1.atzinīgi vērtē NVO ārkārtīgi svarīgo lomu, pārstāvot pilsonisko sabiedrību un veicinot un aizstāvot Līgumos nostiprinātās tiesības un vērtības, kā arī ES Pamattiesību hartā (ES Harta) noteiktās pamattiesības; uzsver, ka tiesības saņemt ES finansējumu ir tikai tām NVO, kuras savās darbībās ievēro šīs tiesības un vērtības; mudina visas ieinteresētās personas ES finansējuma centrā arvien vairāk izvirzīt ES principus un vērtības un atzīst NVO daudzveidību to lieluma, resursu un personāla ziņā;

2.jo īpaši uzsver saņēmēju, tostarp NVO, lomu ES budžeta izpildē un pienākumu pildīt šo lomu, pilnībā ievērojot ES finanšu noteikumus un principus ES finanšu interešu aizsardzībai; atgādina, ka NVO, kas darbojas ES teritorijā, ir jāievēro valsts tiesību akti, kas piemērojami katrā dalībvalstī, uz kuru attiecas to darbība, kā arī Savienības tiesību akti un starptautiskās tiesības; atkārtoti uzsver, ka ES pārredzamība un pārskatatbildība ir svarīga, lai stiprinātu labvēlīgu un taisnīgu Eiropas sistēmu, kuras pamatā ir demokrātija, pamatbrīvības, iekļautība un daudzveidība;

3.uzsver, ka NVO izmanto gan valsts finansiālo atbalstu, gan privātus ziedojumus, kas nav savstarpēji izslēdzoši; atgādina, ka spēja meklēt, nodrošināt un izmantot resursus, kas nav ES līdzekļi vai publiskie līdzekļi, valsts vai vietējā līmenī ir svarīga NVO pastāvēšanai un darbībai;

4.uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pelnījušas vislielāko cieņu un pateicību par ikdienas darbu; atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju ikdienas darbu Eiropā un pasaulē un apstiprina, ka šīs NVO ir pelnījušas vislielāko uzslavu un atbalstu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šo organizāciju finansiālās un citas vajadzības;

5.atzinīgi vērtē NVO izšķirošo lomu ES un trešās valstīs, aizstāvot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, apkarojot korupciju un veicinot cilvēktiesības un demokrātiju; atkārtoti uzsver, ka valstīs ar autoritāriem vai nedemokrātiskiem režīmiem NVO bieži ir pēdējā demokrātijas aizsardzības līnija, ko autoritārie režīmi visā pasaulē cenšas apklusināt, tostarp ar pieņemtiem tiesību aktiem un diskriminējošiem pienākumiem, un tāpēc tām ir nepieciešams atbalsts un aizsardzība; aicina Komisiju šajā ziņā apsvērt iespēju ieviest drošības klauzulas un mehānismus; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu un pārredzamu ES finansējumu NVO un struktūrām, kas darbojas šajās jomās;

6.atzinīgi vērtē NVO darbību konfliktu zonās, lai nodrošinātu, ka humānā palīdzība ātri un efektīvi nonāk pie civiliedzīvotājiem un tiem, kam tā nepieciešama; atzīst, ka NVO ir svarīga nozīme, nodrošinot, ka ES kā lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē turpina palīdzēt panākt stabilitāti, pārvarēt nabadzību un veicināt globālo attīstību;

7.norāda, ka praksē likumdošanas procesos varētu neņemt vērā vietējo, reģionālo un valsts NVO viedokli; uzskata, ka apgrūtinošu administratīvo procedūru dēļ mazām NVO bieži ir grūti piekļūt ES finansējumam; aicina Komisiju vēl vairāk vienkāršot un racionalizēt procedūras, lai ļautu mazākām NVO, tostarp vietējā līmenī, pieteikties uz ES finansējumu un to izmantot; uzsver, ka mazāku NVO prioritātes un vajadzības bieži tiek ignorētas vai tām tiek pievērsta mazāka uzmanība, lai gan tās bieži vien vislabāk pārzina situāciju un paveic milzīgu darbu; uzsver, ka visvairāk ir jāciena mazo organizāciju darbs un ka ES finansējums jāpadara tām pieejamāks, jo tās ir svarīgs elements, kas Eiropā un ārpus tās stiprina daudzveidību un dažādību; atzīst, ka NVO Eiropā ļoti lielā mērā papildina sabiedriskos pakalpojumus;

