ārējās darbības politikas elementu un uzsver, ka klimata mērķi jāiekļauj un klimata riski jānovērš augstākajā diplomātiskajā līmenī un visās politikas jomās;

AO.tā kā sadarbībai ar dalībvalstīm, iestādēm, transatlantiskajiem un starptautiskajiem partneriem, ES kandidātvalstīm un citām valstīm, apmainoties ar instrumentiem, informāciju un praksi, var būt svarīga loma ES preventīvās diplomātijas instrumentu modernizācijā un uzlabošanā,

AP.tā kā nesenais spriedzes pieaugums starp Venecuēlu un Gajānu par Esekibo reģionu ir iespēja starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, veikt steidzamas preventīvas diplomātiskās darbības, pirms šis jautājums vēl vairāk saasinās;

1.iesaka Padomei, Komisijai un PV/AP:a)atzīt ciešo saikni starp ES iekšējās un ārējās politikas un drošības dimensijām un to atspoguļot šo dimensiju pieejā konfliktu novēršanai un risināšanai, un atzīt, ka preventīvā diplomātija būtu jāizmanto gan ES iekšienē, gan ārpus tās; pilnībā izmantot Lisabonas līguma piedāvātās koordinācijas mehānismu stiprināšanas iespējas; atzīt, ka ir jāizbeidz šauri interpretēt drošību un ir jāsāk diskusija, izejot no koncepcijas, kas neignorē tādus faktorus kā bīstamība videi, slimību draudi, bads, sociālais netaisnīgums, dezinformācija un vardarbība;b)iekšējās un ārējās drošības politikas un tās preventīvās diplomātijas centienu centrā izvirzīt pamattiesību, konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību ievērošanu un pilsonisko brīvību aizsardzību, jo ES spēja darboties kā globālai ārpolitikas dalībniecei, uzticamai starptautiskajai partnerei, godīgai starpniecei un uzticamai drošības un aizsardzības procesu dalībniecei ir atkarīga no tās spējas popularizēt šīs vērtības, vienlaikus arī proaktīvi definējot, apliecinot un aizstāvot Eiropas intereses pasaulē;c)pielāgot un regulāri atjaunināt ES konfliktu novēršanas un risināšanas instrumentus konfliktu mainīgajam raksturam, tostarp klimata pārmaiņu un no tām izrietošo katastrofu, ģeopolitiskās nestabilitātes, vides apdraudējumu, slimību draudu, bada, sociālās netaisnības, jaunu tehnoloģiju pieauguma, globālās sacensības par izejvielām, pieaugošās nevienlīdzības visā pasaulē un pārtikas trūkuma dēļ, vienlaikus pastāvīgi novērtējot jaunās globālās problēmas un rezultatīvi veicinot mieru, stabilitāti un drošību;d)stiprināt to lomu un pilnvērtīgu iesaistīšanu konfliktu novēršanā un risināšanā, kā arī ar ES palīdzību noslēgtu pamiera nolīgumu īstenošanas mediācijā, lai nodrošinātu ES izmantoto instrumentu efektīvu darbību un veicinātu reālu progresu;e)pilnībā izmantot to rīcībā esošos līdzekļus, lai novērstu konfliktus, saskaņotu ES konfliktu novēršanu un risināšanu, turpinātu attīstīt instrumentus saskaņā ar tās ģeopolitisko darba kārtību un ES vērtībām un garantēt, ka tiek īstenoti ar ES starpniecību noslēgtie pamiera nolīgumi un ka krīžu un konfliktu laikā visā pasaulē ir vienlīdzīgi un vērtībās balstīti mediatori, ņemot vērā to, ka ES ir pazīstama ar tās leģitimitāti, uzticamību, neitralitāti un iekļautību; nodrošināt valstu suverenitātes ievērošanu visās preventīvās diplomātijas darbībās; atgādināt, ka ES būtu jāuzņemas nozīmīga diplomātiskā loma, lai izbeigtu konfliktus visā pasaulē;f)integrēt ES preventīvās diplomātijas instrumentus strukturālajos novēršanas mehānismos un darbībās, piemēram, politiskajos nolīgumos starp dažādiem konfliktos iesaistītiem dalībniekiem, valstu samierināšanās dialogos, miera veidošanā un konflikta tiesisko seku likvidācijā, kā arī patiesības un izlīguma komisijās;g)integrēt kultūras mantojumu ES vispārējā pieejā krīzes pārvarēšanai kā visu ES konfliktu un krīžu pārvarēšanas instrumentu darbību transversālu komponentu;h)aicināt dalībvalstis atteikties no savām individuālajām interesēm ārējās attiecībās un kopīgi veidot kopīgas spējas konfliktu novēršanā un mediācijā;i)izstrādāt skaidrus un praktiski izpildāmus ES ārējās darbības un PV/AP, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas un Eiropadomes priekšsēdētāja pārstāvības noteikumus un nodrošināt to mandātu konsekvenci; uzlabot ES mediācijas spējas, atbalstot politiskās un faktu vākšanas misijas, datu vākšanu un izmeklēšanas;j)nodrošināt reālu papildināmību Parlamenta darbībām un ar Parlamentu saskaņotu pieeju un cieši sadarboties ar to preventīvās diplomātijas darbībās, jo parlamentārā diplomātija un Parlamenta darbības šajā ziņā, piemēram, tā oficiālās misijas trešās valstīs un starptautiskajos forumos, palīdz visā pasaulē veicināt cilvēktiesības, demokrātijas standartus un politisko plurālismu, kā arī konfliktu novēršanu un miera veidošanu; iesniegt Parlamentam ikgadējus novērtējumus par ES preventīvās diplomātijas darbībām visā pasaulē, kā arī vajadzības gadījumā izvērtējumus par ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmu;

