P9_TA(2024)0035Eiropas Ombuda darbības — 2022. gada ziņojumsEiropas Parlamenta 2024. gada 17. janvāra rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2022. gadā (2023/2120(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2022. gadā,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktu,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu, 24. panta 3. punktu, 228. pantu un 298. panta 1. punktu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Hartas”) 11., 41., 42. un 43. pantu,

–ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta Regulu (ES, Euratom) 2021/1163 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom OV L 253, 16.7.2021., 1. lpp.,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

–ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 142. panta 2. punktu,

–ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9‑0414/2023),

A.tā kā 2023. gada 28. aprīlī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2022. gadā un tā kā 2023. gada 27. jūnijā ombude Emily O’Reilly Briselē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.tā kā saskaņā ar LESD 20, 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un ka jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem; tā kā, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un pamatbrīvības, ir būtiski svarīgi nodrošināt, ka ES pilsoņiem tiek sniegti augstas kvalitātes pakalpojumi un ka ES administrācija atsaucas uz viņu vajadzībām un bažām;

D.tā kā Hartas 41. pantā, kas pievēršas tiesībām uz labu pārvaldību, ir teikts, ka “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

E.tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

F.tā kā LESD 298. panta 1. punktā teikts, ka, "veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu";

G.tā kā 2022. gadā Ombuds uzsāka 348 izmeklēšanas, no kurām 344 tika ierosinātas uz sūdzību pamata, bet 4 — pēc savas iniciatīvas, un vienlaikus tika pabeigtas 330 izmeklēšanas (325, kuru pamatā bija sūdzības, un 5 — pēc savas iniciatīvas);

H.tā kā 2022. gadā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (197 izmeklēšanas jeb 57,1 %) un nākamie pēc izmeklēšanu skaita bija Eiropas Personāla atlases birojs (22 izmeklēšanas jeb 6,3 %), Eiropas Parlaments (19 izmeklēšanas jeb 5,5 %) un Eiropas Ārējās darbības dienests (16 izmeklēšanas jeb 4,6 %); tā kā pārējo izmeklēšanu sadalījums bija šāds: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) (14 izmeklēšanas jeb 4,3 %), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (7 izmeklēšanas jeb 2 %), citas ES iestādes vai struktūras (46 izmeklēšanas jeb 13,5 %) un citas ES aģentūras (23 izmeklēšanas jeb 6,7 %);

I.tā kā 2022. gadā lielākā daļa Ombuda izmeklēšanu attiecās uz Komisiju, kuras administratīvajām darbībām tiek pievērsta ievērojama sabiedrības uzmanība, jo tā ir ES izpildvara;

J.tā kā Ombuda 2022. gadā pabeigtajās izmeklēšanās 37 % gadījumu netika konstatētas administratīvas kļūmes, 46,1 % gadījumu iestāde situāciju atrisināja, 12,7 % gadījumu turpmāka izmeklēšana nebija pamatota un 4,5 % gadījumu tika konstatētas administratīvas kļūmes;

K.tā kā trīs galvenie problēmjautājumi Ombuda 2022. gadā pabeigtajās izmeklēšanās bija pārredzamība un pārskatatbildība (piekļuve informācijai un dokumentiem) (32 %), pakalpojumu sniegšanas kultūra (20 %) un pamattiesību ievērošana (15 %); tā kā bažas tika paustas arī par pareizu rīcības brīvības izmantošanu (tostarp pārkāpumu procedūrās), pieņemšanu darbā, personāla jautājumu labu pārvaldību, procesuālo tiesību ievērošanu, pārkāpumu procedūru pareizu pārvaldību, finanšu labu pārvaldību, ētiku un sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā;

L.tā kā 2022. gadā Ombuds lūdza Padomi nodrošināt ātrāku piekļuvi leģislatīvajiem dokumentiem, lai sabiedrība varētu efektīvi piedalīties diskusijās par ES tiesību aktu projektiem Eiropas Ombuds, “Padomei būtu jānodrošina ātrāka publiska piekļuve leģislatīviem dokumentiem”, 2022. gada 29. jūnijs.;