8.joprojām pauž nopietnas bažas par draudiem NVO un nepamatotiem uzbrukumiem tām dažās dalībvalstīs, cita starpā ierosinot un pieņemot tiesību aktus, kas nosaka NVO diskriminējošus pienākumus, kuri ierobežo vai aizliedz to darbību, kā arī tiešsaistē un bezsaistē iebiedējot un vajājot to darbiniekus, izmantojot negatīvus publiskus paziņojumus un nomelnošanas kampaņas, mutiskus draudus un juridiskus un fiziskus uzbrukumus; uzsver, ka dažas NVO saskaras arī ar pārmērīgām administratīvām kontrolēm vai revīzijām, politiski motivētiem finansējuma samazinājumiem un pārāk stingrām juridiskām prasībām to izveidei un reģistrācijai; uzstāj, ka NVO ir jāaizsargā un tām jāsaņem atbilstīgs finansējums un atbalsts;

9.pauž pārliecību, ka arī NVO un citām bezpeļņas organizācijām ārkārtīgi svarīga ir pārredzamība un pārskatatbildība, lai parādītu ieguldīto vērtīgo darbu, gūtu atzinību un veidotu uzticamību; uzskata, ka īpaši noteikumi būtu jāpiemēro NVO, kas, darbojoties demokrātiski problemātiskā vidē, veic savu darbību pilnīgā saskaņā ar ES vērtībām un finanšu noteikumiem un pilnībā ievērojot ES hartu; uzskata, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka ES precīzi zina, kā tiek izmantoti visi ES līdzekļi; tāpēc pauž bažas, ka, neskatoties uz spēkā esošajām pārredzamības prasībām, trūkst informācijas, datu un kontroles attiecībā uz ES līdzekļu saņēmējiem; atgādina, ka pārredzamības un pārskatatbildības prasībām vienmēr būtu jāatbilst starptautiskajām un cilvēktiesību tiesībām, jo īpaši attiecībā uz pilsonisko brīvību izmantošanu, saglabājot stingru nepieciešamību un samērīgumu ar konkrētajiem izvirzītajiem mērķiem;

10.atgādina, ka pārredzamību un pārskatatbildību nedrīkst izmantot, lai ierobežotu neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības iespējas vai apklusinātu kritiskās balsis;

11.uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai ES pārredzamības un pārskatatbildības pienākumi neradītu risku ES līdzekļu galasaņēmējiem; uzskata, ka pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz NVO, kas darbojas valstīs, kurās valda autoritāri režīmi vai kurās konstatētas tiesiskuma problēmas, kas negatīvi ietekmē NVO, un kurās ir ierobežota pilsoniskā telpa, ja publiska informācijas izplatīšana par šo NVO identitāti vai darbu varētu izraisīt represijas, apdraudot šo NVO pastāvēšanu un darbinieku drošību un drošumu, publiskās pārredzamības prasības izņēmuma kārtā būtu jāpiemēro atbilstīgi apstākļiem;

12.uzskata, ka tādus iespējamos korupcijas gadījumus, kas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, kā, piemēram, Katargeita, varēja novērst, konsekventi īstenojot spēkā esošās pārredzamības prasības un nosakot iesaistītajām struktūrām, tostarp NVO, pienākumu atklāt finansējuma avotus un iekšējās struktūras; norāda, ka dažos gadījumos iesaistītie subjekti guva labumu no ES finansējuma;

13.nosoda to, ka ES līdzekļus aizvien biežāk izmanto pret ES principiem un vērtībām, jo īpaši gadījumos, kad līdzekļu izmantošana un pārskaitījumi citām organizācijām nav pilnībā izsekojami; brīdina par draudiem, ka ES līdzekļi galu galā tiks izmantoti korumpētās aprindās un tiks iegūti, izmantojot krāpšanu un pārkāpumus, ārvalstu iejaukšanos vai pienācējus; uzsver galasaņēmēju pārredzamības nozīmi attiecībā uz piešķirtajiem ES līdzekļiem;

14.atkārtoti uzsver sabiedrības uzticēšanās un atbalsta svarīgo nozīmi NVO; atzīst, ka termini, ko izmanto šo organizāciju aprakstīšanai, dalībvalstīs tiek interpretēti krasi atšķirīgi gan juridiskā, gan publiskā ziņā;