Izpratne par vietējo un kultūras kontekstu

k)uzlabot ES izpratni par vietējo, vēsturisko, politisko, ģeogrāfisko, reliģisko, vides, minoritāšu tiesību, sociālo un kultūras kontekstu un ieguldīt to EĀDD darbinieku nepieciešamo prasmju apguvē, kas strādā pie konfliktu novēršanas un risināšanas, kā arī mediācijas un pamiera līgumu īstenošanas, un izstrādāt norādes šajā sakarā; uzlabot izpratni par konflikta pamatcēloņiem un pievērsties tiem, lai novērstu konfliktu rašanos un izplatīšanos;l)dažādot ES un tās dalībvalstu diplomātisko korpusu, lai nodrošinātu, ka demogrāfiskā daudzveidība un minoritāšu iekļaušana dod labumu diplomātiskajam procesam gan no empīriskās, gan normatīvās perspektīvas;m)pielāgot valsts veidošanas palīdzību saņēmējas valsts kultūras, vēsturiskajam, vietējam, sociālekonomiskajam, vidiskajam un politiskajam kontekstam un to pastāvīgi atjaunināt, reaģējot uz apstākļiem uz vietas, veicot stingru un detalizētu politisko analīzi nolūkā nonākt līdz kopīgai stratēģiskai reakcijai; veicināt atklātu saziņu un apspriešanos ar vietējām ieinteresētajām personām un visām sabiedrības daļām attiecīgajā valstī, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, lai labāk izprastu vietējo un kultūras kontekstu, vairotu uzticēšanos, veicinātu cilvēku savstarpējās attiecības un apkopotu agrīnās brīdināšanas informāciju skartajās teritorijās;n)aicināt Eiropadomi un EĀDD vēl vairāk uzlabot ES pamanāmību citās trešās valstīs un partnervalstīs un stiprināt ES kultūras diplomātijas un starptautisko kultūras attiecību dimensiju un darbības kā būtisku instrumentu mieram, miera veidošanai un konfliktu novēršanai, kā arī globālu problēmu risināšanai, un parādīt ES pievienoto vērtību un veicināt sadarbību un attiecības ar šīm valstīm un starptautiskajiem partneriem; konfliktos un krīzēs izmantot un paplašināt kultūras mantojuma aizsardzības komponentu kā faktoru, kas veicina miera, izlīguma un savstarpējās sapratnes un starpkultūru dialoga izveidi vietās, kur notiek vai nesen bijuši konflikti; palielināt ES atbalstu trešo valstu radošajām un mākslas nozarēm, tostarp atbalstu spēju veidošanai; veicināt kopradi kultūras jomā starp trešām valstīm un ES, cita starpā veicinot kultūras apmaiņu un rezidences;o)stiprināt dzimumvērīgu pieeju preventīvās diplomātijas darbībās, lai labāk aizsargātu sieviešu un meiteņu tiesības un palielinātu viņu līdzdalību šādās darbībās; nodrošināt īpašo pārstāvju un īpašo sūtņu dzimumu līdztiesību atbilstīgi politikas satvaram dzimumu līdztiesības jomā, proti, Dzimumu līdztiesības rīcības plānam III (GAP III) un ES Dzimumu līdztiesības stratēģijai 2020.–2025. gadam; efektīvi īstenot ES stratēģisko pieeju sievietēm, mieram un drošībai un Dzimumu līdztiesības rīcības plānu, lai panāktu ilgtspējīgu un ilgstošu mieru un drošību;p)izstrādāt un integrēt dzimumvērīgu konfliktu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot vietējam kontekstam, un visos plānošanas pieņēmumos atzīt dzimumu faktorus un konfliktu ietekmi uz dzimumiem, lai stiprinātu preventīvos centienus un mazinātu konfliktu atjaunošanās riskus;q)visos agrīnās brīdināšanas procesos, konfliktu novēršanas un agrīnās reaģēšanas centienos iekļaut sieviešu līdzdalības un dzimumvērīguma rādītājus;r)izmantot visu “izglītības diplomātijas” potenciālu kā svarīgu preventīvās diplomātijas instrumentu, jo īpaši ES Erasmus+ programmu; šajā satvarā kopā ar trešām valstīm izstrādāt izglītojošus pasākumus, tostarp Erasmus+ ietvaros; veicināt studentu apmaiņu un studentu apmeklējumu vēsturiskās atmiņas vietās pieņemšanu trešās valstīs, lai veicinātu starpkultūru dialogu;s)sekot līdzi reģionālajai sadrumstalotībai un analizēt reģionālos konfliktus, lai novērtētu un novērstu transnacionālus draudus un starpvalstu spriedzi, kā arī to faktisko vai potenciālo blakusiedarbību;

ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēma

t)nodrošināt, ka ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēma ir pietiekami proaktīva, apgādāta ar nepieciešamajiem resursiem un balstīta uz tālredzīgu, visaptverošu un pamatīgu riska faktoru analīzi, kas bieži korelē ar vardarbības uzliesmojumu, kā arī stiprināt pārvaldības instrumentus, kurus izmanto, lai identificētu, novērtētu un palīdzētu prioritizēt situācijas, kas var izraisīt vardarbīgu konfliktu;u)cieši un sistemātiski iesaistīt ES delegācijas valstīs un reģionos, kuriem draud konflikts vai kuri risina iesaldētus un neatrisinātus konfliktus, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un sniegtu regulāru ieguldījumu ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmā; iestāties par pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un starptautisko tiesību ievērošanu laikā, kad tiek īstenota preventīvā diplomātija iesaldētos konfliktos;v)novērtēt ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmas sasniegtos rezultātus un ierosināt pielāgojumus, lai to padarītu efektīvāku nolūkā panākt, ka tā var identificēt strukturālus riska faktorus un politikas veidotāji savlaicīgi spēj izstrādāt stratēģisku reakciju risku mazināšanai un konfliktu novēršanas iespēju apzināšanai;w)nodrošināt, ka šis mehānisms cieši sadarbojas ar ES Izlūkošanas un situāciju centru (INTCEN), EĀDD Krīžu reaģēšanas centru un Satelītcentru, jo šajā ziņā ir vajadzīga pastāvīga informācijas plūsma; stiprināt ES INTCEN un EĀDD Krīžu reaģēšanas centru, palielinot to darbinieku skaitu, finanšu līdzekļus un spējas;x)izveidot ciešu sadarbību ar attiecīgajiem ANO birojiem un aģentūrām un citiem starptautiskajiem dalībniekiem, jo īpaši NATO, uz vietas, lai apkopotu informāciju saistībā ar agrīnās brīdināšanas centieniem;y)pastāvīgi uzlabot to dienestu drošības protokolus, kuri strādā ar izlūkdatiem un/vai ar sensitīvu informāciju;

Īpašo pārstāvju un īpašo sūtņu loma preventīvajā diplomātijā, to pārskatatbildība un pārskats par konfliktu risināšanas procesu rezultātiem

z)ieceļot īpašos pārstāvjus un sūtņus, ņemt vērā vietējo, kultūras un vēstures fonu, lai izvairītos no domstarpību rašanās konfliktu reģionos, ja iecelšana notiktu no dalībvalsts ar vēsturisku saikni ar attiecīgo reģionu, kuras dēļ viņus varētu uztvert kā negodīgus starpniekus; ņemt vērā, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šie pārstāvji tiktu pienācīgi iepazīstināti ar reģionu, ko viņi vērtēs, un par to pienācīgi apmācīti;aa)rūpīgi izvērtēt, tostarp Parlamentā, ES īpašo pārstāvju un sūtņu īstenotās iniciatīvas, kā arī to rezultātus un to, kā tie veicina preventīvo diplomātiju, konfliktu risināšanas procesus vai attiecīgā gadījumā ar ES starpniecību panākto pamiera nolīgumu īstenošanu;ab)sniegt regulārus un rūpīgus novērtējumus par ES īpašo pārstāvju un sūtņu pārskatatbildību saskaņā ar pilnvarām un pārskatu par to īstenotajām iniciatīvām un sasniegtajiem rezultātiem konfliktu risināšanas procesos, kā arī par mediāciju ar ES starpniecību panākto pamiera nolīgumu īstenošanā;ac)uzlabot ES īpašo pārstāvju un sūtņu darba pārredzamību un parlamentāro kontroli, sniedzot Parlamentam regulārus un detalizētus ziņojumus par viņu darbību un sasniegumiem atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām; saistībā ar parlamentu diplomātiskajiem centieniem veicināt ciešākas ES īpašo pārstāvju un sūtņu attiecības ar Parlamentu;ad)nodrošināt, ka ES īpašo pārstāvju, īpašo sūtņu un vēstnieku iecelšanu var apstiprināt tikai tad, kad saņemts pozitīvs Parlamenta Ārlietu komitejas novērtējums;