M.tā kā Ombuds konstatēja administratīvu kļūmi Eiropas Ombuds, “Lēmums sakarā ar Eiropas Komisijas atteikumu nodrošināt publisku piekļuvi teksta īsziņām, ar kurām apmainījusies Komisijas priekšsēdētāja un farmācijas uzņēmuma izpilddirektors par Covid-19 vakcīnas iegādi (Lieta 1316/2021/MIG)”, 2022. gada 12. jūlijs., Eiropas Ombuds, “Ombuds kritizē to, kā Komisija izskatīja pieprasījumu par piekļuvi priekšsēdētājas īsziņām”, 2022. gada 28. janvāris. saistībā ar to, kā Komisija izskatīja pieteikumu par publisku piekļuvi īsziņām starp Komisijas priekšsēdētāju un farmācijas uzņēmuma (Pfizer) izpilddirektoru;

N.tā kā 2022. gadā Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) pārvalda “virpuļdurvju efektu” Eiropas Ombuds, “Ombuds sāk izmeklēšanu par to, kā ECB pārvalda “virpuļdurvju efektu””, 2022. gada 3. marts.;

O.tā kā Ombuds sāka stratēģisku izmeklēšanu par sistēmisku un būtisku kavēšanos saistībā ar to, kā Eiropas Komisija izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem; tā kā Ombuds konstatēja administratīvas kļūmes Komisijas rīcībā ar šādiem pieprasījumiem, jo īpaši izskatot pieprasījumus par sākotnējo lēmumu pārskatīšanu (“atkārtoti pieteikumi”) Eiropas Ombuds, “Lēmums par to, cik ilga laikā Eiropas Komisija izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem (stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2022/OAM)”, 2023. gada 18. septembris.;

P.tā kā 2022. gadā Ombuds veica arī plašākas stratēģiskās izmeklēšanas un iniciatīvas par sistēmiskiem jautājumiem ES iestādēs, aptverot ētikas jautājumus, “virpuļdurvju efekta” situācijas, atbildību par lēmumu pieņemšanu, piekļuvi dokumentiem un pamattiesības;

Q.tā kā 2022. gadā Ombuds sniedza ieteikumu Padomei piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajiem leģislatīvajiem dokumentiem pēc tam, kad tika veikta izmeklēšana par Padomes atteikumu to darīt saistībā ar sarunām par Digitālo tirgu akta projektu; šīs izmeklēšanas rezultātā Ombuds secināja, ka ir pieļauta administratīva kļūme;

R.tā kā 2022. gadā Ombuda birojs vēl vairāk veicināja sabiedrības informētību par Ombuda lomu augstu pārskatatbildības un pārredzamības standartu ievērošanā ES pārvaldībā,

S.tā kā Ombuds nolēma sākt sabiedrisko apspriešanu par pārredzamību un līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā saistībā ar vidi, ņemot vērā ārkārtas situāciju klimata jomā un vides un ekosistēmu degradāciju, lai novērtētu ES kā Orhūsas konvencijas līgumslēdzējas puses pieeju nodrošināt augsta līmeņa sabiedrības piekļuvi vides informācijai un sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;

T.tā kā 2022. gadā Ombuds mudināja Komisiju nodrošināt lielāku konsekvenci attiecībā uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz ES atveseļošanas līdzekļiem, un labāk paskaidrot savu pamatojumu, kad tā nolemj neizsniegt pieprasīto informāciju Eiropas Ombuds, “Ombuds aicina uzlabot pārredzamību attiecībā uz ES atveseļošanas līdzekļiem”, 2022. gada 1. decembris.;

U.tā kā 2022. gadā Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tās priekšlikumu regulai par Eiropas veselības datu telpu Eiropas Ombuds, “Eiropas Komisijas atteikums piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tās priekšlikumu regulai par Eiropas veselības datu telpu (COM(2022) 197 final)”, izmeklēšana uzsākta 2022. gada 28. novembrī.;