15.uzsver, ka termins "NVO" ir plašs visaptverošs termins, kas ietver daudzus dažādus struktūru veidus: gan lielas starptautiskās organizācijas, gan mazas reģionālās vai vietējās organizācijas, gan organizācijas, kuras galvenokārt vada darbinieki, gan organizācijas, kuras galvenokārt veido brīvprātīgie; uzsver, ka arī NVO aptvertais temats un īstenošanas metode var būtiski atšķirties; saprot, ka šī daudzveidība apgrūtina vienotas NVO definīcijas ieviešanu ES; tomēr uzsver priekšrocības, ko sniedz saskaņotas ES mēroga pieejas izveide, tostarp izmantojot saskaņotu definīciju, kuras pievienotā vērtība ir lielāka pārredzamība, pārskatatbildība, paredzamība un sabiedrības uzticēšanās; tādēļ mudina likumdevējus panākt vienošanos par šādu saskaņotu pieeju NVO un attiecīgajām struktūrām ES līmenī, kas ievērojami palīdzētu īstenot Eiropas budžeta kontroles procedūras, jo īpaši pārrobežu asociāciju gadījumā; atkārtoti uzsver, ka attiecībā uz visām struktūrām, kurām piešķirti ES līdzekļi, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību; atzīst priekšrocības, ko iegūs, izveidojot saskaņotu pieeju attiecībā uz to, kādas ir šīs struktūras saistībā ar ES un tās struktūrām dažādos kontekstos;

16.pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par kopīgas NVO definīcijas iekļaušanu 2022. gada priekšlikumā par Finanšu regulas pārstrādāšanu; atgādina, ka Parlaments saskaņā ar savām pilnvarām pieprasīja precīzāku NVO definīciju, jo īpaši par formālās pastāvēšanas apmēru, biedru vai dibinātāju pārredzamību un pārskatatbildību; mudina Komisiju rīkot padziļinātu apspriešanos par NVO definīciju, iesaistot dalībvalstu amatpersonas un NVO pārstāvjus, ņemot vērā arī metodiku, kas tika izmantota, definējot terminu "mazais un vidējais uzņēmums" (MVU);

17.uzskata, ka, lai organizāciju uzskatītu par NVO, valsts un Komisija nedrīkst NVO finansēt 100 % apmērā;

18.norāda, ka Komisija terminus "NVO" un "bezpeļņas organizācija" (BO) izmanto, tos skaidri nenošķirot finanšu pārredzamības sistēmā; pauž nožēlu, ka tas rada nenoteiktību ES līdzekļu piešķiršanā un uzraudzībā un var radīt nepareizu priekšstatu par NVO un organizāciju finansējuma apjomu; norāda, ka biežāk uzdotajos jautājumos par finanšu pārredzamības sistēmu ir definēts, ka NVO bezpeļņas statuss ir būtisks elements un ir jāapstiprina; pauž nožēlu, ka šis nekonkrētais nošķīrums ir iespējams, jo līdz šim ES nav bijusi saskaņota pieeja NVO un finanšu pārredzamības sistēmā ir izmantota tikai vienību pašklasifikācija, kuras pamatā ir tikai noteikumi, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties; turklāt aicina finanšu pārredzamības sistēmā nodrošināt dažādu NVO vai BO veidu pienācīgu iedalījumu kategorijās, lai izvairītos no situācijām, kurās dažādi organizāciju veidi ir gandrīz vai pilnīgi vienādi un kurās universitātes, pētniecības institūti, brīvprātīgās organizācijas un citas NVO finanšu pārredzamības sistēmas datubāzē uzskata par identiskām;

19.uzskata, ka krāpšana, interešu konflikts, dubultā finansēšana, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai piesavināšanās ir jānovērš un jārisina visās situācijās un attiecībā uz visiem saņēmējiem neatkarīgi no to specifikas un juridiskā statusa; pauž bažas par nepietiekamiem datiem, kas budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pieejami par šādiem gadījumiem; atgādina, ka uz visiem ES finansējuma pretendentiem un saņēmējiem, tostarp NVO, attiecas ES finanšu noteikumi;