Pieredze, kas gūta ES mediētā konfliktu risināšanā un iesaldētos konfliktos un ar ES starpniecību noslēgtos pamiera nolīgumos, kā arī iesaldētos un neatrisinātos konfliktos

ae)veikt pētījumu par pieredzi, kas gūta no ES sākotnējām darbībām, neizmantotajām preventīvās diplomātijas iespējām un tās sasniegumiem mierīgas konfliktu risināšanas procesos, piemēram, Sāhelā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā, Rietumbalkānos, Dienvidkaukāzā, Kiprā, Ziemeļīrijā, Afganistānā, Tuvajos Austrumos, Moldovā un Ukrainā;af)nākotnē nepieļaut ES misiju priekšlaicīgas apturēšanas konfliktu reģionos iespējamās negatīvās sekas, kā arī ārkārtīgi neefektīvu misiju vai tādu misiju, kas varētu negatīvi ietekmēt politiku un drošību, turpināšanu;ag)paplašināt ES civilo un militāro misiju un operāciju preventīvās diplomātijas instrumentu klāstu, kā arī to spējas un darbinieku apmācību, lai prognozētu attīstību uz vietas un ātrāk uz to reaģētu;ah)nodrošināt, ka ES uzņemas aktīvāku lomu visu ANO vadītā procesa posmu Kipras problēmas risināšanā atbalstā, izmantojot visus tās rīcībā esošos atbilstošos līdzekļus, tostarp ieceļot ES sūtni, lai panāktu visaptverošu Kipras problēmas atrisinājumu ANO sistēmā saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES dibināšanas principiem un acquis;ai)izmantot pieredzi, kas gūta, nepanākot progresu ar ES starpniecību noslēgto pamiera nolīgumu, tostarp ES mediētā pamiera nolīguma starp Krieviju un Gruziju, kas noslēgts 2008. gada 12. augustā, īstenošanā;aj)uzsvērt, ka ES ir aktīvi jāiesaistās gadījumos, kad notiek starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi;ak)nodrošināt starp ES un tās dalībvalstīm koordinētu pieeju konfliktu novēršanā un miera veidošanā pretēji tam, kas notika Afganistānā, kur tās paralēli strādāja dažādos reģionos;al)uzlabot ES spēju rūpīgi un pastāvīgi analizēt un prognozēt politisko un drošības situāciju krīzes reģionos un pielāgot ES reakciju mainīgajai realitātei uz vietas, cita starpā nodrošinot, ka katrā ES delegācijā ir koordinācijas punkts, kas atbild par konfliktu analīzi; nodrošināt papildināmību starp centieniem uz vietas un valdību, pārstāvju un citu attiecīgo valsts līmeņa dalībnieku diplomātiskajiem centieniem;am)izvērtēt, kas trūka ES preventīvās diplomātijas centienos Bosnijā un Hercegovinā, lai novērstu spriedzi, kuru rada musinoša retorika un separātisma akti, kas grauj tās cerības integrēties Eiropā; mudināt Bosniju un Hercegovinu steidzami panākt kopīgu politisku vienošanos, lai izpildītu Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumu un līdz 2024. gada martam būtu gatava sākt pievienošanās sarunas, ņemot vērā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju un centienus novērst ārēju ļaunprātīgu ietekmi reģionā, tādējādi paverot ceļu pastāvīgam mieram un stabilitātei valstī un reģionā; atzinīgi novērtēt Eiropadomes 2023. gada 14. un 15. decembra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, līdzko tā atbildīs ES dalības kritērijiem; ar nepacietību gaida Komisijas progresa ziņojumu, kas būtu jāiesniedz ne vēlāk kā 2024. gada martā;an)paplašināt EUFOR operāciju Althea Bosnijā un Hercegovinā un stiprināt tās konfliktu novēršanas instrumentu klāstu; norādīt, ka līdz šim tā ir bijusi vissekmīgākā ES miera uzturēšanas un miera veidošanas misija, kas ir uzturējusi stabilitāti reģionā un veicinājusi valstī drošas vides izveidi;ao)izveidot mehānismu visu to vienošanos pārbaudei un īstenošanas nodrošināšanai, kas līdz šim panāktas starp Serbiju un Kosovu, un periodiskai ziņošanai Parlamentam, lai nepieļautu turpmākus saspīlējumus un ar mērķi pārvarēt pašreizējo strupceļu panāktu efektīvāku mediāciju un veicināšanas centienus starp pusēm, cita starpā piešķirot vairāk