V.tā kā 2022. gadā Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi tās Regulējuma kontroles padomes locekļu interešu deklarācijām Eiropas Ombuds, “ Kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi tās Regulējuma kontroles padomes locekļu interešu deklarācijām”, lēmums pieņemts 2022. gada 20.decembrī.;

W.tā kā Ombuds ir uzsvēris, ka ES noteikumi par publisko iepirkumu nav pietiekami stingri vai skaidri, lai novērstu interešu konfliktus, un ir kritizējis Komisiju par nepietiekami rūpīgu pārbaudi pirms noslēgt līgumu, kas piešķir tiesības veikt pētījumu par vides, sociālo un pārvaldības mērķu integrēšanu ES banku noteikumos, ar uzņēmumu “BlackRock Investment Management", kas pārvalda ieguldījumus fosilā kurināmā un banku nozarēs – jomās, uz kurām attiecas jaunie vides, sociālie un pārvaldības noteikumi;

1.atzinīgi vērtē 2022. gada ziņojumu, ko iesniedza Eiropas Ombuds;

2.pauž atzinību Emily O’Reilly par viņas labo darbu un pastāvīgajiem centieniem uzlabot administratīvo praksi un veicināt ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārskatatbildību un pilnīgu pārredzamību, kā arī nodrošināt ES dokumentu pieejamību ES iedzīvotājiem;

3.pauž atzinību par Eiropas Ombuda pastāvīgo konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar Lūgumrakstu komiteju, kā arī ar citām ES iestādēm; atkārtoti pauž savu apņemšanos atbalstīt ombudi viņas pienākumu izpildē;

4.pauž atzinību Ombuda birojam par ievērojamiem uzlabojumiem attiecībā uz to, cik efektīvos termiņos veikta pabeigto lietu izmeklēšana, kas samazinājās no vidēji 13 mēnešiem 2013. gadā līdz vidēji mazāk nekā sešiem mēnešiem 2022. gadā; uzsver, ka šādi rezultāti ir sasniegti vairākās ES administrācijas jomās ar ierobežotiem resursiem;

5.aicina Padomi pilnībā ievērot parlamentārās un līdzdalības demokrātijas pārredzamības standartus, kā noteikts Līgumos un kā pieprasa Ombuds; atgādina Eiropas Savienības Tiesas noteikto, ka publicitātes un pārredzamības principi ir neatņemama ES likumdošanas procesa sastāvdaļa un ka pārredzamības un informācijas trūkums mazina iedzīvotāju uzticēšanos ES likumdošanas procesa leģitimitātei kopumā;

6.aicina Padomi nodrošināt pilsoņiem savlaicīgu piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem notiekošo likumdošanas procedūru laikā, lai pilsoņi varētu pilnībā izmantot savas Līgumā noteiktās tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, kas savukārt palielinātu pilsoņu uzticēšanos vispārējam ES lēmumu pieņemšanas procesam;

7.atzinīgi vērtē Ombuda pēc savas iniciatīvas uzsākto izmeklēšanu, lai izvērtētu, kā Komisija nodrošina, ka tās sadarbība ar tabakas nozares interešu pārstāvjiem ir pārredzama; uzsver, ka tas, ka Komisija kopumā proaktīvi nepublicēja detalizētu informāciju par sanāksmēm ar tabakas nozares lobistiem, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi, kā to savos sākotnējos konstatējumos norādījusi ombude; atgādina, ka ES ir parakstījusi un oficiāli apstiprinājusi Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, un tai ir pienākums ievērot šīs konvencijas noteikumus, kas paredz, ka sadarbībai ar tabakas nozari būtu jānotiek tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams regulējuma kontekstā, turklāt šai sadarbībai jābūt pārredzamai, lai novērstu tabakas nozares negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības politiku;

8.uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi Ombudam sākt izmeklēšanu, lai novērtētu Komisijas izveidotās ES Enerģētikas platformas Rūpniecības konsultatīvās grupas neatkarības līmeni;