20.uzsver, ka Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) ir svarīgs Savienības finanšu interešu aizsardzības instruments, kas nodrošina daudzlīmeņu aizsardzību, agrīni atklājot personas vai vienības, kas rada riskus, kuri apdraud Savienības finanšu intereses; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārstrādāt Finanšu regulu, kurš ietver EDES paplašināšanu, iekļaujot dalītu pārvaldību, un pievieno jaunus izslēgšanas iemeslus Komisijas 2022. gada 16. maija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2022)0223), 139. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 139. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punkts.; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu EDES darbību, lai, pamatojoties uz Finanšu regulu, nodrošinātu saņēmēju, tostarp NVO, efektīvu izslēgšanu no turpmākas piekļuves ES līdzekļiem;

21.pauž bažas, ka pārredzamības prasības var būt nepietiekamas, jo īpaši, ja finanšu līdzekļus nodod ķēdē un izmanto, lai līdzfinansētu projektus kopā ar citiem līdzekļu devējiem; uzskata, ka problēmas rada tas, ka finanšu pārredzamības sistēma sniedz informāciju tikai par dotācijām, ko Komisija tieši piešķīrusi tiešā pārvaldībā, bet nesniedz sīkāku informāciju par līdzekļiem, kas netieši iegūti no saņēmējiem un partneriem, kuriem ir juridiskas attiecības ar Komisiju;

22.uzsver, ka ne visas dalībvalstis par dotācijām sniedz vienādu informāciju un ka pašreizējā ES datubāze nav pietiekami konsekventa un saskaņota; aicina Komisiju pastiprināt pārredzamību un pārskatatbildību dalītas un netiešas pārvaldības gadījumos, saskaņā ar priekšlikumu Finanšu regulas pārskatīšanai pārbaudot līdzekļu sadali un to izlietojumu līdz galasaņēmējiem;

23.aicina Komisiju proporcionāli pastiprināt ex ante kontroles mehānismus, iekļaujot atbilstīgas izlases veida pārbaudes; uzskata, ka ES līdzekļu izlietojuma ex post kontrolē pastāv nopietni trūkumi, un mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot padziļinātu analīzi ar skaidriem priekšlikumiem, lai uzlabotu to kvalitāti, apjomu un pareizību, ko papildinātu Komisijā labi izveidota un centralizēta budžeta kontroles darba grupa visiem interešu pārstāvjiem, kurai būtu skaidras pilnvaras, izmeklēšanas spējas un līdzekļi;

24.atzīst pārredzamības nozīmi visos ES finansēto pasākumu aspektos, lai nodrošinātu atbildīgu un pārskatatbildīgu līdzekļu izmantošanu; atzīst bažas par iespējamu ārvalstu iejaukšanos ES politikas veidošanā un to, ka pašreizējā sistēma nespēj pilnībā novērst dalībnieku iespējas izveidot fondus un/vai kopīgi izvēlēties saņēmējus, tostarp NVO, lai izplatītu nepatiesus vēstījumus, izmantojot arī dezinformāciju, kā tas, iespējams, notika Katarā; uzskata, ka pašreizējām bažām nevajadzētu izraisīt visu NVO stigmatizāciju, jo lielākā daļa NVO ievēro un veicina ES demokrātijas principus un vērtības; uzsver, ka ES budžetu nedrīkst izmantot lobēšanai pret ES demokrātijas principiem un vērtībām;

25.aicina Komisiju pieprasīt saņēmējiem, tostarp NVO, kas saņem ES līdzekļus, publicēt informāciju par jebkādu finansējumu, kas saistībā ar ES līdzfinansētiem projektiem piecu gadu laikposmā saņemts no citiem avotiem, vienlaikus saglabājot konfidencialitātes principu, jo īpaši pienācīgi pamatotos gadījumos, kad saņēmēji, tostarp NVO, saskaras ar nopietniem represiju draudiem; uzsver, ka NVO finansējums no valstīm ārpus ES var būt likumīgs finansējuma avots, taču uzsver, ka bez skaidriem pārredzamības noteikumiem attiecībā uz konfidencialitātes principu šādas finansējuma iespējas ir atvērtas trešo valstu dalībnieku ļaunprātīgai izmantošanai un pārmērīgai ietekmei; aicina ES iestādes uzlabot pārredzamības standartu īstenošanu, tostarp obligātu ziņošanu par lobēšanas darbībām;