līdzekļu ES veicinātajam Belgradas un Prištinas dialogam un padarot dialoga procesu vairāk vērstu uz iedzīvotājiem;ap)censties apkopot pieredzi, kas gūta no neveiksmīgajiem preventīvās diplomātijas centieniem Armēnijā un Azerbaidžānā, kuru rezultātā Azerbaidžāna sāka militāro operāciju Kalnu Karabahā, un situācijām, kas līdzīgas tai, kura izveidojās 2020. gada kara laikā un pēc tā, kad pēc EDSO starptautiskā dialoga sistēmas neizdošanās ES pasīvā nostāja nebija pietiekama, lai novērstu vardarbīgā konflikta atjaunošanos, un samazināja ES ietekmi salīdzinājumā ar citiem reģionālajiem dalībniekiem, piemēram, Krieviju, Irānu un Turciju, kas arī turpina uzturēt savu ietekmi un mazināt ES ietekmi šajā reģionā, un nepieļaut šā konflikta izplatīšanos uz Armēniju; reaģēt uz nestabilitāti plašākā Dienvidkaukāza reģionā un stiprināt ES diplomātiskos centienus Ženēvas starptautisko diskusiju kontekstā un citādos veidos, lai nodrošinātu, ka Krievija izpilda saistības, kuras paredz ar ES starpniecību panāktais 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgums, jo īpaši, lai izvestu savus okupācijas spēkus no Gruzijas Abhāzijas reģiona un Chinvali reģiona (Dienvidosetija);aq)pievērsties pamatcēloņiem, kas izraisīja ilgo Izraēlas un palestīniešu konfliktu, kuru vēl vairāk saasināja zemiskais “Hamās” teroristu uzbrukums Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, kā rezultātā Izraēla veica pretuzbrukumu, kas viss kopā ir novedis pie tūkstošiem upuru abās pusēs un nevainīgu civiliedzīvotāju milzīgām ciešanām; pastiprināt centienus — koordinācijā ar partneriem reģionā un ar starptautisko sabiedrību — sarunu ceļā panākt divu valstu risinājumu, pamatojoties uz starptautisku kopēju izpratni, ka tas sniedz labāko iespēju panākt ilgtspējīgu miera noregulējumu, lai izbeigtu atkārtotu vardarbību un ļautu izraēliešiem un palestīniešiem dzīvot drošībā, brīvībā, cieņā un ar vienlīdzīgām tiesībām; panākt, ka ES tiek uzskatīta par mediatoru un godīgu starpnieku, ievērojot starptautiskās tiesības, lai tai būtu lietderīgāka loma starptautiskajā arēnā;ar)veicināt ES līdzdalību mediācijā, miera veidošanā un konfliktu risināšanā, piemēram, Kolumbijas miera procesā, kurā Savienības atbalsts bija vērsts uz konflikta pamatcēloņu, tostarp nevienlīdzības un cilvēktiesību pārkāpumu, novēršanu, izmantojot izlīgšanas centienus, teritoriju ekonomisko attīstību, lauku integrāciju un daudzlīmeņu politisko dialogu;as)noteikt par prioritāti kluso diplomātiju kā instrumentu, ko izvēlēties, īstenojot konfliktu novēršanas iniciatīvas, pārvarēt plaisu starp agrīno brīdināšanu un agrīno rīcību, palielināt sadarbības ar citiem starptautiskiem partneriem efektivitāti un uzlabot koordināciju ES iekšienē, tostarp civilos un militāros jautājumos, un ES iniciatīvu īstenošanā vairāk iesaistīt vietējos dalībniekus;at)izmantot ES pieredzi un trešo valstu paraugpraksi pārrobežu sadarbības jomā kā ļoti noderīgu instrumentu ilgtspējīga miera veidošanai un kaimiņu konfliktu risināšanai, jo īpaši pēc konfliktu stabilizācijas;au)PV/AP aizgādībā izstrādāt ES programmu/paktu/vadlīnijas mieram un diplomātijai;av)norīkot miera un konfliktu padomdevējus, kas koordinēs delegāciju politikas, preses, informācijas un sadarbības sadaļas;aw)izveidot Padomes novēršanas un mediācijas darba grupu, lai pārrunātu preventīvās iesaistes iespēju prioritāšu noteikšanu, kā arī no tās izrietošo analīzi, turpmākos pasākumus un uzraudzību;ax)ierosināt iestāžu modernizāciju, izmantojot jaunu Miera un konfliktu novēršanas centru, kas darbotos kā vienots EĀDD kontaktpunkts konfliktu novēršanas jautājumos, uzlabotu reģionālo sadarbību un palielinātu spēju iesaistīties konfliktu, miera, novēršanas un diplomātijas jautājumu risināšanā;