9.apstiprina Ombuda veiktās pārbaudes rezultātus par to, kā Komisija nodrošina, ka ārējiem ekspertiem, kas iesaistīti Eiropas Aizsardzības fonda projektu priekšlikumu izvērtēšanā, nav interešu konfliktu; uzsver, ka pirms ekspertu iecelšanas ir ārkārtīgi svarīgi rūpīgi izvērtēt interešu konfliktus un nodrošināt, ka tiek stingri īstenotas pārredzamības un ētikas saistības;

10.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, reaģējot uz Ombuda konstatējumiem pēc izmeklēšanas BlackRock lietā, grozīt Finanšu regulu, lai iekļautu iespēju noraidīt pretendentus, ja tiem ir interešu konflikts; aicina Komisiju pilnībā ievērot Ombuda ierosinājumus pieņemt stingrākus un skaidrākus noteikumus, kuru mērķis ir novērst jebkādus interešu konfliktus visās procedūrās, kas saistītas ar publisko iepirkumu, tostarp ar tās iekšējām pamatnostādnēm;

11.uzsver, ka pēc Ombuda veiktās izmeklēšanas par “virpuļdurvju efektu” Komisija uzlabo šā jautājuma risināšanu un pieprasa bijušajiem darbiniekiem sniegt informāciju par to, kā viņi ievēro attiecīgos ierobežojumus; ņem vērā to, ka Komisija ir ātrāk publicējusi gada pārskatu par augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri lūdz atļauju pārcelties uz jaunu darba vietu, un šo pieprasījumu novērtējumu; uzsver, ka Komisijai nevajadzētu piešķirt nekādu atļauju gadījumos, kad uz attiecīgo darba vietu nevar attiecināt ierobežojumus, kas pienācīgi mazina interešu konfliktu risku vai, ja šos ierobežojumus nevar droši pārraudzīt un īstenot, turklāt nevar uzlikt jaunajam darba devējam pienākumu publiskot šos ierobežojumus; uzskata, ka Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par visām pēcdienesta darbībām, ko veic bijušie augsta līmeņa darbinieki, ko tā novērtē, tādējādi uzlabojot publisko kontroli pār šiem lēmumiem, kas ir būtiski uzraudzības nolūkos; atzinīgi vērtē to, ka bezalgas atvaļinājumā esošiem darbiniekiem ir aizliegts strādāt jomās, kurās pastāv interešu konflikta risks; mudina Ombudu uzraudzīt, kā Komisija risina šos jautājumus;

12.atzinīgi vērtē pēc Ombuda iniciatīvas uzsākto izmeklēšanu, lai novērtētu, kā ECB pārvalda “virpuļdurvju efekta” jautājumu, un atbalsta Ombuda aicinājumu ECB piemērot stingrākus noteikumus, kas reglamentētu darbinieku pāriešanu uz privāto sektoru; atbalsta ieteikumu, ka uz ECB darbiniekiem būtu jāattiecina stingras nogaidīšanas prasības un ka būtu jāpalielina laikposms, kurā bijušajiem ECB darbiniekiem ir aizliegts lobēt savus iepriekšējos kolēģus;

13.uzsver, ka Kataras lieta atklāja jaunu informāciju par lobēšanu un politikas veidošanu ES; atzinīgi vērtē Ombuda kritisko vērtējumu sakarā ar šo skandālu un atbalsta tādu jaunu pasākumu izstrādi, kuru mērķis ir uzlabot integritātes standartus Eiropas Parlamentā, lai aizsargātu ES demokrātiju; uzskata, ka šīs darbības ir svarīgs pirmais solis ES tiesiskā regulējuma uzlabošanā, jo to mērķis ir veicināt augstākus ētikas un korupcijas apkarošanas standartus un tādējādi padarīt ES iestādes par godprātības un pārskatatbildības piemēriem;

14.atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgos centienus uzlabot lobēšanas pārredzamību un ētiskumu, jo īpaši ar to, ka Komisijai ir uzlikts pienākumu stiprināt Komisāru rīcības kodeksu, izveidot komisāru un lobistu sanāksmju publisko reģistru un proaktīvi publicēt komisāru ceļa izdevumus;