26.mudina dalībvalstis izstrādāt valsts tiesību aktus par lobiju un pārredzamības reģistriem, kuros būtu jāparedz arī prasība izpaust informāciju par visiem līdzekļu devējiem, ieskaitot starptautiskos, un finansējuma avotiem, nosakot vienādas pārredzamības prasības visiem interešu pārstāvjiem neatkarīgi no to specifikas un juridiskā statusa;

27.atgādina, ka dalībvalstīm jāuzņemas atbildība par krāpšanas, līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atklāšanas gadījumu, notiesājošu spriedumu vai notiekošu izmeklēšanu reģistrēšanu, kontroli un ziņošanu par tiem; uzskata, ka valstu pārvaldes iestādes, kas atrodas tuvāk notikuma vietai, ir pirmā iedarbīgā robeža, lai kontrolētu un uzraudzītu organizācijas, kuras pārkāpj ES noteikumus un vērtības, nolūkā pastiprināt centienus novērst, atklāt un apkarot krāpšanu un līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;

28.aicina valstu iestādes stiprināt savas pārredzamības un pārskatatbildības sistēmas, lai identificētu visas organizācijas vai struktūras, kas darbojas pret ES noteikumiem un vērtībām, un veikt juridiskus un administratīvus pasākumus, kas sekmētu rīcību ES līmenī un atvieglotu un paātrinātu attiecīgo struktūru iekļaušanu Komisijas sistēmās; mudina Komisiju iekļaut EDES visus interešu pārstāvjus, kuri pārkāpj ES noteikumus un vērtības, un saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro ES budžetam, attiecīgi izslēgt viņus no ES finansējuma;

29.uzskata, ka dalībvalstīm nav jāatstāj nekāda rīcības brīvība, lai nevalstiskajām organizācijām piemērotu fatāli ierobežojošas prasības un pienākumus; atgādina, ka Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju, kad tā 2017. gadā ieviesa likumu par ārvalstu iejaukšanos, un ka 2020. gada 18. jūnija spriedumā Tiesas 2020. gada 18. jūnija spriedums lietā C-78/18 Eiropas Komisija/Ungārija, ECLI:EU:C:2020:476. (Eiropas Komisija/Ungārija) ES Tiesa norādīja, ka tiek pārkāptas tiesības uz biedrošanās brīvību un tādējādi ES tiesību akti, ja sistemātiski PSO pienākumi ievērojami apgrūtina tiem pakļauto organizāciju rīcību un darbību;

30.pauž nožēlu par datu publicēšanu finanšu pārredzamības sistēmā ar 6 līdz 18 mēnešu kavēšanos un tās ietekmi uz pārredzamību; aicina Komisiju ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dotācijas piešķiršanas dienas publicēt informāciju par NVO un organizācijām piešķirtajām ES dotācijām, tostarp par finansējumu, kas saņemts no citiem avotiem, vienlaikus ņemot vērā konfidencialitātes principu pienācīgi pamatotos gadījumos, kad saņēmēji, tostarp NVO, saskaras ar nopietniem draudiem; aicina Komisiju izstrādāt un integrēt datu validācijas rīkus, lai datu validācijas process finanšu pārredzamības sistēmā būtu automātisks, nepārtraukts, ātrāks un patērētu mazāk resursu;

31.pauž nožēlu par to, ka Komisijas IT sistēmas nav lietotājdraudzīgas un projektu un dotāciju saņēmēju identificēšanai izmanto dažādus apzīmējumus, tādējādi iegūstot atšķirīgus datus, kas apgrūtina informācijas saskaņošanu no dažādiem publiski pieejamiem Komisijas portāliem un datubāzēm; iesaka Komisijai izstrādāt saskaņotus noteikumus un standartizēt konkrētām programmām paredzētu datubāzu izkārtojumu un funkcijas, ņemot vērā atšķirīgo vidi un darbības jomas, kurās darbojas NVO, un neuzliekot tām nevajadzīgu papildu slogu;

32.aicina Komisiju visos portālos un datubāzēs, tostarp saņēmēju tīmekļa vietnēs, izmantot kopīgu unikālu vienību, piemēram, unikālu dalībnieka identifikācijas kodu, un projektu identifikācijas atslēgas, vienlaikus saglabājot konfidencialitātes principu, jo īpaši pienācīgi pamatotos gadījumos, kad saņēmēji, tostarp NVO, saskaras ar nopietniem represiju draudiem, lai atvieglotu publiski pieejamās informācijas saskaņošanu, ko sniedz dažādas sistēmas un tīmekļa vietnes; aicina Komisiju nodrošināt visiem saņēmējiem, tostarp NVO, kodu, kas ļauj iegūt piecu gadu finansējuma datus tieši no finanšu pārredzamības sistēmas un ietver saites uz attiecīgajiem projektu ierakstiem Komisijas programmu datubāzēs;