Partnerību un starptautiskās koordinācijas stiprināšana

ay)stiprināt partnerības un preventīvās diplomātijas koordināciju ar starptautiskiem, reģionāliem un apakšreģionāliem dalībniekiem, piemēram, ANO, EDSO un tā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju, NATO, Āfrikas Savienību un tās reģionālajiem atzariem, Āfrikas reģionālajām organizācijām (piemēram, ECOWAS), Amerikas valstu organizāciju un Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju; norāda, ka ciešāka partnerība ar ANO un tās struktūrām, jo īpaši ar Miera veidošanas komisiju, var stiprināt koordināciju konfliktu novēršanā pasaulē;az)nodrošināt koordinētu, dinamisku un daudzpusēju pieeju agrīnai brīdināšanai, konfliktu novēršanai un mediācijai starp ES un citām starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, Miera veidošanas komisiju, Eiropas Padomi, ESAO un EDSO; nodrošināt, ka ES delegācijas vajadzības gadījumā pastāvīgi sadarbojas ar ANO mehānismiem uz vietas, piemēram, ar ANO pastāvīgo koordinatoru uz vietas;ba)izmantot diplomātiskos līdzekļus un sadarboties ar daudzpusējām miera platformām, lai stiprinātu un konsolidētu tālredzīgas attiecības pirms konfliktu rašanās, jo īpaši ar ANO Miera veidošanas komisiju un Politikas un miera veidošanas lietu departamentu, ESAO Starptautisko dialogu par miera veidošanu un valstu izveidi un EDSO Konfliktu novēršanas centru;bb)atkārtot, ka ES un ANO partnerībā būtu jāizmanto esošie noregulējumi un konfliktu novēršanas pieredze un jāstrādā kopā, lai, regulāri apspriežoties un apmainoties ar prakses piemēriem, izstrādātu jaunas rīcībpolitikas; uzsver šīs koordinācijas iespējamo svarīgo nozīmi konfliktu novēršanas stratēģijās;bc)pozitīvi novērtēt ANO Jauno programmu mieram un Miera veidošanas komisijas lomu un darbības cilvēktiesību aizsardzībā un miera veidošanas centienos; ierosināt koordinēt valstu konfliktu novēršanas stratēģijas ar EĀDD un tās iekļaut Miera veidošanas komisijas programmā, kā arī ierosināt stingrāku sadarbību ar ANO; norādīt, ka šāda informācijas apmaiņa un labāka partnerība ar starptautiskām un reģionālām finanšu iestādēm varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu konfliktu novēršanā ES interešu reģionos, kā arī šādu ieguldījumu varētu sniegt mazākas konfliktu novēršanas misijas, kuras varētu novērtēt nestabilitāti pēc civilo misiju aiziešanas no konfliktu skartajām valstīm vai valstīm ar iespējamu konflikta risku ar uzdevumu novērst faktorus, kas apdraud drošību un drošumu;bd)nodrošināt, ka ES ir vienīgais galvenais līdzekļu devējs ANO sistēmā un ieņem vadošu pozīciju ANO proporcionāli tās ieguldījumam organizācijā, kas sedz 30 % no tās izmaksām un 33 % no ANO miera uzturēšanas misiju izdevumiem;be)izmantot ES pārstāvniecību ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, Vīnē, Ženēvā un Nairobi, lai aktīvi sadarbotos ar citām ANO dalībvalstīm nolūkā veicināt un aizsargāt uz diplomātiskajiem noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kuras pamatā ir ANO Statūti, kā arī labi funkcionējošu, reformētu daudzpusēju sistēmu, kuras centrā ir iekļaujoša un efektīva ANO;bf)veikt strukturētu informācijas apmaiņu, kopīgu potenciālo scenāriju analīzi, stratēģisko prognozēšanu un dzimumresponsīvu konfliktu analīzi, lai nodrošinātu saskaņotību starp ES un tās partneriem Eiropas Savienībā un ārpus tās; norādīt, ka šīs darbības varētu ES radīt iespēju ieņemt vadošo lomu konfliktu novēršanā un risināšanā visā pasaulē;bg)atzīt, cik svarīgas konfliktu risināšanā un mediācijā ir reliģiskās organizācijas, kas līdz ar to ir partneri preventīvajā diplomātijā; šajā kontekstā nosodīt uzbrukumus reliģiskajiem dalībniekiem, jo īpaši bīskapu un priesteru ieslodzīšanu Nikaragvā, tostarp Saharova balvas finālista monsinjora Rolando Álvarez ieslodzīšanu;bh)atzīt, ka attiecīgajām reģionālajām organizācijām, ieinteresētajām personām dalībvalstīs, līdzīgi domājošiem partneriem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai un citiem nevalstiskiem dalībniekiem, ir svarīga loma efektīvā novēršanā un mediācijā un risināšanā, tostarp sievietēm un jauniešiem, un miera procesā, izmantojot savas vēsturiskās attiecības un izcilas personas, lai mazinātu iespējamās krīzes;bi)aktīvi un iekļaujoši iesaistīt jauniešus centienos un sadarbībā, lai novērstu konfliktus un uzturētu mieru, un īstenot ES Jaunatnes rīcības plānu ES ārējā darbībā, kas atbalsta ANO Jaunatnes, miera un drošības programmas īstenošanu;bj)nodrošināt, ka ES delegācijas darbojas caur valstu konfliktu novēršanas un miera veidošanas koordinācijas punktiem; nodrošināt, ka ES delegācijas un jo īpaši minētie koordinācijas punkti pastāvīgi uz vietas sniedz informāciju ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmai, ES INTCEN un EĀDD Krīžu reaģēšanas centram;bk)pastiprināt centienus cīņā pret dezinformāciju, maldinošu informāciju un ārvalstu iejaukšanās darbībām, ko veic ļaunprātīgi dalībnieki, kuri tiecas uzkurināt konfliktus un polarizēt kopienas, kas var novest pie veselu reģionu destabilizācijas; pastiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, NATO, lai vērstos pret dezinformāciju, hibrīddraudiem un ārvalstu iejaukšanos no trešām valstīm, kas ir svarīga preventīvās diplomātijas daļa;