15.uzsver, ka iedzīvotāju līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā ir svarīga tās leģitimitātei; atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos veicināt pārskatatbildību ES lēmumu pieņemšanā, jo īpaši vides lēmumu jomā; atzinīgi vērtē un atbalsta Ombuda prasības Eiropas Investīciju bankai (EIB) veikt vairākus pārredzamības pasākumus, lai sabiedrība varētu vieglāk redzēt tās finansēto projektu iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī Ombuda nodomu pastiprināt EIB darbību kontroli, ņemot vērā EIB nepietiekamos turpmākos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz savlaicīgu informācijas publicēšanu par projektiem, kas saistīti ar vidi un EIB finansēm, lai sabiedrībai dotu pietiekami daudz laika paust bažas;

16.atzinīgi vērtē to, ka ombude izvirza par prioritāti novērtēt ES vides lēmumu pieņemšanas pārredzamību, cita starpā pēc tam, kad tā konstatējusi administratīvas kļūmes Komisijas spējā pirms sarunu noslēgšanas pienācīgi ņemt vērā ES un Mercosur tirdzniecības nolīguma ietekmi uz vidi, nopietnās nepilnības Komisijas atbildē uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi vides informācijai, kā arī nespēju izstrādāt skaidrus noteikumus, kas nodrošinātu, ka eksperti, ar kuriem Komisija apspriežas vides politikas veidošanas kontekstā, netiek pakļauti interešu konfliktiem;

17.uzsver, ka Ombuds pauda nožēlu par to, ka proaktīva pārredzamības pasākumi galvenokārt norisinājās tikai pēc tam, kad valstu plāni saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) jau bija apstiprināti, tādējādi liedzot sabiedrībai pienācīgi sekot līdzi sarunām; pauž bažas par ilgo kavēšanos, ar ko Komisija ir saskārusies, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi ar ANM saistītiem dokumentiem, kas dažos gadījumos ilgst vienu gadu vai ilgāk; mudina Komisiju rosināt dalībvalstis izmantot publisku portālu, lai uzskaitītu visus ANM finansējuma saņēmējus, turpināt publicēt dalībvalstu maksājumu pieprasījumu sākotnējos novērtējumus un informēt sabiedrību par savu uzraudzības un revīzijas darbu, lai nodrošinātu saturīgu pārskatatbildību par visiem iztērētajiem līdzekļiem; atzinīgi vērtē to, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sadarbībā ar Eiropas Ombuda biroju ir publicējusi politikas dokumentu “Towards good practice principles for government transparency in the use of recovery funds”, kurā sniegti norādījumi valdībām, kā nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību ar Covid-19 saistīto atveseļošanas līdzekļu izmantošanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Ombuda centienus uzlabot pārredzamības standartus saistībā ar ANM;

18.uzsver, ka ombude savā stratēģiskajā iniciatīvā par to, kā Eiropas Komisija nodrošināja pārredzamību un interešu līdzsvarotu pārstāvību saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, konstatēja, ka trūkst KLP nacionālo stratēģisko plānu galveno elementu, tostarp konkrētu pasākumu attiecībā uz budžeta posteņiem un izpildāmajiem atskaites punktiem, tādējādi iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām ir grūti saprast nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis varētu izmantot jaunās KLP sniegto palīdzību; atbalsta Ombuda aicinājumu Komisijai proaktīvi sniegt vairāk informācijas par dalībvalstu stratēģisko plānu apstiprināšanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku; aicina lauksaimniecības komisāru un viņa kabinetu, kā arī Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu ievērot Ombuda ieteikumus un censties savās sanāksmēs un saziņā ar interešu pārstāvjiem taisnīgi un līdzsvaroti pārstāvēt gan lauksaimnieku, gan pilsoniskās sabiedrības intereses, ņemot vērā to, ka, kā ombude norādīja savā 2022. gada februāra vēstulē – lauksaimniecības komisārs un viņa biroja locekļi rīkoja vairāk sanāksmju ar nozares pārstāvjiem nekā ar vides organizācijām un citām organizācijām, piemēram, pētniecības iestādēm; prasa Komisijai uzņemties aktīvu lomu, nodrošinot dalībvalstīm noteikto pārredzamības pienākumu izpildi, tostarp pienākumu atklāt plašākas struktūras, pie kurām pieder līdzekļu saņēmēji, un pienākumu publicēt atbalsta saņēmēja saņemto maksājumu kopējo summu, lai garantētu, ka sabiedrībai ir pieeja visai nepieciešamajai informācijai par KLP finansējuma saņēmējiem;