33.konstatē ievērojamu nekonsekvenci projektu tīmekļa vietnēs attēlotās informācijas saturā un apjomā, kā arī attiecībā uz saņemto finanšu līdzekļu sadali starp partneriem un uz saistību ar attiecīgajām Komisijas datubāzēm; aicina īstenot proaktīvāku pieeju publiskajai pārredzamībai un pastiprināt sadarbību ar ES budžeta lēmējinstitūcijām, pārsniedzot pašreizējās minimālās prasības ES dotāciju finansējumam; aicina Komisiju stiprināt sistēmu, kas paredz, ka visi pieteikumu iesniedzēji, tostarp NVO, piesakoties ES līdzekļu saņemšanai, apņemas ievērot ES hartu; aicina ES finansēto projektu tīmekļa vietnēs skaidrāk un sistemātiskāk izklāstīt informāciju par dotāciju finansējumu, kas saņemts no ES un citiem avotiem;

34.aicina uzņēmumu galīgos īpašniekus iekļaut ES valstu centrālajos reģistros, kas būtu pieejami cilvēkiem, kuriem ir leģitīmas intereses, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem, iesaistītajiem pilsoņiem un NVO;

35.norāda, ka, lai gan eGrants sistēmas kā vienota dotāciju pārvaldības rīka un pieteikuma iesniedzēju reģistrācijas sistēmas integrēšana visos Komisijas dienestos ir uzlabojusi finanšu pārredzamības sistēmas datu kvalitāti un pilnīgumu, ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu šādu datu ticamību; pauž bažas, ka joprojām pastāv trūkumi attiecībā uz konsekvenci pašreizējos Komisijas pārredzamības portālos un sistēmās; turklāt aicina Komisiju pastiprināt darbu, lai racionalizētu datubāzes un izveidotu lietotājdraudzīgāku finanšu pārredzamības sistēmu, kas saistīta ar Pārredzamības reģistru un ir savietojama ar konkrētu programmu datubāzēm; uzsver, ka tajā būtu jāiekļauj galīgie maksājumi, tādējādi nodrošinot iespēju noteikt saņēmējus, tostarp NVO, pa kategorijām, cita starpā saskaņā ar Finanšu regulu definējot NVO un attiecīgās struktūras; prasa Komisijai līdz 2024. gada beigām sagatavot priekšlikumu turpmākajai administratīvajai rīcībai;

36.norāda, ka dažos gadījumos bezpeļņas organizācijas galvenais birojs atrodas vienā valstī, bet saņēmēja darbības notiek citā; aicina bezpeļņas organizācijas veikt atbilstīgus pasākumus, lai atskaitītos par līdzekļiem un pakalpojumiem, kas sniegti ārpus to jurisdikcijas;

37.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, pamatojoties uz Finanšu regulas 36. pantu, izveidot centralizētu, sadarbspējīgu IT sistēmu datu ieguvei un riska novērtēšanai, lai uzlabotu budžeta izpildes iekšējās kontroles efektivitāti; uzsver, ka šajā sistēmā ir jāiekļauj ne tikai saņēmēju dati, bet arī faktisko īpašnieku dati saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).; aicina šajā sistēmā visos pārvaldības veidos iekļaut riska rādītājus, kas balstīti uz agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datiem;

38.pauž nožēlu par to, ka ziņošanas pienākumu un grāmatvedības prakses līdzāspastāvēšana valsts un ES līmenī saņēmējiem, tostarp NVO, var radīt nesamērīgu administratīvo slogu; aicina Komisiju nodrošināt, ka ziņošanas pienākumi ES un valstu līmenī ir saskaņoti, lai garantētu pienākumu izpildes vieglāku uzraudzību;