Preventīvā diplomātija un neaizsargātas vai riskam pakļautas grupas

bl)atzīt riskam pakļauto grupu, tostarp sieviešu, bērnu, cilvēku ar invaliditāti, ieslodzīto, jo īpaši politieslodzīto, cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un LGBTI cilvēku, īpašo neaizsargātību konfliktu situācijās;bm)nodrošināt, ka ES preventīvās diplomātijas centienos pietiekami jutīgi ņem vērā šo neaizsargātību un ņem vērā riskam pakļauto grupu konkrētās intereses un vajadzības;bn)atzīt īpašo neaizsargātību, ar ko konfliktu situācijās saskaras vietējās nevalstiskās organizācijas, jo īpaši tās, kas strādā ar riskam pakļautiem iedzīvotājiem un ar seksuālo un reproduktīvo tiesību jautājumiem;

ES preventīvās diplomātijas instrumentu stiprināšana

bo)uzlabot ES spējas rīkoties situācijās, kurās nav līdzīgi domājošu partneru, lai palielinātu tās nozīmi un ģeopolitisko ietekmi konfliktu novēršanā un risināšanā, un stiprināt ES kā proaktīvāka un noturīgāka starptautiskās kārtības dalībnieka lomu;bp)stiprināt NDICI – “Eiropa pasaulē” instrumenta tematisko programmu par mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu, lai Eiropas Savienība varētu labāk finansēt darbības miera, stabilitātes un konfliktu novēršanas veicināšanai; palielināt finansējumu, kas konfliktu novēršanai pieejams NDICI – “Eiropa pasaulē” tematiskajā programmā laikposmam līdz 2027. gadam, un palielināt attiecīgās administratīvās spējas (ISP.2), jo tas atspoguļotu būtiskās izmaiņas drošības vidē, jo īpaši kopš 2022. gada februāra; ātri īstenot humānās palīdzības, attīstības un miera saiknes (“trīskāršās saiknes”) pieeju, lai atbalstītu konfliktu novēršanas centienus un stiprinātu kopienu noturību iesaldēto konfliktu skartajos reģionos, kuros ir atšķirīgs nestabilitātes, nedrošības un nabadzības līmenis;bq)atgādināt, ka konfliktu novēršanu nevar izmantot drošības un ģeopolitikas mērķiem, tādējādi riskējot ilgtermiņā radīt mieru un drošību neveicinošas sekas;br)stiprināt ES spēju paust vienotu nostāju un reakcijā uz krīzēm darboties kā patiesi globālam dalībniekam, īstenojot vajadzīgās lēmumu pieņemšanas procesu reformas;bs)atzīt ES klimata diplomātijas lomu ES preventīvās diplomātijas mērķu sasniegšanā; ieguldīt vairāk, lai visā pasaulē atbalstītu kopienas, kuras ir klimata ārkārtas situācijas pirmajās pozīcijās, un sagatavoties tagad vairs nenovēršamam ekstrēmu laikapstākļu notikumu pieaugumam, lai mazinātu no tā izrietošo konfliktu un vardarbības priekšnosacījumu pieaugumu; pievērsties jautājumam par to, kāda loma konfliktu saasināšanā ir ar klimatu saistītam resursu trūkumam un dabas katastrofu seku pārvarēšanai un sniegt iekļaujošus risinājumus ar klimatu un resursiem saistītai nedrošībai; izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas 28. klimata pārmaiņu konferenci (COP28) un jo īpaši šogad pirmo reizi tajā iekļauto miera tēmu kā iespēju vadīt starptautisko sabiedrību miera un klimata diplomātijas integrēšanā un saskaņošanā;bt)strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka ES ieņem nozīmīgu vadošu pozīciju miera uzturēšanas operācijās, miera atjaunošanā un mediācijā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā visā pasaulē, ar saviem instrumentiem un mehānismiem, piemēram, Global Gateway, veicinot noturīgākas un ilgstošākas saites ar citām valstīm;bu)atgādināt, ka lielākas uzmanības pievēršana kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai pēc konfliktiem un krīzēm var palīdzēt aizsargāt identitāti, attīstīt savstarpēju sapratni un radīt pamatus ilgtspējīgai atveseļošanai, izlīgumam un ilgstošam mieram pēckonflikta apstākļos; norādīt, ka ar šādām metodēm var veidot pamatu sekmīgām preventīvās diplomātijas darbībām;bv)sadarboties ar Komisiju, Padomi un Parlamentu, lai stiprinātu EĀDD finanšu līdzekļus un personāla resursus gan galvenajā birojā, gan ES delegācijās, lai šis dienests cita starpā varētu pastiprināt savas preventīvās diplomātijas spējas un būt labāk sagatavots risināt pašreizējās un topošās globālās problēmas un konfliktus;bw)izvērst Žana Monē dialogu, starpparlamentu dialogu un parlamentārā dialoga procesu, kas var veicināt demokrātiskas parlamentārās kultūras veidošanos un novērst konfliktus pievienošanās valstīs, jo īpaši spriedzes mazināšanu Serbijas un Kosovas attiecībās;bx)uzstāt uz budžeta palielināšanu KĀDP darbībām un citiem piemērotiem instrumentiem reaģēšanai uz konfliktiem un krīzēm, lai ES darbības un spējas būtu pilnībā atbilstošas pašreizējām problēmām un konfliktiem visā pasaulē;by)izstrādāt visaptverošu ES preventīvās diplomātijas stratēģiju, kas ietver ilgtermiņa saistību darbības un iniciatīvas trešām valstīm, kurās ir konflikti; veicināt daudzlīmeņu pārvaldības struktūru izveidi trešām valstīm, kurās ir konflikti, kā arī to integrāciju reģionālajās organizācijās un struktūrās, palīdzot likvidēt vardarbības vai konflikta eskalācijas izraisītājus un veicināt to ilgtspējīgus risinājumus; šajā ziņā izmantot labāko praksi no visas pasaules un atbalstīt vietējos konfliktu novēršanas dalībniekus un mehānismus, sniedzot vajadzīgo politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu;bz)stiprināt un atjaunināt ES 2018. gada integrēto pieeju ārējiem konfliktiem un krīzēm, īpašu uzmanību pievēršot konfliktu novēršanai un risināšanai, kas apvieno cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, humāno, attīstības, miera veidošanas un drošības palīdzību, sankcijas un diplomātisko iesaisti, pilnībā pievēršoties visiem konflikta aspektiem, tostarp partnerībā ar vietējiem un starptautiskajiem partneriem;ca)uzsvērt nepieciešamību izveidot Eiropas Civilo miera korpusu, kurā būtu apkopota institucionālo un neinstitucionālo dalībnieku pieredze konfliktu novēršanā, konfliktu mierīgā risināšanā un samierināšanā, lai ES civilo krīžu pārvarēšanu padarītu uzticamāku, saskaņotāku, efektīvāku, elastīgāku un redzamāku;cb)neatkarīgi no politiskās dimensijas un konfliktu risinājumiem apsvērt iespēju kā preventīvās diplomātijas metodi izmantot tiesvedību kādā starptautiskā tiesā, piemēram, Starptautiskajā Krimināltiesā vai Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā;cc)pastiprināt publisko diplomātiju un redzamības veicināšanas centienus un komunikācijas kampaņas, lai nodrošinātu, ka ES tiek uzskatīta par globālu miera procesa dalībnieku un vienu no galvenajām ieinteresētajām personām preventīvajā diplomātijā un miera veidošanā, ieskaitot tās misiju un operāciju konfliktu novēršanas dimensiju, un ka tās rīcību un veiksmes stāstus neiedragā nepatiesi vēstījumi, ko izplatījušas vai uz kuriem atsaucas citi globālie dalībnieki, kuri piedalās procesos konfliktu reģionos; piešķirt nepieciešamos resursus EĀDD un jo īpaši tās Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļai un ES delegācijām, lai nodrošinātu to sadarbības ar partnervalstīm pasākumu iekļautību un saskaņotību;cd)turpināt profesionalizēt preventīvo diplomātiju, nodrošinot, ka tā ir daļa no apmācības programmas, ko paredz īstenot Parlamenta izmēģinājuma projekta par Eiropas diplomātiskās akadēmijas izveidi pastāvīgā struktūra;ce)balstīties uz esošajiem labi funkcionējošiem ES sadarbības mehānismiem, piemēram, civilās aizsardzības mehānismu un KDAP misijām un operācijām, lai izmantotu dalībvalstu speciālās zināšanas un izvairītos no centienu un resursu dublēšanas; uzskatīt, ka dalībvalstis būtu vairāk jāiesaista novēršanas prioritāšu un rīcības variantu apzināšanā, kam vajadzētu uzlabot savstarpējo informācijas apmaiņu un koordināciju;

2.uzdod priekšsēdētājai šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.