19.pauž nožēlu par to, ka Komisijas pieeja attiecībā uz pilsoniskā dialoga grupu izveidi jautājumos, uz kuriem attiecas KLP, neatbilda Ombuda ieteikumiem un tai bija vairākas nepilnības, proti, līdzsvarotu ekonomisko un neekonomisko interešu pārstāvība pilsoniskā dialoga grupu sastāvā netika īstenota pārredzami un skaidri;

20.uzsver, ka visām iestādēm ir svarīgi savlaicīgi apstrādāt pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, lai nodrošinātu informācijas atbilstību; atbalsta ombudes īpašo ziņojumu par viņas veikto stratēģisko izmeklēšanu sakarā ar laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem Eiropas Ombuds, “Ombuds sāk izmeklēšanu par laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem”, 2022. gada 6. aprīlis.; pauž bažas par Komisijas sistēmisko un būtisko kavēšanos šādu pieprasījumu apstrādē; uzsver, ka publiska piekļuve dokumentiem ir pamattiesības, kas noteiktas Regulā 1049/2001 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).; mudina Komisiju uzlabot administratīvo praksi, lai ievērotu likumdevēja noteiktos termiņus un skaidri un proaktīvi parādītu, ka pārredzamība ir norma un prioritāte, kad tā izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem; uzsver, ka ES iestādēm ir jāatvēl pietiekami cilvēkresursi, lai uzlabotu veidu, kā efektīvāk apstrādāt pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem; atgādina, ka Ombuds ieteica Komisijai būtiski pārstrukturēt pieeju, kā tā apstrādā pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem;

21.izsaka atzinību par Ombuda izmeklēšanu sakarā ar Komisijas nespēju atrast un attiecīgi novērtēt iespējamu piekļuvi īsziņām, ar kurām apmainījās Komisijas priekšsēdētāja un farmācijas uzņēmuma izpilddirektors saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi; pauž bažas par to, ka Komisijas pieeja ir administratīva kļūme; uzsver, ka ar darbu saistīts teksts un tūlītēja ziņapmaiņa ir “dokumenti” saskaņā ar Regulu 1049/2001, un uzsver, ka šā principa ievērošana ir īpaši svarīga; atzinīgi vērtē Ombuda ieteikumus ES administrācijai par darba īsziņu un tūlītējas ziņapmaiņas reģistrēšanu; uzsver, ka ir svarīgi ES iestādēm pilnībā ievērot šos ieteikumus, lai saskaņotu ES administrācijas praksi ar modernajām saziņas metodēm; ņem vērā Komisijas atbildi, ka tā nāks klajā ar turpmākiem norādījumiem par moderniem saziņas līdzekļiem, piemēram, īsziņām;

22.aicina Padomi mācīties no Ombuda izmeklēšanas par atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar sarunām par Digitālo tirgu akta projektu, kuras rezultātā 2022. gadā Ombuds secināja, ka ir pieļauta administratīva kļūme; aicina Padomi šajos gadījumos piemērot visaugstākos pārredzamības standartus, jo īpaši gadījumos, kad Ombuds jau ir konstatējis problēmas iepriekšējās stratēģiskajās izmeklēšanās par tā likumdošanas procesa un lēmumu pieņemšanas pārredzamību Covid-19 krīzes laikā; atgādina, ka pārredzamība ir viens no galvenajiem principiem, kas noteikti ES Līgumos, un ka pārredzamības trūkums var mazināt iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas iestādēm un ES kopumā;