39.uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un ES līdzekļu galasaņēmēja noteikšana; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu uzraudzības sistēmu, kuras mērķis ir samazināt birokrātiju, uzlabot efektivitāti un noteikt galasaņēmējus; iesaka Komisijai visās informācijas un pārredzamības platformās ES līmenī sistemātiski, standartizēti un saskaņoti izsekot ES līdzekļus līdz galasaņēmējiem; turklāt aicina pastiprināt dialogu starp Komisiju un ES finansējuma saņēmējiem, tostarp NVO, par pārmērīga sloga samazināšanas iespējām;

40.pauž bažas par gadījumiem, kad nav pilnībā ievēroti ES programmu pārredzamības noteikumi; aicina Komisiju uzdot saviem dienestiem izbeigt nolīgumus vai samazināt maksājumus saņēmējiem, kas neievēro līgumā noteiktos pārredzamības pienākumus;

41.aicina Komisiju garantēt, ka tā visiem programmas darbiniekiem un ES aģentūrām nodrošina mācības par Finanšu regulu un ES budžetu; aicina Komisiju nodrošināt visiem ES finansējuma saņēmējiem, tostarp NVO, mācības par ziņošanu un finanšu noteikumiem un prasa, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde būtu pienācīgi informēta par šīm mācībām, to saturu, dalībniekiem un saistītajām izmaksām; aicina Komisiju vienkāršot dotāciju pieteikumu iesniegšanas un atlases procedūras un nodrošināt vienveidīgu pieeju un procesa pārredzamību, administratīvā sloga samazināšanu un šo noteikumu regulāru pielāgošanu mainīgajiem apstākļiem un gūtajai pieredzei;

42.norāda uz Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2018. gadā konstatēto, ka apakšfinansējuma piešķiršana neļauj Komisijai pienācīgi uzraudzīt ES līdzekļu izlietojumu; aicina finanšu pārredzamības sistēmā un Komisijas ikgadējos finanšu un pārskatatbildības ziņojumos skaidri identificēt summas, kas otrā līmeņa dotāciju veidā piešķirtas NVO kā trešām personām;

43.aicina visas ES iestādes nodrošināt daudz stingrāku spēkā esošo noteikumu par ES Pārredzamības reģistru īstenošanu un izpildi un uzraudzīt to ievērošanu; prasa vairāk līdzekļu piešķirt Pārredzamības reģistra sekretariātam, lai tas visiem pieteikumu iesniedzējiem un reģistrētājiem, jo īpaši mazām struktūrām un NVO, varētu piedāvāt atbalstu visā reģistrācijas procesā un rūpīgāk pārbaudīt to sniegto informāciju; aicina jo īpaši visos komiteju sekretariātos un attiecīgajās administratīvajās struktūrvienībās iecelt pārredzamības speciālistu; atgādina, ka saskaņā ar Pārredzamības reģistra vadlīnijām par izmaiņām sniegtajos datos ir jāpaziņo, tiklīdz tās rodas, un jebkurā gadījumā trijos mēnešos; uzstāj, ka jebkuras izmaiņas reģistrēto struktūru valdē vai vadībā būtu jāreģistrē arī Pārredzamības reģistrā; pieprasa, lai pārredzamības datu bāze būtu pieejama tikai konkrētām pilnvarotām personām un pēc pieprasījuma budžeta lēmējinstitūcijai, lai izvairītos no tādas informācijas izplatīšanas, kas varētu apdraudēt personas dzīvību, personisko drošību vai NVO pastāvēšanu;

44.pauž nožēlu par dažādo atklātības prasību līdzāspastāvēšanu attiecībā uz dažāda veida organizācijām Pārredzamības reģistrā; aicina Komisiju noteikt vienādas informācijas atklāšanas prasības visu veidu organizācijām, kas reģistrētas Pārredzamības reģistrā; norāda, ka jo īpaši tām visām ir jāatklāj savi ienākumi un visas lobēšanai iztērētās summas Sk.: pārredzamības un pārskatatbildības pētījums, 24.3. ieteikums.;

45.atgādina ieteikumus, kas ietverti Parlamenta rezolūcijā par ES 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0138, 74. punkts., kurā aicināts pārskatīt ES Pārredzamības reģistru un tā pamatnostādnes, lai pieprasītu reģistrētām organizācijām atklāt informāciju par visiem finansējuma avotiem, tostarp par citu uzņēmumu akcijām, un ļautu izsekot ES līdzekļiem no tiešā saņēmēja līdz galasaņēmējam, ja līdzekļi tiek nodoti ķēdē, tostarp, ja līdzekļi no viena saņēmēja, tostarp NVO, tiek nodoti citam, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti gadījumos, kad NVO pakļautas nopietnam apdraudējumam;