23.uzsver, cik svarīga ir Ombuda veiktā izmeklēšana par cilvēktiesību ievērošanu ES administrācijā; atbalsta Ombuda aicinājumu Komisijai izveidot jaunu un atsevišķu sūdzību izskatīšanas portālu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un padarīt to pieejamu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētām personām, lai tās var iesniegt sūdzības par cilvēktiesībām valstīs, ar kurām ES ir tirdzniecības darījumi;

24.norāda, ka Ombuds veica stratēģisku izmeklēšanu par to, kā Frontex ievēro savus pamattiesību un pārredzamības pienākumus atbilstīgi tā paplašinātajām pilnvarām saskaņā ar Regulu 2019/1896 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).; uzsver, ka ir svarīgi piemērot augstus pārredzamības standartus, lai varētu īstenot publisku kontroli un nodrošināt pamattiesību pilnīgu ievērošanu visās Frontex operācijās tā labākai pārskatatbildībai; aicina Frontex nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar Ombuda sniegtajiem ieteikumiem;

25.norāda uz Ombuda veikto izmeklēšanu par Komisijas uzraudzības sistēmu attiecībā uz to, kā Horvātijas iestādes ievēro pamattiesības robežu pārvaldības operācijās, ko atbalsta no ES līdzekļiem, ņemot vērā, ka pēc šīs izmeklēšanas Ombuds kritizēja Komisijas kavēšanos izveidot pienācīgu uzraudzības mehānismu robežu pārvaldībai, ko veic Horvātijas iestādes; mudina Komisiju vienmēr nekavējoties reaģēt uz Ombuda ierosinājumiem veikt uzlabojumus, jo īpaši tādos gadījumos kā šis, kad tiek konstatēti būtiski trūkumi;

26.atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz Ombuda praktiskajiem ieteikumiem par oficiālo valodu lietošanu saziņā ar sabiedrību, ES aģentūru tīkls vienojās par daudzvalodu politikas pamatnostādnēm;

27.pieņem zināšanai, ka 2022. gadā Eiropas Ombuda statūti tika atjaunināti ar īstenošanas noteikumiem, kuros sīki izklāstītas Ombuda biroja darba procedūras; uzskata, ka jaunie noteikumi palīdzēs uzlabot Ombuda darbu;

28.atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos uzraudzīt, kā ES administrācija īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē Ombuda darbu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanā Eiropas Savienībā;

29.uzsver pēc Ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas rezultātus par to, kā Komisija uzrauga ES strukturālos un investīciju fondus, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti ar mērķi stiprināt personu ar invaliditāti tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu; atzinīgi vērtē ierosinājumu sniegt skaidrākus norādījumus par nepieciešamību veicināt deinstitucionalizāciju saistībā ar ES strukturālo un investīciju fondu izmantošanu;

30.mudina Ombudu turpināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu ar valstu ombudiem, izmantojot Eiropas ombudu tīklu; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ombudu tīkla 2022. gada ikgadējā konferencē galvenā uzmanība bija pievērsta labākajai praksei palīdzības sniegšanā bēgļiem un tika skatīta sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ietekme uz pilsoņu tiesībām; atzinīgi vērtē Ukrainas un Moldovas ombudu biroju iekļaušanu Eiropas ombudu tīklā;

31.atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgos centienus vēl vairāk uzlabot savu darbību pamanāmību, tostarp izmantojot tiešsaistes rīkus un daudzvalodu tīmekļa vietni, kas piedāvā palīdzību visās 24 ES oficiālajās valodās;

32.atzinīgi vērtē auglīgo un ilgstošo dialogu starp Ombudu un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju; uzsver, ka abu struktūru intensīvā sadarbība palielina ES iestāžu demokrātisko pārskatatbildību un tuvina tās iedzīvotājiem;

33.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.