46.aicina visas NVO un organizācijas, kas apņēmušās nodrošināt pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību, ievērot ES hartu un veicināt demokrātiskas un ES vērtības, piesakoties ES līdzekļu saņemšanai, pieteikties iekļaušanai Pārredzamības reģistrā;

47.aicina stingri ievērot noteikumus par piekļuvi Parlamentam un ielūgumiem uz Parlamenta komitejām, kas ir atkarīgi no tā, vai jaunais pārredzamības speciālists, kurš tiks iecelts katras komitejas sekretariātā, katru organizāciju ir reģistrējis Pārredzamības reģistrā;

48.aicina visus ES finansētos saņēmējus, tostarp NVO, publiskot tiešsaistē visas sanāksmes ar Eiropas Parlamenta deputātiem, Eiropas Parlamenta deputātu palīgiem vai citu ES iestāžu, struktūru vai aģentūru pārstāvjiem, ja šādas sanāksmes attiecas uz pašlaik izskatīšanā esošiem ES likumdošanas jautājumiem vai ES finansējumu, ko šādi saņēmēji saņem vai piesakās saņemt, šāda rīcība būtu līdzīga pienākumiem, kādi ir Eiropas Parlamenta deputātiem; aicina attiecīgās ES iestādes un struktūras nodrošināt rīkus, kas nepieciešami šādu sanāksmju publiskošanai, pieļaujot pamatotus izņēmumus;

49.uzskata, ka NVO regulējuma pieņemšana ir diskriminējošs pasākums, kas vērsts tikai pret NVO, nevis pret citiem ES finansējuma saņēmējiem; uzskata, ka tādi jautājumi kā virpuļdurvju efekts, finansējuma un ziedojumu pārredzamība, cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ārvalstu iejaukšanās ierobežošana, neatkarība no politiskās un ekonomiskās ietekmes un trauksmes celšana ir svarīgi visām struktūrām, kas saņem ES līdzekļus, un tos nevajadzētu izmantot, lai ierobežotu NVO darbības telpu;

50.atkārto savā rezolūcijā par Komisijas 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0137. pausto aicinājumu nodrošināt, ka visi ES finansējuma saņēmēji, tostarp NVO, kas ir ļaunprātīgi izmantojuši vai nelikumīgi piesavinājušies ES līdzekļus, vai iesaistījušies darbībās, kuras ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un ES hartā noteiktajām ES vērtībām un saistītas ar kūdīšanu uz terorismu, naida runu, vardarbības, politiskā un reliģiskā ekstrēmisma atbalstīšanu vai slavināšanu, kā arī dezinformācijas izplatīšanu tīši viltotu zinātnisko datu aizsegā, tiek uzskaitīti EDES un tiem tiek liegta piekļuve ES iestādēm un ES finansējuma programmām tiešā un dalītā pārvaldībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt uzlabota izslēgšanas saraksta īstenošanu un publicēšanu, kā to iesaka Parlaments un saskaņā ar vienošanos par Finanšu regulu; sagaida, ka Komisija 2025. gada sākumā ziņos par šā ieteikuma īstenošanu;

51.aicina Komisiju un Revīzijas palātu regulāri iesniegt Parlamentam kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādei konstatējumus un revīzijas secinājumus par saņēmēju, tostarp NVO, uz risku balstītajām pārbaudēm uz vietas un to rezultātiem; mudina pastiprināt sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ERP; aicina Komisiju jo īpaši uzlabot OLAF piekļuves statusu, lai iegūtu informāciju par atsevišķu saņēmēju finanšu pārkāpumiem, izmeklētu tos un, ievērojot piemērojamos noteikumus, piemērotu attiecīgas sankcijas (t. i., maksājumu apturēšanu, izmantojot EDES sistēmu) krāpšanas, korupcijas un citu pārkāpumu gadījumos saistībā ar ES līdzekļiem;

52.atgādina, ka saskaņā ar OLAF un Eiropas Prokuratūras attiecīgajām pilnvarām nevalstiskajām organizācijām piemēro tāda paša līmeņa kontroli un izmeklēšanu kā jebkuram citam ES līdzekļu saņēmējam, aptverot visus izdevumus;

53.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai.